Vislielākais algu kritums kopš 2008. gada bijis Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijā un Zemkopības ministrijā, kur darbinieki saņem par 46% mazāku darba samaksu nekā 2008. gadā. Savukārt vismazāk jostas savilkuši Ārlietu ministrijā strādājošie – par 17%.
Pirms diviem gadiem vidējais bruto atalgojums ministriju centrālajos aparātos bija 1136 lati, bet šī gada februārī – 786 lati, informē Finanšu ministrijas pārstāve Agnese Beļkeviča.
Vidējā darba samaksa ministrijās šī gada februārī salīdzinājumā ar 2008. gadu ir par 31% mazāka.
No centrālajām iestādēm februārī lielākā vidējā alga bija Valsts kancelejā – 923 Ls, kam seko Labklājības ministrija un Ārlietu ministrija ar vidējo darba samaksu attiecīgi 862 Ls un 834 Ls.
Vismazākā vidējā alga ir Kultūras ministrijā – 676 lati.
Savukārt starp neatkarīgajām iestādēm un tiesu varas iestādēm visstraujāk darba samaksa sarukusi Tiesībsarga birojā – par 53%, kur februārī darbinieki saņēma vidēji 622 latus. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā strādājošo alga ir vidēji 759 lati, kas ir par 43%.
No šīm iestādēm vislielākais vidējais atalgojums ir Satversmes tiesā – 917 lati, kas ir par 27% mazāk nekā pirms diviem gadiem. Savukārt vismazāk saņem Centrālās zemes komisijas darbinieki, kuru vidējā darba samaksa sarukusi par 40% līdz 389 latiem.
Finanšu ministrija norāda, ka gan ministrijās, gan iestādēs samazināts arī darbinieku skaits.