Nodokļi

VID pārpildījis nodokļu plānu par 137,3 miljoniem latu

Žanete Hāka, 16.10.2013

Jaunākais izdevums

Šā gada deviņos mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie budžeta ieņēmumi ir 3,58 miljardi latu, kas ir par 197 miljoniem latu vairāk nekā pērn šajā pašā periodā un par 137,3 miljoniem latu jeb 4% virs deviņos mēnešos plānotā ieņēmumu apjoma, informē VID.

Vislabāk ir sekmējies ar nodokļu iekasēšanu vairākos nodokļu veidos: pievienotās vērtības nodoklī iekasēti 885,8 miljoni latu, kas ir par 2,7% vairāk nekā plānots, sociālās apdrošināšanas iemaksās iekasēti 1,115 miljardi latu, kas ir par 3,7% vairāk nekā plānots un iedzīvotāju ienākuma nodoklī iekasēti 685,3 miljoni latu, kas ir par 6,1% vairāk nekā plānots, kā arī pārpilde vērojama vēl vairākos nodokļu veidos.

Uzlabojot VID darbu nodokļu parādu piedziņas jomā un pilnveidojot nodokļu piedziņā piemērojamos nodokļu normatīvos aktus, ir izdevies panākt, ka šā gada laikā nodokļu parādu apjoms vairs nepieaug. Būtiski palielinājušās arī piedziņas darbību rezultātā iekasētās summas – šī gada deviņos mēnešos piedzīti 215,6 miljoni latu, kas ir par 31,6% jeb 51,8 miljoniem latu vairāk nekā 2012.gada deviņos mēnešos.

Laika gaitā pilnveidojot gan VID nodokļu administrēšanas darbības, gan normatīvo aktu regulējumu, kā arī veicot VID strukturālās pārmaiņas, 2013.gada deviņos mēnešos PVN pārmaksas atmaksa tika veikta vidēji 15 dienās, kas, salīdzinot ar 2012.gada attiecīgo periodu, ir par sešām dienām mazāk. Kopumā deviņos mēnešos PVN ir atmaksāts 492,3 miljonu latu apmērā, kas ir par 8,3 milj. latu vairāk nekā 2012.gada attiecīgajā periodā.

Īstenojot dienesta uzdevumus noziedzīgo nodarījumu atklāšanā un novēršanā valsts ieņēmumu un muitas jomā, deviņos mēnešos ir uzsākti 203 kriminālprocesi nodokļu jomā un 133 muitas jomā, no kuriem visvairāk jeb 64 kriminālprocesi uzsākti par narkotisko, psihotropo vielu un to prekursoru nelikumīgu pārvietošanu. Kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīti 117 kriminālprocesi nodokļu jomā un 64 - muitas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ar akcīzi grib aplikt arī šokolādi, cukuru un sāli, cerot iekasēt papildu 30 miljonus eiro

LETA, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) ir sagatavojusi priekšlikumus nākamā gada budžeta ieņēmumu palielināšanai par teju 30 miljoniem eiro un šī mērķa sasniegšanai rosina noteikt akcīzes nodokli arī šokolādei, sālim, cukuram un citiem produktiem, pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

VM jau ir izstrādājusi priekšlikumus noteikt akcīzes nodokli vairākiem pārtikas produktiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī vairākām precēm. VM sākotnēji vēstīja, ka šādi budžetā varētu papildus rast 9,5 miljonus eiro. Taču tagad VM ir izstrādājusi priekšlikuma papildinājumus, kurus iesniegusi Finanšu ministrijai.

Jaunais piedāvājums paredz noteikt akcīzes nodokli cukura konditorejas izstrādājumiem jeb karamelēm, īrisiem un citām konfektēm, šokolādei un tās izstrādājumiem, kā arī miltu konditorejas izstrādājumiem. Šiem produktiem VM vēlētos noteikt akcīzes nodokli 41 eiro apmērā par 100 kilogramiem produkta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Dienas tēma: Solidaritātes nodoklis atņems konkurētspēju

Māris Ķirsons, 27.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vēlme, ar solidaritātes nodokļa ieviešanu iekasēt vairāk naudas nodokļos, cerēto rezultātu var arī nenest

Pašvaldību ienākumiem pastāv risks pat samazināties. Saruks arī to uzņēmumu konkurētspēja, kuri savu produktu radīšanai izmanto augstas kvalifikācijas speciālistus. Par to liecina Deloitte apaļā galda diskusija par solidaritātes nodokļa slēptajiem riskiem. Uzņēmēji uzskata, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nevis veicinās investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikai, bet – tieši pretēji – slāpēs, turklāt netiek izslēgts, ka pat tie, kuri jau ir investējuši Latvijā, augstākā līmeņa speciālistu darba vietu pārcels uz kādu no kaimiņvalstīm.

Tiek pieļauts, ka daļa solidaritātes nodokļa maksātāju šāda nodokļa ieviešanu Latvijā apstrīdēs Satversmes tiesā. Valsts, daudz gribēdama, finālā varot dabūt ļoti maz – patiesībā konsolidētais efekts var būt arī negatīvs.Efektīvāk būtu bijis palielināt nodokļu iekasējamību, vēl jo vairāk, ja valsts budžeta parāds uz šā gada oktobri ir 1,47 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nekustamā īpašuma izīrētāji nodokļus arī turpmāk varēs maksāt, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu

Lelde Petrāne, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā pamatnosacījumi nekustamā īpašuma izīrēšanai paliek nemainīgi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Arī nākamgad iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus, izīrējot vai iznomājot sev piederošu nekustamo īpašumu, joprojām varēs nomaksāt nodokļus, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu - nereģistrējot saimniecisko darbību. Savukārt, tie, kuri izvēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību, tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties sev izdevīgāko nodokļu nomaksas režīmu.

Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana pret atlīdzību ir klasificējama kā saimnieciskā darbība, tādēļ īres vai nomas ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (INN). Iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas, var izvēlēties sev piemērotāko nodokļu nomaksas režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ko konkurētspēja domā par nodokļiem?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase, 22.09.2016

Latvijas preču eksporta tirgus daļu kumulatīvā pieauguma tempa pārmaiņas un virzītāji.

Avots: Latvijas Bankas aprēķins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās krīzes laikā valdība bija spiesta palielināt nodokļus, lai uzlabotu valsts finanses.

Savukārt attīstības periodā nepieciešams no kvantitātes pārlikt uzsvaru uz kvalitāti. Ir sākts darbs pie jaunas nodokļu politikas stratēģijas. Tiek plānots sekmēt konkurētspēju, mazināt nevienlīdzību un palielināt budžeta ieņēmumus. Turpmākajā rakstā par to, vai tas viss liecina par fokusa maiņu un to, cik lielā mērā tieši nodokļi ietekmē konkurētspēju.

Līdz nākamā gada aprīlim valdība plānojusi izdiskutēt un apstiprināt nodokļu politikas pamatnostādnes 2017. – 2021. gadam. Tas ir ļoti gaidīts, lai arī lēni sperts solis. Augošas ekonomikas apstākļos saturiski pārskatīt nodokļus varēja sākt agrāk. Tomēr, iespējams, bija jānobriest sajūtai par to, ar kuru reģionu sevi salīdzinām un ar ko vēlamies konkurēt globālajā tirgū - gan eksportējot, gan piesaistot investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) izstrādājusi priekšlikumus, kā nosakot akcīzes nodokli vairākiem pārtikas produktiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī vairākām precēm to palielinot, rast papildu 9,5 miljonus eiro jauno politikas iniciatīvu īstenošanai.

Kā pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders, budžeta ieņēmumus būtu iespējams palielināt, nosakot akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai un palielinot to bezalkoholiskajiem dzērieniem. Priekšlikumi iesniegti kopā ar ministrijas jaunajām politikas iniciatīvām.

Priekšlikums paredz piemērot akcīzes nodokli desām un tamlīdzīgiem izstrādājumiem no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm, pārtikas izstrādājumiem uz šo produktu bāzes, citādi gatavotiem izstrādājumiem vai konserviem no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm, sālītai, sālījumā, žāvētai vai kūpinātai gaļai un gaļas subproduktiem, kuru saturā sāls ir vairāk par 1,8 gramiem uz 100 gramiem gaļas produkta. Priekšlikums paredz šādiem produktiem akcīzes nodokli noteikt septiņu eiro apmērā par 100 kilogramiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nodokļu likme Latvijā ir zemākā Baltijas valstīs un 11. zemākā ES

Žanete Hāka, 26.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā nodokļu likme Latvijā turpina samazināties un sasniedz 35%, kas ir 11. zemākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) reģionā un viszemākais Baltijas valstīs (Lietuvā kopējā nodokļu likme ir 42,6%, Igaunijā – 49,3%), secināts jaunākajā Pasaules Bankas, Starptautiskās finanšu korporācijas (IFC) un PricewaterhouseCoopers (PwC) sagatavotajā ziņojumā par nodokļu situāciju pasaulē.

Šo 35% kopējo nodokļu likmi Latvijā veido 4,9% UIN daļa, 27,2% ir darbaspēka nodokļi un 2,9% – pārējie nodokļi. Patērētais laiks saistību nokārtošanai Latvijā joprojām ir virs ES/EBTA reģiona vidējā rādītāja – 193 stundas (vidēji reģionā 176 stundas), tomēr laika patēriņš ir krietni samazinājies salīdzinājumā ar pagājušo gadu (264 stundas). Savukārt, Latvijā maksājamo nodokļu skaits (tikai 7) šobrīd ir viens no mazākajiem un ierindo Latviju Eiropas pirmajā pieciniekā kopā ar Norvēģiju, Zviedriju, Igauniju un Maltu.

Pētījumā arī secināts, ka ES/EBTA reģionā vidēja lieluma uzņēmums nodokļos caurmērā samaksā 41%, kopumā veicot 12,3 maksājumus, un tam ir nepieciešamas 176 stundas, lai nokārtotu savas nodokļu saistības ar valsti. Savukārt, pasaulē vidēja mēroga uzņēmumam šis nodokļu slogs ir 40,9%, ko pavada 25,9 maksājumi un 264 stundas saistību nokārtošanai ar valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Virza uz priekšu straujāku akcīzes nodokļa celšanu alkoholam un cigaretēm

LETA, 25.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu vēl straujāk celt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, alum un cigaretēm. Minētie priekšlikumi ietverti grozījumos likumā par akcīzes nodokli, kas tiks iesniegti Saeimā apstiprināšanai galīgajā lasījumā.

Iepriekš FM skaidroja, ka tas nepieciešams, jo plānots piemērot lielākas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides ziedojumiem. Akcīzes nodokļa priekšlikuma būtība ir straujāka likmju celšana alkoholiskajiem dzērieniem, alum un cigaretēm, proti 2018.gadā tiks noteiktas tās likmes, kas bija paredzētas 2019.gadā, un attiecīgi 2019.gadā tās likmes, kas bija paredzētas 2020.gadā.

Sēdes laikā labklājības ministrs Jānis Reirs (V) aicināja necelt tik strauji akcīzes nodokli, lai risinātu vienas jomas problēmas. Viņš pauda pārliecību, ka jāpaliek pie tāda akcīzes nodokļa pieauguma tempa, par kādu iepriekš tika panākta vienošanās. Turpretī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) skaidroja, ka straujāks akcīzes nodokļa pieaugums nepieciešams, lai kompensētu priekšlikuma par ziedojumiem nevalstiskajām organizācijām negatīvo fiskālo ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitālo uzņēmumu un pakalpojumu aplikšana ar nodokļiem

Inese Kalniņa - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente, Dr.iur., 04.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālais vienotais tirgus ir viena no galvenajām Eiropas Komisijas politikas prioritātēm, jo tas uzlabos piekļuvi informācijai, samazinās darījumu izmaksas, palielinās patērētāju iespējas un samazinās ietekmi uz vidi, kā arī veicinās jaunu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības un pārvaldes modeļu ieviešanu, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi kopumā

Lai pilnībā īstenotu digitālā vienotā tirgus potenciālu, tam ir nepieciešams moderns un stabils nodokļu regulējums, kas stimulē inovācijas, novērš tirgus sadrumstalotību un dod iespēju visiem tā dalībniekiem gūt labumu no jaunās tirgus dinamikas. Pašreizējais nodokļu regulējums uzņēmumiem nav pietiekams, jo tas izstrādāts tradicionāliem uzņēmumiem, pieņemot, ka peļņa būtu jāapliek ar nodokli tur, kur fiziskas klātbūtnes apstākļos tiek radīta vērtība.

Savukārt digitālās darbības veikšanai globālajā mērogā fiziskā klātbūtne vairs nav nepieciešama. Minēto apsvērumu vadīta, EK ir iniciējusi divus normatīvos tiesību aktus par nodokļu uzlikšanu digitālajām darbībām ES. Ir izstrādāti direktīvu priekšlikumi digitālo uzņēmumu un digitālo pakalpojumu aplikšanai ar nodokļiem, kurus pērnā gada nogalē jau akceptējis Eiropas Parlaments, vienlaikus nododot tos Eiropas Padomei pieņemšanai vēl šī sasaukuma laikā līdz 2019. gada aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt

Ainis Dābols, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja strauji kritīsies degvielas patēriņš, tad valdība varētu pārskatīt lēmumu palielināt akcīzes nodokli, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa atgādināja, ka lēmums par akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam ir kompensējošais mehānisms kā nodrošināt nodokļu reformas rezultātā negūtos ieņēmumus valsts budžetā. Ministre gan arī uzsvēra, ka akcīzes palielināšana ir izsvērts kompromiss un likmes ir salāgotas ar kaimiņvalstīs esošajām.

Taču Reizniece- Ozola solīja, ka valdība rūpīgi sekos līdzi situācijai. Ja, piemēram, strauji kristīsies degvielas patēriņš, valdība varētu pārskatīt lēmumu palielināt akcīzes nodokli.

Jau vēstīts, ka ar grozījumiem likumā Par akcīzes nodokli paredzēts kompensēt nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārvalstu investoriem bizness Latvijā kļuvis dārgāks

Oļegs Sējāns, uzņēmuma <i>TaxLink Baltic</i> partneris, 18.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība, kas Latvijā ir stājusies spēkā no 2018. gada 1. janvāra, paredz izmaiņas, kas diezgan sāpīgi skars ārvalstu investorus, kam pieder daļas Latvijas uzņēmumos. Turpmāk savā valstī, deklarējot saņemtās dividendes no Latvijas, ienākumu nodokli lielākajā daļā gadījumu nevarēs samazināt par nodokļu summu, kas jau ir ieturēta Latvijā. Līdz šim tas bija iespējams.

Dividende citas valsts pilsonim ir maksājums jeb ienākuma veids, ko regulē starp valstīm noslēgtā nodokļu konvencija. Konvencija novērš dubulto ienākuma aplikšanu ar nodokli. Tajā parasti ir paredzētas maksimālās ienākumu nodokļu likmes. Tas nozīmē - ja Latvijas uzņēmums izmaksā dividendes īpašniekam, kurš ir ārvalstu pilsonis, no tām maksimālā ienākumu nodokļu likme saskaņā ar konvenciju ir, piemēram, 10%, kas paliek Latvijai. Sastādot ienākumu deklarāciju savā valstī, tā tiek salīdzināta ar jau nomaksātajiem nodokļiem, un jāpiemaksā ir tikai starpība. Tātad, ja ārvalstu pilsoņa, kas ir Latvijas uzņēmuma īpašnieks, mītnes zemē nodokļu likme dividendēm ir, piemēram, 15%, papildus ir jāpiemaksā tikai 5%, jo 10% jau ir ieturēti Latvijā. Taču no 2018. gada, ārvalstu pilsoņi savā valstī maksājamo nodokli vairs nevarēs samazināt par Latvijā nomaksāto nodokli. Rezultātā pieaugs šo ārvalstnieku kopējais nodokļu slogs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ieskats nodokļu vēsturē Latvijā

Māris Ķirsons, 15.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts pirmsākumos nodokļi un to likmes kalpoja ne tikai, lai nodrošinātu valsts finansiālās vajadzības, bet arī lai regulētu preču patēriņu un atbalstītu vietējos ražotājus

To liecina a/s BDO Latvia pētījums.

Latvijā no 1918. līdz 1940. g. bija astoņi nodokļi, kurus visai attālināti var salīdzināt ar mūsdienās spēkā esošajiem. «Ir tādi, piemēram, akcīzes nodoklis, kurš ideoloģiski atbilst mūsdienu izpratnei par šo nodokli, kaut kas līdzīgs ir arī ar nekustamā īpašuma nodokli, taču ir tādi, kurus pat grūti saprast, piemēram, ienesīguma nodokļi, naudas kapitāla un augļu nodokļi, rūpniecības nodoklis un zīmognodoklis,» pētījuma rezultātu komentē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš stāsta, ka, pētot vēsturisko nodokļu sistēmu, bijis daudz pārsteigumu, jo pastāvēja ne tikai ienākumu nodokļa diferenciācija – progresivitāte atkarībā no ienākuma apmēra, bet arī no maksātāja vecuma, dzimuma un pat ģimenes stāvokļa. «Šodien daudz tiek runāts par progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmu, bet mūsu vectēvi un vecvectēvi to jau bija ieviesuši pirms vairāk nekā 100 gadiem, turklāt ar šo nodokli neapliekamais minimums 2000 Ls apmērā ir iespaidīgs,» norāda J. Zelmenis. Viņš norāda vēl uz kādu paradoksu, proti, valsts ar nekustamā īpašuma un ienākuma nodokli neaplika sīkzemniekus – tos, kuru īpašumā bija līdz 17 ha zemes. «Pēdējos gados mūsdienu Latvijā daudz runājam par atbalstu Latgalei, bet pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas 1918. g. nekustamā īpašuma nodoklis Latgalē bija puse no likmes, kāda bija Vidzemē vai Kurzemē,» norāda nodokļu eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli uz degvielu «pārnest» nav iespējams

Māris Ķirsons, 16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa transformāciju, to ietverot kā papildu akcīzes nodokli degvielai, lai tādējādi nodrošinātu situāciju, ka tas, kas daudz brauc ar auto, tas arī vairāk maksā, nav dzīvotspējīga, jo tā rezultātā degvielas cena pieaugtu par 8 centiem litrā.

Tāds ir secinājums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdes diskusijām par iespējām reformēt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli.

Saeimas deputāte Ilze Indriksone atgādināja, ka sabiedrībā jau vairākus gadus virmo jautājums par iespēju transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli iekļaut degvielas cenā, jo ir ļoti atšķirīgas auto lietošanas pakāpes un daudzums, tajā paša laikā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis visiem ir vienāds (atbilstoši CO2 izmešu apmēriem).

«Tad ir jautājums, vai maksā par to CO2, ko rada automašīnas lietošana, vai par to CO2, ko rada, lai saražotu šo auto?» retoriski jautāja I. Indriksone. Viņasprāt, iekļaujot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli degvielas cenā, varētu neapgrūtināt laukos dzīvojošu pensionāru, kurš dažas reizes mēnesī dodas uz novada centru pie ārsta vai nokārtot kādas citas sev svarīgas lietas, bet maksā tādu pašu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kādu tas, kurš ik dienu brauc ar auto, un vienlaicīgi nodrošināt taisnīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Ievieš speciālu nodokli laukstrādniekiem

Zanda Zablovska, Ieva Jurevica, Žanete Hāka, 14.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā augsto nelegālās nodarbinātības līmeni sezonas laukstrādnieku vidū, valdība nolēmusi ieviest atsevišķu nodokli.

Tadējādi lauksaimniecībā sezonāli strādājošie cilvēki, kuru ienākumi pārsniegs 70 eiro mēnesī, būs sociāli apdrošināti pensijai, informē Labklājības ministrija (LM).

Nostrādātā darba periodi veidos apdrošināšanas stāžu vecuma pensijai un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai palielinās pensijas kapitālu.

Tāpat sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājam (darba devējam) būs pienākums par saviem līdzekļiem apdrošināt lauksaimniecībā strādājošos pret nelaimes gadījumiem.

Katru cilvēku, kas maksās sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, darba devējs reģistrēs Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī iesniegs ziņas par viņa ienākumiem un aprēķināto nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zemnieku saeima aicina ar nodokli neaplikt lauksaimnieku subsīdijas

Žanete Hāka, 02.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 3. februārī Saeimā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tiks izskatīti biedrības Zemnieku saeima (ZSA) un deputāta Edgara Putras kopīgi iesniegtie grozījumi likumā Par uzņēmuma ienākuma nodokli.

Iesniegtais priekšlikums paredz, ka līdz 2020. gadam (ieskaitot) ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) apliekamo ienākumu var samazināt attiecībā uz summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, informē Zemnieku saeima.

ZSA uzskata, ka grozījumu veikšana ir tikai likumsakarīga, jo Latvijas lauksaimnieki jau vairākus gadus saņem zemākos tiešmaksājumus visā ES, kas pazemina Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju citu ES valstu lauksaimnieku vidū. Subsīdiju turpmāka neaplikšana ar nodokli UIN maksātājiem būtu reāls solis pretim Latvijas lauksaimniecības attīstības veicināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Private Banking aktīvu plānošanas vadītājs Luksemburgā un nodokļu speciālists Jorgens Gronlunds stāsta, ka drīzumā Eiropā dalībvalsīm būs savstarpēji jāapmainās ar banku informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Naudu nākotnē paslēpt tādējādi būšot grūtāk, ko varētu arī attiecināt uz vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Eiropas Savienībā (ES) un OECD valsīs drīzumā stāsies spēkā jaunais regulējums par vienotu ziņošanas standartu, kas paredz informācijas apmaiņu starp valstīm par klientu kontu atlikumiem un ienākumiem. Līdz šim iecienīta valsts, kuras bankās daudzi izvēlējās glabāt savus līdzekļus, bijusi Šveice. Vai, jūsuprāt, arī Šveice izvēlēsies pievienoties šīm prasībām?

Jaunā sistēma paredz, ka dalībvalstis savstarpēji apmainīsies ar informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Šveices valdība ir piekritusi pievienoties OECD iniciatīvai, tomēr gala lēmums būs atkarīgs no parlamenta un, iespējams, arī publiska referenduma. Tāpēc šobrīd nevar vēl droši apalvot, ka Šveice pievienosies, bet domāju, ka tai noteikti nāksies pievienoties. Tas, ko mēs pēc kāda laika redzēsim, būs visaptveroša, globāla caurspīdīga sistēma, kurā iesaistīsies visas valstis, ar dažiem nelieliem izņēmumiem. Es nespēju iedomāties, ka kāda no pasaules lielajām ekonomikām varētu nepievienoties, tāpēc domāju, ka arī Šveice noteikti pievienosies – tas varētu notikt vēl pēc gada vai diviem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Digitālais nodoklis valstu interešu krustugunīs

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez godīgiem nodokļiem lielajām interneta tehnoloģiju kompānijām mēs piedzīvosim valstu, kādas mēs tās pazīstam, beigas. Ar tādu virsrakstu pērnā gada nogalē klajā nāca laikraksts The Guardian, rakstot par ES digitālā nodokļa neveiksmēm.

Šis nodoklis pašlaik ir viena no ES TOP aktualitātēm, taču vismaz pagaidām izskatās, ka vienošanos panākt būs teju neiespējami. Proti, gan Eiropas Komisija, gan vairākas dalībvalstis – Francija, Spānija, Lielbritānija – ir runājušas par nepieciešamību aplikt ar nodokļiem tādas lielās interneta tehnoloģiju firmas kā Amazon, Google, Facebook u.c. Īpaši par šāda nodokļa nepieciešamību iestājas Francijas prezidents Emanuels Makrons, kura jaunākais priekšlikums, līdztekus ar vairākām citām valstīm, ir aplikt lielās interneta kompānijas, kuru apgrozījums pārsniedz noteiktu slieksni, ar 3% nodokli no apgrozījuma. Turklāt nodokļa sadalīšanā starp valstīm tiktu ņemts vērā tas, kur atrodas lietotājs, nevis kur izvietota kompānijas galvenā mītne.

Komentāri

Pievienot komentāru