Lai arī ražotājs SIA Iecavnieks&Co plašāk pazīstams ar rapšu eļļu ražošanu, lielāko daļu eksporta veido kāda cita - linsēklu - eļļa. Tieši pavasarī pieaug linsēklu produktu tirdzniecības apjomi, un lielā mērā tam jāpateicas kaimņiem lietuviešiem, kā arī latgaliešiem, kuri ilgu gadu laikā izkopuši linsēklu produktu gatavošanas tradīcijas, kā arī pavasarī ievēro gavēni.

Tuvojoties vasarai, cilvēki cenšas ēst veselīgāk, atteikties no «smagiem» un sātīgiem ēdieniem, tādējādi arī audzējot linsēklu produktu pārdošanas apjomus. Db.lv šoreiz piedāvā galerijā aplūkot, kā Zemgales uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co (turpmāk tekstā - Iecavnieks) tiek spiesta linsēklu eļļa, kā arī - kā tiek ražots otrs no linsēklām iegūstamais produkts - smalcinātas linsēklas.

Linu audzēšana kādreiz bija izplatīta Latgalē, kur tos audzēja šķiedras dēļ, lai vēlāk izgatavotu linu audumu. Tāpat kopš izseniem laikiem Latgalē pārtikā izplatīta bija linsēklu eļļa, savukārt Latvijas vidienē, kur atrodas arī uzņēmums Iecavnieks, lini un linsēklas kādu brīdi bija «piemirstas». «Cilvēkiem bija priekšstats, ka linus var izaudzēt tikai Latgalē,» smejas Iecavnieka tirdzniecības vadītāja Ineta Gulbe, taču tagad atkal apliecināts, ka lini Latvijas apstākļos augot ļoti labi arī citos novados. Linsēklu audzēšanā Iecavnieka komanda pieredzi guvusi, apmeklējot citus graudaugu audzētājus Eiropā, piemēram, Čehijā un Francijā. Eksperimentos meklēta Latvijas apstākļiem piemērotākā linsēklu šķirne. Pašlaik Iecavnieks iepērk linu sēklu ārpus Latvijas pašu vajadzībām, kā arī tirgo to vietējiem, Latvijas zemniekiem.

Maksātnespējīgais Latvijas graudu pārstrādātājs un eļļas ražotājs SIA Iecavnieks mēģinās izlīgt ar a/s Swedbank. SIA Iecavnieks vērsusies tiesā ar prasību, jo a/s Swedbank patvaļīgi noņēmusi no uzņēmuma konta 1,2 milj. Ls, lai dzēstu kredītsaistības. Tādejādi apejot citus kreditorus, bet tas neesot atļauts pēc likuma, DB iepriekš pastāstīja uzņēmuma maksātnespējas administratore Ivita Baumane.

Jāatgādina, gan ka Rīgas apgabaltiesa atlikusi prasības izskatīšana pret a/s Swedbank, kamēr notiek pārrunas par mierizlīgumu.

Kreditoru sapulce plānota 27.aprīlī, liecina informācija Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

DB jau rakstīja, ka pēc iepriekšējās sapulces, kas notika 8.martā, Valsts ieņēmu dienests lūdza sasaukt vēl vienu SIA Iecavnieks kreditoru sapulci, kurā varētu vienoties par sanācijas plānu.

I.Baumane pastāstīja, ka sanācijas plāns netika apstiprināts 8.marta sapulcē, tāpēc būtu jāpasludina bankrota procedūra, ko kreditori arī ir apstiprinājuši. Taču pēc administratores teiktā, tā esot tikai formalitāte.

Luminor banka piešķīrusi 2,49 miljonu eiro finansējumu biznesa attīstībai vienam no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā – SIA Iecavnieks & Co.

Uzņēmumam piešķirts ilgtermiņa kredīts un kredītlīnija, kas ļaus iegādāties pārstrādei nepieciešamos graudaugus, nodrošinot darbības nepārtrauktību.

Ar Luminor bankas piešķirto finansējumu SIA Iecavnieks & Co piesaistīs papildu apgrozāmos līdzekļus, lai iegādātos nepieciešamās izejvielas jaunās produkcijas “RAPU” ražošanai, paplašinātu noieta kanālus, palielinātu eļļas ražošanas kapacitāti, kā arī nodrošinātu apgrozāmos līdzekļus sezonas lauksaimniecības darbiem.

“Eļļas tirgus ir viens no perspektīvākajiem un augošākajiem pasaulē – šobrīd visā Eiropā novērojams arī rapšu eļļas, kas veido aptuveni 40 % no visa saražotā, un rapšu sēklu patēriņa pieaugums. Esam gandarīti atbalstīt SIA Iecavnieks & Co tā izaugsmes un tālākas attīstības ceļā, un ceram, ka veiktie uzlabojumi palīdzēs veicināt uzņēmuma konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgos,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

AS Industra Bank ir izsniegusi 500 000 eiro kredītu vienam no lielākajiem nerafinētās rapšu eļļas ražotājiem Baltijā SIA Iecavnieks & Co.

Kredītu paredzēts izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kas uzņēmumam ļaus kāpināt darbības jaudu. “Finansējums Iecavnieks & Co ir daļa no Industra jaunās darbības stratēģijas ieviešanas – mūsu bankas darbības centrā ir sadarbība ar Latvijas reālās ekonomikas uzņēmējiem – ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, jaunuzņēmumiem. Mūsu mērķis ir pakāpeniski audzēt kreditēšanas portfeli, uzņēmējiem nodrošinot ne tikai finansējumu, bet arī patiesas partnerattiecības - izpratni, iedziļināšanos un pretimnākošu attieksmi. Iecavnieks & Co darījums ir apstiprinājums šādai pieejai,” komentē Raivis Kakānis, Industra valdes priekšsēdētājs.

SIA «Iecavnieks&Co» pārdošanai pašlaik nav ne konkrētu plānu, ne norunu, reģionālajam medijam Bauskas Dzīve sacījis īpašnieks Arnolds Babris.

Rapšu un linu audzēšanas un pārstrādes uzņēmuma īpašnieks, kuru Bauskas Dzīve sazvanīja biznesa ceļojuma laikā Ķīnā, apstiprināja, ka šogad interesi par Iecavas novada ražotnes iegādi vai investīcijām tajā izrādījuši vairāki pretendenti.

«Kopskaitā interesi par SIA «Iecavnieks&Co» iegādi apliecinājušas ap 20 personu,» pauda A. Babris, «daži pretendenti, viņu vidū Baltkrievijas uzņēmēji, ražotni apskatījuši. Pārdodams ir viss, taču konkrētu norunu līdz šim nav.»

A. Babris atzina – SIA «Iecavnieks&Co» ražošana rit «normāli», taču «gribētos, lai iet labāk».

Bankrotējušā Iecavas novada uzņēmuma SIA Iecavnieks mantu līdz izsolei uzturēs SIA Vegetable Oil Product Group Latvia, reģionālo mediju Bauskas Dzīve informējusi maksātnespējas administratore Ivita Baumane.

Pabeigta darbību 31. oktobrī pārtraukušā SIA Iecavnieks nekustamā īpašuma un kustamās mantas vērtēšana, un izsoles datums noteikts nākamā gada 25. janvārī. Sludinājums par izsoli decembrī būs publicēts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, tajā būs noteikta izsolāmā īpašuma novērtējuma summa un sākumcena, skaidrojusi administratore.

Pēc izsoles izsludināšanas mēneša laikā varēs pieteikties pretendenti. To plāno darīt SIA Vegetable Oil Product Group Latvia, kas reģistrēta šajā pašā adresē un līdz izsolei uztur bankrotējušā uzņēmuma mantu un ražošanu, Bauskas Dzīvei apstiprinājis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

#Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā ieskatīties rapšu eļļas tapšanas procesā uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co.

Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā ieskatīties rapšu eļļas tapšanas procesā uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co.

SIA Iecavnieks&Co ir viens no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā, kas pārstrādā rapšu, linu un kaņepju sēklas no kurām iegūst nerafinētās pārtikas eļļas, kā arī eļļu lopbarībai un tehniskajām vajadzībām, izmantojot auksto spiešanas tehnoloģiju.

Eļļas ražošanas procesā tiek saražoti lopbarības rauši, kas ir vērtīgs proteīna avots.

Uzņēmuma «zaļo domāšanu» apliecina izmantotā augstvērtīgā tehnoloģija, kas ļauj iegūt dabīgus produktus, nepievienojot nekādas pārtikas piedevas, un neradot atkritumus ražošanas procesā, informē uzņēmuma ražotnes vadītāja Sanita Celitane.

Bankrotējušo rapšu eļļas ražotāju SIA Iecavnieks varētu pārpirkt zivrūpnieks Arnolds Babris.

Zivju pārstrādes uzņēmuma a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris apliecina, ka viņam daļēji piederošais uzņēmums Vegetable Oil Product Group Latvia būtu gatavs piedalīties izsolē un iegādāties SIA Iecavnieks. A. Babrim ir pieredze krīzes menedžmenta jautājumu risināšanā gan a/s Brīvais vilnis, gan Arēnā Rīga un to viņš uzskata kā savu priekšrocību, kāpēc arī viņu uzrunājusi SIA Iecavnieks maksātnespējas administratore Ivita Baumane, aicinot talkā šķetināt Iecavnieka problēmas.

Jau ziņots, ka Iecavnieks ar Daugavpils tiesas lēmumu pērn 5.maijā tika atzīts par maksātnespējīgu, bet šā gada 9.septembrī pēc uzņēmuma lielākā kreditora a/s Swedbank prasības sākta kompānijas bankrota procedūra.

Rapšu eļļas ražotāja SIA «Iecavnieks&Co» plāno pavasara darbus un gatavojas martā gaidāmajai investīciju projektu iesniegšanai, atsaucoties uz valdes priekšsēdētāja Intara Galīša sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programmā martā sākas projektu pieņemšana, kopumā uzņēmumiem modernizācijai būs pieejami vairāk nekā 40 miljoni eiro.

«Iecavnieks&Co» ar Eiropas un valsts atbalstu plāno atjaunot tehnoloģijas, kas jau gana nolietojušās, Bauskas Dzīvei sacījis I. Galītis. Uzņēmums audzē un pārstrādā rapšus, ražojot rapšu eļļu, lineļļu un fasējot linsēklas pārtikai.

Plānojot pavasara darbus, I. Galītis pagaidām atturējies vērtēt, kā pārziemojuši sējumi. Viņš teicis, ka sniega trūkums ir riskants ziemājiem: «Tagad laukos zaļumu nemana, bet augi vēl var saņemties. Biedējošākais scenārijs būtu spēcīgs kailsals martā. Tas var pielikt punktu gan ziemas rapšiem, gan labībai, īpaši tad, ja būs atsākusies veģetācija un augos ritēs šķidrums. Taču ļoti, ļoti, ļoti ceram, ka būs labi.»

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Uzņēmums, kurš pirmais Latvijā ieveda rapšu sēklas un pirms pāris gadiem tika saukts par vienu no Latvijas veiksmes stāstiem, tomēr nonācis bankrota priekšā. Maksātnespējīgajam graudu pārstrādātājam un eļļas ražotājam Iecavnieks nav izdevies vienoties ar Swedbank, līdz ar to no 31.oktobra tiks sākta uzņēmuma pārdošana, informē Iecavnieka maksātnespējas administratore Ivita Baumane.

«Diemžēl ar banku nav izdevies vienoties un atkārtoti tiek sākta bankrota procedūra,» atzina Baumane un apliecināja, ka banka vēlas "Iecavnieka" īpašumu izsoli. «Pašreiz īpašums tiek vērtēts, un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai īpašums arī tiks izsolīts,» sacīja maksātnespējas administratore.

Par Iecavniekam piederošo iekārtu un lauksaimniecības zemes iegādi interesējušies vairāki pretendenti, taču kā veselu uzņēmumu to pagaidām neviens nav vēlējies pirkt, informēja Baumane.

Iecavnieka darbība pagaidām nav pārtraukta, jo pašlaik noris labības novākšana – arī novāktās ražas vērtība tiks ierēķināta izsoles cenā. «Darbība līdz šim tika turpināta, un tā kā ir ražas novākšanas laiks, tad tā arī vēl tiek veikta, jo visiem saprotams, ka graudus uz lauka neviens neatstās,» teica Baumane un piebilda, ka, par spīti gaidāmajai uzņēmuma pārdošanai, uzņēmuma darbības finanšu rezultāti šogad ir ļoti labi.

Bankrotējušās SIA Iecavnieks izsoles cena samaksāta, reģionālo mediju Bauskas Dzīve informējis uzņēmuma jaunā īpašnieka SIA Dēseles dzirnavas valdes loceklis Aldis Vīksne.

Administratore Ivita Baumane atturējusies sniegt kādu informāciju vai komentāru, aicinot pagaidīt līdz marta beigām, kad tiesai jāpieņem nolēmums par Iecavnieka izsoles rezultātu.

Savukārt A. Vīksne Bauskas Dzīvei apstiprināja, ka paredzētā summa - aptuveni 1,46 miljoni latu - noteiktajā termiņā līdz februāra beigām samaksāta. Viņš gan nav vēlējies atklāt, kas ir naudu piešķīrušais investors. Pašas SIA Dēseles dzirnavas rīcībā šādas naudas summas nebija, spriežot pēc pēdējo gadu finanšu rādītājiem un īpašumu saraksta. Firmas vadītāja Daila Vīksne-Pizika iepriekš atzina, ka naudas nomaksai tiek meklēts investors.

Pirmdien, 3. jūnijā, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, apturēta ķīmisko vielu vairumtirgotāja SIA Latagra saimnieciskā darbība, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma saimnieciskā darbība apturēta saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» punktu, kas paredz, ka VID ir tiesības apturēt nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, ja tas nav novērsis pārkāpumus, kas bija par pamatu tā izslēgšanai no VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

SIA Latagra reģistrēta 1997.gadā un pieder Seišelu Salās reģistrētajam Baywest Holdings Ltd, savukārt uzņēmuma valdē ir tikai viena amatpersona – valdes priekšsēdētājs Vladimirs Bondars, kurš, kā liecina Lursoft datu bāzēs esošie dati, ir arī SIA Ķerainis valdes loceklis un SIA Construction Solutions valdes priekšsēdētājs.

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Janvārī plānotais šprotu konservu eksports uz Ķīnu varētu sākties tikai pēc tam, kad šajā valstī tiks apstiprināts attiecīgais sertifikāts, kurš savukārt uz Ķīnu ticis nosūtīts aprīlī, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Ķīnā šogad ir mainījušās prasības zvejas produkcijas eksportam, līdz ar to mainīta iepriekšējā, 2004.gadā izdotā sertifikāta forma. No vēstniecības Ķīnā jauno formu saņēmām aprīļa sākumā. Kontaktējoties ar Ķīnas atbildīgo institūciju, formu esam aizpildījuši un nosūtījām to atpakaļ uz Ķīnu apstiprināšanai. Tālākā lietu virzība jeb sertifikāta formas apstiprināšana atkarīga no Ķīnas dienesta,» sacīja Balodis.

Tāpat viņš norādīja, ka jebkuram uzņēmumam, kurš vēlas eksportēt preci uz Ķīnu, līdzās minētajai sertifikāta formai jābūt arī reģistrētam attiecīgajā Ķīnas reģistrā. Tomēr reģistrācijas process esot aizkavējies, tādēļ maija sākumā plānots to veicināt ar klātienes sarunām augstākajā līmenī. «Par Brīvo vilni un dažiem citiem uzņēmumiem, kuri gatavi sākt eksportu, zinām, ka tie reģistrā ir iekļauti. Tomēr atsevišķi uzņēmumi reģistrā vēl neesot iekļauti, līdz ar to maija sākumā kopā ar zemkopības ministru [Jāni Dūklavu (ZZS)] dosimies uz Ķīnu, lai sarunās ar attiecīgo dienestu augstāko vadību gūtu apliecinājumu, ka tālākais process būs raitāks,» sacīja PVD vadītājs.

Kalnciema kvartāls, Ludzas novadpētniecības muzejs, Lubānas amatnieku centrs - tās ir tikai dažas no sabiedriskām ēkām, kas ieguvušas izskatīgas un ilgmūžīgas fasādes, pateicoties Iecavas lineļļas pernicas krāsu ražotājam SIA Linum Color.

Uzņēmums Linum Color, kura produkcija tirgū tiek virzīta ar zīmolu Paint Eco, radies pirms deviņiem gadiem. Tolaik augu eļļu ražotājs SIA Iecavnieks, domājot, kā paplašināt lineļļas pielietojumu, izveidoja lineļļas krāsu ražotni, jaunajā projektā investējot aptuveni divus miljonus eiro. Tā radās videi un cilvēka veselībai draudzīga alternatīva ķīmisko krāsu industrijas piedāvājumam.

«Dzīvo» kopā ar koku

Mūsdienās lielāko daļu ēku krāso ar ķīmiskajām krāsām, kas nav ilgmūžīgas, plēves efekta dēļ šāds krāsojums bojā apdares dēļus, turklāt nav labvēlīgs ne videi, ne cilvēkiem. «Lineļļu prata izmantot mūsu senči, bet pēc kara, kad vajadzēja ātri atjaunot ēkas, tika radītas un popularitāti ieguva ķīmiskās krāsas no naftas pārstrādes pārpalikumiem. Jaunās krāsas sniedza iespēju pie rezultāta tikt ātrāk par tradicionālajām metodēm,» stāsta Linum Color direktore Rita Rancāne.

Ieguldot 150 tūkstošus eiro laboratorijas izveidē, šonedēļ Rīgā darbu sākusi SIA J.S. Hamilton Baltic, kas ir neatkarīgās testēšanas laboratorijas J.S. Hamilton Poland filiāle Baltijas valstīs, teikts paziņojumā medijiem.

Uzņēmuma piedāvātais izejvielu, pārtikas, kosmētikas un iepakojuma materiālu testēšanas veidu klāsts ir lielākais Latvijā un Baltijas valstīs. SIA J.S. Hamilton Baltic mērķis ir būt pieejamākai laboratorijai Baltijā, nodrošinot plašu un patiesu testēšanu, kas nepieciešama produkcijas eksportam un importam Latvijā, Baltijā.

Starptautiskās laboratorijas J.S. Hamilton Poland pārstāvniecība Latvijā darbojas kopš 2012. gada, taču pamatojoties uz pieprasījumu pēc ātrākām un daudzveidīgākām analīzēm, pieņemts lēmums veidot pilnībā aprīkotu mikrobioloģijas laboratorijas filiāli Baltijas valstīs, iekārtojot to Rīgā. Līdzšinējās J.S. Hamilton Poland laboratorijas pārstāvniecības Rīgā lielākie klienti ir uznēmumi Lielzeltiņi, Putnu fabrika Ķekava, Rāmkalni, Silvanols, Food Union, Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne, Iecavnieks&Co, Rēzeknes gaļas kombināts un citi.

SIA Sabiedriskais autobuss (SA) autobusos uzstādītas videonovērošanas sistēmas, portālu Bauskas Dzīve informējis SA atbildīgais plānošanas speciālists Igors Cupruns.

«Braucējiem, kuri ar mūsu autobusiem dodas maršrutos Rīga–Bauska, Bauska–Dobele, Rīga–Emburga–Bauska, paziņojam, ka salonos uzstādītas videonovērošanas sistēmas. Tas darīts, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un drošību autobusos,» stāstījis I. Cupruns. Par videonovērošanas sistēmu autobusos vēstījot uzlīmes.

Iecavnieks Ivars Vanags SA strādā pusgadu. Pasažieru iebildumus pret salonā veikto videonovērošanu viņš neesot saņēmis. «Nav, ko slēpt, bija gadījumi, kad pasažieriem netika dotas biļetes. Cik zinu, tā rīkojās viens šoferis, kurš pie mums vairs nestrādā,» Bauskas Dzīvei atklājis I. Vanags. Viņš skaidrojis, ka pēdējā laikā uzņēmumā uzlaboti darba apstākļi, šoferiem palielināta alga. Tas noteikti uzlabošot servisa līmeni.

SIA Linum Color saredz potenciālu dabīgo krāsmateriālu ražošanai, jo cilvēki gan Latvijā, gan ārvalstīs atgriežas pie tradicionālā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms pieciem gadiem SIA Linum Color sāka videi draudzīgu krāsmateriālu – pernicu, beiču, vasku, grīdas eļļu un krāsu – ražošanu. Vietējā tirgū tiem jākonkurē ar importa ķīmiskām un ekoloģiskām krāsām. Uzņēmums piedalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015, un tas kategorijai Importa aizstājējprodukts ir pieteicis zīmola Paint Eco beices.

No sēkliņas līdz beicei

SIA Linum Color ražo krāsas un beices no auksti spiestas linu eļļas, kuru iegūst no Latvijā speciāli audzētas linu šķirnes. Zīmola Paint Eco beices tiek ražotas uz lineļļas pernicas bāzes, krāsas toni tai piešķir dabīgie minerālpigmenti. Beices tiek ražotas gan pamattoņos, gan papildtoņos. «Mūsu sadarbības partnerim SIA Iecavnieks & Co ir liela pieredze eļļu, tostarp lineļļu gatavošanā. Fakts, ka lineļļa tiek izspiesta blakus esošajā ražotnē, ir liels pluss, kas mums palīdz veidot arī konkurētspējīgu cenu politiku,» stāsta SIA Linum Color vadītājs Ēriks Vilcāns. Konkursam ir pieteikta beice, jo pārdošanas apjomi liecina, ka tā apjomu ziņā apsteidz citus uzņēmumā ražotos produktus. Linum Color kopējais apgrozījums 2014. gadā bija 180 tūkst. eiro, un beices pārdošana nodrošināja vairāk nekā 90 tūkstošu eiro. «Pārdošanas apjomus vēl varam kāpināt, ražošanas kapacitāte to pieļauj, katls nav par mazu,» teic Ē. Vilcāns.

LatRosTrans, pārdodot bufernaftu, ko plāno izspiest no naftas cauruļvada Latvija - Polocka Latvijas teritorijā, varētu iegūt ap 50 miljoniem USD.

Ventspils naftas un Krievijas Transņeftprodukt uzņēmumam LatRosTrans piederošais naftas cauruļvads apstājās 2002. gada 14. decembrī plkst. 7 no rīta naftas trūkuma dēļ no Polockas. Kopš tā laika naftas cauruļvads nefunkcionē, tomēr tajā vēl atrodas tehnoloģiskā nafta (bufernafta) jeb krājums, kas nepieciešams cauruļvada funkcionēšanai. Par to, kas notiek ar šo naftu, kam tā pieder un kādi būs naftas cauruļvada tālākās funkcionēšanas risinājumi, intervijā DB pastāstīja LatRos­Trans valdes loceklis Igors Stepanovs.

Investīcijas

Vakar notikušajā SIA Iecavnieks mantas vairāksolīšanā piedalījās trīs pretendenti – Swedbank, SIA Vegatable Oil Product Group Latvia un SIA Dēseles dzirnavas, informē laikraksts Latvijas Avīze.

Līdz izsolei uzņēmumu apsaimniekoja un ražošanas procesu saglabāja iepriekšējā līmenī SIA Vegatable Oil Product Group Latvia.

Vairāksolīšanas sākumcena bija noteikta 1 620 573 lati, kaut gan visas mantas jeb, juridiskā valodā runājot, lietu kopība tika novērtēta par 2 388 673 latiem.

Par minēto sākumcenu īpašumu nosolījusi SIA Dēseles dzirnavas. Kaut gan līdz vairāksolīšanai Iecavnieka ražošanu nodrošināja un bija gatavs to nopirkt uzņēmums Vegatable Oil Product Group Latvia, turklāt šī uzņēmuma valdes loceklim Arnoldam Babrim bija skaidra tālākā eļļas ražotnes attīstība – bankrota procedūra radīja šķērsli. Proti, pēc Maksātnespējas likuma 47. panta 2. daļas noteikumu 23. nodaļas Maksātnespējas procesa īpatnības pirkuma pirmtiesības ir pretendentam, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu vai pārstrādi un tā esošie zemes īpašumi robežo ar parādniekam piederošo zemes gabalu. Saskaņā ar šo nosacījumu vienīgais pretendents uz Iecavnieku bija SIA Dēseles dzirnavas, kuras zemes gabals Podziņas atrodas līdzās Iecavnieka zemes īpašumiem, skaidro laikraksts.

Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā rezultātā lieli rapša apjomi tiek eksportēti, vienlaikus nozīmīgi izmantojamās rapša eļļas apjomi tiek importēti, no kuriem daļa ir pat tāda, kas pirms tam ir izvesta uz rafinēšanu Igaunijā, jo Latvijā tādas iekārtas nav.

DB aptaujātie norāda, ka Latvijā esošās rapšu sēklu pārstrādes apjoms ir būtiski mazāks par valstī izaudzēto rapša sēklu ražu, un šķiet, ka pašreizējā situācija tuvākajā laikā nemainīsies. 2022. gadā ievākta rapšu sēklu raža 355 tūkst. t apmērā, savukārt pārstrādes apjoms ir vairāk nekā trīs reizes mazāks. Jāņem vērā, ka 2022. gadā rapša sēklu eksporta apjoms bija 342 tūkst. t, kas ir tikai par 13 tūkst. t mazāks nekā aizpērnajā gadā ievāktā raža. Pēc vairāku aptaujāto domām šie dati prasās pēc detalizētas izpētes, jo virspusēji tas nozīmē ne tikai pamatīgu noliktavu krājumu, bet arī rapša sēklu importa klātbūtni, turklāt pastāvot iespēja, ka rapša sēklu eksporta apjomos no Latvijas atrodas arī importētais rapsis, tādējādi palielinot eksporta ieņēmumus un uzlabojot statistiku.