Jaunākais izdevums

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Bija, piemēram, tāds Aleksandrs Rakovskis. Odioza figūra, kas nodarbojās ar naftas produktiem. Tur arī vajadzēja no sākuma viņu iznīcināt, pēc tam ar viņu vajadzēja sadraudzēties. Pēc tam, es tā saprotu, tas izmeklētājs, kas izmeklēja to lietu, aizgāja uz prokuratūru. Viņš aizgāja, jo viņam piegriezās. Neadekvātums kaut kāds.

Tad, lūk, šim Rakovskim Jelgavā bija akcīzes noliktava vai bāze, kur viņi ņēma... Un Rakovskim arī bija pateikts, kad būs mūsējo akcijas, un viņš laikus zināja. Tur nebija šaubu. Es domāju, ka Kijoneks viņu brīdināja pirms realizācijas, tā ka viņi paspēja aizvest pa nakti pēdējo mašīnu no turienes, no noliktavas.

Es nezinu, kas notiek tagad ar to visu, bet domāju, ka viņi vienkārši nobēdzināja visu. Jo pēc tam apklusa, un Čerņeckis sāka pārņemt Akcizēto preču pārvaldi un to kontroli un pārraudzību. Un tā pakāpeniski tas viss arī noklusa.

Jūrmalas KMM Metāls lieta – notirgota lieta. Dambītis, Čerņeckis nopelnīja abi. Atkal uzmeta operus un izmeklētājus un nopelnīja. Tur bija informācijas noplūde, tie zināja, ka pie viņiem atnāks. Un samaksāja pirms tam un samaksāja pēc. Bija noplūde, notirgoja pats Čerņeckis ar Dambīti.

Un Dinaz lieta. Plaude. Tas ir cilvēks, kas Dinaz lietu notirgoja.

Čerņeckis – nav tā, ka viņš nekontaktējas. Es esmu pat piefiksējis, ka kāds atnāk, kāds rekomendē iepazīties, iepazīstas, parunājas, piesakās. Un viņš saka – nē, nē, es nevaru ar tevi draudzēties, uz redzēšanos! Ja cilvēks ir izstrādē, viņš tad nogriež galus. Viņš saka – nē, nē, nē, mēs nevaram ar tevi draudzēties. Protams, viņš faktiski līdz ar to nolej informāciju par to, par ko viņš strādā. Viņš iet uz kontaktu. Viņš satiekas un parunājas. Viņš neko no tā nenopelna. Bet tad, kad viņš uzbliež, viņš nopelna lieliski.

Ja tur nav runa par nozagtiem simt tūkstošiem, vispār nerunās ar tevi. Ja tev kāds sīkums, tevi nožņaugs, iznīcinās, patrieks un tā. Tu varbūt notirgosi kādā mazā stacijā, nu, parastais mirstīgais. Jo viņš mazāk par simt nerunās. Tas ir bizness. Bet rezultāts jebkurā gadījumā ir acīmredzams – cilvēki ir pabrīdināti. Konkrēti pabrīdināti. Viņi zina iepriekš. Tas nozīmē, ka nevis vienkārši nopludina, bet pārdod konkrēto lietu pašā saknē.

Un informācijas savlaicīga nopludināšana ir vienīgais peļņas veids?

Nē, vēl ir manipulācijas ar lietas materiāliem. Bija tāda slavena lieta – Dzimtā sēta. Es pēc tam vēl brīnījos – viņi izbeidza lietu. Tikko Čerņeckis atnāca, viņu ļoti interesēja šī lieta. Bet tur kāds bija stāsts. Jurašs pateica, ka šī lieta nav jāsūta vajāšanai. Bija apsolīts, ka lieta neaizies vajāšanā. Viņa arī neaizgāja. Tas, ka Strīķei ir nervu slimība vai kas tamlīdzīgs, tas ir viens. Bet Jurašs ir normāls. Viņš kārto štelles un pelna arī. Lieta bija Savčenko. Savčenko aizgāja uz prokuratūru. Un viņa nofenderēja lielāko daļu no lietas materiāliem. Reāli. Diemžēl. Viņa reāli iznīcināja. Bet Savčenko ir draugos ar Kijoneku un viņa dzīvesbiedri Sudmali.

Par Dzimto sētu pastāstīt sīkāk? Kijoneks tur vispār nospēlēja dubultspēli. Viņam ir tāda mode, viņš māk savārīt tādu putru, ka nevar atrast galus. Kāpēc viņš izdevīgs Čerņeckim? Jo tas speciāli viņu palaiž pa pilsētu, viņš uztaisa tādu informāciju un tad tikai pēc tam skatās, no kurienes atnāca tas, ko viņš pats palaida. Un tad duļķainajos apstākļos viegli taisīt to, kas tev izdevīgi.

Bet pērn taču ierosināja kriminālprocesu par Andreju Felkeru tieši par informācijas nopludināšanu, un Kaspars Podiņš to netieši publiski pieminēja kā veiksmes stāstu.

Ja analizēt, kāpēc Felkers notirgoja informāciju par kādiem sīkiem 300 eiro… Tāpēc, ka to, ko viņam uzdeva darīt, viņš darīja par medaļu. Loģiski. Bet, ja viņam ir tikai medaļa, viņam taču kaut kā jādzīvo. Viņš droši vien arī grib mašīnu, ceļojumu, varbūt ne uz Taizemi, bet kaut kur uz Bulgāriju. Un viņš nolēma drusku nopelnīt patstāvīgi, nedaloties ne ar vienu un ārpus sistēmas. Un par viņa sievu bija stāsts tāds. Visās tajās informācijas noliešanas lietās, kur skaitījās viņas vīrs, viņa skatījās VID datu bāzēs. Viņa skatījās no datu bāzes visus datus saistībā ar tiem faktiem, par kuriem viņas vīrs pēc tam nolēja informāciju. Bet vīrs kādreiz apmaksāja Prusakas ceļojumu. No sava konta, kad viņi brauca ceļojumos visi kopā, ģimenes.

Un stāsts par Vladimira Cadoviča cigarešu fabriciņu Terēzes ielā, kura tieši nedēļas nogalē pirms pārbaudes izrādījās izlaupīta un izvesta?

Ja tā ir akcīze, tā ir Muitas kriminālpārvalde – tagad Muitas policija. Ja tie ir Muitas kriminālpārvaldes stāsti, tas ir Boroviks, tā ir tā brigāde.

Par to fabriciņu stāsta, ka tur Cadoviču kaut kā ir čakarējuši, tad viņš aizgājis pie Borovika un iedevis ne tad 200, ne tad 400 tūkstošus, kaut ko tādu. Bet viss turpinājies, tad viņš palicis nikns un teicis – atdod, citādi rakstīšu iesniegumu. Bet Boroviks viņam – atvaino, viss izšķīda pa augšām.

Ceipe, Čerņeckis un Dambītis. Kakije verha. Mazāk par 400 viņi nerunās. Katram pa 100 štukām. Skaidrs…

Un ar šitiem viņiem nekā kopēja?

Gan Boroviks, gan Ceipe abi divi ir Dambīša cilvēki. Un Dambītis pie viņiem regulāri staigā, menedžē, procesē, nodrošina jumtošanu. Dambītim tas pats Āboltiņas kontakts ir regulārs. Nezinu, cik viņš nopietns, tur savs procents par pārstāvību ir. Ja tie cigarešu ražotāji zināja, ka būs kaut kāda akcija, tad noteikti tā ir no viņa informācija. Brīdinājums. Viņi no sākuma sadraudzējas, pasaka, ka mēs esam partneri. Labi, sadraudzējamies. Viņi par to piepelnās. Pēc tam izrādās, ka tiem nelabajiem operiem, izmeklētājiem pa savu galu kaut kas atrakts, ko šitie nav zinājuši un spējuši nobremzēt. Ak, kāda neraža! Bet viņi savlaicīgi zina, ka būs tāda akcija, būs nepatikšanas. Un vēlreiz nopelna. Cilvēki nopelna divas, pat trīs reizes. No sākuma, kad sadraudzējas, otrreiz, kad pabrīdina, un trešo reizi, ja palīdz visu galīgi nokārtot līdz galam.

Tad Boroviks un Ceipe ir pavisam cita kompānija nekā Kijoneks un Čerņeckis?

Kijoneks noteikti nezinās par Borovika un Ceipes lietām. Tas būs Dambītis, kas zinās. Čerņeckis, tas ir Čerņeckis, tāpēc ka viņš viņus pārrauga. Loģiski, ka tas ir viņa informācijas avots. Čerņeckis zina Dambīti, bet Dambītis arī ir slīpēts, zina, ka Čerņeckis ne visu stāsta. Tad tas Dambītis iet un satiekas arī pa tiešo. Ar saviem cilvēkiem. Ar to pašu Podiņu, ar to pašu Boroviku. Ar to pašu Ceipi, lai zinātu reāli lietas. Dambītis reāli ar Kaminski satiekas. Varbūt ļoti reti, bet viņš, Dambītis, arī ar Plaudi satiekas. Kafiju padzer. Par Prusaku es jau nerunāju. Tur regulāri notiek kontakts. Ne tikai kontakts, arī štelles risina. Par ko Podiņš varētu pat nezināt, starp citu. Tagad Dambītis ir prom no Finanšu ministrijas, loģiski. Reizniece-Ozola ir diezgan gudra dāma. Es nedomāju, ka viņa tik stulba, ka ļaus kaut kādam Dambītim kārtot štelles ar VID.

Bet vēl ir slavenais KNAB Andžejs Kļaviņs un viņa sieva Līga Kļaviņa, kas ir Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece.

Viņa tur ir diezgan ietekmīga persona. Bet, manuprāt, viņa nejaucas tekošajās lietās, es domāju, visu kārto Dambītis ar Čerņecki. Es pat domāju, ka arī Ceipe pats patstāvīgi štelles diez vai kārto. Nezinu par Boroviku. Es uzsveru – patstāvīgas štelles. Es pieļauju, ja viņi arī kaut ko kārto, tad tas ir centralizēts jautājums.

Tad kas kopumā ir VID štelles?

Viena VID štelle ir PVN, un otra lielā VID štelle ir akcīze. Nu, tie ir miljoni. Reāli miljoni. Kāpēc Finanšu policija ir zem sitiena? Tāpēc, ka Finanšu policija jebko var iznīcināt ātri. Un iznīcināt tā, ka tu nevarēsi piecelties. Ja tu paņem zem kontroles Finanšu policiju, tu paņem zem kontroles visu finanšu plūsmu.Tā nelegālā plūsma ir šausmīgi ienesīga. Ja viņi tur – es nezinu, cik precīzi, teiksim, pieci lielie spēlētāji, – ja vienu iznīcinās, tad pārējie būs pateicīgi līdz mūža galam.

Visu Finanšu policiju vai arī pietiek ar atsevišķiem cilvēkiem?

Protams, pietiek ar atsevišķiem cilvēkiem, kas ir pareizajos amatos un ir savstarpēji saslēgti. Piemēram, Kijoneks. Viņam tagad nav valsts noslēpuma pielaides, viņam to atņēma. Bet viņš ir administratīvās vadības daļā. Administratīvā daļa gan sūta uz āru, gan saņem visu informāciju. Reāli viņam ir pieslēgums visiem izejošajiem, ienākošajiem pastiem. Un viņa dzīvesbiedre Sudmale ir izmeklēšanas nodaļas priekšnieka vietniece. Viņu iebīdīja Kaminiskis. Jo tur bija jautājums, kādu cilvēku, un Kijoneks skraidīja un ar visiem runāja, lai tikai Sudmale ir vietniece. Un tā arī Kaminska protekcija ir, ka viņa sieva ir vietniece.

Loģiski, ka viņš zina, kas ir kas. Viņš iebīdījās šajā virzienā. Viņš visu redz. Un tāpēc Kijonekam nemaz nevajag valsts noslēpuma pielaidi. Tu zini sistēmu, tev ir savi atslēgas cilvēki. Iekšējā drošībā tev ir divi slaisti, tev ir sieva tur. Pareizi? Reāli Kijoneks vēl aizvien kontrolē iekšējo drošību. Viņam ir atslēgas cilvēki. Vispār tur interesanta situācija. Podiņš oficiālā sapulcē paziņo, ka Finanšu policijā ir atslēgas cilvēki. Kuri tad tie ir? Tie atslēgas cilvēki laikam sanāk Kaminskis, bez ziepēm viņš tur ielīda. Kaminskim sieva ir administratīvās vadības biroja sekretāre. Viņa ir cilvēks, kurš zina visu, kas notiek pārvaldē. Reāli. Ne tikai to, kas notiek izmeklēšanā, viņa redz visu, visus ienākošos. Visu pastu.

Viņai pielaide ir? Kaut kādai jābūt.

Nē, nav. Jo doma ir kāda – ja jūs vienkārši redzat vēstuli, jūs nezināt, kas tā ir par vēstuli. Kas to nosūtīja, un kā darbojas sistēma. Bet, ja jūs zināt, kā darbojas sistēma, un jums ir kāds, kas ir šajā sistēmā iekšā, tas visu maina. Kāpēc Podiņam Kaminskis ir atslēgas figūra? Podiņš ir no rajona un nepārzina situāciju Rīgā. Ar Prusaku viņam nebija labu attiecību. Viņam tagad labas attiecības, bet pirms tam Prusaka teica, ka, ja viņa gribēs, Podiņš aizlidos vienā brīdī prom no darba un viņa būs direktore. Viņa piedzērās un apd…a viņu. Loģiski, ka viņš uzzināja kā direktors. Tāda bija situācija. Plus Prusaka pa tiešo kontaktējas ar Dambīti. Kā arī Podiņš. Viņš arī pa tiešo kontaktējas. Ja viņš Kaminski paceļ direktora vietnieka amatā, viņam ir cilvēks, kas kontrolē situāciju attiecīgi šajā blokā. Viņam ir grūtības iekšienē, jo ir diezgan konflikta situācija ar citiem cilvēkiem. Bija vēl tāds stāsts, kas labi pastāsta, kas un kā tur notiek iekšienē. Pavīdēja tāds teksts, ka Prusaku iecels direktora vietnieka amatā. Viņu neieceļ. Tagad Kaminski grib iecelt. Janvāris aizskrēja pie Pētersones un uzrakstīja ziņojumu, ka viņš lūdz viņu iecelt izmeklēšanas daļā par direktora vietnieku.

Čerņeckis gāja pa gaisu, kliedza un auroja, un atskrēja pie Podiņa, un runāja ar Podiņu, lai Janvāris paņem atpakaļ savu ziņojumu. Kas tas ir par h…ņu?! Tagad Janvāris būs direktora vietnieks izmeklēšanas blokā Prusakas vietā!

Un tad Podiņš iedeva Janvārim dienesta mašīnu. Dienesta nullīti. Loģiski, ka neviens viņam neprasa, lai atrakstās, kur brauc un kad brauc. Un viņš paņēma atpakaļ ziņojumu. Janvāris izmeklē lietu pret Prusaku. Tā ka, saprotiet, viņš saņēma mašīnu, nu, lieta stāv tur, kur tā stāv. Viņš taču nevar nodot Prusaku vajāšanai. Direktora vietnieci. Vai arī Kuzmina, kura ir otrās nodaļas vadītāja vietniece. Tas ir nereāli. Kuzmina ir Prusakas cilvēks.

Un kas ar Kaminska brāli – uzņēmēju?

Tas, ka viņš ir saistīts ar Kasparu [Roberta Dirnēna brāli Kasparu Aleksandrovu], un tas, ka viņš saistīts ar skaidras naudas pārvadāšanu, tas ir fakts. Starp citu, Kasparu vairākas reizes uzmeta. Un, manuprāt, viņu uzmeta tas pats Kijoneks. Par nopietnām naudām.

Labi, Kijoneks un Kaminskis ar otrajām pusēm. Vēl kāds?

Tad vēl Burijs, kurš agrāk bija Vladimira Vaškeviča cilvēks, bet pēc tam ļoti veikli pārorientējās un izrādījās derīgs jaunajai sistēmai. Viņš nesen iegādājās Volvo XC 90. Nullīti. Viņš brauc zvejot Norvēģijā. Šogad viņš slēpoja Andorā laikam. Pirms Jaunā gada viņš atpūtās Taizemē. Viņam nekustamie īpašumi Daugmalē. Sieva nekad nav strādājusi. Un tad, protams, pirmās un otrās personas un viņu palīgi, kuri noder ne tikai štellēm, bet arī tad, kad kāds pasūtījums jāizpilda.

Bija, piemēram, tāds slaists Plaudis no iekšējās drošības, kurš neizturēja un aizgāja. Pats aizgāja. Nu, bet viņš arī kā starpnieks piepelnījās reāli. Viņš nevis strādāja, bet pelnīja. Bet Plaude… Viņa interesanta ar to slaveno Dīlers lietu. Ar to pašu slaveno Puķīti. Viņu arī var nosaukt kā - atslēgas cilvēks. Podiņa izpratnē. Kad vajadzēja Saskaņai ieriebt, Karina izdalīja lietu. No tās lietas. Tā ir milzīga lieta. Bet nu speciāli pieprasīja, lai Saskaņai ieriebtu.

Dīlers lieta… Nevis tik, cik Dīlers, viņus neinteresēja Dīlers, viņus interesēja Puķītis. Puķītis bija saistīts ar Repši un Vienotību. Un Āboltiņai vajadzēja Repši un to virzienu vienkārši apd…t. Es atvainojos. Reāli process jau cik tur gadus stāv. Tur ļoti daudz kas ir, un vajadzēja tam jau sen būt vajāšanā. Bet process jau ir notirgots. Reāli notirgots. Cik man zināms, reālu pierādījumu uz Puķīti nav. Viņš ir pievilkts aiz matiem pēc politiska pasūtījuma.

Kas ir Puķītis?

Puķītis laikam bija krusttēvs Repšes bērnam. Tad, kad Repše sāka celties, taisīt dumpi, bija komanda Čerņeckim – nolaist, pēc iespējas visu atlasīt, paņemt. Uz Puķīti nav pierādījumu. Reālu pierādījumu nav. Viņu tur lietā iekšā kā aizdomās turamo, ik pa laikam viņu piesauc kā bijušo Finanšu policijas darbinieku, jo viņš ļoti īsu laiku pastrādāja un aizgāja. Bet viņš aizgāja pats. Viņš atnāca Repšes laikā un pēc tam aizgāja projām.

Vai šīs sistēmas cilvēki spēj ietekmēt tikai uzņēmējus un savējos no iekšienes?

Ne tikai. Finanšu policijā visi zina, ka ļoti nopietns cilvēks atnāca uz televīziju un sarunāja, lai gatavo sižetu par Kaminski noņem. Ļoti nopietns cilvēks. Man ir izeja uz to cilvēku, kas piedalījās tajās krāpšanās. Viņš teica, ka būs, būs, būs. Tagad nav, viņš apjuka un pats pateica – sižets bija gatavs, to noņēma. Ļoti nopietns cilvēks pienāca un pateica – beigas sižetam. Pieņemu, ka tā arī ir, jo Kaminskim ir gan ar Jurašu labas attiecības, gan labas attiecības ar Lagzdiņu Drošības policijā. Plus ar Podiņu. Viņam ir labi nosegts perimetrs. Kas ir Lagzdiņš? Viņa tēvs ir ļoti ietekmīgs. Viņš strādāja Parex, tad aizgāja uz FKTK, Viņš no FKTK bija nosūtīts Amerikai, un pēc tam Amerikas vēstniecība paziņoja, ka viņiem ne īpaši viņš patīk, jo viņš ir no Parex.

Cik nopietna ir šī izmeklēšanas grupa, kas, kā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone paziņoja, esot izveidota pēc TV sižetiem par Dirnēnu ģimeni?

Mednis tur ir, opers, Kaminskim čoms. Un divi džeki, kuriem nav pieredzes. Ronalds Vītols, viņa meitene strādā Ģenerālprokuratūrā par sekretāri un var šādas tādas lietas pastāstīt no Ģenerālprokuratūras informācijas avotiem. Neoficiāla draudzene. Un Oļegs Ivankins, izmeklētājs. Tātad vecais pirmspensijas opers Mednis, kas Kaminskim čoms, un divi, kas nesen strādā, un vēl viena sieviete, kam ir reālas problēmas ar veselību. Tik nopietnu lietu viņi nevar izmeklēt. Tas ir bezceris. Tas ir smieklīgi. Atdot lietu izmeklēšanai Kaminskim padotībā, viņš to nodod jauniem, zaļiem gurķiem un pirmspensijas un slimiem operiem. Tas ir murgs. Bet tas ir Pētersones «menedžments». No sākuma viņa atdod atslēgas no visiem kabinetiem Dambītim, tad viņa pieļauj, ka Čerņeckis sakasās publiski ar Kravali. Iznes to visu s… ārā. Tas ir nākamais etaps, kur man liekas, ka Pētersone nav adekvāts cilvēks.

Respektīvi, viss tas, kas par Kravali nāca ārā publiski, tas ir no Čerņecka?

Jā, protams. Čerņeckis nesadalīja ar Kravali to tranzīta nodaļu. Analītisko.

To, kuru vadīja Kravaļa māsa Baiba Trukšāne?

Jā. Izmeklētāji, kas ir iekšējā drošībā, nav pārāk zinoši. Plus notiek iekšējais karš. Plus vēl informācijas noplūde un viss pārējais. Plus vēl vienkārši slaisti, kuri vienīgi māk nopelnīt paši sev. Loģiski, tagad atnāk iekšējās drošības daļas priekšniece Gita Plaude un prasa no tāda slaista darbu, bet viņš nav pieradis strādāt. Kur atskaite par operatīvo darbu? Kāda atskaite? Kā tādu rakstīt? Es apsēžos operatīvā mašīnā un aizbraucu operatīvos plašumos… Reāli viņš iztērē degvielu, viņš lieto transportu, viņš nolej informāciju, viņš nopelna no Kijoneka un neko neizdara. Tikai fotografē sevi. Normāli. Nē, tādā ziņā viņš ir gudrs. Viņš labi iekārtojies.

Ko lai saka – kādu komandu Čerņeckis salasīja, tāda tā ir. Viņam nepatīk gudri cilvēki. Viņam patīk tie, kas ielien bez ziepēm, kā Podiņš, kurš nenošķaudīsies bez viņa atļaujas. Un sistēma strādā. Es zinu, ka Čerņeckis lūdza Podiņam izbeigt to lietu - Jaunpagasts plus. Tur bija liels uzrēķins, Pētersone vēl dusmojās un sākumā neļāva. Nevis neļāva, bet tā ņirdza. Bet izbeidza…

Bet tagad taču viss mainoties, Dana Reizniece-Ozola esot uzdevusi Pētersonei visu izmēzt, Pētersonei tagad esot politiskais atbalsts, kura agrāk neesot bijis.

Skatieties paši! Piemēram, Dambītis kārtoja štelles. Reāli, konkrēti. Bet pamatā viņš taisīja Āboltiņai. Taču tagad man pateica, ka pēdējā laikā arī ar zaļajiem jau tusējas. Arī zaļajiem piepalīdz, lai savlaicīgi pieslīpētos. Normāli, tas ir bizness. Ko lai dara, biznesa štelles ir jādara. Es vēl nezinu, caur kuru advokātu no zaļajiem Dambītis naudu nesa. Bet tas nav Bunkus. Bunkus strādā ar Jurašu, nevis ar zaļajiem. Savukārt citi shēmu meistari nogaida. Bija tādi cilvēki, kas tagad nesen prasīja, kam nest naudu. Jo viņi nezina, kam nest. Ja nezina, es nedomāju, ka nesa tikai Dambītim. Bija teksts, ka Čerņeckim patika pa tiešo. Viņam pat nepatika, ka Dambītim deva paralēli gan viens, gan otrs. Ja Čerņeckis aiziet, tā daudziem ir pazaudēta nauda. Ja viņš ir zem jautājuma un viņam ir kašķis ar Pētersoni, tauta ir neziņā, kāpēc maksāt Čerņeckim, ja viņš aizlidos. Ja viņš tāpat nenodrošinās situācijas kontroli. Iekšā kolektīvā gan paliek atslēgas figūra Kijoneks, viņš kaut kur būs, tad, piemēram, Kaminskis. Prusaku viņi jau izņēmuši, viņa paņēma mēnesi atvaļinājumu. Bet man tādas aizdomas, ka viņa varbūt atnāks atpakaļ formāli un tad atkal aizies. Es domāju, ka viņa nav tāpat vien aizgājusi, ka ir kādi citi iemesli, kādēļ viņa ir aizgājusi. Varbūt tur kāds iekšējs kašķis. Varbūt Čerņeckis ieteica aiziet atpūsties, pagaidīt, kas notiks. Kā būs situācija, lai skatās, kā un ko. Ja tas viss izšķīdīs, tad labāk pagaidīt risināt nopietnus jautājumus. Starp citu, Čerņeckis tagad arī ir kļuvis mednieks, un parasti medībās kopā ir Čerņeckis, Krongorns un vēl kaut kādi. Tad tur arī bērni visas savas lietas kārto. Bet ne Lembergam, ne Bārdam nav reālas kontrabandas. Viņus tas neaizrauj. Viņiem vienalga.

Bet kāpēc uz to visu nereaģē mūsu slavenais mednieks – ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers? No prokuratūras arī kādi ir sistēmā?

Jā, interesanti, kāpēc viņus proķene aizstāv. Vismaz vizuāli tā izskatās. Arī Kalnmeiers. Jo reāli rezultāti nav spīdoši.

Tur tā parastā fīča ir tāda. Ir plāns, plānu nevar izpildīt, tad nosūta visu, ko var nosūtīt, un saņem atpakaļ papildu izmeklēšanai. Kaut kādu daļu arī proķene izbeidz, jo ir kaut kāda vienošanās. Tas arī ir tāds dīls. Publiski to neapspriedīs un nekritizēs. Tas ir savstarpējs jautājums.

Proķene ta’ zina, kur ir problēmas. Kalnmeiers, kad pagājušajā gadā viņam bija pārrunas uz apstiprināšanu, minēja problēmu par informācijas noplūdi vienā iestādē. Tā iestāde ir Finanšu policija. Viņš tikai nenosauca iestādi. Tas bija Saeimas komisijā, kur atskaitās, viņi izprašņā, kur viņš redz problēmas. Un tad viņš minēja, ka problēma ir informācijas noplūde tiesībaizsardzības iestādēs.

Pēc šitā «sižeta» atslēgas cilvēki ir bijuši pie Kalnmeiera ar domu, kas nu tagad būs. Un Kalnmeiers pateicis, ka īstenībā šitādi svoloči ir visur, arī policijā. Viņš bija pilnīgi mierīgi uztvēris. Viņš pauda lielu neizpratni ārēji, bet iekšēji, viņš saka, bez saspringuma.

Viņš vispār ir diezgan jocīgs. Ja viņš pasaka, ka policijai nav jāizmeklē sīkas zādzības... Viena lieta, ko tu domā kā parastais cilvēks, bet otra lieta, ka tu kā valsts amatpersona. Viņš komentē notikumus diezgan savdabīgi. Es nezinu, tas nav līmenis. Tas nav ģenerālprokurora līmenis.

Bet viņš amerikāņiem ir izdevīgs. Ko viņi pasaka, to viņš arī dara. Ja viņš fiņiku kantori aizstāvēs, tad tikai tāpēc, ka viņi tā pateikuši. Kaut kā tā. Protams, es domāju, ka ir kāds lobijs. Sapulce, kas bija iekšējā, ļoti kritizēja Finanšu policijas darbu. Gan Jonikāne, gan Meisters. Bet publiski viņi ieņēma pozīciju, ka viņi aizstāv. Viņi reāli zinot, kāda ir situācija, ir jāaizstāv. Situācija nav spīdoša. Ar ko tas viss tālāk attīstīsies, nezinu. Es domāju, ka globāli ir nostāja saglabāt Čerņecki. Un viņa pozīcijas. Tātad saglabāsies arī sistēma.

ASTOŅKĀJA VERSIJA

Kas varbūt varētu būt intervijā pieminētās personas

Māris Kaminskis – Finanšu policijas pirmās izmeklēšanas daļas vadītājs

Kaspars Podiņš – Finanšu policijas pārvaldes direktors

Kaspars Čerņeckis – VID ģenerāldirektores vietnieks

Jānis Dambītis – Solvitas Āboltiņas un Vienotības «kasieris», finanšu ministra ārštata padomnieks

Karina Plaude – Finanšu policijas vecākā izmeklētāja

Juris Jurašs – KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs

Inga Savčenko – Finanšu policijas vecākā izmeklētāja, prokurore

Jurģis Kijoneks – Finanšu policijas Administratīvās vadības daļas vadītāja vietnieks

Evija Sudmale – Finanšu policijas vecākā izmeklētāja, Jurģa Kijoneka bērna māte

Ronalds Vītols – Finanšu policijas izmeklētājs

Andrejs Felkers – bijušais Finanšu policijas izmeklētājs

Kristīne Prusaka-Brinkmane – Finanšu policijas direktora vietniece, KNAB darbinieka Aigara Prusaka dzīvesbiedre (iespējams, bijusī)

Jānis Boroviks – VID Muitas policijas direktora vietnieks

Edijs Ceipe – Muitas policijas direktors

Andis Janvāris – Finanšu policijas vecākais izmeklētājs

Inna Kuzmina – Finanšu policijas otrās izmeklēšanas daļas vadītāja

Marjans Burijs – VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktors

Jānis Plaudis – Finanšu policijas vecākais izmeklētājs, Veselības inspekcijas inspektors, Karinas Plaudes vīrs

Edgars Puķītis – Finanšu policijas iekšējās drošības daļas inspektors, vēlāk aizsardzības ministra Einara Repšes padomnieks

Ivo Lagzdiņš – Drošības policijas darbinieks, pieminēts kā «zelta jaunatnes» pārstāvis, kādreizējā Parex bankas valdes locekļa

Arņa Lagzdiņa dēls

Edmunds Mednis – Finanšu policijas vecākais izmeklētājs

Oļegs Ivankins – Finanšu policijas izmeklētājs

Tālis Kravalis – VID ģenerāldirektores vietnieks un Muitas pārvaldes direktors

Baiba Trukšāne – atstādinātā Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītāja

Mārtiņš Bunkus – advokāts, maksātnespējas administrators, VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Maksātnespējas

procesa daļas vadītāja Kaspara Bunkus brālis

Elga Jonikāne – virsprokurora vietniece

Ainārs Meisters – prokurors

Astoņkājis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) šī gada pirmajos astoņos mēnešos pieņēmusi 12 lēmumus par uzņēmumu apvienošanām, kas ir par 50 % vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, informē KP.

Tirgus dalībnieku konsolidācija visbiežāk notikusi ikdienas patēriņa preču mazumtirgotāju vidū.

Visos lēmumos pieņemts pozitīvs atzinums – apvienošanās atļauta, jo KP nesaskata, ka apvienošanās rezultātā būtiski mainīsies tirgus struktūra, mazināsies konkurence vai izveidosies uzņēmuma dominējošais stāvoklis tirgū.

Šogad vērtētie apvienošanās darījumi ietekmējuši tādas komercdarbības jomas kā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, degvielas mazumtirdzniecība, autogāzes tirdzniecība, automobiļu un to rezerves daļu vairumtirdzniecība, dzīvnieku barības ražošana, viesnīcu serviss, telekomunikācijas pakalpojumi un nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomiskais šoks – kurā fāzē atrodas Latvijas uzņēmumi?

Capitalia vadītājs Juris Grišins, 03.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi uzņēmumi, apstājoties teju visai ekonomikai, nesen kā piedzīvoja ekonomisko šoku. Tajā uzņēmums parasti iziet cauri trīs fāzēm - izbīlis, stabilizācija un restarts. Šajā laikā kāds rod jaunas izaugsmes iespējas, bet vairums cenšas noturēties virs ūdens, tam nereti tērējot uzņēmuma uzkrāto kapitālu. Taču turpmākai ilgtermiņa stabilitātei tas neizbēgami būs jāatjauno. Jautājums – ar aizdevuma vai investīciju palīdzību?

Bailes bija pirmais, ko uzņēmumi piedzīvoja līdz ar COVID-19 radīto šoku pasaulē. Šajā fāzē valda milzīga neskaidrība un liels pesimisms. Uzņēmumi ieslēdz taupīšanas un izdzīvošanas režīmu. Tiek taupīta uzņēmuma kontā esošā nauda, atliekot rēķinu apmaksu vai uzreiz prasot piemērot atlaides. Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu šādu periodu piedzīvoja vairākās nedēļās, sākot no marta vidus, dažiem tas turpinās joprojām. Kad uzņēmums ir spējis sabalansēt ienākumus ar izdevumiem jaunajā realitātē, seko nākošais posms.

Stabilitātes stadijā neskaidrība par nākotni saglabājas, bet tā vairs nav uzmanības fokusā. Uzņēmumi sāk samierināties ar jauno realitāti un pārkārtojas, lai šajos apstākļos strādāt. Veikali atver interneta vietnes, ražotāji pielāgo vai atrod jaunus produktus, restorāni pievēršas ēdienu piegādei. Tiek izsvērtas idejas jauniem produktiem un pakalpojumiem, kā arī meklēti jauni pārdošanas ceļi un iespējas darbības efektivizācijas virzienā. Šī ir stadija, kurā vairums Latvijas uzņēmumu atrodas tagad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #47

DB, 01.12.2020

Dalies ar šo rakstu

Visas Covid-19 radītās sekas uz Latvijas uzņēmumu šā gada finanšu rādītājiem vēl nav iespējams apkopot, taču daudzi rādītāji liek secināt, ka nākamā gada vasarā, vērtējot iesniegtajos gada pārskatus, būs redzama ekonomikas lejupslīde.

Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda – pandēmijas sākumā uzņēmumu nodokļu parādu kopējais apjoms bija 571,35 miljoni eiro, bet oktobra sākumā tas pārsniedza 578,1 miljonu eiro. Valstī ir samazinājies nodokļu maksātāju skaits un arī PVN maksātāju skaits.

Lasi žurnāla #DienasBizness 1. decembra numurā:

  • ▶️viedokļi - Kad būs iespējams novērtēt pandēmijas laika sekas ekonomikā?
  • ▶️tēma - Covid-19 ietekmi parādīs 2020. gada pārskati
  • ▶️kreditēšana - kreditēšana saruka jau pirms pandēmijas
  • ▶️nozares fokusā ADUGS Production -
  • Bez tiesas vainīgs
  • Linča tiesa ir pats sliktākais
  • ▶️ieguldījumi - naudai izvirza sociālās atbildības nosacījumu
  • ▶️tehnoloģijas – AS “Elektroniskie sakari” Attīstības un klientu vadības departamenta direktors Neils Kalniņš ar 5G zemajā startā, lai glābtu dzīvības un Rīga kļūtu par tehnoloģiju metropoli
  • ▶️brīvdienu ceļvedis - Enno Ence, Milzu! vadītājs
  • ▶️sadarbības materiāls - kopā ar diplomu saņem darba piedāvājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Revidēs arī kapitālismu

Didzis Meļķis, 28.09.2018

Leiboristu partija nosliecas uz atkārtotu referendumu par Brexit, kamēr partijā pašā domas dalās, kādai būtu jābūt aiziešanai no ES un vai vispār.

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu partiju kongresu nedēļā ķidāts tiek ne vien Brexit scenārijs, bet arī pastāvošā ekonomiskā kārtība.

Ir noslēdzies opozīcijā esošās britu leiboristu partijas kongress, kur lielā vienprātībā apstiprināta pretestība valdības aizvien izteiktāk īstenotajam «cietajam» izstāšanās no ES jeb Brexit scenārijam. Leiboristi arī patur spēkā aicinājumu uz ārkārtas vēlēšanām vai, ja tas neizdotos, tad uz atkārtotu referendumu, ja provizoriskais Dauningstrītas līgums ar Briseli neatbildīs partijas izvirzītajiem sešiem kritērijiem (skat. izcēlumu).

Premjeres Terēzas Mejas Konservatīvās partijas šāgada kongress Birmingemā sāksies svētdien, 30. septembrī, un ilgs līdz nākamajai trešdienai, un tā fokusā arī būs Brexit. Paralēli valdošās partijas oficiālajai sanākšanai desmit jūdzes nostāk notiks ar partijas Brexit kursu neapmierināto konservatīvo alternatīvais kongress, ziņo Sky News. Šis radikālākais spārns prasa bezkompromisu izstāšanos no ES, lai ko tas arī maksātu. Tā kā konservatīvo vidū aizvien ir arī pretējs viedoklis – ka ir jāpaliek ES –, tad ir izskanējuši ieteikumi šāda «supercietā» Brexit piekritējiem dibināt savu jaunu partiju, nevis vairot konservatīvo iekšējo šķelšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Investē datos un maina fokusu

Kristīne Stepiņa, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēja klientiem piedāvāt gan radošas idejas, gan sasniegt stratēģijā balstītus biznesa rezultātus ir ļāvusi reklāmas aģentūrai AS RCL, kas Latvijā strādā ar nosaukumu TBWA/Latvija, strauji augt.

Laikā no 2015. līdz 2017. gadam stratēģiskās zīmolu aģentūras AS RCL neto apgrozījums palielinājās par 692%, bet rentabilitāte – par vairāk nekā 12%, tas ļāva uzņēmumam iekļūt DB un Lursoft veidotajā straujāk augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Izaugsmi sabiedrības valdes loceklis Oskars Lakšēvics skaidro ar investīcijām datos un mērķauditorijas fokusa maiņu. «Daudziem reklāmas aģentūras darbs asociējas ar amerikāņu seriālu Mad Men. Šobrīd aģentūras darbinieki vairāk ir tādi Math Men (matemātiķi), kuri strādā ar datiem. Priekšstats, ka cilvēki sapulcējas pie kafijas krūzes, kūpina cigaretes un domā radošas idejas, ir maldīgs,» viņš teic.

Labā roka

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Overkill Ventures atbalstītie uzņēmumi veiksmīgi attīsta darbību

Db.lv, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki akcelerācijas fonda "Overkill Ventures" jaunuzņēmumi ir veiksmīgi izvērsuši darbību, piesaistot papildu finansējumu, tajā skaitā arī Silīcija ielejā.

Kopš starta 2018. gadā fonds ir atbalstījis 19 uzņēmumus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Bulgārijas, Polijas, Dānijas un Baltkrievijas. Divu gadu laikā ir aizvadītas trīs mentoringa programmas, un tikko noslēgusies pieteikumu pieņemšana ceturtajai, kur interesi par programmu izrādījuši vairāk nekā 500 jaunuzņēmumi no visas pasaules.

"Overkill Ventures" ceturtā mentoringa programma sāksies 27. jūlijā, un tajā piedalīsies līdz 11 jaunuzņēmumiem.

"Pēc diviem gadiem fonda aktīvās darbības redzam, ka vairāki uzņēmumi, kas izgāja mentoringa programmas, ir izveidojuši daudzsološus biznesus gan piesaistot papildu finansējumu, gan saņemot starptautisku atzinību. Arī "Tet" izskata dažādas sadarbības iespējas ar programmu dalībniekiem, piemēram, vairākus risinājumus esam testējuši, bet ar vienu no jaunuzņēmumiem plānojam uzsākt ilgstošu sadarbību. Izvērtējot potenciālo sadarbību, mēs ņemam vērā ne tikai "Tet" biznesa procesus un virzienus, ko jaunuzņēmums varētu uzlabot vai veicināt, bet arī pienesumu sabiedrībai un Latvijas uzņēmējdarbības videi kopumā," stāsta "Tet", kas ir "Overkill Ventures" atbalstītājs, valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ir ļoti lielas bažas, ka Baltijas valstis, it īpaši Latvija, uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam Covid-19 izraisītajā krīzē novirzīs daudz mazāk līdzekļu, nekā tika plānots, un tas radīs atpalicību nākotnē, sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Pašlaik izskatās, ka Baltijas valstīs krīzes laikā no valsts puses pandēmijas pārvarēšanai būs tērēts divas reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Ja gala rezultātā Latvijā tie būs daži procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP) - ne tuvu astoņiem, desmit vai 15%, kā tas izskatās daudzās citās ES dalībvalstīs -, tad mēs nebūsim izmantojuši iespējas, kuras varētu dot pozitīvu grūdienu ekonomikai," uzsvēra Vilks.

Viņš arī brīdināja, ja izrādīsies, ka šī nauda nav izmantota, tas radīs Latvijas tālāku atpalicību no kaimiņiem, kas netiks piedots.

Tāpat Vilks norādīja uz to, ka, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, atbalsta nauda pie mums ir ļoti maz sasniegusi mājsaimniecības un konkrētus cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara

Anda Asere, 13.10.2018

«Ar laiku uzņēmēji iemācās izvairīties no grābekļiem, vadoties pēc intuīcijas,» uzskata Artis Kehris, apdrukas platformas «Printify» līdzdibinātājs.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13. oktobris tiek dēvēts par «Day for Failure» jeb kļūdu atzīšanas vai pat svinēšanas dienu; par neveiksmēm biznesā arvien atvērtāk runā arī pie mums, pagaidām visaktīvākie šajā jomā ir jaunuzņēmumi

«Jebkurš uzņēmējs nemitīgi pieļauj kļūdas, tāpēc man ir ļoti grūti izcelt vienu īpašu neveiksmi. Prātā nāk gan neveiksmīgi izvērtēti un izvēlēti biznesa modeļi, nespēja izvēlēties virzienu vai klientu tipu, fokusa trūkums, nerūpēšanās par uzņēmuma reputāciju, ilgstoša uzņēmuma produkta neattīstīšana, nepareizs «taimings» u.c. Tāpat kā programmēšanā – lielās kļūdas parasti ir vairāku mazu kļūdu un neveiksmju kopums,» saka Artis Kehris, apdrukas platformas «Printify» līdzdibinātājs. Arī fotoizglītības platformas «iPhone Photography School» līdzīpašnieks Uģis Balmaks norāda, ka kļūdas ir normāla darba sastāvdaļa un būtu naivi sagaidīt, ka kaut kas ievērības cienīgs var tikt sasniegts, procesā nepieļaujot kļūdas. «Visas lielākās kļūdas mūsu biznesā ir reducējamas uz sliktiem lēmumiem par darbinieku pieņemšanu darbā. Sekas bijušas dažādas, bet vienmēr ļoti nepatīkamas: no darbinieka, kas no mums zaga naudu, līdz tam, ka visa komanda gadu no vietas strādā pie nepareizā projekta,» viņš dalās pieredzē. No tā uzņēmums ir mācījies un darbinieku atlases process kļuvis daudz stingrāks. Pirms atrast īsto darbinieku, šobrīd katrai vakancei «iPhone Photography School» izskata aptuveni 500 pieteikumus. Lai to varētu atļauties, tiek pieņemti darba pieteikumi no visas pasaules.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Putnu fabrika Ķekava investēs 2,3 miljonus eiro gaļas ražošanā bez antibiotikām

Ilze Žaime, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs AS «Putnu fabrika Ķekava» līdz 2020.gada beigām investēs 2,3 miljonus eiro paaugstinātas kvalitātes gaļas ražošanā bez antibiotikām.

«Putnu fabrika Ķekava» trīs galvenās darbības prioritātes būs putnu labturības un veselības veicināšana, augstākās kvalitātes produkcijas «Audzēts bez antibiotikām» ražošanas attīstīšana un sortimenta paplašināšana, kā arī pieredzes apmaiņa un sadarbības veicināšana starp nozarēm cīņā pret augošo antibiotiku rezistenci.

«Putnu fabrika Ķekava» konsolidētais apgrozījums 2018./2019.finanšu gadā ir pieaudzis par 12% un sasniedz 74 miljonus eiro. Uzņēmuma eksporta apjoms ir pieaudzis par 17%. Galvenais uzņēmuma produkcijas eksporta tirgus ir Zviedrija, uz kuru «Ķekava» eksportē 49% no eksporta produkcijas.

«Šogad «Ķekava» kļuva par ekspertu EIP-AGRI fokusa grupā, kas saistīta ar antibiotiku samazināšanu Eiropas Savienībā. Šajā grupā «Ķekava» ir viens no retajiem ražotājiem universitāšu, Eiropas Komisijas pārstāvju un citu ekspertu vidū. Uzņēmuma pieredzes apmaiņa mērķtiecīgi tiks turpināta un attīstīta arī 2020.gadā, sadarbojoties arī ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un pētniekiem,» stāsta AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #31

DB, 11.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Mantojumā no Covidkrīzes nākamās pasaules valstu valdības un tautas saņems parādu, kas radies, lai glābtu valstu ekonomikas.

"Dienas Biznesa" aptaujātie eksperti norāda, ka palīdzībā saņemtie finanšu līdzekļi ir jāizmanto pārdomāti, lai veicinātu ekonomikas straujāku attīstību ilgtermiņā.

Otrs ieteikums – samazināt budžeta izdevumus jau šodien, lai nebūtu jāveic pārmērīga izdevumu samazināšana nākotnē.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 11. augusta numurā:

  • viedokļi - ko nozīmē parādsaistību pieaugums?
  • statistika - uzņēmumu un iedzīvotāju atliktās saistības
  • aktuāli - ēnu ekonomiku var sekmēt izklaides vietu darbs līdz pusnaktij
  • tēma - mantojumā no Covidkrīzes pasaule saņems parādu
  • komandējumi - ministriju komandējumos nemainīgi dominē Brisele
  • nozares fokusā - zaļā kursa interpretācijas apdraud kūdras nozari Latvijā
  • tirdzniecība - IT produktu pārdošanas pieredze Covid laikā uzņēmumam "Elko Grupa"
  • dzīvesstils - lielākais konkurents fitnesa zālei ir dīvāns, pārliecināts "MyFitness" radītājs Erki Torns
  • brīvdienu ceļvedis - Edgars Vizulis, Skrundas muižas padomes loceklis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju zīmols "Rō" piedāvā krāsaina un rotaļīga dizaina zeķes, kas radītas tepat Latvijā no dabīgi audzētas kokvilnas. Uzņēmuma plānos ir radīt jaunas kolekcijas, paplašināt piedāvājumu, atvērt veikalus citās Eiropas valstīs un kļūt par starptautiska līmeņa uzņēmumu.

"Rō" zīmols ar savu pirmo kolekciju plašākai auditorijai sevi pieteica 2019. gada decembrī.

Ideja par dizaina zeķu zīmolu "Rō" radusies aptuveni 2016. gadā. "Tas nebija pavisam nejauši, bet drīzāk likumsakarīgi, jo uzņēmējdarbība un mode mani vienmēr ir piesaistījusi. Uzskatu, ka katram projektam vai idejai ir jāspēj pieiet stratēģiski un izvērtēt tā potenciālu, tādēļ izvēlējos studēt finanses Banku augstskolā un uzņēmējdarbību Šveices Biznesa skolā," stāsta zīmola "Rō" izveidotājs Rodžers Dzintars.

Šobrīd, jau vairāk nekā 8 gadus viņš saistījis savu profesionālo darbību ar Latvijas Modes industriju, kur līdzdarbojies dažādu projektu izstrādē, organizēšanā un vadīšanā. Tas devis lielisku iespēju iepazīt to, kā darbojas modes industrija. Līdz ar to uzsākt uzņēmējdarbību tieši šajā jomā R.Dzintaram likās pavisam dabisks nākamais solis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lattelecom iesaiste elektroenerģijas tirgū bijusi sekmīga

Armanda Vilcāne, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lattelecom iesaiste elektroenerģijas tirgū bijusi sekmīga – finanšu rādītāji krietni pārspējuši prognozes.

Lattelecom iesaiste elektroenerģijas tirgū bijusi sekmīga – finanšu rādītāji krietni pārspējuši prognozes

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Lattelecom 2017. gadā strādājis ar peļņu 40,7 miljonu eiro apmērā un par 2,4 miljoniem eiro audzējis apgrozījumu, tam sasniedzot 195,67 miljonus eiro, liecina uzņēmuma dati. Audzēt ieņēmumus palīdzējusi arī Lattelecom iesaiste elektroenerģijas tirgū – nepilna gada laikā sasniegts divreiz lielāks klientu skaits par prognozēto.

Aizvadītais gads bijis izmēģinājumu un pārmaiņu gads, kas ļāvis identificēt galvenos uzņēmuma fokusa virzienus – izklaide un gudrie risinājumi mājai un biznesam, norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atgādinot, ka pērn uzņēmums veiksmīgi iesaistījies arī elektroenerģijas tirgū, rosinot diskusiju par biržai piesaistīta tarifa ieguvumiem. Lattelecom Biznesa attīstības direktors Artūrs Pielēns-Pelēns DB uzsver, ka ideja par iesaisti elektroenerģijas tirgū neesot bijusi spontāna un apsvērta jau sen. «Pēc būtības elektroenerģija ir servisa pakalpojums, līdzīgi kā internets un televīzija. Ņemot vērā mūsu zināšanas par tehnoloģijām un uzņēmuma klientu bāzi, mēs redzējām, ka spējam dažādus vienkāršus pakalpojumus padarīt gudrākus un ērtākus gala lietotājiem,» pauž A. Pielēns-Pelēns, atklājot, ka šobrīd Lattelecom elektroenerģiju piegādā apmēram 26 tūkstošiem klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Musulmaņu sadarbības partneriem nepatika viena nianse iepakojuma dizainā

Lelde Petrāne, 03.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mušļu un putru ražotāja SIA Felici (zīmols Graci) arī šogad piedāvā Ziemassvētku musli. Tāds tiek ražots jau vairākus gadus, tomēr šogad ir pilnveidots sastāvs un - līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu – produktam ir arī jauns iepakojums un dizains. Iepakojuma dizains gan sniedzis jaunu mācību uzņēmumam, biznesa portālam db.lv pastāstīja Graci idejas autore un vadītāja Alise Balgalve.

Viņa stāsta, ka Ziemassvētku muslis ir ikgadējs produkts, ko klienti gaida. Par to sāk interesēties jau rudenī. Katru gadu svētku produkta pārdošanas apjoms pieaug. Plānots, ka šogad veikalu plauktos muslis varētu būt līdz janvārim.

«Ziemeļeiropas cilvēkam Ziemassvētki saistās ar upenēm, āboliem, dzērvenēm – vietējām dabas veltēm. Tie ir svētki, kas smaržo pēc kanēļa, kardamona un muskatrieksta. Vēlējāmies radīt produktu, kas gan sastāva, gan dizaina ziņā atbilst ziemeļnieku izjūtai par Ziemassvētkiem,» skaidro A. Balgalve. «Dizainu uzticam latviešu dizaineriem, tā autori ir SIA Diena Pirms Jāņu Nakts (DPJN) dizainere Aija Matuzele un dizaina aģentūras vadītājs Kārlis Krieķis,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur iesprūdusi aprites ekonomika Latvijā?

Māris Simanovičs - «Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgstoši tiek runāts par aprites ekonomiku. Dabas resursi pasaulē izsīkst, turpretī atkritumu kalni tikai palielinās. Izskan pat tādiem apgalvojumi, ka Latvija lēnām kļūst par Eiropas atkritumu poligonu, jo nespējam tikt līdzi atkritumu pārstrādes tempiem citur Eiropā.

To savā ziņā apstiprina arī jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas Vides raksturlielumu pārskats, kurā skaidri norādīts, ka, palielinoties iedzīvotāju labklājībai, laikā no 2004.gada līdz 2016.gadam radīto atkritumu apjoms valstī audzis vairāk nekā divas reizes. Tas nozīmē, ka ar atkritumu šķirošanu vien uz priekšu netiksim – jāsāk raudzīties uz kopējo bildi.

Sākotnēji jāvērš uzmanība uz mūsu paradumiem, ko, protams, ietekmē tas, ko varam iegādāties veikalu plauktos. Šobrīd tiek stingri noteikts apjoms, cik tirgū novietotā iepakojuma jāatgūst un jāpārstrādā, taču nav neviena nosacījuma, kas definētu to, cik lielai daļai no iepakojuma vispār jābūt pārstrādājamai. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka iedzīvotāji ir gatavi šķirot vairāk, taču, kamēr ražotāji un iepakotāji nav motivēti jau saknē tirgū novietot pārstrādājamu iepakojumu, būsim visai tālu no ilgtspējīga ekonomikas modeļa. Tas diemžēl atspēlējas arī uz nākamajiem atkritumu apsaimniekošanas posmiem – šķirošanu un pārstrādi. Iepakojums ir tik daudzveidīgs, veidots no dažādiem kompozītmateriāliem, ka daļa no tā jebkurā gadījumā nonāk poligonos. Pēc mūsu aplēsēm, jau iedzīvotāju šķirotajos atkritumos vien ir 10 līdz 30% atkritumu, kuri nav derīgi pārstrādei, un esam spiesti tos nogādāt apglabāšanai poligonā. Arī atkritumu dedzināšanas jaudas, ražojot enerģiju, Latvijā ir niecīgas, bet citām Eiropas valstīm pašām pietiek, ko dedzināt, tāpēc arī tā Latvijai nav opcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā uz nākamā viena gada termiņu pārvēlēta AS "SEB banka" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, bet par priekšsēdētājas vietnieku - AS "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Asociācijas padome strādā sešu locekļu sastāvā - Kerli Gabriloviča, "Luminor Bank" AS Latvijas filiāles vadītāja, Johan Åkerblom, AS "Citadele banka" valdes priekšsēdētājs, Dmitrijs Latiševs, AS "BlueOrange Bank" valdes un izpildkomitejas priekšsēdētājs, galvenais izpilddirektors, Inese Zīle, valsts attīstības finanšu institūcijas "Altum" valdes locekle, kā arī asociācijas padomes priekšsēdētāja I. Tetere un viņas vietnieks R. Rubenis.

Asociācijas mērķis ir sadarbībā ar valsts, nevalstiskā sektora un citu nozaru partneriem mērķtiecīgi uzlabot uzņēmējdarbības un finanšu pakalpojumu vidi Latvijā, kā arī veicināt Latvijas finanšu nozares starptautisko reputāciju un konkurētspēju. Asociācijas padomes galvenie uzdevumi ir noteikt stratēģiskos darbības virzienus un veidot tās nostāju un apstiprināt pozīcijas stratēģiski būtiskos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

OPEC krievu rulete un citas nianses

AS SEB banka makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Intriga naftas tirgū par to, kāda tuvākajos gados būs naftas cena, pieaug. Lūk, dažas nianses. Naftas cena šobrīd ir atkāpusies no sasniegtajiem augstumiem un pastāv apstākļi, kas var likt cenai kritumu turpināt. Viens no tiem ir tirgū izveidojies lielākais spekulatīvais burbulis vēsturē. Tādēļ iespējams, ka izpārdošana turpināsies.

Taču fokusā ir arī OPEC, kas spēlē krievu ruleti ar globālo pieprasījumu. Respektīvi, ja pieprasījums nākamajos divos gados strauji pieaugs (+2.1% gadā), tad OPEC būs savu panācis.

Kartelis varēs atcelt ierobežojumus un paziņot par uzvaru: augstākas cenas, zemāki krājumi. Ja pieprasījums kāps vidējā tempā (piemēram, + 1.8% gadā), tad OPEC joprojām būs labi. Taču tas nevarēs atcelt ierobežojumus un nāksies turpināt regulēt piedāvājumu.

Savukārt, ja pieprasījuma pieaugums būs tikai 1.3% apmērā, kā prognozē SEA, tad OPEC būs sprukās. Pieprasījums pēc OPEC naftas 2019. gadā saruks līdz 31.7 miljoniem barelu. Tādā gadījumā OPEC papildus pašreizējam ieguves samazinājumam (1.5 m/b) vajadzēs pievienot vēl 0.8 miljonu barelu, lai saglabātu kontroli pār cenām. Alternatīva būs pieņemt sakāvi un atkal atgriezties pie stratēģijas «apjoms vispirms, tad cena», kā tas notika 2014. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvijas reklāmas nozares rādītāji ir stabili, tomēr kopumā tie iepaliek no kaimiņvalstīm

SIA Omnicom Media Group izpilddirektors Kārlis Zembergs ir pārliecināts, ka reklāmas investīciju neproporcionāls dalījums Baltijas līmenī var norādīt uz kaimiņu tirgu potenciāla pārvērtēšanu vai Latvijas konkurētspējas problemātiku. Savukārt Dentsu Aegis Network Latvia vadītājs Māris Naglis akcentē, ka kopējie reklāmas nozares apjomi nav precīzi identificējami, bet, balstoties uz reklāmas investīciju apjomiem medijos, – tie ir nemainīgi stabili ar periodisku, minimālu pieaugumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tradicionālajai atkritumu apsaimniekošanai ir pienākušas beigas

SIA Pilsētvides serviss valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules.

Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā –bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valstīm. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Pilsētvides serviss» valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

ISWA Pasaules kongress ir ikgadējs starptautiskā mēroga pasākums, kur satiekas atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, valdības amatpersonas, nozares vadītāji, politikas veidotāji, zinātnieki un jaunie profesionāļi, lai apmainītos ar viedokļiem, pilnveidotu teorētiskās un tehniskās zināšanas par ilgtspējīgo cieto atkritumu apsaimniekošanu. Šī gada kongresa fokusā bija aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas nozares transformācija bezatkritumu sabiedrības virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nokia 5.3" piemīt budžeta klases tālruņiem neraksturīgs svarīgāko sastāvdaļu līdzsvars un tas pat aprīkots ar sejas atpazīšanas sistēmu.

Pēc ieilgušiem identitātes meklējumiem, atjaunotais "Nokia" zīmols, šķiet beidzot ir atradis vietu pasaules viedtelefonu hierarhijā. Tā īpašniekiem "HMD Global" izdodas radīt tehniski kvalitatīvus produktus un cenas ziņā iekļauties starp budžeta un vidējo klasi. Jaunākais pienesums "Nokia 5.3" precīzi atbilst šim aprakstam, un ir gana interesanta ierīce lietotājiem, kuri nevēlas tērēt viedtelefonam īpaši vairāk par 200 eiro.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 7 punkti no 10)

Kamēr citi ražotāji cenšas līdzināties viens otram, aizmugurējās kameras izkārtojot vienā vertikālā virtenē vai plašākos blokos pa pāriem, "Nokia 5.3" pieturas pie no pērnā gada "Nokia 9 PureView" aizgūtā apaļā dizaina. Četras simetriski izkārtotas kameras ar zibspuldzi pa vidu saskan ar mazliet zemāk novietoto mazāko apli – pirkstu nospiedumu lasītāju. Kā ierasts, kameras bloks ir izvirzīts uz āru, taču tā apmales ir mata tiesu augstākas par lēcas klājošo stiklu, tādēļ tas ir relatīvi pasargāts no skrāpējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Caur Skype konsultē klientus jebkur pasaulē

Anda Asere, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai kaut kas izdotos, ir jāsapņo. Es nekad mūžā nevarēju iedomāties, ka varētu trenēt cilvēkus visā pasaulē.

Personīgās izaugsmes trenerei Lienei Uresinai ir klienti Brazīlijā, Amerikā, Zviedrijā, Kiprā, Anglijā, kurus viņa konsultē, galvenokārt sazvanoties Skype

«Es nesaucu sevi par kouču tikai tāpēc, ka esmu ieguvusi sertifikātu. Man ir pieredze biznesā, es saprotu uzņēmēju problēmas. Regulāri mācos, braucu uz labākajiem semināriem,» saka Liene Uresina, SIA TK II Liepiņas pakalpojumi vadītāja. Viņa joprojām ir iesaistīta arī ģimenes uzņēmumā TurKebab, bet šobrīd viņas fokusā ir personīgās izaugsmes treniņi citiem uzņēmējiem, palīdzot viņiem sasniegt augstākus mērķus. Lienes pašas mērķis ir pakalpojumu klāstu paplašināt un nodarboties ne vien ar individuālo koučingu, bet arī vadīt grupu treniņus, tādējādi palīdzot lielākam skaitam uzņēmēju, kā arī veidot tiešsaistes programmas internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankās dominē iekšzemes un Eiropas Savienības valstu noguldījumi, kas sasnieguši 91% no visa noguldījumu apjoma - 80% ir iekšzemes klientu naudas līdzekļi, 11% - ES valstu; 9% - citu valstu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Komisija ir apkopojusi 2018. gada pēdējā ceturkšņa datus saistībā ar Latvijas banku sektora transformācijas procesu. Latvijas banku sektora biznesa pieejas un fokusa maiņa, kas saskaņā ar FKTK dotajiem uzdevumiem tika sākta 2016. gadā, šobrīd ir noslēguma fāzē. 2018. gadā ir īstenoti vairāki kompleksi pasākumi, kas būtiski mainījuši Latvijas banku klientu bāzi un nodrošinājuši jauno biznesa modeļu ieviešanas sākumu, turpmāk koncentrējoties uz iekšzemes un Eiropas Savienības valstu klientu apkalpošanu un piesaisti.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš skaidro: «Tagad ar gandarījumu varam raudzīties uz vietējās izcelsmes naudas, t.i., eiro dominanci mūsu banku tirgū, tādā ziņā šī ir pilnīgi cita biznesa vide nekā iepriekšējos 25 gados. Jo īpaši svarīga veiktās transformācijas posmā ir bijusi vietējo noguldījumu stabilitāte un pat pakāpenisks to pieaugums, sasniedzot iekšzemes noguldījumu vēsturiski augstāko līmeni - 13 miljardi eiro. Šis ir vairāku gadu darba rezultāts, kuru bankas veica ciešā sadarbība ar uzraugu - FKTK komandu. Pakāpeniski un bez liekiem satricinājumiem ir notikusi vērienīga reforma, ko iesākām 2016. gadā, kļūstot par OECD dalībvalsti, jo īpaši daudz ir paveikts pagājušajā gadā, bankām vēl straujāk nekā iepriekš atsakoties no riskanto klientu segmenta.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Ērtāku risinājumu ietekmē cilvēki kļūst nepacietīgāki

Anda Asere, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrība pierod pie ērtiem risinājumiem, jo īpaši jaunākā paaudze, kas to ietekmē kļūst arvien nepacietīgāka.

Tā šodien notiekošajā jaunuzņēmumu konferencē “Slush” norādīja Sebastians Semjatkovskis (Sebastian Siemiatkowski), “Klarna” izpilddirektors. “Klarna” ir Zviedrijas norēķinu uzņēmums, kas pēc nesenās finansējuma piesaistes sasniedza 5,5 miljardu dolāru vērtību, tādējādi kļūstot par Eiropas vērtīgāko finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu.

“Savā ziņā lietotāja pieredze atspoguļo visu biznesu. Mēs daudz strādājam ar e-komercijas kompānijām un es satieku daudzus mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājus, kam ir dabiski būt savos fiziskajos veikalos, bet nereti šķiet, ka viņi nav apmeklējuši savu internetveikalu,” teic S. Semjatkovskis. Viņu mulsina, kādā mērā reizēm uzņēmumi neņem vērā lietotāja pieredzi un neapzinās tās nozīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš uzņēmums piedāvā savu ēdienu piegādes biznesa programmatūru citiem uzņēmumiem, tas ir pārstāvēts jau 16 valstīs.

Pērn novembrī SIA "Zeew" mainīja biznesa virzienu un tā vietā, lai piedāvātu ēdienu piegādi un konkurētu ar "Wolt" un "Bolt Food", piedāvā risinājumu, lai citi uzņēmumi varētu atvērt savu ēdienu piegādes uzņēmumu. "Praktiski tas nozīmē, ka jebkurš, kurš vēlas piedāvāt ēdienu piegādi, var uz "Zeew" programmatūras bāzes izveidot aplikāciju, dot tam savu nosaukumu un pavisam drīz būt tirgū," stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA "Zeew" dibinātājs.

Liela daļa klientu ir jau eksistējoši ēdienu piegādes uzņēmumi, kam ir savas platformas un tirgus daļa, bet tie izmanto "Zeew", lai uzlabotu savu piedāvājumu, tāpat klientu vidū ir restorāni, kas veido savas mobilās lietotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru