Ražošana

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena sarukusi

Žanete Hāka, 13.06.2016

Jaunākais izdevums

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā un Lietuvā aizvadītajā nedēļā samazinājās līdz 35,50 eiro/MWh, kas bija par 5% mazāk nekā nedēļu iepriekš, liecina AS Latvenergo informācija.

Cenu lejupslīdi abās valstīs veicināja gan NordBalt starpsavienojuma atgriešanās apritē, nedēļas laikā nodrošinot vidēji 493 MW jaudas pārvades kapacitāti un 74 GWh elektroenerģijas importu no Skandināvijas, gan par 16% lielāka elektroenerģijas importam pieejamā jaudas pārvades kapacitāte no Igaunijas un Baltkrievijas. Tomēr NordBalt kabeļa darbība joprojām ir nepastāvīga ar noteiktiem darbības ierobežojumiem, izraisot elektroenerģijas cenu svārstībās reģionā. Kopumā elektroenerģijas cenas Latvijā un Lietuvā nedēļas laikā bija 19,98 eiro/MWh līdz 125,01 eiro/MWh.

Igaunijā vidējā tirgus cena pieauga par 6%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, sasniedzot 34.51 eiro/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā arī svārstījās no 19.98 EUR/MWh līdz 125,01 eiro/MWh. Cenu dinamiku lielākoties noteica Somijas elektroenerģijas tirgus tendences, jo Igaunijas elektroenerģijas cenas izlīdzinājās ar Somijas elektroenerģijas cenām 95% no kopējā stundu daudzuma.

NordBalt starpsavienojuma darbības rezultātā elektroenerģijas cenas Baltijā atkal izlīdzinās biežāk – Latvijā un Igaunijā tās bija vienādas 83% no kopējā stundu skaita, un Latvijas cenas nedēļas laikā bija tikai par vidēji 1.30 EUR/MWh augstākas nekā Somijā.

Pagājušās nedēļas laikā Baltijā elektrostacijas saražoja 76% no Baltijā nepieciešamās elektroenerģijas. Visvairāk elektroenerģijas importēja Lietuva - 68% no kopējā patēriņa. Latvija importēja 19% no kopējā patēriņa, bet Igaunija saražoja par 29% vairāk elektroenerģijas, nekā patērēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrum klientiem nākamgad elektroenerģijas rēķini pieaugs līdz 15%

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs līdz 15%, apstiprināja «Latvenergo» projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

«Elektrum» visiem klientiem, kuriem gada beigās beidzas cenas termiņš, atbilstoši līguma nosacījumiem izsūta jauno cenu piedāvājumus nākamajam periodam. Cenas izmaiņas ir individuālas, tās ir atkarīgas no patērētās elektroenerģijas apmēra. «Daļai mūsu elektroenerģijas produktu maksa par vienu patērēto kilovatstundu (kWh) pat viena produkta ietvaros atšķirsies atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram - divi klienti ar identisku pieslēguma veidu izmanto »Elektrum 600+« produktu. Ja viens patērē 600 kilovatstundas (kWh) mēnesī, otrs 900 kWh mēnesī, tad viena produkta ietvaros maksa par vienu kWh būs atšķirīga,» skaidroja «Latvenergo» pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zviedrijas-Lietuvas kabeļa NordBalt darba sākšana veicinājusi elektroenerģijas cenu kritumu Latvijā

Žanete Hāka, 03.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus februārī, Valters Kalme, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs, secina, ka Zviedrijas-Lietuvas kabelis NordBalt atstājis ietekmi uz elektroenerģijas cenām Latvijā – februārī elektroenerģijas biržas nākamās dienas ik-stundas cenas bija ievērojami zemākas nekā tās bija janvārī, informē SPRK.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas.

Latvijā un Lietuvā 2016.gada februārī vidējā (aritmētiskā) cena bija 29,65 EUR/MWh, kas ir ievērojami zemāka cena nekā janvārī (Latvijā janvārī - 50,01 EUR/MWh). Kā viens no iemesliem ir jāatzīmē lētākas elektroenerģijas plūsma pa NordBalt kabeli no Zviedrijas uz Lietuvu – jaunais 700MW līdzstrāvas kabelis, kas savieno Zviedriju un Lietuvu ir darbā no 18.februāra, norāda Valters Kalme, piebilstot, ka kabelis tika testēts 2015.gada decembrī, taču šogad janvārī bija slēgts avārijas remonta dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ieceri par OIK diferencēšanu atliek līdz 2018.gadam

LETA, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, lemjot uz 2018.gadu atlikt ieceri par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) diferencēšu.

Likuma izmaiņas atbalstīja 57 deputāti, bet pret to balsoja 35 parlamentārieši.

Sākotnēji likumprojekts paredzēja šo ieceri īstenot 2017.gada pirmajā pusē, bet vēlāk koalīcija vienojās reformu pārcelt uz 2018.gadu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA iepriekš teica, ka jautājumā par reformas atlikšanu liela loma bija partiju «ultimātiem». Proti, Vienotībai esot bijis svarīgi, lai šis likumprojekts tiktu skatīts kopā ar budžeta jautājumiem, bet ZZS un nacionālajai apvienībai - lai nākamgad nepieaugtu elektroenerģijas cenas, skaidroja politiķis. Viņš uzsvēra, ka nākamgad būs jāizstrādā mehānismi, lai aizsargātu konkrētas iedzīvotāju grupas, kas varētu ciest no iespējamā elektroenerģijas cenu pieauguma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome šodien apstiprināja elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK), informē SPRK.

Kopējā OIK vērtība no 2016. gada 1. aprīļa saglabāsies šobrīd spēkā esošajā apmērā un būs 0,02679 eiro par kilovatstundu (kWh). Samazinās OIK, ko veido obligātais iepirkums no koģenerācijas stacijām, savukārt OIK, ko veido obligātais iepirkums no elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus – pieaug.

Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam atbalstu īsteno publiskais tirgotājs, kura pienākumus no 2014. gada 1. aprīļa pilda AS Enerģijas publiskais tirgotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

No gāzes un elektrības tirgotāju reģistriem izslēgti 89 komersanti

Armanda Vilcāne, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tirgotāju aktivitāte dabasgāzes un elektroenerģijas tirgū joprojām ir augsta, liela daļa uzņēmēju no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) tirgotāju reģistriem jau izslēgti.

Līdz šā gada septembrim no elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotāju reģistriem kopumā izslēgti 89 komersanti. Realizēt savus plānus elektroenerģijas tirgū nav izdevies 78 uzņēmējiem, savukārt dabasgāzes tirgū – 11 potenciālajiem tirgoņiem. Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka šāda situācija ir vērtējama kā normāls tirgus attīstības process, kam nav negatīvas ietekmes uz gala patērētāju.

Kopumā elektroenerģijas tirgū pēdējo sešu gadu laikā iesaistījušies vairāk nekā 100 tirgotāji. Pirmie komersanti reģistrējušies jau 2012.gadā, starp tiem arī vairāki pašreizējie tirgus līderi – Latvenergo (45–55% juridisko klientu segmentā), Enefit (15–25% juridisko klientu segmentā) un Inter RAO Latvia (5–15% juridisko klientu segmentā). SPRK mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka elektroenerģijas tirgū šobrīd reģistrēti 29 tirgotāji, kas uzsākuši savu darbību, un seši komersanti, kas tirgošanos pagaidām vēl nav sākuši. Četri no tiem – Aiveks, Baltic Balance Energy, Citadeles projekti un Spectrum Baltic – SPRK reģistrā iekļauti 2018.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānija Eesti Energia no nākamā gada ar Enefit zīmolu plāno sākt elektroenerģijas tirdzniecību patērētājiem Somijā un Zviedrijā, informē uzņēmumā.

Šādi kompānija turpina īstenot savu izaugsmes stratēģiju Baltijas jūras reģionā, kuras pirmais solis bija šogad sāktā elektroenerģijas un gāzes tirdzniecība Polijā.

Pašlaik abās Skandināvijas valstīs izveidotas pieredzējušas vietējās vadības komandas. Vienlaikus turpinās darbs pie formalitāšu un tehnisko jautājumu sakārtošanas, kas nepieciešams biznesa uzsākšanai Somijā un Zviedrijā. Elektroenerģijas tirdzniecība mājsaimniecībām abās valstīs tiks sākta 2018. gada pirmajā pusē, kamēr Zviedrijā elektroenerģija tiks piedāvāta arī biznesa klientiem.

«Somijā un Zviedrijā patērētāju gatavība mainīt elektroenerģijas tirgotāju ir augstāka nekā vidēji Eiropā. Šajās valstīs elektroenerģijas tirgus ir atvērts jaunu tirgotāju ienākšanai un mēs ticam, ka šo valstu paterētāji arī ir gatavi apgūt mūsu piedāvātos digitālos risinājumu elektroenerģijas tirdzniecībā. Šie ir galvenie iemesli kādēļ izvēlamies Somiju un Zviedriju, kā jaunus tirgus, lai paplašinātu savu darbību starptautiskā mērogā un meklētu jaunu vietu izaugsmei. Mūsu mērķis ir ieņemt stabilas tirgus pozīcijas visos kaimiņvalstu tirgos,» norāda Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SPRK: Nepietiekamas pārvades jaudas kavē elektroenerģijas cenas samazinājumu Latvijā

Žanete Hāka, 09.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepietiekamas pārvades jaudas kavē elektroenerģijas cenas samazinājumu Latvijā, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs Valters Kalme.

Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus šī gada janvārī, var izdarīt vairākus secinājumus, kas raksturo esošo situāciju elektroenerģijas jomā Latvijā, kā arī iezīmē zināmas tendences.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no Regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas. Latvijā 2016.gada janvāra mēnesī vidējā (aritmētiskā) cena bija 50,01 EUR/MWh, kas ir nedaudz zemāka kā Lietuvā – 50,32 EUR/MWh, bet ievērojami lielāka nekā Igaunijā – 37,63 EUR/MWh. Salīdzinot ar aizvadītā gada janvāri, elektroenerģijas cena Latvijā ir par 20,5% augstāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā skaidrojama negatīva elektroenerģijas cena Nord Pool biržā?

Miks Gabdulļins, Enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vairumtirdzniecības direktors, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

6. jūlijā, laikā no 5.00 līdz 6.00 pirmoreiz Latvijā novērota negatīva "Nord Pool" biržas elektroenerģijas cena. Latvijas tirdzniecības zonā. Lai gan iepriekš ir novērotas negatīvas cenas citās "Nord Pool" biržas valstīs, Baltijā tas vēl nebija piedzīvots.

Šī situācija veicināta trīs apstākļu ietekmē: 1) augsta nekontrolējama ģenerācija "NordPool" zonā, 2) Baltijas tirgus un plašāka reģiona pārvades kapacitāte, 3) zems elektroenerģijas patēriņš.

Elektroenerģijas cena biržā pirmo reizi vēsturē negatīva  

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē...

Baltijas reģiona integrācija citos tirgos kā Skandināvija nodrošina elektroenerģijas pārvadi no tām zonām, kurās elektroenerģijas ražošanas izmaksas ir lētākas uz zonām, kur tā ir dārgāka, tādejādi, atsevišķās stundās, varam iegūt elektroenerģiju par ievērojami zemākām cenām nekā paši varam saražot. Šādā situācija viennozīmīgi ir labvēlīga elektroenerģijas patērētājam, savukārt ražotājiem, kuriem nav iespējas elastīgi mainīt ražošanas kapacitāti, šis rada apgrūtinošus apstākļus un tie nākotnē kļūs aizvien izaicinošāki.

Vēja ģenerācija "NordPool" zonā šodien - 06.07.2020 ir sasniegusi pēdējo 30 dienu augstāko līmeni. Saražotās elektroenerģijas apjoms limitētas produkta uzkrāšanas apstākļos rada pārprodukciju, kas piesātina tirgu, ievērojami samazinot elektroenerģijas cenas.

Pieejama ievērojama AES (atomelektrostacijas) ģenerācijas kapacitāte Skandināvijā, kas nodrošina konstantu elektroenerģijas ražošanu, jo tās apturēšana vai drīzāk palaišana, ir sarežģīta, tāpēc AES turpina ražot elektroenerģiju arī zemas cenas apstākļos, tādējādi vēl vairāk radot pārprodukciju tirgū.

Elektroenerģijas patēriņu ietekmē arī sezonalitāte, kur siltajos un gaišajos gada mēnešos tiek patērēts mazāk elektroenerģijas, kā aukstajā un tumšajā gada laikā, tādejādi, papildus augstai elektroenerģijas ģenerācijas faktoram, eksistē zems elektroenerģijas patēriņš, kas rezultējās zemās cenās. Ietekmi radījusi arī ierastā atvaļinājumu sezona Skandināvijā, kur uz mēnesi tiek apturēti daudzi tehnoloģiskie procesi, kas rada patēriņa samazināšanos, turpinot samazināt elektroenerģijas cenas. Savukārt, Lietuvā šodien ir brīvdiena, un ierastās darbadienas elektroenerģijas patēriņa vietā ir brīvdienu patēriņš, kas daudz mazāks.

Rezumējot, šāda situācija radusies ievērojami augstas ģenerācijas kapacitātes un zema elektroenerģijas patēriņa dēļ, kā arī tāpēc, ka Latvija ir integrēta plašākā enerģētikas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā nedaudz sarukusi

Žanete Hāka, 19.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā un Lietuvā aizvadītajā nedēļā samazinājās par 2%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, un noslīdēja līdz 60,63 eiro/MWh, informē AS Latvenergo.

Nelielo cenu lejupslīdi veicināja gan salīdzinoši zemāks elektroenerģijas cenu līmenis Skandināvijā, gan arī būtisks kāpums vietējā reģiona elektroenerģijas izstrādes daudzumā – Latvijā pagājušonedēļ tika saražotas 160 GWh elektroenerģijas, kas bija par 10% vairāk kā nedēļu pirms tam, bet Lietuvā izstrādes daudzums pieauga par 53%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, un sasniedza 66 GWh. Kopumā iepriekšējās nedēļas laikā elektroenerģijas cenas Latvijā un Lietuvā svārstījās no 19,36 eiro/MWh līdz 200,05 eiro/MWh, ko izraisīja situācija ārpus Latvijas NPS apgabala.

Latvijā dienas palielinātā elektroenerģijas patēriņa stundās cenas ietekmēja Lietuvas NPS tirgus apgabals. Tā kā starp Latviju un Lietuvu pārvades tīklu kapacitāte ir pietiekoša, bet Lietuvai šajā periodā bija liels jaudu deficīts no 800 līdz 1400 MW, zemākas cenas saražotās elektroenerģijas plūsma nonāca arī uz Lietuvu, izraisot augstu elektroenerģijas deficītu Latvijas un Lietuvas NPS apgabalā un paaugstinot cenu atsevišķos dienas periodos. Šajā periodā strādāja Rīgas TEC-2 koģenerācijas režīmā un maksimuma stundās arī kondensācijas režīmā, kur visa tā saražotā elektroenerģija nodrošināja gan Latvijas tirgus pieprasījumu, gan arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas energokompānija Eesti Energia uzsākusi elektroenerģijas tirdzniecību Somijas mājsaimniecībām, izmantojot Enefit zīmolu.

Līdz ar to Somija kļuvusi par piekto tirgu, kurā uzņēmums tirgo elektroenerģiju. Enefit piedāvājums Somijas patērētājiem būs balstīts aktīvā mobilo pakalpojumu izmantošanā un iezīmē pirmo soli virzienā uz aktīvāku mājsaimniecību tirgus apgūšanu, kas paredz arī piedāvājuma izstrādi Latvijas patērētājiem.Saskaņā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāja Hando Sutera teikto, vienots elektroenerģijas tirgus Skandināvijā un Baltijā sniedz iespēju piedāvāt uzņēmuma pakalpojumus arī Somijā.

«Elektroenerģijas tirgus Somijā jau ilgstoši uzrāda ļoti augstus darbības rezultātus un ir kļuvis par piemēru, uz ko tiekties citām valstīm, atverot savus enerģijas tirgus. Neskaitot Igauniju, Somija būs viena no pirmajām valstīm pasaulē, kurā tiks izmantota vienota informācijas aprites sistēma, kas ietvers visus enerģijas pārdošanas un piegādes līgumus, kā arī klientu patēriņa datus. Tas ievērojami paātrinās un atvieglos tirdzniecības procesus visiem tirgus dalībniekiem, kā arī nodrošinās vienlīdzīgas iespējas pakalpojumu piedāvājumu sniegšanai klientiem. Tāpat arī somi ir vieni no Eiropā aktīvākajiem patērētājiem attiecībā uz tirgotāju maiņas biežumu. Somijas patērētāju interese par jauniem elektroenerģijas tirgotājiem ir ļoti augsta, un viņi ir atvērti izmēģināt dažādus inovatīvus risinājumus,» skaidro H. Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM nepiekrīt idejai par elektroenerģijas ražotāja dalību uzturēšanas izmaksu segšanā

LETA, 24.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) nepiekrīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšlikumam par elektroenerģijas ražotāja dalību elektrotīkla uzturēšanas izmaksu segšanā, teikts ministrijas vēstulē regulatoram.

EM ir izvērtējusi regulatora aprīlī publicēto konsultāciju dokumentu par elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku. Ministrija atzinīgi vērtē SPRK izstrādāto mehānismu, kas nosaka, ka pārvades sistēmas operators turpmāk varēs izmantot pārslodzes ieņēmumus pārvades tarifu samazināšanai, ieguldot tos jaunu pamatlīdzekļu iegādē vai izveidē. Ministrijas vērtējumā, tas uzskatāms par veiksmīgu risinājumu, kas radīs ilgtermiņa kapitāla izmaksu samazinājumu.

Tāpat EM pozitīvi vērtē arī regulatora plānu mainīt elektroenerģijas pārvades tarifu noteikšanas pieeju, pārejot no izmaksu plus tarifu noteikšanas pieejas uz ieņēmumu griestu pieeju, kas jau tiek piemērota elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram, tādējādi savstarpēji pielīdzinot tarifu aprēķināšanas pieejas un nodrošinot tarifu stabilitāti divu līdz piecu periodā, kuram tiks noteikti atļautie ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Daugavas HES martā saražojis divreiz vairāk nekā februārī

Žanete Hāka, 11.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada martā Daugavas HES ražošanas apjomi ir bijuši divas reizes lielāki nekā februārī – elektroenerģijas biržas cenas Latvijā saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

Neraugoties uz to, ka NordBalt kabelis no 18.marta līdz 29.martam bija atslēgts avārijas remontā, 2016.gada martā vidējā (aritmētiskā) biržas cena Latvijā saglabājās februāra līmenī un bija 29,87 EUR/MWh. Arī februārī NordBalt kabelis bija pieejams tirgum daļu no perioda – no 18.februāra līdz mēneša beigām. Kā liecina elektroenerģijas biržas dati, tad marta mēnesī NordBalt kabelis tika noslogots par 80% no pieejamās jaudas attiecīgajā laika periodā virzienā uz Lietuvu, savukārt LitPolLink starpsavienojums – 11,5% apmērā no pieejamās jaudas virzienā uz Lietuvu un 64,5% – virzienā uz Poliju. Tas joprojām liecina, ka daļa no Skandināvu lētās elektroenerģijas caur Lietuvu nonāk Polijā. Martā pieejamās starpsavienojumu jaudas un elektroenerģijas apjoms, kas ieplūst Baltijā no Skandināvijas, ir pietiekošs, lai ietekmētu elektroenerģijas cenu Latvijā un Baltijā kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvenergo peļņa pērn - 85 miljoni eiro

Žanete Hāka, 29.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi ir 929,1 miljons eiro, kas ir par 8% mazāk nekā 2014. gadā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Samazinājumu noteica izmaiņas finanšu rezultātu uzskaites principos līdz ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs darbības uzsākšanu 2014. gada 1. aprīlī, tādējādi peļņas vai zaudējumu aprēķinā netiek atspoguļoti norēķini par obligāto iepirkumu.

Savukārt koncerna EBITDA ir palielinājusies par 30% un sasniedz 306,9 miljonus eiro. Rezultātus pozitīvi galvenokārt ietekmēja elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām Latvijā no 2015. gada 1. janvāra. Līdz tam AS Latvenergo pārdeva elektroenerģiju par regulētiem tarifiem, kas bija zemāki par tirgus cenu.

Koncerna nerevidētā peļņa ir 85oni eiro miljoni eiro. Atbilstoši likumam Par valsts budžetu 2016. gadam AS Latvenergo par 2015. gadu maksājamais dividenžu paredzamais apjoms ir 77,4 milj. eiro (par 2014.gadu – 31,5 milj. eiro), kas pēc akcionāra lēmuma tiks novirzīts, tai skaitā, arī elektroenerģijas pakalpojuma nodrošināšanas atbalstam trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem, daudzbērnu ģimenēm, kā arī personām ar 1. grupas invaliditāti un ģimenēm ar bērnu invalīdu un daļējai obligātās iepirkuma komponentes izmaksu kompensācijai, nodrošinot, ka obligātā iepirkuma komponente saglabājas līdzšinējā līmenī (26,79 EUR/MWh).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā palielinājusies

Žanete Hāka, 07.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā un Lietuvā aizvadītajā nedēļā pieauga par 7%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, un sasniedza 28,89 eiro/MWh, informē AS Latvenergo.

Elektroenerģijas cenu kāpumu primāri veicināja augstāks elektroenerģijas cenu līmenis Skandināvijā, kur cenu pieaugumu noteica salīdzinoši zemāks atjaunojamo energoresursu izstrādes daudzums. Līdz ar augstāku cenu līmeni samazinājās Baltijas importētās elektroenerģijas apjoms no Skandināvijas, kas nedēļas laikā no abiem starpsavienojumiem kopā veidoja 215 GWh jeb par 7% mazāk nekā nedēļu iepriekš.

Šo iztrūkumu daļēji kompensēja 26% pieaugums Latvijā izstrādātās elektroenerģijas apjomā, kas sasniedza 118 GWh jeb 36% no kopējā Baltijas izstrādes daudzuma. Kopumā elektroenerģijas cenas Latvijā un Lietuvā nedēļas laikā svārstījās no 16,97 eiro/MWh līdz 47,47 eiro/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Ar to nolemts SIA "Finu" uzlikt soda naudu 6 172,38 eiro apmērā par elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu bez reģistrācijas.

Ar lēmumu SPRK vienlaikus uzliek par pienākumu komersantam līdz šā gada 1. oktobrim reģistrēties SPRK elektroenerģijas tirgotāju reģistrā vai pārtraukt elektroenerģijas tirdzniecību.

Izvērtējot lietas apstākļus un faktus, SPRK konstatēja, ka SIA "Finu" iepērk ievērojami lielāku elektroenerģijas apjomu nekā pašpatēriņam nepieciešams. Vienlaikus SPRK rīcībā esošā informācija apliecina, ka elektroenerģijas pārpalikums tiek pārdots citam elektroenerģijas tirgotājam.

Tāpat SPRK lietas izskatīšanas gaitā pārliecinājusies, ka SIA "Finu" tehniskās iespējas pieļauj iepirkto elektroenerģiju pašpatēriņam izlietot nelielā apjomā. Tā rezultātā SPRK secinājusi, ka SIA "Finu" divus gadus ir sniegusi elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu bez reģistrācijas. Šādas rīcības rezultātā SIA "Finu" ir kavējusi tirgus pārskatāmību un konkurenci, tostarp maldinājusi elektroenerģijas piegādātāju par elektroenerģijas izlietošanas mērķiem, kā arī izvairījusies no nodevas maksāšanas par sabiedrisko pakalpojuma regulēšanu un informācijas (atskaites) sniegšanas SPRK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektroenerģijas tirgotājiem bažas par neoficiālu informācijas apmaiņu starp EM un Latvenergo par nodokļu politikas izmaiņām

LETA, 12.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Latvijas elektroenerģijas tirgotāji vērsušies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), paužot bažas par neoficiālu informācijas apmaiņu starp Latvenergo un Ekonomikas ministriju (EM) saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām, liecina elektroenerģijas tirgotāju vēstule premjeram.

Tirgotāju bažas saistītas ar plānotajiem grozījumiem Elektroenerģijas nodokļa likumā, atceļot nodokļa atbrīvojumus elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem - hidroelektrostacijās vai efektivitātes kritērijiem atbilstošās koģenerācijas stacijās. Pašlaik šādai elektroenerģijai nodokļa likme ir 0,00 eiro par megavatstundu, savukārt pēc plānoto likuma grozījumu stāšanās spēkā 2017.gada janvārī tirgotājiem būs jāmaksā elektroenerģijas nodoklis pilnā apmērā - 1,01 eiro par megavatstundu neatkarīgi no elektroenerģijas izcelsmes.

Tirgotāji vērš uzmanību, ka šādi grozījumi būtiski ietekmēs Latvijas biznesa un investīciju vidi, kā arī palielinās nodokļu slogu patērētājiem. Par piemēru tirgotāji min faktu, ka Latvijā patērētāji, slēdzot saistības ar tirgotājiem, izvēlas vidēja vai ilgtermiņa līgumattiecības, kas sniedz garantiju, ka pakalpojuma cenā tiek iekļauti visi nodokļi un nodevas. Stājoties spēkā jaunajam regulējumam, gan tirgotājiem, gan patērētājiem radīsies neparedzēti papildu izdevumi tāpēc, ka iepriekš noteiktās cenas vairs neatbildīs patiesajām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 878 milj. eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2017. gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt EBITDA ir samazinājusies par 41 % un ir 321,6 milj. eiro. 2018. gadā koncerna peļņa ir 76,0 milj. eiro. Rezultātus ietekmēja par 44 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) zemākas ūdens pieteces dēļ, kā arī AS «Latvenergo» lēmums pieteikties vienreizējai kompensācijai, atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC un tādējādi nodrošinot OIK samazināšanas iespējas.

2018. gadā elektroenerģijas tirgu ietekmēja sausie un karstie laikapstākļi Eiropā, kas izraisīja negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajos apstākļos koncerns efektīvi izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības, AS «Latvenergo» termoelektrocentrālēs saražojot lielāko elektroenerģijas daudzumu kopš 1990. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Imlitex Latvija grib būt starp līderiem

Armanda Vilcāne, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn elektroenerģijas tirgotājs Imlitex Latvija, salīdzinot ar 2017. gadu*, dubultojis savu tirgus daļu juridisko klientu segmentā, iesaistīties mājsaimniecību segmentā uzņēmums pagaidām neplāno.

SIA Imlitex Latvija ir daļa no Imlitex Holdings, kas vietējā tirgū sāka darboties 2003. gadā kā pārtikas un ķīmiskās rūpniecības izejvielu tirgotājs, bet Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izveidotajam elektroenerģijas tirgotāju reģistram pievienojās 2012. gadā. Lursoft dati liecina, ka pēdējos piecos gados Imlitex Latvija apgrozījums palielinājies trīs reizes, 2017. gadā sasniedzot 16,7 miljonus, trīskāršojusies arī peļņa.

Paplašina piedāvājumu

Kā elektroenerģijas tirgotājs Imlitex šobrīd darbojas visās Baltijas valstīs, norāda uzņēmuma elektroenerģijas tirdzniecības vadītājs Regimants Juška (Regimantas Juška). «Elektroenerģijas tirdzniecība ir viena no mūsu biznesa nozarēm, ko līdz šim esam veiksmīgi attīstījuši, tāpēc ienākšana Latvijas tirgū bija loģisks solis. Pašlaik juridisko klientu segmentā nodrošinām elektrības tirdzniecību gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā, tāpat piedāvājam iegādāties arī elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER),» atklāj R.Juška.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 44% krities Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms aprīlī, patēriņš samazinājies par 13%.

Tāpat samazinājusies arī elektroenerģijas cena – vienas megavatstundas (MWh) cena bija 23,52 EUR, kas jau trešo mēnesi ir vēsturiski zemākais rādītājs kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Elektroenerģijas ražošanas apjoma samazināšanās vērojama visos ģenerācijas veidos, izņemot saules elektrostacijas, kuru saražotais apjoms audzis par 72% attiecībā pret martu, tomēr kopējais šo energoavotu devums ir salīdzinoši nebūtisks – tikai 269 MWh.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 56% salīdzinājumā ar martu, bet, salīdzinot ar 2019. gada aprīli – krities par 28%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 13.septembrī apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos priekšlikumus kompleksiem risinājumiem elektroenerģijas tirgus attīstībai, kas paredz ar 2017. gada 1. aprīli ieviest uzlabotu obligātās iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modeli.

Šis modelis paredz atšķirīgu OIK maksājumu patērētājiem, kas būs atkarīgs no to elektroenerģijas pieslēgumu efektivitātes. Paredzams, ka tas mazinās rūpniecības uzņēmumu OIK maksājumus un tādējādi cels to konkurētspēju. Vienlaikus paredzams, ka tas samazinās izmaksas vairumam mājsaimniecību.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzsver: «Apstrādes rūpniecības īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā ir kritiski zems - aptuveni 12%. Fundamentāla problēma, kas to ietekmē, ir elektroapgādes izmaksas rūpniecības uzņēmumu segmentā ar patēriņu 2-20 gigavatstundas elektroenerģijas gadā. Šajā grupā izmaksas par elektroenerģiju Latvijā ir augstākas nekā Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Lai nodrošinātu Latvijas rūpniecības sektora uzņēmumu konkurētspēju – lai tie var darboties ar pilnu jaudu, nodrošināt biznesa attīstību, eksportu un darba vietas, izveidots modelis, kas šai uzņēmumu grupai samazinās maksājumu par OIK. Vienlaikus šis modelis neizjauc izveidoto valsts noteikto atbalstu elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem, kas tiek nodrošināts ar patērētāju OIK vidējo maksājumu 26,79 EUR/MWh līmenī. Šis kopējais līmenis paliks nemainīgs.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Elektroenerģijas tirgus cena Latvijā sarukusi

Žanete Hāka, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā un Lietuvā aizvadītajā nedēļā samazinājās par 16%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, sasniedzot šogad zemāko iknedēļas vidējo līmeni - 31,67 eiro/MWh, informē AS Latvenergo.

Kopumā vidējo elektroenerģijas cenu samazinājumu ir veicinājusi mazāka elektriskā slodze gan Baltijā, gan Skandināvijā un lielāka pārvades jaudu kapacitāte.

Cenu lejupslīdi galvenokārt veicināja slodžu samazinājums un plašāka pieeja elektroenerģijas importam no kaimiņvalstīm - vidējā jaudas pārvades kapacitāte no Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas pagājušā nedēļā pieauga par 24%, tādējādi nodrošinot, ka kopējais importētās elektroenerģijas apjoms pieaug par 11%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Savukārt tālāku cenas lejupslīdi joprojām ierobežoja lielais efektīgu jaudu deficīts un atkarība no elektroenerģijas importa Lietuvā, kā arī jaudu deficīts Somijā, kas gan ir samazinājies, salīdzinot arjanvāra zemo pārgaisa temperatūru periodu. Kopumā iepriekšējās nedēļas laikā elektroenerģijas cenas Latvijā un Lietuvā svārstījās no 13,72 eiro/MWh līdz 50,47 eiro/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome ir apstiprinājusi AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» iesniegtās aprēķinātās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes, kas paredz vidējā maksājuma samazinājumu no 26,79 EUR/MWh uz 25,79 EUR/MWh jeb par 3,7%, informē Sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Bethere.

Apstiprinātās komponentes stāsies spēkā no 2018.gada 1.janvāra.

SPRK norāda, ka Saeimā apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz no 2018.gada 1.janvāra ieviest jaunu jaudas maksājuma segšanas kārtību. Atbilstoši likuma grozījumiem, kuros noteikts, ka publiskajam tirgotājam radītās papildu izmaksas, veicot obligāto iepirkumu, sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam (mainīgā daļa).

Savukārt izmaksas, ko veido maksājumi par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi elektroenerģijas sistēmas lietotāji proporcionāli izvēlētā sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētajam maksājumam (fiksētā daļa). Līdz ar to balstoties uz likuma grozījumiem, regulators pieņēma lēmumu par jaunu Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikas apstiprināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā nedaudz pakāpusies

Žanete Hāka, 11.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā aizvadītajā nedēļā bija 31,04 EUR/MWh, bet Lietuvā - 31,06 eiro /MWh, informē AS Latvenergo.

Nelielo cenu kāpumu veicināja salīdzinoši augstāks elektroenerģijas cenu līmenis kaimiņvalstīs un īslaicīgi atslēgumi Estlink starpsavienojumā. Elektroenerģijas cenu kāpumu gan ierobežoja būtiska Latvijas elektroenerģijas izstrāde un NordBalt starpsavienojuma atgriešanās tirgū, nodrošinot 105 GWh elektroenerģijas jeb augstāko apjomu kopš starpsavienojuma nodošanas tirgū.

Kopumā elektroenerģijas cenas Latvijā nedēļas laikā svārstījās no 15,42 eiro/MWh līdz 45,03 eiro/MWh.

Pēc divu nedēļu pārtraukuma elektroenerģijas cenas Igaunijā un Latvijā atkal pilnībā izlīdzinājās un bija vienādas 100 % no kopējā stundu skaita. Tādējādi vidējā tirgus cena Igaunijā arī bija 31,04 eiro/MWh, un kopumā nedēļas laikā cenas Igaunijā svārstījās no 15,42 eiro/MWh līdz 45,03 eiro/MWh. Toties cenu izlīdzināšanos starp Somiju un Igauniju kavēja traucējumi Estlink starpsavienojuma darbībā, kas pagājušonedēļ nodrošināja vien 342 MW vidējās jaudas pārvades kapacitāti – līdz šim zemāko šogad. Līdz ar to elektroenerģijas cenas Igaunijā un Somijā bija vienādas tikai 37 % no kopējā stundu skaita, un nedēļas vidējā starpība Igaunijas un Somijas elektroenerģijas cenām sasniedza 5,27 eiro/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Elektroenerģijas cena Latvijā nedaudz samazinājusies

Žanete Hāka, 29.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā un Lietuvā aizvadītajā nedēļā samazinājās par 2%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, otro nedēļu pēc kārtas sasniedzot jaunu zemāko šogad novēroto cenu līmeni – 27,04 eiro/MWh, informē AS Latvenergo.

Vislielākais cenu samazinājums bija nakts zemo slodžu periodā.

Elektroenerģijas cenu lejupslīdi veicināja stabila elektroenerģijas importam pieejamā jaudas pārvades kapacitāte no kaimiņvalstīm, kā arī vispārējs samazinājums elektroenerģijas pieprasījumā – Latvijas un Lietuvas kopējais elektroenerģijas patēriņš pagājušonedēļ samazinājās līdz 308 GWh, kas bija par 11% mazāk nekā nedēļu iepriekš. Tajā pašā laikā importētās elektroenerģijas apjoms no kaimiņvalstīm pagājušonedēļ sasniedza savu šogad augstāko apjomu - 266 GWh, kas bija par 19% vairāk kā nedēļu iepriekš. To sekmēja stabila NordBalt starpsavienojuma darbība, kas visu nedēļu aizvadīja ar pilnu uzstādīto 700 MW pieejamās jaudas pārvades kapacitāti un nodrošināja 35% no kopējās elektroenerģijas importa plūsmas.

Komentāri

Pievienot komentāru