Nodokļi

VID divos gados saņēmis gandrīz 1500 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā

LETA, 15.05.2018

Jaunākais izdevums

Divu gadu laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis 1493 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, kuros ir iekļauta informācija par 20 950 darījumiem, aģentūru LETA informēja VID.

Šo informāciju VID ir sniegušas kredītiestādes, maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži un citi, kam šo pienākumu nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likums.

Izvērtējot laika posmā no 2016.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada maijam saņemtajos ziņojumos iekļauto informāciju, VID pieņēmis lēmumus par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu 96 nodokļu maksātājiem, pieņēmis lēmumus par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības izbeigšanu 37 nodokļu maksātājiem un pieņēmis lēmumu par nodokļu maksātāja likvidāciju 16 nodokļu maksātājiem.

Tāpat VID divos gados pieņēmis lēmumu par izslēgšanu no VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra 134 nodokļu maksātājiem, nosūtījis brīdinājumus par pārskatu un deklarāciju neiesniegšanu 92 nodokļu maksātājiem, sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolus par pārskatu un deklarāciju neiesniegšanu 14 nodokļu maksātājiem.

VID arī nosūtījis informāciju Uzņēmumu reģistram par 27 nodokļu maksātājiem, veicis parādu piedziņas pasākumus 53 nodokļu maksātājiem, veicis kontroles pasākumus (tai skaitā nodokļu auditi, tematiskās pārbaudes) 256 nodokļu maksātājiem, piemērojis saimniecisko darbību ierobežojošus pasākumus 44 nodokļu maksātājiem, veicis preventīvos pasākumus nereģistrētas saimnieciskās darbības mazināšanai, nosūtot paziņojumus ar atgādinājumu reģistrēt saimniecisko darbību fiziskajām personām 119 nodokļu maksātājam.

To personu loks, kam jāsniedz VID informācija par aizdomīgiem darījumiem, pēdējo divu laikā ir ievērojami paplašinājies. Ja sākotnēji, kopš 2016.gada 1.aprīļa, tās bija kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji, tad no 2017.gada 1.janvāra to dara arī nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērinātu notāri, revidenti un advokāti, bet kopš 2017.gada 9.novembra - arī kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, tai skaitā finanšu līzinga sniedzēji un citas NILLTFN likumā noteiktās fiziskās un juridiskās personas.

«Sniegtā informācija ir ļoti vērtīga. Vērtējot kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo informāciju, tā bieži vien bijusi signāls, lai vēl savlaicīgāk identificēt tos, kam ir patiešām augsts nodokļu nenomaksas risks, kā arī tos, kas slēpj patiesi gūtos ienākumus ar mērķi tos izmantot, piemēram, »aplokšņu algām«. Saņemtās ziņas par aizdomīgiem darījumiem mums arī palīdzējušas laikus pamanīt nelikumīgas darījumu shēmas un novērst pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu no valsts budžeta,» atzīst VID Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte.

Lai veicinātu izpratni un zināšanas par likuma prasībām, VID ir izstrādājis vadlīnijas, kurās noteikti galvenie NILLTFN likuma piemērošanas principi uz NILLTFN risku bāzētas pieejas nodrošināšanai. Gan vadlīnijas, gan cita noderīga informācija ir pieejama VID tīmekļa vietnē sadaļā «Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana».

Pārejas perioda ietvaros VID eksperti ar likuma subjektiem sadarbojas «Konsultē vispirms» principa ietvaros, organizējot seminārus, sniedzot konsultācijas un visu nepieciešamo informāciju likuma prasību izpildei. Arī pārbaužu laikā par konstatētajiem pārkāpumiem VID nepiemēro soda sankcijas, bet dod laika periodu, kurā novērst konstatētos pārkāpumus.

Tomēr šovasar pārejas periods noslēdzas un jau no šī gada 1.jūlija tiem, kas nebūs ievērojuši NILLTFN likumā noteiktās prasības, varēs tikt piemērotas šī paša likuma 78.pantā noteiktās soda sankcijas, piemēram, publisks paziņojums, brīdinājums, soda nauda atbildīgajai personai līdz pat 100 0000 eiro, apturēta vai pārtraukta saimnieciskā darbība un citas sankcijas.

Lai palīdzētu citu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijām pēc iespējas ātrāk identificēt iespējamos starptautisko PVN krāpšanas darījumu shēmu dalībniekus, informāciju no šiem ziņojumiem VID sniedz arī citu ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm EUROFISC tīkla ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā es pret VID par 5 eiro tiesājos

Viktorija Kristholde-Lūse, VILGERTS nodokļu eksperte, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai zināt, cik daudz informācijas par katru nodokļu maksātāju ir VID rīcībā?

Tatjana Ļutinska, starptautisks nodokļu konsultants, "TX Solutions", 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. marta līdz 1. jūnijam ienākumu deklarācija jāiesniedz visiem tiem, kas 2019. gadā saņēma ienākumus, no kuriem ienākuma nodoklis nav ieturēts to izmaksas vietā, vai ienākumus no ārzemēm. Kas jāzina nodokļu maksātājam?

Pirmais. Jums, nodokļu maksātāj, ir jāatceras viss – visi pagājušā gada ienākumi. Ja esat Latvijas nodokļu rezidents, Jums šeit pēc šīs valsts noteikumiem jāmaksā nodokļi par ienākumiem, kas saņemti jebkurā pasaules malā, lai gan ārzemēs šie ienākumi jau varēja būt aplikti ar nodokļiem. Jūsu nodokļu rezidenci nenosaka Jūsu pase, bet gan Jūsu pastāvīgā vai galvenā dzīvesvieta Latvijā. Pie tam Jums jāmaksā nodokļi no jebkuriem ienākumiem, izņemot ierobežotu skaitu likumā norādītiem neapliekamajiem ienākumiem. Tādi ir, piemēram, ienākumi no personīgās mantas pārdošanas un dāvanas no tuviem radiniekiem. Tomēr arī ar nodokli neapliekamos ienākumus nedrīkst aizmirst norādīt deklarācijā, ja to summa pārsniedz 10 000 EUR. Tālāk, lai cik negaidīti tas būtu, ar ienākuma nodokli tiek aplikti ne tikai saņemtie skaidras un bezskaidras naudas līdzekļi, bet arī saņemtie labumi un pakalpojumi. Piemēram, mājokļa nodrošināšana. Un dažos gadījumos šādu labumu saņemšana var tapt zināma VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šogad iesaldēti iespējami noziedzīgi iegūti līdzekļi 212,5 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada deviņos mēnešos Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izdevis 266 iesaldēšanas rīkojumus, kā rezultātā iesaldēti iespējami noziedzīgi iegūti līdzekļi 212,5 miljonu eiro apmērā.

Tas ir par 183% vairāk nekā 2018. gadā, kad deviņos mēnešos tika iesaldēti iespējami noziedzīgi iegūti līdzekļi 75 miljonu eiro apmērā, informē FID.

Šajā laika posmā iesaldēti arī seši nekustamie īpašumi un izdoti 24 rīkojumi par finanšu instrumentu iesaldēšanu. Šī gada trīs ceturkšņos no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem FID saņēmis 3968 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un 21 627 par neparastiem darījumiem.

Salīdzinoši 2018. gada deviņos mēnešos saņemti 5390 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un 17 458 par neparastiem darījumiem. 2019. gada deviņos mēnešos FID saņēmis 10 ziņojumus par iespējamu terorisma finansēšanu un vienu ziņojumu par iespējamu proliferācijas finansēšanu. Aktīvāk ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem Finanšu izlūkošanas dienestam iesniedz finanšu institūcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas aizvien biežāk ziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par aizdomīgiem darījumiem.

Tiek saņemti ziņojumi par aizdomām saistībā ar aplokšņu algu, nedeklarētu saimnieciskās darbības veikšanu, potenciālo izvairīšanos no PVN maksāšanas un citiem iespējamiem pārkāpumiem. Banku pārstāvji skaidro, ka likumdošana kļuvusi striktāka, tādēļ arī ziņojumu skaits pieaudzis, un arī šajā gadā nav izslēgti nepatīkami pārsteigumi. Tajā pašā laikā grāmatveži novērojuši, ka daudziem uzņēmumiem strādāt ir grūti, neskatoties, ka pārkāpumus tie nav veikuši.

Daļai - sodi

Aizvadītais gads īpaši izcēlās ar banku klientu neapmierinātību par bloķētiem kontiem, ņemot vērā, ka pārbaudes ilgst krietnu laiku un ne vienmēr atbildīgajām institūcijām pietiek kapacitātes raiti izskatīt ziņojumus. Dažkārt pārkāpums netiek konstatēts un konts tiek atbloķēts, taču visi darījumi uz kādu laiku tiek apstādināti, turklāt, kā liecina uzņēmumu un to grāmatvežu pieredze, ja konts tiek bloķēts, tad, visdrīzāk, tas vairs netiks atbloķēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekļūšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotajā minimālās algas maksātāju sarakstā ir atkarīga arī no tā, cik korekti darba devēji aizpilda darba devēja ziņojumus - vai tajos ievadītā informācija par darbinieku atalgojumu un nostrādātajām darba stundām ir pareiza, skaidro VID.

Apkopojot iesniegtos datus, atklājušies gadījumi, kuros šis dokuments neatspoguļo specifiku, kas raksturīga uzņēmuma darba laika uzskaitei. VID aprēķinus veic sistēmā, neanalizējot cilvēciskas kļūdas, tāpēc aicina darba devējus rūpīgāk sekot līdzi tam, lai darba devēju ziņojumi tiktu aizpildīti korekti, atbilstoši likumu prasībām un iekļaujot visu nepieciešamo informāciju par darbinieku.

Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana.

VID informēja, ka darbinieki, kuriem ir norādīti «0» ienākumi un «0» nostrādātas darba stundas, netiek ietverti aprēķinā, savukārt attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuriem ir norādīti darba ienākumi, bet nav norādīts nostrādāto stundu skaits, tiek pieņemts, ka darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi. «Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana, nemaksājot tieši valstī noteikto minimālo algu,» piebilda VID.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID pateicībā par sadarbību un ievērojamām iemaksām budžetā daļai uzņēmumu neveiks nodokļu kontroles pasākumus

Valsts ieņēmumu dienests, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pateicas visiem nodokļu maksātājiem, īpaši tiem 2236, ar kuriem pagājušajā gadā bijusi sekmīga sadarbība, kuriem bijusi augsta nodokļu saistību izpildes disciplīna un kuri veikuši ievērojamas iemaksas valsts budžetā.

1920 uzņēmumi VID pateicības rakstus saņem atkārtoti, bet 316 – pirmo reizi. Visiem šiem uzņēmumiem VID neplāno veikt nodokļu kontroles pasākumus līdz pat 2019. gada 1. maijam.

VID regulāri izvērtē nodokļu saistību izpildi mūsu valstī. Veicot šo uzdevumu, jau piekto gadu VID izveidojis to uzņēmumu sarakstu, kuri godprātīgi pildījuši normatīvajos aktos noteikto un kuru veiktās nodokļu iemaksas budžetā pagājušajā gadā pārsniedza 100 000 eiro. Atzinīgi vērtējot šādu uzņēmumu atbildīgo attieksmi pret nodokļu nomaksu, VID ir nosūtījis šiem uzņēmumiem pateicības rakstus, kuros arī apliecina, ka līdz nākamā gada 1.maijam tiem nav paredzēts veikt nodokļu kontroles pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam

Lelde Petrāne, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam.

Lai VID varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem un nodokļu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos plašākam krīzes skarto darba devēju lokam, ir papildināti 2020.gada 26.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".

Grozījumi ļauj sniegt atbalstu arī jaunākiem uzņēmumiem, kā arī palielina pieļaujamo nodokļu parāda apmēru.

Tā, sākot no šā gada 4.aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019.gada 1.marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza bijušo Latvijas Televīzijas valdes locekli Māri Skujiņu.

To šodien pēc divu stundu sarunas ar Skujiņu žurnālistiem paziņoja finanšu ministre.

Par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā vēl būs jālemj valdībai, bet pirms tam jāpanāk koalīcijas partiju atbalsts. Koalīcijas un uzņēmēju organizāciju pozitīva vērtējuma rezultātā, Ministru kabinets par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā varētu lemt nākamnedēļ, 12.jūnijā. Ja Skujiņš gūs nepieciešamo valdības atbalstu, viņš šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.

Finanšu ministre stāstīja, ka viņa šodien ar Skujiņu pārrunājusi VID vadītāja darba uzdevumus, kā arī iestādes prioritātes. «Jaunajam VID vadītājam ir jāturpina iepriekšējās VID vadītājas Ilzes Cīrules iesāktie darbi, proti, jāturpina iestādes reforma, lai VID padarītu klientiem draudzīgāku. Tāpat viens no uzdevumiem ir padarīt lētāku nodokļu iekasēšanu, kā arī cīņa ar ēnu ekonomiku un nodokļu plaisas mazināšana. Sarunā guvu pārliecību, ka mums ir līdzīgs redzējums par VID turpmāko darbu un Skujiņš ar šiem jautājumiem tiks galā,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemot ziņojumus no bankām par fiziskām personām, kuru konta apgrozījums gadā pārsniedz 15 000 eiro, Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs identificēt fiziskās personas ar visaugstāko riska pakāpi, ka nodokļi nav nomaksāti pilnā apmērā, informēja VID.

«Dienesta rīcībā nav precīzu aprēķinu, par cik tieši personām informācija nonāks VID rīcībā, tomēr bažām par informācijas apstrādi nav pamata. Visa informācija tiks apstrādāta elektroniski VID informācijas sistēmā, kur tā tiks analizēta kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo informāciju, kā rezultātā tiks identificētas fiziskās personas ar visaugstāko riska pakāpi, ka nodokļi nav nomaksāti pilnā apmērā. Turpmākais darbs tiks veikts tieši ar šīm visriskantākajām personām,» skaidroja dienestā.

VID paredz, ka tā redzeslokā nonāks fiziskās personas, kuru mantiskais stāvoklis saskaņā ar kontu informāciju ir neatbilstošs deklarētajiem ienākumiem, tas ir, ienākušās summas kontos vai izejošās summas ir daudz lielākas par deklarētajiem ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējs Uļmans par «Bunkus shēmām»

Lato Lapsa, pietiek.com, 01.06.2018

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Biznes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus?

Viktorija Kristholde-Lūse, VILGERTS nodokļu eksperte, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam nodokļu maksātājam pienākas atvieglojumi par apgādājamajiem - pat, ja tie nav ierakstīti viņu algas grāmatiņā.

Atvieglojumus šajā gadījumā var pieprasīt ar gada ienākumu deklarāciju. Turklāt šie atvieglojumi pienākas arī gadījumā, ja nodokļu maksātājs nav guvis ienākumus pilnu gadu. Šo ir apstiprinājusi arī Administratīvā apgabaltiesa savā spriedumā lietā Nr. A420206318 (https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/382384.pdf). Spriedums ir stājies spēkā šā gada 11. jūnijā.

Jāatzīst, ka praksē sastopamies samērā bieži ar šo formālo prasību no VID. Proti, klienti aizpilda savas gada deklarācijas, deklarējot atvieglojumus, taču VID neatmaksā viņiem IIN, kamēr nav izlabots algas nodokļu grāmatiņas ieraksts. Vairums no klientiem apzināti neaizpilda savas algas grāmatiņas ar vēlmi izvairīties no tā, lai viņu darba devēji būtu informēti par apgādājamiem dažādu iemeslu dēļ. Taču, nevēloties strīdēties ar VID un vēloties saņemt pēc iespējas ātrāk IIN pārmaksu, tie pakļaujas šai nepamatotai VID prasībai un veic labojumus savā algas grāmatiņā. Turklāt vēlāk tiem arī esot jāraksta atsevišķs iesniegums VID ar lūgumu vēlreiz pārskatīt viņu lēmumu neveikt IIN atmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN reģistrācija kā Morzes ābece. Mīts vai patiesība?

Viktorija Kristholde-Lūse, VILGERTS Nodokļu eksperte, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī, dibinot jaunu uzņēmumu, dibināšanas dokumentu iesniegšanas brīdī Uzņēmumu reģistrā ir iespējams pieteikties arī pievienotās vērtība nodokļu (PVN) maksātāja statusam, realitātē šāda reģistrācija nemaz nav iespējama.

Minētais ir saistīts ar pēdējā laikā samērā agresīvu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcību, pastiprināti pārbaudot jebkuru sabiedrību, kura vēlas iegūt PVN maksātāja statusu. Tas, protams, ir apsveicami, tomēr, vai būtu korekti balstīties uz VID iekšējām instrukcijām, kuras nav pieejamas nodokļu maksātājiem. Proti, nav iespējams paredzēt, kādi dokumenti būs nepieciešami VID, lai pierādītu sabiedrības vēlmi veikt deklarēto uzņēmējdarbību. Uz jautājumu par to, vai nodokļu maksātājs var sagatavoties iepriekš un saprast, kāda informācija VID būs nepieciešama, tiek saņemta atbilde, ka ar iekšējām instrukcijām un metodikām VID nedaloties.

Cīņa ar ēnu ekonomiku un PVN izkrāpšanu ir ļoti nopietna un vērā ņemama rīcība. Taču VID nešķiro nevienu uzņēmumu pēc tā konkrētās uzņēmējdarbības specifikas, kas ļoti apgrūtina ārvalstu investoru darbību Latvijā. Jāsecina, ka VID izvēlējies darboties pēc principa, ka visi nodokļu maksātāji ir krāpnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vai paspēji izlasīt? Strīds ar nodokļu administrāciju paralizē biznesu

Māris Ķirsons, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

To, ka ir likuma subjekti, nereti uzņēmēji uzzina tikai VID pārbaudes laikā

Sintija Radionova, ZAB PRIMUS DERLING zvērināta advokāte, partnere, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija tuvākajā laikā izstrādās jaunu stratēģiju, būs jaunas sistēmas, kas ļaus efektīvāk strādāt. Vienlaikus nodokļu iekasēšanas uzlabošanai būs vajadzīga politiskā griba, pieņemot varbūt pat sākotnēji ļoti nepopulārus lēmumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta pirmo mēnesi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores amatā strādājusī Ieva Jaunzeme. Viņa atzīst, ka pašlaik tiek gatavoti vairāki ziņojumi un tajos arī būs rekomendācijas par attiecīgajiem risinājumiem, kas ne tikai samazinātu ēnu ekonomiku, bet vienlaikus palielinātu nodokļu ieņēmumus un padarītu caurspīdīgāku biznesa vidi.

Fragments no intervijas

Kādi ir trīs svarīgākie darbi šā gada laikā?

Viens no pirmajiem uzdevumiem ir izstrādāt VID darbības stratēģiju 2020.–2023. gadam, kas ietvers četrus virzienus. Pirmais – valsts budžeta ieņēmumu maksimizēšana, otrais – klientu servisa uzlabošana, trešais – soda neizbēgamības un no pārkāpuma atturoša efekta palielināšana un ceturtais – ieguldījumi cilvēkresursos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā atzītas par valsts mēroga dabas katastrofu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku nodokļu maksājumus lauksaimniekiem, kurus Zemkopības ministrijas deleģētais Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKIC) būs atzinis par valsts mēroga dabas katastrofā cietušām personām lauksaimniecībā.

VID aģentūru LETA informēja, lai saņemtu šādu atzinumu, lauksaimniekiem, kuru saimnieciskā darbība ir tieši saistīta ar ilgstoša sausuma izraisītajām sekām un tās attiecībā uz viņiem ir atzīstamas par nepārvaramas varas apstākļiem, ir jāvēršas LLKIC.

Saņemot atzinumu, lauksaimniekam to kopā ar motivētu rakstveida iesniegumu par nodokļu maksājumu sadalīšanu termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz vienam gadam būs jāiesniedz VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldei. Iesniegumu kopā ar atzinumu varēs iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), nosūtīt pa pastu vai iesniegt klātienē jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien lēma virzīt izskatīšanai Saeimā Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu atļaut Valsts ieņēmumu dienestam (VID) bloķēt tīmekļa vietnes par informācijas nesniegšanu.

Minētais priekšlikums ietverts grozījumos likumā par nodokļiem un nodevām.

FM norādīja uz pieaugošo ekonomikas digitalizāciju Latvijā, kad arvien vairāk darījumu notiek, izmantojot tīmekļa vietnes un mobilās lietotnes. «Ņemot vērā, ka tradicionālās nodokļu administrēšanas metodes ne vienmēr ir pietiekami efektīvas digitālās ekonomikas jomā, nodokļu administrēšanas procesā nepieciešams stiprināt metodes un regulējumu, kas ir piemērots nodokļu nomaksas kontrolei nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumu, piedāvājot preci vai pakalpojumus internetā,» atzina ministrijā.

Veicot tīmekļa vietņu monitoringu 2017.gada pirmajā pusgadā, VID identificēja vismaz piecas tīmekļa vietnes, kurās ir norādīts tikai tālruņa numurs un/vai e-pasts. Līdz ar to, lai gan saimnieciskās darbības veicēja dati daļēji ir norādīti, no tīmekļa vietnē norādītajiem datiem saimnieciskās darbības veicējs nav identificējams, līdz ar ko ir būtiski apgrūtināta iespēja pārliecināties, vai saistībā ar saimniecisko darbību, kas tiek veikta, izmantojot minētās tīmekļa vietnes, tiek nomaksāti nodokļi valsts budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ministre: Jauno VID vadītāju varētu iecelt arī šī valdība

LETA, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata konkursa komisija izdara savu darbu, jauno nodokļu administrācijas vadītāju varētu iecelt jau šī valdība, atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Šā gada jūlijā finanšu ministre sacīja, ka lēmums par jauno VID vadītāju jāpieņem pēc oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, lai samazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu periods. Tomēr tagad ministre pieļauj, ka jauno VID vadītāju varētu iecelt esošā valdība, bet tas būs atkarīgs no tā, cik daudz laika VID vadītāja amata konkursa vērtēšanas komisijai aizņems pretendentu izvērtēšana.

«Patlaban ir zināms, ka amatam pieteikušies 24 kandidāti un sagaidāmas trīs atlases kārtas. Pēc atlases kārtu ātruma varēs arī redzēt, vai par jauno VID vadītāju lems šī, vai nākamā valdība,» sacīja Reizniece-Ozola.

Pēc viņas domām, laiks pēc vēlēšanām būtu piemērotāks VID vadītāja nosaukšanai, jo tad politiskā situācija būs mierīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatam virza bijušo Konkurences padomes vadītāju, līdzšinējo Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāju Ievu Jaunzemi, informēja Valsts kancelejā.

Finanšu ministres Danas Rezinieces-Ozolas (ZZS) preses sekretārs Arno Pjatkins pauda, ka ministre novērtē VID vadītāja amata konkursa atlases komisijas profesionalitāti. Ministres ieskatā, lēmums par Jaunzemes iecelšanu VID vadītāja amatā jāpieņem nākamajai valdībai.

Konkursa komisija bijusi vienisprātis par to, ka Jaunzemei ir visatbilstošākā darba pieredze un, ka no visiem pretendentiem tieši viņa konkursa gaitā sevi vispārliecinošāk demonstrējusi kā nākamo VID ģenerāldirektori.

Lai plašāk skaidrotu konkursa gaitu un rezultātu, kā arī iepazītos ar Jaunzemes redzējumu par VID darbību, Valsts kancelejā otrdien plkst.14 notiks preses konference.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru