Vidējās elektroenerģijas cenas Baltijā pagājušajā nedēļā nedaudz sarukušas

2018. gada 16. aprīlis plkst. 13:26
Autors: Db.lv
Sadaļa: Enerģētika
Dalies ar šo rakstu

Gada 16. nedēļa iesākusies ar elektroenerģijas cenu pieaugumu, tomēr vidējās elektroenerģijas cenas nedēļā līdz 15.aprīlim attiecībā pret iepriekšējo nedēļu relatīvi samazinājās, informē AS Latvenergo.

Latvijā un Lietuvā tās samazinājušās par nepilniem 4 % līdz 40,09 eiro/MWh cenu līmenim, bet Igaunijā kritums bijis pieticīgāks – nepilnu 3 % apmērā, un vidējais cenas līmenis bijis augstāks – 40,12 eiro/MWh apmērā.

Arī lielākajā daļā Nord Pool tirdzniecības apgabalu elektroenerģijas cenas samazinājušās. Lai gan līdz ar nokrišņu apjoma samazinājumu bijis kopējā izstrādes apjoma samazinājums, patēriņa apjoms sarucis straujāk. Baltijas valstīs bija vērojamas līdzīgas tendences reģionā novērotajām, bet kā papildus atzīmējams faktors Igaunijā bija vairāku izstrādes staciju operatīvās darbības ierobežojumi nedēļas gaitā.Baltijas valstīs elektroenerģijas patēriņš turpina samazināties, aizvadītajā nedēļā sasniedzot 483 GWh, kas ir par 9 % zemāks apjoms nekā nedēļu iepriekš.

Visstraujākais kritums vērojams Igaunijā – par 18 % līdz 139 GWh, pēc tam ir Lietuva ar 5 % kritumu līdz 208 GWH un Latvija ar 3 % kritumu līdz 136 GWh. Kopējais izstrādes apjoms savukārt samazinājies vien nepilna procenta apmērā līdz 491 GWh – Latvijā ievērojams izstrādes pieaugums 27 % apmērā līdz 227 GWh, Lietuvā kāpums 8 % apmērā līdz 81 GWh, toties Igaunijā vērienīgs izstrādes apjoma samazinājums 24 % apmērā līdz 183 GWh.

Latvijā izstrādes apjoma kāpuma pamatā ir straujās laikapstākļu maiņas, kas aizsākušas pavasara palu periodu ar strauju ūdens pieteces apjoma palielinājumu, un tāpēc Daugavas HES izstrāde pieauga par 59 % līdz 169 GWh.

Latvijā aizvadītajā nedēļā saglabājusies pozitīva izstrādes un patēriņa bilance, uzrādot ievērojamu izstrādes pārpalikumu 68 % apmērā, un to bija iespējams eksportēt. Igaunijā izstrādes apjoms pārsniedza patērēto par 32 %, bet Lietuvā patēriņš joprojām izteikti augstāks par izstrādes apjomu, izstrādes deficīts – 61 %. Baltijas valstīs kopumā savukārt izstrādes apjoms aizvadītajā nedēļā pirmo reizi šogad nedēļu griezumā pārsniedza patērēto (2 % apmērā), tādējādi Baltijas reģions kopumā bija neto eksportētājs.

Dalies ar šo rakstu