Jaunākais izdevums

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Bija, piemēram, tāds Aleksandrs Rakovskis. Odioza figūra, kas nodarbojās ar naftas produktiem. Tur arī vajadzēja no sākuma viņu iznīcināt, pēc tam ar viņu vajadzēja sadraudzēties. Pēc tam, es tā saprotu, tas izmeklētājs, kas izmeklēja to lietu, aizgāja uz prokuratūru. Viņš aizgāja, jo viņam piegriezās. Neadekvātums kaut kāds.

Tad, lūk, šim Rakovskim Jelgavā bija akcīzes noliktava vai bāze, kur viņi ņēma... Un Rakovskim arī bija pateikts, kad būs mūsējo akcijas, un viņš laikus zināja. Tur nebija šaubu. Es domāju, ka Kijoneks viņu brīdināja pirms realizācijas, tā ka viņi paspēja aizvest pa nakti pēdējo mašīnu no turienes, no noliktavas.

Es nezinu, kas notiek tagad ar to visu, bet domāju, ka viņi vienkārši nobēdzināja visu. Jo pēc tam apklusa, un Čerņeckis sāka pārņemt Akcizēto preču pārvaldi un to kontroli un pārraudzību. Un tā pakāpeniski tas viss arī noklusa.

Jūrmalas KMM Metāls lieta – notirgota lieta. Dambītis, Čerņeckis nopelnīja abi. Atkal uzmeta operus un izmeklētājus un nopelnīja. Tur bija informācijas noplūde, tie zināja, ka pie viņiem atnāks. Un samaksāja pirms tam un samaksāja pēc. Bija noplūde, notirgoja pats Čerņeckis ar Dambīti.

Un Dinaz lieta. Plaude. Tas ir cilvēks, kas Dinaz lietu notirgoja.

Čerņeckis – nav tā, ka viņš nekontaktējas. Es esmu pat piefiksējis, ka kāds atnāk, kāds rekomendē iepazīties, iepazīstas, parunājas, piesakās. Un viņš saka – nē, nē, es nevaru ar tevi draudzēties, uz redzēšanos! Ja cilvēks ir izstrādē, viņš tad nogriež galus. Viņš saka – nē, nē, nē, mēs nevaram ar tevi draudzēties. Protams, viņš faktiski līdz ar to nolej informāciju par to, par ko viņš strādā. Viņš iet uz kontaktu. Viņš satiekas un parunājas. Viņš neko no tā nenopelna. Bet tad, kad viņš uzbliež, viņš nopelna lieliski.

Ja tur nav runa par nozagtiem simt tūkstošiem, vispār nerunās ar tevi. Ja tev kāds sīkums, tevi nožņaugs, iznīcinās, patrieks un tā. Tu varbūt notirgosi kādā mazā stacijā, nu, parastais mirstīgais. Jo viņš mazāk par simt nerunās. Tas ir bizness. Bet rezultāts jebkurā gadījumā ir acīmredzams – cilvēki ir pabrīdināti. Konkrēti pabrīdināti. Viņi zina iepriekš. Tas nozīmē, ka nevis vienkārši nopludina, bet pārdod konkrēto lietu pašā saknē.

Un informācijas savlaicīga nopludināšana ir vienīgais peļņas veids?

Nē, vēl ir manipulācijas ar lietas materiāliem. Bija tāda slavena lieta – Dzimtā sēta. Es pēc tam vēl brīnījos – viņi izbeidza lietu. Tikko Čerņeckis atnāca, viņu ļoti interesēja šī lieta. Bet tur kāds bija stāsts. Jurašs pateica, ka šī lieta nav jāsūta vajāšanai. Bija apsolīts, ka lieta neaizies vajāšanā. Viņa arī neaizgāja. Tas, ka Strīķei ir nervu slimība vai kas tamlīdzīgs, tas ir viens. Bet Jurašs ir normāls. Viņš kārto štelles un pelna arī. Lieta bija Savčenko. Savčenko aizgāja uz prokuratūru. Un viņa nofenderēja lielāko daļu no lietas materiāliem. Reāli. Diemžēl. Viņa reāli iznīcināja. Bet Savčenko ir draugos ar Kijoneku un viņa dzīvesbiedri Sudmali.

Par Dzimto sētu pastāstīt sīkāk? Kijoneks tur vispār nospēlēja dubultspēli. Viņam ir tāda mode, viņš māk savārīt tādu putru, ka nevar atrast galus. Kāpēc viņš izdevīgs Čerņeckim? Jo tas speciāli viņu palaiž pa pilsētu, viņš uztaisa tādu informāciju un tad tikai pēc tam skatās, no kurienes atnāca tas, ko viņš pats palaida. Un tad duļķainajos apstākļos viegli taisīt to, kas tev izdevīgi.

Bet pērn taču ierosināja kriminālprocesu par Andreju Felkeru tieši par informācijas nopludināšanu, un Kaspars Podiņš to netieši publiski pieminēja kā veiksmes stāstu.

Ja analizēt, kāpēc Felkers notirgoja informāciju par kādiem sīkiem 300 eiro… Tāpēc, ka to, ko viņam uzdeva darīt, viņš darīja par medaļu. Loģiski. Bet, ja viņam ir tikai medaļa, viņam taču kaut kā jādzīvo. Viņš droši vien arī grib mašīnu, ceļojumu, varbūt ne uz Taizemi, bet kaut kur uz Bulgāriju. Un viņš nolēma drusku nopelnīt patstāvīgi, nedaloties ne ar vienu un ārpus sistēmas. Un par viņa sievu bija stāsts tāds. Visās tajās informācijas noliešanas lietās, kur skaitījās viņas vīrs, viņa skatījās VID datu bāzēs. Viņa skatījās no datu bāzes visus datus saistībā ar tiem faktiem, par kuriem viņas vīrs pēc tam nolēja informāciju. Bet vīrs kādreiz apmaksāja Prusakas ceļojumu. No sava konta, kad viņi brauca ceļojumos visi kopā, ģimenes.

Un stāsts par Vladimira Cadoviča cigarešu fabriciņu Terēzes ielā, kura tieši nedēļas nogalē pirms pārbaudes izrādījās izlaupīta un izvesta?

Ja tā ir akcīze, tā ir Muitas kriminālpārvalde – tagad Muitas policija. Ja tie ir Muitas kriminālpārvaldes stāsti, tas ir Boroviks, tā ir tā brigāde.

Par to fabriciņu stāsta, ka tur Cadoviču kaut kā ir čakarējuši, tad viņš aizgājis pie Borovika un iedevis ne tad 200, ne tad 400 tūkstošus, kaut ko tādu. Bet viss turpinājies, tad viņš palicis nikns un teicis – atdod, citādi rakstīšu iesniegumu. Bet Boroviks viņam – atvaino, viss izšķīda pa augšām.

Ceipe, Čerņeckis un Dambītis. Kakije verha. Mazāk par 400 viņi nerunās. Katram pa 100 štukām. Skaidrs…

Un ar šitiem viņiem nekā kopēja?

Gan Boroviks, gan Ceipe abi divi ir Dambīša cilvēki. Un Dambītis pie viņiem regulāri staigā, menedžē, procesē, nodrošina jumtošanu. Dambītim tas pats Āboltiņas kontakts ir regulārs. Nezinu, cik viņš nopietns, tur savs procents par pārstāvību ir. Ja tie cigarešu ražotāji zināja, ka būs kaut kāda akcija, tad noteikti tā ir no viņa informācija. Brīdinājums. Viņi no sākuma sadraudzējas, pasaka, ka mēs esam partneri. Labi, sadraudzējamies. Viņi par to piepelnās. Pēc tam izrādās, ka tiem nelabajiem operiem, izmeklētājiem pa savu galu kaut kas atrakts, ko šitie nav zinājuši un spējuši nobremzēt. Ak, kāda neraža! Bet viņi savlaicīgi zina, ka būs tāda akcija, būs nepatikšanas. Un vēlreiz nopelna. Cilvēki nopelna divas, pat trīs reizes. No sākuma, kad sadraudzējas, otrreiz, kad pabrīdina, un trešo reizi, ja palīdz visu galīgi nokārtot līdz galam.

Tad Boroviks un Ceipe ir pavisam cita kompānija nekā Kijoneks un Čerņeckis?

Kijoneks noteikti nezinās par Borovika un Ceipes lietām. Tas būs Dambītis, kas zinās. Čerņeckis, tas ir Čerņeckis, tāpēc ka viņš viņus pārrauga. Loģiski, ka tas ir viņa informācijas avots. Čerņeckis zina Dambīti, bet Dambītis arī ir slīpēts, zina, ka Čerņeckis ne visu stāsta. Tad tas Dambītis iet un satiekas arī pa tiešo. Ar saviem cilvēkiem. Ar to pašu Podiņu, ar to pašu Boroviku. Ar to pašu Ceipi, lai zinātu reāli lietas. Dambītis reāli ar Kaminski satiekas. Varbūt ļoti reti, bet viņš, Dambītis, arī ar Plaudi satiekas. Kafiju padzer. Par Prusaku es jau nerunāju. Tur regulāri notiek kontakts. Ne tikai kontakts, arī štelles risina. Par ko Podiņš varētu pat nezināt, starp citu. Tagad Dambītis ir prom no Finanšu ministrijas, loģiski. Reizniece-Ozola ir diezgan gudra dāma. Es nedomāju, ka viņa tik stulba, ka ļaus kaut kādam Dambītim kārtot štelles ar VID.

Bet vēl ir slavenais KNAB Andžejs Kļaviņs un viņa sieva Līga Kļaviņa, kas ir Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece.

Viņa tur ir diezgan ietekmīga persona. Bet, manuprāt, viņa nejaucas tekošajās lietās, es domāju, visu kārto Dambītis ar Čerņecki. Es pat domāju, ka arī Ceipe pats patstāvīgi štelles diez vai kārto. Nezinu par Boroviku. Es uzsveru – patstāvīgas štelles. Es pieļauju, ja viņi arī kaut ko kārto, tad tas ir centralizēts jautājums.

Tad kas kopumā ir VID štelles?

Viena VID štelle ir PVN, un otra lielā VID štelle ir akcīze. Nu, tie ir miljoni. Reāli miljoni. Kāpēc Finanšu policija ir zem sitiena? Tāpēc, ka Finanšu policija jebko var iznīcināt ātri. Un iznīcināt tā, ka tu nevarēsi piecelties. Ja tu paņem zem kontroles Finanšu policiju, tu paņem zem kontroles visu finanšu plūsmu.Tā nelegālā plūsma ir šausmīgi ienesīga. Ja viņi tur – es nezinu, cik precīzi, teiksim, pieci lielie spēlētāji, – ja vienu iznīcinās, tad pārējie būs pateicīgi līdz mūža galam.

Visu Finanšu policiju vai arī pietiek ar atsevišķiem cilvēkiem?

Protams, pietiek ar atsevišķiem cilvēkiem, kas ir pareizajos amatos un ir savstarpēji saslēgti. Piemēram, Kijoneks. Viņam tagad nav valsts noslēpuma pielaides, viņam to atņēma. Bet viņš ir administratīvās vadības daļā. Administratīvā daļa gan sūta uz āru, gan saņem visu informāciju. Reāli viņam ir pieslēgums visiem izejošajiem, ienākošajiem pastiem. Un viņa dzīvesbiedre Sudmale ir izmeklēšanas nodaļas priekšnieka vietniece. Viņu iebīdīja Kaminiskis. Jo tur bija jautājums, kādu cilvēku, un Kijoneks skraidīja un ar visiem runāja, lai tikai Sudmale ir vietniece. Un tā arī Kaminska protekcija ir, ka viņa sieva ir vietniece.

Loģiski, ka viņš zina, kas ir kas. Viņš iebīdījās šajā virzienā. Viņš visu redz. Un tāpēc Kijonekam nemaz nevajag valsts noslēpuma pielaidi. Tu zini sistēmu, tev ir savi atslēgas cilvēki. Iekšējā drošībā tev ir divi slaisti, tev ir sieva tur. Pareizi? Reāli Kijoneks vēl aizvien kontrolē iekšējo drošību. Viņam ir atslēgas cilvēki. Vispār tur interesanta situācija. Podiņš oficiālā sapulcē paziņo, ka Finanšu policijā ir atslēgas cilvēki. Kuri tad tie ir? Tie atslēgas cilvēki laikam sanāk Kaminskis, bez ziepēm viņš tur ielīda. Kaminskim sieva ir administratīvās vadības biroja sekretāre. Viņa ir cilvēks, kurš zina visu, kas notiek pārvaldē. Reāli. Ne tikai to, kas notiek izmeklēšanā, viņa redz visu, visus ienākošos. Visu pastu.

Viņai pielaide ir? Kaut kādai jābūt.

Nē, nav. Jo doma ir kāda – ja jūs vienkārši redzat vēstuli, jūs nezināt, kas tā ir par vēstuli. Kas to nosūtīja, un kā darbojas sistēma. Bet, ja jūs zināt, kā darbojas sistēma, un jums ir kāds, kas ir šajā sistēmā iekšā, tas visu maina. Kāpēc Podiņam Kaminskis ir atslēgas figūra? Podiņš ir no rajona un nepārzina situāciju Rīgā. Ar Prusaku viņam nebija labu attiecību. Viņam tagad labas attiecības, bet pirms tam Prusaka teica, ka, ja viņa gribēs, Podiņš aizlidos vienā brīdī prom no darba un viņa būs direktore. Viņa piedzērās un apd…a viņu. Loģiski, ka viņš uzzināja kā direktors. Tāda bija situācija. Plus Prusaka pa tiešo kontaktējas ar Dambīti. Kā arī Podiņš. Viņš arī pa tiešo kontaktējas. Ja viņš Kaminski paceļ direktora vietnieka amatā, viņam ir cilvēks, kas kontrolē situāciju attiecīgi šajā blokā. Viņam ir grūtības iekšienē, jo ir diezgan konflikta situācija ar citiem cilvēkiem. Bija vēl tāds stāsts, kas labi pastāsta, kas un kā tur notiek iekšienē. Pavīdēja tāds teksts, ka Prusaku iecels direktora vietnieka amatā. Viņu neieceļ. Tagad Kaminski grib iecelt. Janvāris aizskrēja pie Pētersones un uzrakstīja ziņojumu, ka viņš lūdz viņu iecelt izmeklēšanas daļā par direktora vietnieku.

Čerņeckis gāja pa gaisu, kliedza un auroja, un atskrēja pie Podiņa, un runāja ar Podiņu, lai Janvāris paņem atpakaļ savu ziņojumu. Kas tas ir par h…ņu?! Tagad Janvāris būs direktora vietnieks izmeklēšanas blokā Prusakas vietā!

Un tad Podiņš iedeva Janvārim dienesta mašīnu. Dienesta nullīti. Loģiski, ka neviens viņam neprasa, lai atrakstās, kur brauc un kad brauc. Un viņš paņēma atpakaļ ziņojumu. Janvāris izmeklē lietu pret Prusaku. Tā ka, saprotiet, viņš saņēma mašīnu, nu, lieta stāv tur, kur tā stāv. Viņš taču nevar nodot Prusaku vajāšanai. Direktora vietnieci. Vai arī Kuzmina, kura ir otrās nodaļas vadītāja vietniece. Tas ir nereāli. Kuzmina ir Prusakas cilvēks.

Un kas ar Kaminska brāli – uzņēmēju?

Tas, ka viņš ir saistīts ar Kasparu [Roberta Dirnēna brāli Kasparu Aleksandrovu], un tas, ka viņš saistīts ar skaidras naudas pārvadāšanu, tas ir fakts. Starp citu, Kasparu vairākas reizes uzmeta. Un, manuprāt, viņu uzmeta tas pats Kijoneks. Par nopietnām naudām.

Labi, Kijoneks un Kaminskis ar otrajām pusēm. Vēl kāds?

Tad vēl Burijs, kurš agrāk bija Vladimira Vaškeviča cilvēks, bet pēc tam ļoti veikli pārorientējās un izrādījās derīgs jaunajai sistēmai. Viņš nesen iegādājās Volvo XC 90. Nullīti. Viņš brauc zvejot Norvēģijā. Šogad viņš slēpoja Andorā laikam. Pirms Jaunā gada viņš atpūtās Taizemē. Viņam nekustamie īpašumi Daugmalē. Sieva nekad nav strādājusi. Un tad, protams, pirmās un otrās personas un viņu palīgi, kuri noder ne tikai štellēm, bet arī tad, kad kāds pasūtījums jāizpilda.

Bija, piemēram, tāds slaists Plaudis no iekšējās drošības, kurš neizturēja un aizgāja. Pats aizgāja. Nu, bet viņš arī kā starpnieks piepelnījās reāli. Viņš nevis strādāja, bet pelnīja. Bet Plaude… Viņa interesanta ar to slaveno Dīlers lietu. Ar to pašu slaveno Puķīti. Viņu arī var nosaukt kā - atslēgas cilvēks. Podiņa izpratnē. Kad vajadzēja Saskaņai ieriebt, Karina izdalīja lietu. No tās lietas. Tā ir milzīga lieta. Bet nu speciāli pieprasīja, lai Saskaņai ieriebtu.

Dīlers lieta… Nevis tik, cik Dīlers, viņus neinteresēja Dīlers, viņus interesēja Puķītis. Puķītis bija saistīts ar Repši un Vienotību. Un Āboltiņai vajadzēja Repši un to virzienu vienkārši apd…t. Es atvainojos. Reāli process jau cik tur gadus stāv. Tur ļoti daudz kas ir, un vajadzēja tam jau sen būt vajāšanā. Bet process jau ir notirgots. Reāli notirgots. Cik man zināms, reālu pierādījumu uz Puķīti nav. Viņš ir pievilkts aiz matiem pēc politiska pasūtījuma.

Kas ir Puķītis?

Puķītis laikam bija krusttēvs Repšes bērnam. Tad, kad Repše sāka celties, taisīt dumpi, bija komanda Čerņeckim – nolaist, pēc iespējas visu atlasīt, paņemt. Uz Puķīti nav pierādījumu. Reālu pierādījumu nav. Viņu tur lietā iekšā kā aizdomās turamo, ik pa laikam viņu piesauc kā bijušo Finanšu policijas darbinieku, jo viņš ļoti īsu laiku pastrādāja un aizgāja. Bet viņš aizgāja pats. Viņš atnāca Repšes laikā un pēc tam aizgāja projām.

Vai šīs sistēmas cilvēki spēj ietekmēt tikai uzņēmējus un savējos no iekšienes?

Ne tikai. Finanšu policijā visi zina, ka ļoti nopietns cilvēks atnāca uz televīziju un sarunāja, lai gatavo sižetu par Kaminski noņem. Ļoti nopietns cilvēks. Man ir izeja uz to cilvēku, kas piedalījās tajās krāpšanās. Viņš teica, ka būs, būs, būs. Tagad nav, viņš apjuka un pats pateica – sižets bija gatavs, to noņēma. Ļoti nopietns cilvēks pienāca un pateica – beigas sižetam. Pieņemu, ka tā arī ir, jo Kaminskim ir gan ar Jurašu labas attiecības, gan labas attiecības ar Lagzdiņu Drošības policijā. Plus ar Podiņu. Viņam ir labi nosegts perimetrs. Kas ir Lagzdiņš? Viņa tēvs ir ļoti ietekmīgs. Viņš strādāja Parex, tad aizgāja uz FKTK, Viņš no FKTK bija nosūtīts Amerikai, un pēc tam Amerikas vēstniecība paziņoja, ka viņiem ne īpaši viņš patīk, jo viņš ir no Parex.

Cik nopietna ir šī izmeklēšanas grupa, kas, kā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone paziņoja, esot izveidota pēc TV sižetiem par Dirnēnu ģimeni?

Mednis tur ir, opers, Kaminskim čoms. Un divi džeki, kuriem nav pieredzes. Ronalds Vītols, viņa meitene strādā Ģenerālprokuratūrā par sekretāri un var šādas tādas lietas pastāstīt no Ģenerālprokuratūras informācijas avotiem. Neoficiāla draudzene. Un Oļegs Ivankins, izmeklētājs. Tātad vecais pirmspensijas opers Mednis, kas Kaminskim čoms, un divi, kas nesen strādā, un vēl viena sieviete, kam ir reālas problēmas ar veselību. Tik nopietnu lietu viņi nevar izmeklēt. Tas ir bezceris. Tas ir smieklīgi. Atdot lietu izmeklēšanai Kaminskim padotībā, viņš to nodod jauniem, zaļiem gurķiem un pirmspensijas un slimiem operiem. Tas ir murgs. Bet tas ir Pētersones «menedžments». No sākuma viņa atdod atslēgas no visiem kabinetiem Dambītim, tad viņa pieļauj, ka Čerņeckis sakasās publiski ar Kravali. Iznes to visu s… ārā. Tas ir nākamais etaps, kur man liekas, ka Pētersone nav adekvāts cilvēks.

Respektīvi, viss tas, kas par Kravali nāca ārā publiski, tas ir no Čerņecka?

Jā, protams. Čerņeckis nesadalīja ar Kravali to tranzīta nodaļu. Analītisko.

To, kuru vadīja Kravaļa māsa Baiba Trukšāne?

Jā. Izmeklētāji, kas ir iekšējā drošībā, nav pārāk zinoši. Plus notiek iekšējais karš. Plus vēl informācijas noplūde un viss pārējais. Plus vēl vienkārši slaisti, kuri vienīgi māk nopelnīt paši sev. Loģiski, tagad atnāk iekšējās drošības daļas priekšniece Gita Plaude un prasa no tāda slaista darbu, bet viņš nav pieradis strādāt. Kur atskaite par operatīvo darbu? Kāda atskaite? Kā tādu rakstīt? Es apsēžos operatīvā mašīnā un aizbraucu operatīvos plašumos… Reāli viņš iztērē degvielu, viņš lieto transportu, viņš nolej informāciju, viņš nopelna no Kijoneka un neko neizdara. Tikai fotografē sevi. Normāli. Nē, tādā ziņā viņš ir gudrs. Viņš labi iekārtojies.

Ko lai saka – kādu komandu Čerņeckis salasīja, tāda tā ir. Viņam nepatīk gudri cilvēki. Viņam patīk tie, kas ielien bez ziepēm, kā Podiņš, kurš nenošķaudīsies bez viņa atļaujas. Un sistēma strādā. Es zinu, ka Čerņeckis lūdza Podiņam izbeigt to lietu - Jaunpagasts plus. Tur bija liels uzrēķins, Pētersone vēl dusmojās un sākumā neļāva. Nevis neļāva, bet tā ņirdza. Bet izbeidza…

Bet tagad taču viss mainoties, Dana Reizniece-Ozola esot uzdevusi Pētersonei visu izmēzt, Pētersonei tagad esot politiskais atbalsts, kura agrāk neesot bijis.

Skatieties paši! Piemēram, Dambītis kārtoja štelles. Reāli, konkrēti. Bet pamatā viņš taisīja Āboltiņai. Taču tagad man pateica, ka pēdējā laikā arī ar zaļajiem jau tusējas. Arī zaļajiem piepalīdz, lai savlaicīgi pieslīpētos. Normāli, tas ir bizness. Ko lai dara, biznesa štelles ir jādara. Es vēl nezinu, caur kuru advokātu no zaļajiem Dambītis naudu nesa. Bet tas nav Bunkus. Bunkus strādā ar Jurašu, nevis ar zaļajiem. Savukārt citi shēmu meistari nogaida. Bija tādi cilvēki, kas tagad nesen prasīja, kam nest naudu. Jo viņi nezina, kam nest. Ja nezina, es nedomāju, ka nesa tikai Dambītim. Bija teksts, ka Čerņeckim patika pa tiešo. Viņam pat nepatika, ka Dambītim deva paralēli gan viens, gan otrs. Ja Čerņeckis aiziet, tā daudziem ir pazaudēta nauda. Ja viņš ir zem jautājuma un viņam ir kašķis ar Pētersoni, tauta ir neziņā, kāpēc maksāt Čerņeckim, ja viņš aizlidos. Ja viņš tāpat nenodrošinās situācijas kontroli. Iekšā kolektīvā gan paliek atslēgas figūra Kijoneks, viņš kaut kur būs, tad, piemēram, Kaminskis. Prusaku viņi jau izņēmuši, viņa paņēma mēnesi atvaļinājumu. Bet man tādas aizdomas, ka viņa varbūt atnāks atpakaļ formāli un tad atkal aizies. Es domāju, ka viņa nav tāpat vien aizgājusi, ka ir kādi citi iemesli, kādēļ viņa ir aizgājusi. Varbūt tur kāds iekšējs kašķis. Varbūt Čerņeckis ieteica aiziet atpūsties, pagaidīt, kas notiks. Kā būs situācija, lai skatās, kā un ko. Ja tas viss izšķīdīs, tad labāk pagaidīt risināt nopietnus jautājumus. Starp citu, Čerņeckis tagad arī ir kļuvis mednieks, un parasti medībās kopā ir Čerņeckis, Krongorns un vēl kaut kādi. Tad tur arī bērni visas savas lietas kārto. Bet ne Lembergam, ne Bārdam nav reālas kontrabandas. Viņus tas neaizrauj. Viņiem vienalga.

Bet kāpēc uz to visu nereaģē mūsu slavenais mednieks – ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers? No prokuratūras arī kādi ir sistēmā?

Jā, interesanti, kāpēc viņus proķene aizstāv. Vismaz vizuāli tā izskatās. Arī Kalnmeiers. Jo reāli rezultāti nav spīdoši.

Tur tā parastā fīča ir tāda. Ir plāns, plānu nevar izpildīt, tad nosūta visu, ko var nosūtīt, un saņem atpakaļ papildu izmeklēšanai. Kaut kādu daļu arī proķene izbeidz, jo ir kaut kāda vienošanās. Tas arī ir tāds dīls. Publiski to neapspriedīs un nekritizēs. Tas ir savstarpējs jautājums.

Proķene ta’ zina, kur ir problēmas. Kalnmeiers, kad pagājušajā gadā viņam bija pārrunas uz apstiprināšanu, minēja problēmu par informācijas noplūdi vienā iestādē. Tā iestāde ir Finanšu policija. Viņš tikai nenosauca iestādi. Tas bija Saeimas komisijā, kur atskaitās, viņi izprašņā, kur viņš redz problēmas. Un tad viņš minēja, ka problēma ir informācijas noplūde tiesībaizsardzības iestādēs.

Pēc šitā «sižeta» atslēgas cilvēki ir bijuši pie Kalnmeiera ar domu, kas nu tagad būs. Un Kalnmeiers pateicis, ka īstenībā šitādi svoloči ir visur, arī policijā. Viņš bija pilnīgi mierīgi uztvēris. Viņš pauda lielu neizpratni ārēji, bet iekšēji, viņš saka, bez saspringuma.

Viņš vispār ir diezgan jocīgs. Ja viņš pasaka, ka policijai nav jāizmeklē sīkas zādzības... Viena lieta, ko tu domā kā parastais cilvēks, bet otra lieta, ka tu kā valsts amatpersona. Viņš komentē notikumus diezgan savdabīgi. Es nezinu, tas nav līmenis. Tas nav ģenerālprokurora līmenis.

Bet viņš amerikāņiem ir izdevīgs. Ko viņi pasaka, to viņš arī dara. Ja viņš fiņiku kantori aizstāvēs, tad tikai tāpēc, ka viņi tā pateikuši. Kaut kā tā. Protams, es domāju, ka ir kāds lobijs. Sapulce, kas bija iekšējā, ļoti kritizēja Finanšu policijas darbu. Gan Jonikāne, gan Meisters. Bet publiski viņi ieņēma pozīciju, ka viņi aizstāv. Viņi reāli zinot, kāda ir situācija, ir jāaizstāv. Situācija nav spīdoša. Ar ko tas viss tālāk attīstīsies, nezinu. Es domāju, ka globāli ir nostāja saglabāt Čerņecki. Un viņa pozīcijas. Tātad saglabāsies arī sistēma.

ASTOŅKĀJA VERSIJA

Kas varbūt varētu būt intervijā pieminētās personas

Māris Kaminskis – Finanšu policijas pirmās izmeklēšanas daļas vadītājs

Kaspars Podiņš – Finanšu policijas pārvaldes direktors

Kaspars Čerņeckis – VID ģenerāldirektores vietnieks

Jānis Dambītis – Solvitas Āboltiņas un Vienotības «kasieris», finanšu ministra ārštata padomnieks

Karina Plaude – Finanšu policijas vecākā izmeklētāja

Juris Jurašs – KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs

Inga Savčenko – Finanšu policijas vecākā izmeklētāja, prokurore

Jurģis Kijoneks – Finanšu policijas Administratīvās vadības daļas vadītāja vietnieks

Evija Sudmale – Finanšu policijas vecākā izmeklētāja, Jurģa Kijoneka bērna māte

Ronalds Vītols – Finanšu policijas izmeklētājs

Andrejs Felkers – bijušais Finanšu policijas izmeklētājs

Kristīne Prusaka-Brinkmane – Finanšu policijas direktora vietniece, KNAB darbinieka Aigara Prusaka dzīvesbiedre (iespējams, bijusī)

Jānis Boroviks – VID Muitas policijas direktora vietnieks

Edijs Ceipe – Muitas policijas direktors

Andis Janvāris – Finanšu policijas vecākais izmeklētājs

Inna Kuzmina – Finanšu policijas otrās izmeklēšanas daļas vadītāja

Marjans Burijs – VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktors

Jānis Plaudis – Finanšu policijas vecākais izmeklētājs, Veselības inspekcijas inspektors, Karinas Plaudes vīrs

Edgars Puķītis – Finanšu policijas iekšējās drošības daļas inspektors, vēlāk aizsardzības ministra Einara Repšes padomnieks

Ivo Lagzdiņš – Drošības policijas darbinieks, pieminēts kā «zelta jaunatnes» pārstāvis, kādreizējā Parex bankas valdes locekļa

Arņa Lagzdiņa dēls

Edmunds Mednis – Finanšu policijas vecākais izmeklētājs

Oļegs Ivankins – Finanšu policijas izmeklētājs

Tālis Kravalis – VID ģenerāldirektores vietnieks un Muitas pārvaldes direktors

Baiba Trukšāne – atstādinātā Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītāja

Mārtiņš Bunkus – advokāts, maksātnespējas administrators, VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Maksātnespējas

procesa daļas vadītāja Kaspara Bunkus brālis

Elga Jonikāne – virsprokurora vietniece

Ainārs Meisters – prokurors

Astoņkājis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LANA: Kāpēc FM neiesaistās vai netiek iesaistīta diskusijās par izmaiņām Alkohola aprites likumā?

Db.lv, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.

"Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams", vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā uz nākamā viena gada termiņu pārvēlēta AS "SEB banka" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, bet par priekšsēdētājas vietnieku - AS "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Asociācijas padome strādā sešu locekļu sastāvā - Kerli Gabriloviča, "Luminor Bank" AS Latvijas filiāles vadītāja, Johan Åkerblom, AS "Citadele banka" valdes priekšsēdētājs, Dmitrijs Latiševs, AS "BlueOrange Bank" valdes un izpildkomitejas priekšsēdētājs, galvenais izpilddirektors, Inese Zīle, valsts attīstības finanšu institūcijas "Altum" valdes locekle, kā arī asociācijas padomes priekšsēdētāja I. Tetere un viņas vietnieks R. Rubenis.

Asociācijas mērķis ir sadarbībā ar valsts, nevalstiskā sektora un citu nozaru partneriem mērķtiecīgi uzlabot uzņēmējdarbības un finanšu pakalpojumu vidi Latvijā, kā arī veicināt Latvijas finanšu nozares starptautisko reputāciju un konkurētspēju. Asociācijas padomes galvenie uzdevumi ir noteikt stratēģiskos darbības virzienus un veidot tās nostāju un apstiprināt pozīcijas stratēģiski būtiskos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija kopā ar uzņēmumu organizācijām un epidemiologiem meklē risinājumus, lai dažādas nozares varētu strādāt arī Covid-19 apstākļos. Taču vakcinācija ir kā vienīgā ieejas biļete dzīvei, kāda tā bija līdz 2020. gadam, un tā var kalpot kā instruments, lai tautsaimniecība atgrieztos ierastajās sliedēs, taču vakcīnu nepietiek un neprognozējamība valda visās jomās.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš uzskata, ka bez masveida vakcinēšanās būs ne tikai otrais, bet arī trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi. Tādējādi Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā rezultātā ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%.

Fragments no intervijas

Kādu prognozējat 2021. gadu, kura sākums ir 2020. gada nogales kopija, un arī pašlaik pat runāt par kādiem būtiskiem uzlabojumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu ir salīdzinoši grūti?

2020. gads bija unikāls laiks, kurā varēja pieredzēt ļoti strauju IKP dinamikas izmaiņu, kur pieaugumu nomaina kritums un otrādi – sarukumu nomaina kāpums. Koronavīrusa pandēmijas dēļ 2020. gada valsts budžetā cerētā 3,4% IKP pieauguma vietā būs tā sarukums. Protams, precīzu datu par to, cik liels IKP kritums bija 2020. gadā, vēl nav, taču provizoriskās prognozes liecina, ka tas būs ap 6%, kas gan salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu prognozētajiem rādītājiem būs viens no labākajiem.Covid-19 pamatīgu triecienu ir radījis tūrisma, viesmīlības, sabiedriskās ēdināšanas, izklaides, pasažieru pārvadājumu sektorā. Līdztekus tam kritumu piedzīvo arī tranzītbizness. Ieviestie pandēmijas ierobežošanas pasākumi atspoguļojas darba tirgū, jo Covid-19 ierobežojumu skartajās nozarēs bija nodarbināti teju 230 000 strādājošo, kas ir apmēram ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem. Pašlaik joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā. Saglabājoties ilgstošiem ierobežojumiem, nav izslēgts, ka Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā dēļ ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%. 2021. gada valsts galveno dokumentu – budžetu – valdība veidoja, balstoties uz prognozi par strauju (5,1%) ekonomikas atgūšanos pēc pērn piedzīvotā krituma. Nenoliedzami, ka daudzi speciālisti IKP pieaugumu 5% apmērā uzskata par nesasniedzamu mērķi, taču cerības arī pašlaik vēl nav zaudētas. Šādas prognozes pamatā bija Eiropas Komisijas redzējums un pozitīvās ziņas par vakcīnu izstrādi un masveida vakcinēšanās uzsākšanu visā ES. Arī pašlaik, janvāra nogalē, galvenais ierocis cīņā pret Covid-19 ir un būs vakcinēšanās, vēl jo vairāk, ja daļa epidemiologu pašlaik runā jau par iespējamu trešo pandēmijas vilni. Respektīvi, ja nebūs veikta masveida vakcinēšanās, tad šķiet, ka trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi ir neizbēgami. Un vēl jau ir novērota Covid-19 mutācija, kas kopējo situāciju nevienā jomā neuzlabo un pat to padara vēl neprognozējamāku nekā līdz šim. Šī neprognozējamība ir ne tikai Latvijas, Baltijas, bet visas ES un pat pasaules uzmanības fokusā. Lai no Covid-19 smagi cietušās un vēl citas jomas spētu ātri atjaunoties, visas ES dalībvalstis un arī Latvija ir ieviesusi dažādus atbalsta mehānismus, programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma vadītājam ir jāspēj uzticēties saviem darbiniekiem un paļauties uz tiem, jo viens cilvēks nekad nevar izdarīt visu, domā SIA Intrum ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Tas ir labi, ja vadītājs izprot biznesu, taču tas nenozīmē, ka viņam viss jādara pašam, uzskata I. Valeika, kura uzņēmuma galvu salīdzina ar orķestra diriģentu. Ja viņš mēģinās vienlaikus spēlēt gan vijoli, gan bungas un kādā brīdī vēl metīsies pie arfas, nekas labs tur nesanāks. Tāpat ir arī uzņēmumā – katram jādara savs darbs, bet vadītājam jāpārredz spēles laukums un vienmēr fokusā jāpatur mērķis, spriež I. Valeika.

No zvanu centra līdz vadītājai

“Bērnībā es ļoti daudz sportoju, tāpēc arī mans pirmais darbs bija saistīts ar basketbolu,” stāsta I. Valeika. “Pusaudžu gados naudu pelnīju, tiesājot un pildot dažādus basketbola spēlēšanas protokolus, taču mana pirmā korporatīvā darba pieredze bija saistīta tieši ar Intrum. Šajā uzņēmumā nokļuvu pirms 17 gadiem un paralēli studijām Rīgas Tehniskās universitātes Valodu institūtā strādāju Intrum zvanu centrā. Toreiz gan uzņēmumam vēl bija cits nosaukums – Contant, vēlāk tas kļuva par Lindorff un tikai pēc tam par Intrum. Es pati esmu no Gulbenes, tāpēc, pārceļoties uz Rīgu, bija skaidrs, ka man nepieciešams meklēt kādu pusslodzes darbu. Tā kā es labi pārzināju vairākas valodas, nonācu zvanu centrā. Tolaik tas vēl bija ļoti mazs uzņēmums, ja nemaldos, tajā nebija pat desmit darbinieku, tāpēc varētu teikt, ka es pati esmu attīstījusies un augusi tam līdzi. Šo gadu laikā uzņēmums vairākas reizes ir mainījis nosaukumu, bet lielākās pārmaiņas notika 2017. gadā, kad Lindorff apvienojās ar Intrum Justitia visā Eiropā. Man tika uzticēts vadīt apvienošanās procesu un kļūt par apvienotā uzņēmuma ģenerāldirektori Baltijā,” stāsta I. Valeika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lattelecom iesaiste elektroenerģijas tirgū bijusi sekmīga

Armanda Vilcāne, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lattelecom iesaiste elektroenerģijas tirgū bijusi sekmīga – finanšu rādītāji krietni pārspējuši prognozes.

Lattelecom iesaiste elektroenerģijas tirgū bijusi sekmīga – finanšu rādītāji krietni pārspējuši prognozes

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Lattelecom 2017. gadā strādājis ar peļņu 40,7 miljonu eiro apmērā un par 2,4 miljoniem eiro audzējis apgrozījumu, tam sasniedzot 195,67 miljonus eiro, liecina uzņēmuma dati. Audzēt ieņēmumus palīdzējusi arī Lattelecom iesaiste elektroenerģijas tirgū – nepilna gada laikā sasniegts divreiz lielāks klientu skaits par prognozēto.

Aizvadītais gads bijis izmēģinājumu un pārmaiņu gads, kas ļāvis identificēt galvenos uzņēmuma fokusa virzienus – izklaide un gudrie risinājumi mājai un biznesam, norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atgādinot, ka pērn uzņēmums veiksmīgi iesaistījies arī elektroenerģijas tirgū, rosinot diskusiju par biržai piesaistīta tarifa ieguvumiem. Lattelecom Biznesa attīstības direktors Artūrs Pielēns-Pelēns DB uzsver, ka ideja par iesaisti elektroenerģijas tirgū neesot bijusi spontāna un apsvērta jau sen. «Pēc būtības elektroenerģija ir servisa pakalpojums, līdzīgi kā internets un televīzija. Ņemot vērā mūsu zināšanas par tehnoloģijām un uzņēmuma klientu bāzi, mēs redzējām, ka spējam dažādus vienkāršus pakalpojumus padarīt gudrākus un ērtākus gala lietotājiem,» pauž A. Pielēns-Pelēns, atklājot, ka šobrīd Lattelecom elektroenerģiju piegādā apmēram 26 tūkstošiem klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šī gada 1. februāri Coca-Cola HBC vadību Baltijas valstīs un Polijā pārņem Ruža Tomiča Fontana (Ruža Tomić Fontana).

Jaunā ģenerāldirektore amatā nomainījusi Jāku Mikelu, kurš pēc četrarpus gadiem šajā pozīcijā, turpinās darbu kā Coca-Cola HBC Grupas Jaunā biznesa vadītājs premium klases stipro alkoholisko dzērienu, alus un uzkodu segmentā. R. T. Fontana Coca-Cola HBC komandai pievienojās pirms vairāk nekā 20 gadiem un kopš tā laika ir ieņēmusi vairākus nozīmīgus amatus uzņēmuma ietvaros.

Pēdējos piecarpus gadus R. T. Fontanas pārvaldībā atradās Adrijas valstu biznesa vienība, kas apvieno Horvātijas, Bosnijas un Hercegovinas, kā arī Slovēnijas noieta tirgus. Ģenerāldirektores vadībā šajos tirgos tika ieviesta 24/7 portfolio stratēģija, kas, liekot uzsvaru uz organizēto tirdzniecību un pārdošanas rezultātiem HORECA (Viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozares) segmentā, ir vainagojusies ar panākumiem, palielinot gan ienākumus, gan tirgus daļas. Ekspertes apņēmība un atvērtība inovācijām ir rezultējusies atzītos pieredzes izpildes risinājumos — transformējot iekšējo organizāciju un sadarbojoties ar partneriem, ir izveidota efektīva vienas komandas kultūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Musulmaņu sadarbības partneriem nepatika viena nianse iepakojuma dizainā

Lelde Petrāne, 03.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mušļu un putru ražotāja SIA Felici (zīmols Graci) arī šogad piedāvā Ziemassvētku musli. Tāds tiek ražots jau vairākus gadus, tomēr šogad ir pilnveidots sastāvs un - līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu – produktam ir arī jauns iepakojums un dizains. Iepakojuma dizains gan sniedzis jaunu mācību uzņēmumam, biznesa portālam db.lv pastāstīja Graci idejas autore un vadītāja Alise Balgalve.

Viņa stāsta, ka Ziemassvētku muslis ir ikgadējs produkts, ko klienti gaida. Par to sāk interesēties jau rudenī. Katru gadu svētku produkta pārdošanas apjoms pieaug. Plānots, ka šogad veikalu plauktos muslis varētu būt līdz janvārim.

«Ziemeļeiropas cilvēkam Ziemassvētki saistās ar upenēm, āboliem, dzērvenēm – vietējām dabas veltēm. Tie ir svētki, kas smaržo pēc kanēļa, kardamona un muskatrieksta. Vēlējāmies radīt produktu, kas gan sastāva, gan dizaina ziņā atbilst ziemeļnieku izjūtai par Ziemassvētkiem,» skaidro A. Balgalve. «Dizainu uzticam latviešu dizaineriem, tā autori ir SIA Diena Pirms Jāņu Nakts (DPJN) dizainere Aija Matuzele un dizaina aģentūras vadītājs Kārlis Krieķis,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaiņu laikos ierauts ne tikai nekustamo īpašumu mājokļu segments - izmaiņas skar arī komercobjektus, piespiežot īpašniekus adaptēties esošajai tirgus situācijai.

Kamēr noslēgumam tuvojas vairāku A klases jauno biroja ēku būvniecība, pandēmijas laikā iegrieztais hibrīddarba modelis veicina pieprasījumu pēc mazākām un energoefektīvām biroju platībām. Tirgum sensitīvi reaģējot uz norisēm pasaulē, īpaši uz procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko nenoteiktību, lielo darījumu īpatsvars sarūk, kas redzams gan pēc darījumu skaita, gan kopējās investoru pārliecības un intereses indeksa rādītājiem, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Komercplatību tirgus pārskatā”.

Neskatoties uz samazināto intensitāti, atsevišķi apjomīgi darījumi notiek, īpašniekiem apzinoties – cerēt uz brīnumu un procentu likmju drīzu krišanos nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur iesprūdusi aprites ekonomika Latvijā?

Māris Simanovičs - «Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgstoši tiek runāts par aprites ekonomiku. Dabas resursi pasaulē izsīkst, turpretī atkritumu kalni tikai palielinās. Izskan pat tādiem apgalvojumi, ka Latvija lēnām kļūst par Eiropas atkritumu poligonu, jo nespējam tikt līdzi atkritumu pārstrādes tempiem citur Eiropā.

To savā ziņā apstiprina arī jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas Vides raksturlielumu pārskats, kurā skaidri norādīts, ka, palielinoties iedzīvotāju labklājībai, laikā no 2004.gada līdz 2016.gadam radīto atkritumu apjoms valstī audzis vairāk nekā divas reizes. Tas nozīmē, ka ar atkritumu šķirošanu vien uz priekšu netiksim – jāsāk raudzīties uz kopējo bildi.

Sākotnēji jāvērš uzmanība uz mūsu paradumiem, ko, protams, ietekmē tas, ko varam iegādāties veikalu plauktos. Šobrīd tiek stingri noteikts apjoms, cik tirgū novietotā iepakojuma jāatgūst un jāpārstrādā, taču nav neviena nosacījuma, kas definētu to, cik lielai daļai no iepakojuma vispār jābūt pārstrādājamai. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka iedzīvotāji ir gatavi šķirot vairāk, taču, kamēr ražotāji un iepakotāji nav motivēti jau saknē tirgū novietot pārstrādājamu iepakojumu, būsim visai tālu no ilgtspējīga ekonomikas modeļa. Tas diemžēl atspēlējas arī uz nākamajiem atkritumu apsaimniekošanas posmiem – šķirošanu un pārstrādi. Iepakojums ir tik daudzveidīgs, veidots no dažādiem kompozītmateriāliem, ka daļa no tā jebkurā gadījumā nonāk poligonos. Pēc mūsu aplēsēm, jau iedzīvotāju šķirotajos atkritumos vien ir 10 līdz 30% atkritumu, kuri nav derīgi pārstrādei, un esam spiesti tos nogādāt apglabāšanai poligonā. Arī atkritumu dedzināšanas jaudas, ražojot enerģiju, Latvijā ir niecīgas, bet citām Eiropas valstīm pašām pietiek, ko dedzināt, tāpēc arī tā Latvijai nav opcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā ievēlēta “Luminor Bank” AS Latvijas filiāles vadītāja Kerli Vares, informē asociācija.

Kerli Vares ir Luminor Bank AS Latvijas filiāles vadītāja un kopš 2017. gada arī bankas privātpersonu segmenta vadītāja Baltijā. Kerli Vares ir augstākā līmeņa vadītāja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi un ekspertīzi stratēģiju izstrādē un īstenošanā, korporatīvajā un uzņēmējdarbības attīstībā, organizāciju pārmaiņu vadībā, finanšu analīzē un komandu vadībā. Kerli Vares ir īstenojusi ievērojamas biznesa transformācijas un izaugsmes stratēģijas, ieviešot nozīmīgus projektus augstas konkurences un mainīgos tirgos.

“Finanšu nozares asociācija ir un arī turpmāk būs ciešs valsts, pašvaldību, sabiedrības un uzņēmumu sabiedrotais. Asociācijai un tās biedriem kopīgi ar Latvijas Banku, Finanšu ministriju, politikas veidotājiem un citām institūcijām ir aktīvi jāstrādā pie savstarpējā dialoga uzlabošanas, kā arī finanšu nozares reputācijas un uzticības stiprināšanas. Stabils un spēcīgs finanšu sektors ir pamats Latvijas ekonomikas izaugsmei un mūsdienīgai, augstas kvalitātes finanšu pakalpojumu pieejamībai mūsu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, veicinot viņu labklājību ilgtermiņā. Finanšu nozarei ir būtiska loma, veidojot ilgtspējīgu, uz nākotnes attīstību orientētu un konkurētspējīgu Latvijas ekonomiku, kas ietver arī iedzīvotāju finanšu zināšanu veicināšanu, risku vadību, sociālo atbildību un starptautisko sadarbību,” saka Kerli Vares, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja un Luminor Bank AS Latvijas filiāles vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā "Rail Baltica" tilta pār Daugavu pirmās kārtas būvdarbi kopumā izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, piektdien mediju pasākumā sacīja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Viņš arī sacīja, ka pirmās kārtas būvdarbi paredz divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā - gala balstu Maskavas ielā un starpbalstu Ģenerāļa Radziņa krastmalā starp brauktuvēm, kā arī pirmā balsta būvniecību Daugavā, papildinot, ka pirmās kārtas būvdarbi ir jāpaveic nepilnu divu gadu laikā.

Tāpat EDzL pārstāvji norādīja, ka pirmā tilta izbūves kārta paredz arī aptuveni 140 metrus garas laiduma konstrukcijas izbūvi.

Vienlaikus komentējot jaunā tilta pār Daugavu kopējās izmaksas, Vingris norādīja, ka pēc pirmās kārtas būvdarbiem tā tilta daļa, kas sekos pēc balsta ūdenī līdz Mūkusalas ielai, kas ir aptuveni viens kilometrs tilta, pieteiktā nauda Eiropas Savienības finansējumam tieši būvdarbiem ir aptuveni vēl papildu 70 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nokia 5.3" piemīt budžeta klases tālruņiem neraksturīgs svarīgāko sastāvdaļu līdzsvars un tas pat aprīkots ar sejas atpazīšanas sistēmu.

Pēc ieilgušiem identitātes meklējumiem, atjaunotais "Nokia" zīmols, šķiet beidzot ir atradis vietu pasaules viedtelefonu hierarhijā. Tā īpašniekiem "HMD Global" izdodas radīt tehniski kvalitatīvus produktus un cenas ziņā iekļauties starp budžeta un vidējo klasi. Jaunākais pienesums "Nokia 5.3" precīzi atbilst šim aprakstam, un ir gana interesanta ierīce lietotājiem, kuri nevēlas tērēt viedtelefonam īpaši vairāk par 200 eiro.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 7 punkti no 10)

Kamēr citi ražotāji cenšas līdzināties viens otram, aizmugurējās kameras izkārtojot vienā vertikālā virtenē vai plašākos blokos pa pāriem, "Nokia 5.3" pieturas pie no pērnā gada "Nokia 9 PureView" aizgūtā apaļā dizaina. Četras simetriski izkārtotas kameras ar zibspuldzi pa vidu saskan ar mazliet zemāk novietoto mazāko apli – pirkstu nospiedumu lasītāju. Kā ierasts, kameras bloks ir izvirzīts uz āru, taču tā apmales ir mata tiesu augstākas par lēcas klājošo stiklu, tādēļ tas ir relatīvi pasargāts no skrāpējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Latvija” šogad plāno investēt vairāk nekā 4,6 miljonus eiro ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā, jaunu produktu izstrādē, kā arī darba vides un infrastruktūras uzlabošanā.

2021. gada lielākie investīciju projekti būs jaunas konfekšu glazēšanas iekārtas uzstādīšana “Laimas” ražotnē, vafeļu griešanas iekārta “Staburadzes” ražotnē, šerbeta ražošanas automatizēšana “Laimas” jaunajā ražotnē u.c. Papildus tam liela daļa investīciju būtiski uzlabos energoefektivitāti vairākās “Orkla Latvija” ražotnēs, tostarp “Ādažu Čipsu” un “Spilvas”, palīdzot uzņēmumam kopumā radīt par 305 tonnām mazāk CO2 izmešu.

“Covid-19 izraisītā krīze mainīja mūsu plānus, bet mēs jau pērn proaktīvi reaģējām un pielāgojāmies situācijai, lai rastu risinājumus biznesa nepārtrauktībai, tai pat laikā rūpējoties par darbinieku drošību un veselību. Arī 2021. gadā mēs neapstājamies un turpinām pilnveidoties, gādājot par iecienīto produktu ražošanu, atbilstoši mūsu augstajiem kvalitātes standartiem, kā arī radām vēl nebijušas inovācijas Latvijas tirgū. Šogad mēs uzstādīsim jaunas, ilgtspējīgas ražošanas iekārtas mūsu ražotnēs, pilnveidosim darba vidi un infrastruktūru, kā arī mūsu zīmolu produktu sortimentu papildināsim ar vairākiem desmitiem jaunu produktu, kurus izstrādājusi “Orkla Latvija” inovāciju komanda,” uzsver “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija apsteidz Rietumvalstis valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē

Db.lv, 16.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

OPEC krievu rulete un citas nianses

AS SEB banka makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Intriga naftas tirgū par to, kāda tuvākajos gados būs naftas cena, pieaug. Lūk, dažas nianses. Naftas cena šobrīd ir atkāpusies no sasniegtajiem augstumiem un pastāv apstākļi, kas var likt cenai kritumu turpināt. Viens no tiem ir tirgū izveidojies lielākais spekulatīvais burbulis vēsturē. Tādēļ iespējams, ka izpārdošana turpināsies.

Taču fokusā ir arī OPEC, kas spēlē krievu ruleti ar globālo pieprasījumu. Respektīvi, ja pieprasījums nākamajos divos gados strauji pieaugs (+2.1% gadā), tad OPEC būs savu panācis.

Kartelis varēs atcelt ierobežojumus un paziņot par uzvaru: augstākas cenas, zemāki krājumi. Ja pieprasījums kāps vidējā tempā (piemēram, + 1.8% gadā), tad OPEC joprojām būs labi. Taču tas nevarēs atcelt ierobežojumus un nāksies turpināt regulēt piedāvājumu.

Savukārt, ja pieprasījuma pieaugums būs tikai 1.3% apmērā, kā prognozē SEA, tad OPEC būs sprukās. Pieprasījums pēc OPEC naftas 2019. gadā saruks līdz 31.7 miljoniem barelu. Tādā gadījumā OPEC papildus pašreizējam ieguves samazinājumam (1.5 m/b) vajadzēs pievienot vēl 0.8 miljonu barelu, lai saglabātu kontroli pār cenām. Alternatīva būs pieņemt sakāvi un atkal atgriezties pie stratēģijas «apjoms vispirms, tad cena», kā tas notika 2014. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvijas reklāmas nozares rādītāji ir stabili, tomēr kopumā tie iepaliek no kaimiņvalstīm

SIA Omnicom Media Group izpilddirektors Kārlis Zembergs ir pārliecināts, ka reklāmas investīciju neproporcionāls dalījums Baltijas līmenī var norādīt uz kaimiņu tirgu potenciāla pārvērtēšanu vai Latvijas konkurētspējas problemātiku. Savukārt Dentsu Aegis Network Latvia vadītājs Māris Naglis akcentē, ka kopējie reklāmas nozares apjomi nav precīzi identificējami, bet, balstoties uz reklāmas investīciju apjomiem medijos, – tie ir nemainīgi stabili ar periodisku, minimālu pieaugumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma uzņēmums "Kapitel" uzsāka ambiciozu sadarbību 2023. gada sākumā ar unikālu uzņēmumu "R8 Technologies" (R8). Šis Igaunijas īpašumu tehnoloģiju uzņēmums ir izstrādājis risinājumu, kas nodrošina viedu, uz prognozēm balstītu komerciālo ēku klimata sistēmu kontroli un pārvaldību, izmantojot mākslīgo intelektu. Sadarbības nepieciešamību un izaicinājumus apraksta "Kapitel" apsaimniekošanas un tehniskais direktors Marguss Reinbergs.

Pēc "Kapitel" tehniskā direktora teiktā, vērtību maiņa mudināja uzņēmumu spert soli uz priekšu nekustamā īpašuma nozarē. "Tāpat kā jebkurā citā nozarē, arī mūsu portfelī ilgtspēja, digitalizācija un enerģijas izmaksas ir kļuvušas par fokusa punktu. Mūsu mērķis ir nodrošināt saviem klientiem labāko pieejamo pakalpojumu tirgū, tāpēc resursu efektivitāte ir mūsu ikdienas fokuss. Tā kā R8 misija saskan ar mūsu mērķiem, sadarbības uzsākšana ar viņiem bija tikai loģisks solis," teica Reinbergs.

Šobrīd R8 digitālā pārvaldības sistēma tiek izmantota "Kapitel" ēkās "Delta Plaza", "Sõpruse Ärimaja" biroju ēkās un "Viru Keskus" tirdzniecības centrā Igaunijā. Paplašināšanās ir notikusi arī Rīgā, kur viedā pārvaldība tiek lietota tirdzniecības centrā "Spice Home". Tuvākajā laikā, pēc Reinberga teiktā, R8 tehnoloģiju ir plānots ieviest Prāgā "I.P. Pavlova" biroju ēkā un Rīgā "Elemental Business Centre" biroju ēkās, kuras tiks pabeigtas šī gada rudenī. Tādējādi mākslīgā intelekta vadībā būs vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru "Kapitel" uzņēmuma komercplatību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tradicionālajai atkritumu apsaimniekošanai ir pienākušas beigas

SIA Pilsētvides serviss valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules.

Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā –bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valstīm. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Pilsētvides serviss» valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

ISWA Pasaules kongress ir ikgadējs starptautiskā mēroga pasākums, kur satiekas atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, valdības amatpersonas, nozares vadītāji, politikas veidotāji, zinātnieki un jaunie profesionāļi, lai apmainītos ar viedokļiem, pilnveidotu teorētiskās un tehniskās zināšanas par ilgtspējīgo cieto atkritumu apsaimniekošanu. Šī gada kongresa fokusā bija aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas nozares transformācija bezatkritumu sabiedrības virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas ir Latvijas jaunā cilvēkkapitāla attīstības stratēģija "tautsaimniecības izrāvienam"?

Andris Bite, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, 27.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad esi noskumis un īsti nezini, ko darīt, bet vēlies parunāt - sasauc darba grupu. Vai uzraksti stratēģiju.

Mums Latvijā ir dažādas spēcīgas tradīcijas: Dziesmusvētki, sēņošanas trakums rudenī, pazīstam caurvēju, un pie tradīcijām pieder arī vēlme ikvienu sarežģītāku jautājumu skatīt darba grupās un risināt “stratēģiski”. Stratēģijas, kad beidzot uzrakstītas, nemēdz būt īsas - tām plaši ir jāatspoguļo ilgais un grūtais darba grupu process, tās nedrīkst būt arī pārāk vienkāršas, teiksim, kā šis raksts. Laba stratēģija, saskaņā ar “tradīcijām”, ir sarežģītā valodā, tai nav fokusa, tā sola vienlīdz izpatikt ikvienam, bet nevienu tomēr līdz galam neapmierināt. Jo citādi kāds apvainosies. Tāpat tā noteikti nedrīkst būt kritiska, jo atkal jau - kāds var apvainoties, un “stratēģijās nevajag lieku pesimismu”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš uzņēmums piedāvā savu ēdienu piegādes biznesa programmatūru citiem uzņēmumiem, tas ir pārstāvēts jau 16 valstīs.

Pērn novembrī SIA "Zeew" mainīja biznesa virzienu un tā vietā, lai piedāvātu ēdienu piegādi un konkurētu ar "Wolt" un "Bolt Food", piedāvā risinājumu, lai citi uzņēmumi varētu atvērt savu ēdienu piegādes uzņēmumu. "Praktiski tas nozīmē, ka jebkurš, kurš vēlas piedāvāt ēdienu piegādi, var uz "Zeew" programmatūras bāzes izveidot aplikāciju, dot tam savu nosaukumu un pavisam drīz būt tirgū," stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA "Zeew" dibinātājs.

Liela daļa klientu ir jau eksistējoši ēdienu piegādes uzņēmumi, kam ir savas platformas un tirgus daļa, bet tie izmanto "Zeew", lai uzlabotu savu piedāvājumu, tāpat klientu vidū ir restorāni, kas veido savas mobilās lietotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un ģeopolitika jau ir radījuši savu ietekmi uz transporta un loģistikas pakalpojumiem, perspektīvā nozīmīgu lomu spēlēs arī ES Zaļais kurss.

Par nozares politiku, situāciju nozarē, kā arī tās attīstības perspektīvām Latvijā diskutēs SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports, kas notiks šā gada 24. februārī.

DB konference: Loģistika un transports - Latvijas konkurētspēja globālajā tirgū 

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”,...

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Nozare saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam. Savukārt neprognozējamā ģeopolitiskā situācija būtiski apgrūtina ilgtermiņa plānošanu, jo viss var mainīties vienā brīdī.

Proti, starptautiskās sankcijas skārušas kaimiņvalsts Baltkrievijas produktus, kuru transportēšanai tika izmantota transporta un loģistikas infrastruktūra, bet jaunas lielo preču grupu kravas īsā laikā piesaistīt pašreizējos apstākļos ir ļoti izaicinoši. Pēdējie gadi nozarei ir bijuši sarežģīti, jāņem arī vērā, ka tika uzsākta Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes reforma. Nozare ir pierādījusi, ka tā spēj strādāt šādos apstākļos, kad būtībā jārisina vienādojums ar vairākiem nezināmajiem.

Izaicinājumi un risinājumi

Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmija ir radījusi ne tikai globālas pārmaiņas, kuras ietekmē arī transportu un loģistiku, ne vien Latvijā, bet arī visā pasaulē. Par to, kādi ir izaicinājumi šajās nozarēs un attiecīgas iespējas 2022. gadā, atbildi Satiksmes ministrijas, VAS Latvijas dzelzceļš, Latvijas Stividoru asociācijas un Latvijas autopārvadātāju eksperti centīsies rast atbildes jau konferences pirmajā daļā. Reaģējot uz pandēmijas situāciju visā pasaulē, mainījās tirdzniecības plūsmas, arī izmantotie transporta veidi un maršruti starp Āziju un Eiropu.

Līdztekus tam savu ietekmi radījusi energoresursu cenu straujā sadārdzināšanās, kas savā ziņā ir veicinājis šādu (piemēram, akmeņogļu) kravu tranzītu, vienlaikus degvielas sadārdzinājums ietekmē arī pakalpojumu cenu. Neraugoties uz minēto, Latvijas transporta un loģistikas nozare meklē jaunas iespējas. Uzmanības fokusā būs arī pandēmijas radītās problēmas nozarei, vienlaikus meklējot atbildes uz šādiem svarīgiem jautājumiem: kas nepieciešams nozarei no politikas veidotājiem; kādi ir iespējamie jaunie attīstības virzieni un to perspektīvas. Latvijas transporta un loģistikas nozare var piedāvāt pakalpojumus un risinājumus lielu apjomu beramkravu, lejamkravu, ķīmijas, lauksaimniecības produkcijas, ģenerālkravu un konteineru tranzīta pārvadājumiem.

Transportam un loģistikai ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra un investīcijas tās attīstībā. Diskusijā par globalizācijas ietekmi uz loģistiku, par jaunu partneru meklējumiem risinājumus iezīmēs Rīgas brīvostas, Ventspils brīvostas un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldītāji. Attālinātā tirdzniecība prasa piegādātāju attīstību Pandēmijas ietekmē cilvēki daudzas preces nevarēja iegādāties klātienē, klāt nāca arī vēlme izvairīties no inficēšanās riskiem ar Covid-19, daudzi iedzīvotāji priekšroku dod preču iegādei interneta veikalos ar piegādi uz viņiem tuvākajiem saņemšanas punktiem (pakomātiem), kā ietekmē būtiski pieaudzis pieprasījums pēc šādu pakalpojumu sniedzējiem.

Vienlaikus nenoliedzami, ka arī pasta kompānijai ir savi – jauno laiku – izaicinājumi. “Ir izaicinājumi – ir risinājumi! Visā Eiropas Savienībā jāatmuito sūtījumi no pirmā centa, un mūsu atbilde ir gan muitas brokera pakalpojumi, gan ērta atmuitošana īpašā lietotnē. Bet sūtījumus no jebkuras valsts un jebkura piegādātāja piedāvājam saņemt, nepametot mājas, jo mājās ir visa dzīve un arī mūsu risinājums – mājas pakomāts! Jo globālais = lokālais!” tā situāciju raksturo VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Savukārt SIA Omniva Latvija Pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Kuļikovskis uzsver: “Darīt to, kas izdodas vislabāk! Bet tādus atbalsta procesus kā sūtījumu loģistika, iepakošana un uzglabāšana uzticēt tam, kasto dara efektīvāk – izdevīgāk un ātrāk! Tā ir šodienas formula biznesa izaugsmei un ilgtspējai.”

Industriālo parku iespējas

Arī Latvijā – Ventspilī un Liepājā – ir izveidotas industriālās zonas, kurās tiek ražoti dažādi produkti un izstrādājumi, kuru piegādēm to patērētājiem ārzemēs izmanto šīs pašas ostas. Par to, kā uz industriālo teritoriju veidošanu raugās investori, diskutēs eksperti. Jāņem vērā, ka, attīstot jaunas industriālo parku teritorijas, ir jābūt pielāgotai nepieciešamajai transporta un loģistikas infrastruktūrai. Tieši industriālo teritoriju attīstība ostās ir viena no iespējām, kuru izmantojot var sasniegt labus rezultātus. Jauno iespēju meklējumos Viena no svarīgākajām diskusijām ir un būs par tā dēvēto jauno (atbilstošu gan ES Zaļajam kursam, gan jaunajai situācijai Eiropā) transporta un loģistikas stratēģiju.

Latvijas transporta un loģistikas nozare var piedāvāt efektīvus, ekonomiskus un drošus pakalpojumus un risinājumus lielu apjomu beramkravu, lejamkravu, ķīmijas, lauksaimniecības produkcijas, ģenerālkravu un konteineru tranzīta pārvadājumiem. Proti, būs jāmeklē jauni transporta koridori, jāpiesaista tādu kravu īpašnieki (pārvadātāji), kuri līdz šim Latvijas tranzīta koridoru kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojuši vai arī to darījuši reti. Transporta, tranzīta sektoru ietekmēs arī klimata neitralitātes sasniegšanas mērķi, tostarp siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana, kas prasīs zaļāku transportu, kur viens no iespējamajiem finanšu avotiem ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Vēl viena iespēja ir veidot Rīgu kā gaisa kravu tranzīta centru Baltijā. Par šīm jaunajām iespējām diskutēs Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Latvijas Loģistikas asociācijas vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru