Ārvalstu investoru padomes valdes jaunais priekšsēdētājs Džerijs Virts atzīst biznesa vides uzlabošanos, tomēr norāda uz nepilnībām tieslietās un pārvaldībā.
Ir tēze, ka mēs esam «tilts starp šo un to». Kāpēc to mēdz būt tik grūti pielietot?
Ja man būtu atbilde, varbūt šī realitāte būtu citādāka. Pagājušajā gadā mēs prezentējām viedokļa ziņojumu par ilgtspējīgu mobilitāti, un ĀIPL nostāja ir, ka Latvijai jāveido koordinēta pieeja transporta attīstībai. Tā ir daļēja atbilde. Tas nozīmē valsts politikas līmenī skatīt transportu kā vienotu un papildinošu, ne savstarpēji konkurējošu, kad ceļu transports sacenšas ar dzelzceļu, jūru un avio. Transports ir kritisks ekonomikas elements, un ir jānosaka veids, kā tam vislabāk attīstīties un dot pienesumu visai ekonomikai.
Tā kā šeit nav Lukašenko tipa diktāta iespējas, kā to īstenot?
Tas ir jautājums, kas ministriju līmenī tiek darīts ar šo, es teiktu, transporta filozofiju. Jo no klientu viedokļa vairākums ir ieinteresēts viena transporta sistēmas aspekta kvalitātē – risinājuma integritātē. Mērķis ir nogādāt preces līdz klientiem vai noliktavām pēc iespējas ātri, efektīvi un droši.
Vai diplomātiskais formulējums par jautājumu, «kas ministriju līmenī tiek darīts», nozīmē, ka, jūsuprāt, netiek darīts pietiekami?
Tas vienkārši ir cits veids, kā paskatīties uz transportu, un Satiksmes ministrijai neapšaubāmi ir daudz darāmā. Ir saprotama vēlme koncentrēties uz ostu attīstību – tās ir ārkārtīgi svarīgas. Tomēr tādēļ nevajadzētu palaist garām dzelzceļa attīstības vajadzību. Rail Baltica piedāvā ļoti daudz. Par lielu cenu gan, tomēr šeit ir liela ES ieinteresētība, un jautājums ir, vai šo dzelzceļu vajadzētu integrēt ar citām transporta formām. Mūsuprāt, vajadzētu.
Vai Satiksmes ministrija jūsos ieklausās?
Jā, lai gan, salīdzinot ar citām ministrijām, dialogs varētu būt veiksmīgāks. Mēs cenšamies dot savu ieguldījumu vidēja un ilga termiņa transporta stratēģijā. Un tā ir jau pozitīva pārmaiņa, salīdzinot ar ĀIPL darbošanos agrākajos gados. Vajadzības spiesti mēs fokusējāmies uz īstermiņa darbības plāniem, lai risinātu tā brīža problēmas. Bet vide šeit ir mainījusies uz labu. Tas ļauj veiksmīgāk sadarboties ar valdību jautājumos, kas jau pašlaik ir aktuāli uzņēmējiem, un būs aktuāli visai ekonomikai vidējā un ilgtermiņā. Tie ir jautājumi par valsts kapitālsabiedrībām, konkurētspēju, korporatīvo pārvaldību, tiesu efektivitāti, maksātnespējas likumdošanu.
Bez vienotas transporta politikas uz ko vēl ĀIPL grib vērst valdības uzmanību?
Uz valsts kapitālsabiedrību (VKS) pārvaldību. Līdz ar citām sabiedriskajām organizācijām VKS redzam kā korporācijas, kuru akcionārs ir valsts jeb Latvijas sabiedrība, tāpēc tās jāpārvalda tāpat kā citas lielas korporācijas ar caurskatāmu, profesionālu valdi, un tad varēs tikt īstenots to potenciāls ekonomikas izaugsmē.
Kā ar VKS privatizāciju?
Tā ir valdības un sabiedrības darīšana – noteikt, kuras kompānijas privatizēt, ja vispār. Mūsu vispārējais ieskats ir, ka kompānijās, kurām ir viena vai otra veida privātie līdzīpašnieki, kas var būt arī mazākumā, parasti ir labāk pārvaldītas un produktīvākas. Ar privatizāciju vien to nepanākt, tāpēc neatkarīgi no īpašnieku sastāva ir jāpievērš uzmanība VKS pārvaldībai, lai šīs kompānijas kļūtu efektīvākas un pelnošākas.
Pieminējāt arī tiesu sistēmu.
Jā, pēc globāliem konkurētspējas standartiem tā ir tālu no ideāla. Latvija tiesu efektivitātes jomā pasaulē ir 117. vietā un 118. vietā likumdošanas normu efektivitātes novērtējumā no 132 valstīm. Latvija ir pelnījusi ko labāku. Atkal jāsaka, ka Latvijai nekas jauns nav jāizgudro, bet jāmācās no piemērotas citu valstu pieredzes. Viena tāda joma ir komerctiesas. Atkarībā no strīda dabas, tam būtu jātiek izskatītam specifiskā tiesā ar attiecīgas kompetences tiesnešiem. Cits sasāpējis jautājums ir Latvijas šķīrējtiesas, kuru skaits man ir jau nojucis – tik daudz to ir. Katrā ziņā to ir virs 200. Tik lielam to skaitam nav pamata. Šķīrējtiesu tiesnešiem būtu jābūt daudz ticamākiem, tiešām ekspertiem jautājumos, kurus tie iztiesā. Strīdā abas puses ir ieinteresētas uzvarēt, tomēr tās abas ir ieinteresētas arī caurskatāmā un taisnīgā spriedumā. Ja administratīvā vai civilā tiesvedība nav gana caurskatāma un ātra, tad spēkā ir princips: novēlota tiesa ir liegta tiesa. Nesen Igaunijas tieslietu ministrs nāca klajā ar uzstādījumu, ka jebkurš komerciāls strīds valstī tiks izskatīts maksimums 100 dienu laikā. Latvijai tagad būtu jātēmē uz 99 dienām, bet pašlaik diemžēl šī mērvienība ir gados, ne dienās.