Jaunākais izdevums

Ikvienam vadītājam ir jāapzina savā pārziņa esošie resursi un iespējas to izmantošanai X stundā, ja nepieciešams - pielāgošana šādas izmantošanas iespējām, vienlaikus negaidot kādas komandas vai resursus no valsts, bez tam ikvienam jāzina, ko un kā darīt, ja iestājas X stunda.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Meža nozare un valsts drošība. Meža nozarei ir ne tikai būtiska nozīme tautsaimniecībā, bet arī plašas iespējas valsts aizsardzībā - izmantot ne tikai pašus mežus kā slēptuvi un tajos izvietot pārsteigumus nelūgtajiem ienācējiem, bet arī vienlaikus nozarei ir smagā tehnika, kura var veikt gan šķēršļu joslu izveides, gan drupu novākšanas funkcijas, galu galā nozarei ir būves, kurās ir telpas, kas izmantojamas kā patversmes gaisa uzbrukuma situācijā. Līdztekus kokrūpnieki var ražot nepieciešamās preces, kuras nepieciešamas kara darbības apstākļos.

Vēsture pierāda mežu iespējas

“Mežs ir palīdzējis pārdzīvot Latvijas tautai grūtus laikus,” skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, zemkopības ministra padomnieks Māris Liopa. Viņš norāda, ka mežiem kara situācijā sava nozīme bija ne tikai viduslaikos un pēc Otrā pasaules kara, bet arī šodien, kad ir pavisam citi ieroči un tehnoloģijas. “Lai arī mūsdienās tiek izmantoti droni, taču arī šādā situācijā mežs bija un būs laba slēptuve — maskēšanās vieta, ko pierāda Ukrainas pieredze,” uzsver M. Liopa. Viņš norāda, ka meži un purvi bija, ir un būs nozīmīgs faktors valsts aizsardzībā. “Valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas Valsts meži ir izveidojuši nozīmīgu mežu ceļu tīklu, kā arī atvēlējuši mežus, lai nodrošinātu militārpersonu treniņus kaujas apstākļiem pietuvinātos apstākļos,” tā M. Liopa.

Izglītības trūkums

“Meža nozare bija un ir liels darba devējs Latvijā, tā strukturēti domā par zināšanu veidošanu, par mācību programmām,” skaidro AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Viņš uzsver, ka nozarei ir liela loma attiecīgā pieprasījuma izveidē, definēšanā – kādas zināšanas ir nepieciešamas, tai skaitā valsts drošības kontekstā. “Meža nozare veido ilgtspējīgas, labi apmaksātas darba vietas, un uzņēmēji arvien lielāku vērību piegriež ne tikai jauno speciālistu, bet visu nodarbināto zināšanām un prasmēm, kas saistītas ne tikai ar profesiju, bet arī ar valsts drošību, civilo aizsardzību,” tā U. Biķis. Viņš atzīst, ka arī Latvijas Finiera gadījumā ir bijis pārrāvums laikā, kad par valsts drošības tēmām nav domāts. “Tas saistīts ar paaudžu nomaiņu, jo savulaik pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā no augstāko mācību iestāžu programmām tika izņemti militārie jautājumi un izveidojās paaudze, kurai netika mācītas — nodotas zināšanas par valsts aizsardzības principiem,” stāsta U. Biķis.

Vēl papildu ilūziju par to, ka esam ir pilnīgā drošībā, deva Latvijas uzņemšana par NATO un ES dalībvalsti. Šāda pozīcija noturējās līdz tam brīdim, kamēr tika anektēta Krima, kad šie drošības jautājumi lielo kolektīvu vadītājiem sāk izvirzīties priekšplānā. “Šajā laikā arī sāka uzdot jautājumu, ko Latvijas Finiera vadītāji var darīt un kā vairot psiholoģisko noturību, kas mums jādara un kā jāvairo savas zināšanas, lai justos drošāk, tāpēc sākām uzrunāt cilvēkus no dažādām, tostarp aizsardzības sfēras,” savu pieredzi atklāj U. Biķis. Viņš norāda, ka vispirms bija nepieciešama izpratne par psiholoģisko noturību, tam sekoja atziņa par zemessardzes stimulēšanu un risinājumu meklēšana, kā arī pētītas iespējas, kā jaunajai paaudzei nodot nepieciešamās zināšanas. Pats vienkāršākais ir praktiskās apmācības, kā konkrētās situācijās rīkoties, piemēram, atskanot sirēnai.

Aizsardzības mācība – obligāta

“Līdz Krimas aneksijai bija drošības apziņa, ka trešā pasaules kara nebūs, bet pēc tam bija skarbas atziņas, ka paaudze, kurai ir 50 gadi un jaunāka, nav gatava X stundai, un tāpēc nevar sēdēt un neko nedarīt,” stāsta Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes dekāns Dr.silv. Linards Sisenis. Viņš norāda, ka tikšanās ar Aizsardzības ministrijas speciālistiem rezultējās ar kopīgi izstrādātu apmācību kursu, kurš sagatavo jauniešus, veidojot apziņu par to, kas mēs esam (patriotismu), ka spējam sevi aizsargāt, un arī jaunieši, kuru darba vieta būs meža nozare, būtu tie, kuri X stundā spētu organizēt un vadīt sabiedrību, kā arī pieņemt attiecīgus lēmumus. “Jaunieši, kuri absolvē mācību iestādi, zina, kā un ko darīt X stundā, jo ir gan teorētiskās, gan arī praktiskās nodarbības,” tā L. Sisenis. Civilā aizsardzība jau ir obligāti apgūstams priekšmets. “Problēma ir tā, ka tas, manuprāt, tiek apgūts ļoti formāli. Šis priekšmets būtu jāpasniedz speciālistiem, sagatavojot jauniešus rīcībai reālās krīzes situācijās, nevis tikai parunāšanai,” savu pozīciju pauž L. Sisenis.

Apzināt slēptuves

Meža un vides zinātņu fakultātes dekāns atzīst, ka nesen pabijis Ukrainā, kur piedzīvojis trauksmes situāciju naktī, kad nācies doties uz pagrabu. Ukrainas pieredze rāda, ka arī pagrabi, nevis tikai un vienīgi speciāli aprīkotas un uzbūvētas bumbu patversmes var izglābt cilvēku dzīvību, un tas noteikti jāņem vērā arī Latvijā. “Katram vadītājam ir jāuzņemas pienākums saprast, kādi resursi ir viņa pārvaldījumā, un tad var pieņemt attiecīgus lēmumus, proti, daudzas ēkas, kuras tika būvētas pēc Otrā pasaules kara, bija pielāgotas arī kara apstākļiem, kas nozīmē — Latvijā ir pietiekami daudz telpu, kuras var pielāgot vai atjaunot un izmantot kā slēptuvi,” tā U. Biķis. “Meža un vides zinātņu fakultātes ēka kara gadījumā ir konvertējama par hospitāli un ar tādu nolūku arī ir uzbūvēta, jo abās pusēs ir attiecīga izmēra kāpņu telpas. Remontējot ēku, tika atklāts, ka stāvvads telpām trijos stāvos būtībā paredzēts operāciju zāles vajadzībām un zem pašas ēkas ir nopietna bumbu patvertne, kura var izturēt pat ēkas sagraušanu, un tai ir pazemes eja, lai no tās evakuētos, pat nenovācot ēkas drupas,” skaidro L. Sisenis.

Viņš norāda, ka tuvākā laika uzdevums ir šo pagrabu no noliktavas pārvērst par patvertni, vienlaikus atjaunojot gaisa padeves un citas komunikāciju sistēmas. M. Liopa vērš uzmanību, ka šis ir neapzināts, bet izmantojams resurss, jo padomju vara savulaik būvēja ēkas ar hipotētiska kara domu — lai tās varētu izmantot kara apstākļos. “Rīgā esot apzinātas 355 patvertnes, no kurām daļa nav lietojama, daļai ir jautājumi par īpašumtiesībām, bez tam ir jautājums par būvnormatīviem u.tml.,” stāsta M. Liopa. Viņaprāt, to īpašnieki paši var rīkoties, negaidot nekādus uzdevums vai saskaņojumus no valsts vai pašvaldībām. Arī U. Biķis uzsver — jārīkojas pašiem, tieši tā rīkojās arī Latvijas Finieris, un tad jāiekļaujas valsts, pašvaldības uzstādījumos. “Ir tādi, kuri Latvijā ir šajā virzienā strādājuši, bet diemžēl ir arī tādi, kuri neko nav darījuši, šķiet, kaimiņi atkal ir priekšā, jo Lietuvā jau ir nacionālā programma par 1200, bet Igaunijai - par 600 bumbu patversmēm,” norāda M. Liopa.

Jāspēj pieņemt lēmumus

“Daudz tiek runāts par valsts aizsardzības jautājumiem, bet reāli nekas nenotiek, un tāpēc es gribētu aicināt, lai šis kurss būtu obligāts visās augstākajās mācību iestādēs un visiem absolventiem būtu zināšanas valsts aizsardzības jautājumos, savukārt valsts un pašvaldību līmenī būtu nepieciešams samazināt birokrātiju, kas izpaužas kā procedūra procedūras galā, jo lēmumu pieņēmēji baidās lēmumus pieņemt,” iesaka L. Sisenis. M. Liopa uzskata, ka šie jautājumi ir nekavējoties jārisina un tos nevar atlikt kā austrumu robežas žoga izbūves piemērā. “Vēl pavisam nesen bija Covid-19 pandēmija, kas bija labs indikators, cik reaģēt spējīgi ir lēmumu pieņēmēji — kad jāuzņemas atbildība, ko darīt, — skolas slēgt vai tomēr neslēgt, teju visi gaidīja kaut ko no valsts, bet, ja pienāk X stunda, tad cilvēkiem (uzņēmumu, iestāžu līmenī) pašiem būs jāpieņem lēmums,” norāda L. Sisenis. M. Liopa atgādina par nereti dzirdētiem jautājumiem Latvijā, ko darīt, ja atskan sirēnas, — kurp doties, ko darīt, savukārt Ukrainā uz šiem jautājumiem ir skaidras atbildes, jo X stundā cilvēks var atrasties jebkurā vietā, var nebūt elektroenerģijas un sakaru. “Man nav skaidrs, ko darīt ar apmēram 1000 studentiem, ja iestājas X stunda,” uz jautājumu, vai viņš zina, ko un kā darīt, atbild L. Sisenis.

Viņš atzīst, ka īsti, ko darīt, neviens dažu minūšu laikā nevarēja atbildēt, ne arī, kā rīkoties situācijā, kad pienāca e-pasti par spridzināšanas draudiem. “Aicinu negaidīt, kad kāds kaut kur tur augšā kaut ko pateiks vai pieņems lēmumu, kā rīkoties, jo ikvienam pašam ir un būs jāpieņem lēmums, balstoties uz konkrētām zināšanām, kādas ir,” ierosina U. Biķis. Viņš uzsver, ka pats pirmais, kas jāsaprot, - ne valsts, ne pašvaldība nav resursu devēji, bet to loma ir koordinēšana. “Ir aplami domāt, kā iegūt resursus, lai kaut ko sakārtotu, bet pašu uzdevums ir saprast savas iespējas, izpētīt esošās ēkas, to izmantošanas iespējas kā slēptuvei,” norāda U. Biķis. Viņš uzsver, ka pašiem arī ir jāpiedāvā pašvaldībai, valstij savas iespējas, piemēram, telpas, kas pielāgotas slēptuvei, uzņēmumā ir atbilstoša tehnika un tehniski cilvēki, kuri X stundā var organizēt brigādes drupu novākšanai u.tml. “Kopā ar Lietuvas partneriem izstrādājam mēbeļu sēriju, kuru lietot krīzes brīdī, - tikai no saplākšņa var izgatavot gultas, skapīšus un izvietot pagrabos, un padomju laikos rūpniekiem pāreja uz militāro segmentu nenozīmēja sākt tanku vai ieroču un munīcijas ražošanu, bet gan to, ka tiks ražots kaut kas nepieciešamas karadarbības laikam,” uzsver U. Biķis. L. Sisenis norāda, ka meža nozarē ir smagā tehnika, kura strādā ikvienā reģionā, tāpēc būtu tikai loģiski, ja tās vadītāji zinātu, kā un ko viņiem darīt X stundā. Ukraina pierādīja, ka, saprātīgi rīkojoties, var aizturēt ienaidnieka bruņu tehnikas virzību, pat neapdraudot pašiem sevi,” tā L. Sisenis. U. Biķis norāda, ka Latvijas Finieris ir bijis iesaistīts apmācībā un simulācijā tieši šādu situāciju varbūtējos gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas ir aprites ekonomika, kādas ir labas ilgtspējīga iepakojuma prakses un kā tās atspoguļojas indivīda un uzņēmuma rīcībā un pasaulē kopumā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem un iepazīstinātu ar aktuālajām tēmām ilgtspējīga un apritīga iepakojuma jomā, Latvijas bezatkritumu pilotprojekta “Tīri.Labi” ietvaros ir tapušas “Iepakojuma akadēmija” video sērijas.

Tajās dažādi nozares eksperti un uzņēmumu pārstāvji ne vien izskaidro ilgtspējas principus, bet arī dalās savā pieredzē par ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbību, īpašu uzmanību veltot produktu iepakojumam. Pievienojies “Iepakojuma akadēmijai” un paplašini savas zināšanas!

Ekspertu pavadībā “Iepakojuma akadēmija” video sērijās tiek pārrunātas tādas tēmas kā aprites ekonomika, iepakojumu pārstrāde, ilgtspējīga iepakojuma veidi, iepakojumu pārstrāde depozīta sistēmas ietvaros, atkritumu daudzuma samazināšana un citas. Savukārt Latvijā pazīstamie zīmoli “Skrīveru saldumi”, “Plūkt”, “Depozīta punkts” un “Clean R” ļauj ieskatīties savu uzņēmumu ikdienā un parāda, kā apritīgums tiek ieviests praksē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Māris Ķirsons, 08.12.2023

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sīvas konkurences un ekonomisko izaicinājumu apstākļos ikviens bizness meklē iespējas, kā efektivizēt ikdienas darbu un komunikāciju ar klientiem, tā paaugstinot savu konkurētspēju.

Mūsdienās digitālo iespēju pamatā ir stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko arvien attīsta IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”, uzņēmumiem piedāvājot izmantot arī 5G tehnoloģijas iespējas. Kā uzņēmumi ikdienas darbā un komunikācijā ar klientiem izmanto “Bite” nākamās paaudzes tīklu?

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu privāto uzņēmumu un valsts sektoram.

Augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju “Bite” tīklā

Gadu no gada īsziņu sūtīšana kļūst par mazāk populāru saziņas veidu, tikmēr balss sakari un zvanu veikšana nav zaudējusi savu aktualitāti, nodrošinot cilvēcisku, personīgu kontaktu kā darbinieku vidū, tā komunikācijā ar klientiem. Zvanu nodrošināšana ir viena no mobilo sakaru tīkla prioritātēm, tāpēc, attīstoties tehnoloģijām, tā tiek nemitīgi pilnveidota. Piemēram, nodrošinot jaunākās paaudzes balss sakaru iespējas, šogad “Bite” tīklā visā Latvijā ir ieviesta VoLTE tehnoloģija, kas piedāvā augstāku balss un video zvanu kvalitāti, kā arī būtiski ātrāku zvana savienojuma laiku. Proti, VoLTE ir modernākā zvanu veikšanas tehnoloģija 4G tīklā, kas nodrošina augstāku skaņas kvalitāti telefonsarunas laikā, nodrošina interneta lietošanas iespējas zvana veikšanas brīdī un līdz pat 3 reizēm ātrāku savienojumu ar sarunas adresātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl jaunāka parauga pases būs nepieciešamas pēc aptuveni desmit gadiem, otrdien žurnālistiem pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.

LETA 2022.gada oktobrī rakstīja, ka PMLP rīkotajā 9,8 miljonu eiro apjomīgajā iepirkumā par jauna parauga pasu sagatavju izgatavošanu un piegādi pieciem gadiem uzvarējusi Vācijā un Portugālē reģistrētu divu uzņēmumu - "Veridos GmbH" un "Imprensa Nacional-Casa da Moeda, S.A." - apvienība.

Iepirkumā izvēlēts lētākais piedāvājums, un kopumā tiks piegādātas 1 250 000 pasu sagataves. Pārvalde no pirmdienas sākusi izsniegt jaunā parauga pases par jauno valsts nodevu.

Jauna parauga pases ir nepieciešamas apmēram pēc astoņiem, desmit gadiem. "Ja tagad sāk izdot jauna parauga pases, tad pēdējie iedzīvotāji tās saņems apmēram pēc astoņiem gadiem un tā būs derīga vēl desmit gadus. Jārēķinās, ka šī pase būs apritē 18 gadus un tas nozīmē, ka nepieciešams skatīties uz jaunākajām tehnoloģijām, iet laikam līdzi, pasēs iestrādāt jaunus drošības elementus un arī mainīt dizainu," uzsvēra Roze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Darbaspēka nodokļu samazināšana prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā

LETA, 06.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No uzņēmēju puses šobrīd ir pietiekami liels spiediens par nepieciešamību būtiski samazināt darbaspēka nodokļus, lai tie izlīdzinātos ar pārējām Baltijas valstīm, bet tas ir pietiekami kapitālietilpīgi un prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Mēroga saprašanai finanšu ministrs skaidroja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 200 miljonu eiro ienākumus budžetā. Tāpat Ašeradens norādīja, ka pasaulē ir divas valstis, kurās ir Latvijā esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas taktika - Latvija un Igaunija.

Ministrs informēja, ka nupat pabeigts UIN reformas ietekmes novērtējums, un nolemts, ka tiks saglabāta nulles UIN likme nesadalītai peļņai, kas ir būtisks atspaids uzņēmumiem.

Vērtēta arī visu Baltijas valstu un Eiropas valstu bilanču vērtība - kāds ir uzņēmumu pašu kapitāls un saistības, teica Ašeradens. Aizdošanas līmenis Latvijas finanšu tirgū kopš 2016.gada ir palicis praktiski nemainīgs. 2016.gadā kreditēšana jeb saistības bija 14 miljardi eiro, 2017.gadā - 14,5 miljardi eiro, 2018.gadā - 14,3 miljardi eiro, 2019.gadā - 14,2 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,6 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,1 miljards eiro un 2021.gadā - 13,6 miljardi eiro. Bankas ir aizdevušas šo gadu laikā aptuveni to pašu summu, savukārt starplaikā uzņēmumu pašu kapitāls ir audzis un ir augusi arī uzņēmumu peļņa. No zaudējumiem 2015.gadā uzņēmumu peļņa kopumā 2021.gadā ir augusi līdz sešiem miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes ikdienas dzīve ir dažādu notikumu un veicamo darbu piepildīta – jāplāno darbi mājās, birojā un skolā; jāatceras par pārtikas iepirkšanu un idejām kārtējai maltītei; jārūpējas par ģimenes budžetu un brīvdienu plāniem u.tml. Mūsdienās šo aktivitāšu organizēšana vairs nav iedomājama bez ierīču un dažādu tehnoloģisko risinājumu izmantošanas, kuru darbībai nepieciešams stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko 5G kvalitātē katram otrajam Latvijas iedzīvotājam piedāvā IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”. Kā cilvēki var izmantot “Bite” tīklu, organizējot ģimenes ikdienu?

Sakari un mobilais internets mūsu ikdienas pamatvajadzība. Šobrīd pieejamību “Bite” nākamās paaudzes tīklam nodrošina 1009 bāzes stacijas, taču līdz gada beigām paredzēts izbūvēt vēl 20 bāzes stacijas, tā turpinot kāpināt tīkla kapacitāti visos Latvijas reģionos. Jau šobrīd jaudīgais Bites 5G tīkls ir pieejams katram otrajam Latvijas iedzīvotājam.

Ikdienas saziņa ģimenēs, izmantojot drošības pulksteņus un telefonus

Komunikācijai ir izšķiroša nozīme ģimenes ikdienas dzīves organizēšanā, īpaši, ja ģimenē ir vairāk nekā viena atvase. Lai plānotu un saskaņotu ikdienas gaitas, mobilās ierīces un bērnu drošības pulksteņi, viedpulksteņi ir kļuvuši par neatņemamiem palīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien straujākās pārmaiņas, kas sev līdzi nes aizvien modernākas iespējas, rada arī izmaiņas mediju jomā. Mēs izmantojam šo laiku un iespējas, lai kļūtu vēl labāki, vēl pieejamāki un vēl noderīgāki Jūsu ikdienā, tādēļ vēlamies pavēstīt, mūsuprāt, izcilus jaunumus – esam izveidojuši jaunu digitālu platformu, kurā turpmāk būs pieejamas visas mūsu izdevumu digitālās versijas.

Mājas lapas ekiosks.lv video instrukcijā parādīts kā piereģistrēties (izveidot savu profilu) un kā veikt kāda izdevuma pirkumu.

Video soli pa solim parādīta secība kāda ir jāveic, kāda informācija ir nepieciešama, lai reģistrētos mājas lapā Ekiosks.lv, kā arī parādīta secība, kā var veikt pirkumu – iegādāties abonementu.

Jaunā mājaslapa www.ekiosks.lv nodrošinās vieglāku un pieejamāku digitālo izdevumu lasīšanu.

Jebkuru jautājumu vai neskaidrību gadījumā lūdzam zvanīt uz klientu servisu pa tālruni 67063333 vai 67292633 vai rakstīt uz e-pastu; [email protected]

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilais telefons jau sen ir zaudējis savu sākotnējo funkciju - saziņas līdzeklis. Attīstoties tehnoloģijām, tas ir kļuvis par nenovērtējamu ikdienas palīgu un tam ir plaša spektra noderīgas funkcijas un iespējas. Šeit dažas no tām!

Informācijas pieejamība 24/7

Lai arī nav veselīgi nepārtraukti būt uz informācijas aprites viļņa, mobilais telefons dod iespēju piekļūt plašam informācijas avotu klāstam. Tas nodrošina pieejamību intereneta ziņu portāliem, to var izmantot izziņas procesos, apmeklējot dažādas informācijas krātuves, var lasīt grāmatas u.c.

Līdzeklis jaunu prasmju un zināšanu apguvei

Ir daudzas popularitāti ieguvušas aplikācijas, kas piedāvā iespēju apgūt dažādas prasmes. Piemēram, valodu apguves aplikācija Duolingo. Dažāda klāsta kursi zinātnes, mākslas, tehnoloģiju u.c. jomās atrodamas tādās aplikācijās kā Coursera, Udemy. Savukārt Skillshare ir vairāk vērsts uz radošo prasmju attīstīšanu - dizainu, mākslu, rakstīšanu u.c. iPhone lietotāji var lejupielādēt dažādas lietojumprogrammas tikai no Apple App Store - no izglītības sfēras līdz radošuma attīstīšanai un izklaidei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Koksnes resursu pieejamība — nozares attīstības stabilizators

Māris Ķirsons, 09.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Drošības profesionāļi veiksmīgi seko mērķim - Baltijas Drošības Konference 2024 sagaidāma jaunā mērogā

Sadarbības materiāls, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudens izskaņā tika atvērta reģistrēšanās iespēja uz šī gada lielāko organizāciju drošībai veltīto pasākumu Baltijā – Baltijas drošības konferenci 2024. Šajā pavasarī tā norisināsies 11. aprīlī, Rīgā. Konferences rīkotājs ir Drošības profesionāļu asociācija (DPA), kas organizē šo pasākumu jau trešo gadu. Asociācijas biedrs, uzņēmējs Māris Baltbergs informē, ka strādājot pie konferences satura, kā vienmēr, padziļināti tiek domāts par tematiku aktualitāti un nozares problemātiku, taču papildu tam šogad pasākums ieguvis citus apmērus gan lektoru ģeogrāfijas ziņā, gan izstādes apmēra, plānoto dalībnieku un demonstrāciju ziņā.

2024. gada konferences tēma – Efektīva drošības pārvaldība

Papildus vieslektoru sesijām jau ierastajos drošības virzienos - fiziskā un tehniskā drošība, kiberdrošība un informācijas drošība, darba aizsardzība un labbūtība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība, - tiks aplūkoti arī jauni temati, kas pēdējā laikā iemantojuši lielu aktualitāti gan organizāciju, gan privātpersonu sektorā – finanšu un telekomunikāciju krāpniecība, vispārējā krīžu vadība.

M. Baltbergs norāda, konference ir iespēja iepazīt vietējās un pasaules tendences drošības jomā. “Uzsvaru gribu likt uz iespēju iepazīties ar citiem nozares speciālistiem un izzināt vietējās pieredzes. Ne visiem ir praktiskas iemaņas ārkārtas situācijās vai šo situāciju izmeklēšanā. Konference piedāvā iespēju apvienot praktisko un teorētisko, izzināt scenārijus un iepazīt risinājumus. Šogad plānojam uz skatuves aicināt jau 16 vieslektorus no 8 valstīm, un sagaidām, ka tēmas iezīmēs galvenos diskusiju tematus un pieredzes apmaiņas stāstus starp apmeklētājiem visas dienas garumā,” stāsta Baltbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.oktobrī satiksmei atvērts Ķekavas apvedceļš, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Šis ir apjomīgs publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts, kurā izmantotas modernas, videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas. Kopumā apvedceļš ir gandrīz 18 kilometru garš, no tiem mazliet vairāk nekā 11 kilometri ir divbrauktuvju ceļš ar četrām joslām

Ķekavas apvedceļa izveide izmaksājusi 250 miljonus eiro 

Ķekavas apvedceļš kopumā izmaksājis 250,123 miljonus eiro bez pievienotā nodokļa (PVN), kas...

“Ķekavas apvedceļa projekts parādīja, ka varam ieinteresēt starptautiskos sadarbības partnerus, investorus un realizēt mūsu valsts mērogam ievērojamus projektus. Jaunais apvedceļš – tā ir ne tikai ātrāka, bet arī drošāka satiksme noslogotākā tranzīta ceļa posmā. Valsts galveno ceļu attīstības vīzija 2040 paredz, ka ceļiem ar intensīvāko satiksmi ir jābūt ar atdalītām brauktuvēm, un šis ir pirmais solis mērķa sasniegšanai. Kā nākamos plānots pārbūvēt abus Rīgas apvedceļa posmus – tie ir izsmēluši savu kapacitāti, kas ir redzams arī negadījumu statistikā,” atklājot Ķekavas apvedceļu, norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

“Līdz ar Ķekavas apvedceļa izbūvi Pierīgas un Zemgales iedzīvotājiem no Bauskas puses būs nodrošināta ērta satiksme uz galvaspilsētu, vairs nebūs jāstāv sastrēgumos, kas uz vecās šosejas bija praktiski jebkurā dienas laikā. Turklāt jaunā infrastruktūra ir paredzēta ne tikai autotransportam, ir padomāts arī par gājējiem un velobraucējiem – izbūvēti astoņi kilometri gājēju un velo ceļu, tai skaitā tilts gājējiem un velosipēdistiem, kas atkal jau ir liels ieguldījums satiksmes drošībā,” uzsvēra viņš.

“17 gadi un 17 kilometri, tāda ir Ķekavas apvedceļa numeroloģija, jo pirmās projekta ieceres tapa vēl 2006. gadā. Apvedceļa projekta izstrādē un realizācijā ir piedalījušies vairāki desmiti cilvēku, Latvijai šī pagaidām ir unikāla pieredze, un paldies visai lielajai komandai, kas to paveica. Jaunie 17 kilometri ceļa padarīs ērtāku, ātrāku un labāku satiksmi un mobilitāti ne tikai starp Pierīgas apdzīvotajām vietām, bet arī starp Zemgales reģionu un Rīgu, Latviju un Lietuvu, Latviju un Eiropu,” atklāšanas pasākumā teica VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

“Publiskās un privātās partnerības (PPP) modelis noteikti nav rīks, kas var atrisināt pilnīgi visas valsts ceļu tīkla problēmas – mums ir daudz vajadzību, taču daļu no tām, kā redzam, iespējams realizēt, pielietojot šo modeli. Tikai ar valsts budžeta līdzekļiem šāda ceļa būvniecība nebūtu iespējama,” rezumēja M. Lazdovskis.

“Šis bija mūsu pirmais projekts Baltijas valstīs, un ceram, ka tas kalpos kā veiksmīgs piemērs publiskā un privātā sektora sadarbībai un palielinās PPP projektu nozīmi infrastruktūras attīstībā, veicinot reģiona ekonomisko un sociālo attīstību. Jau no projekta sākuma process no Latvijas publiskā partnera puses, gan veicot konsultācijas ar tirgu dalībniekiem pirms iepirkuma izsludināšanas, gan strukturējot un vadot procesu bija novadīts atbilstoši Eiropas labākajai PPP projektu praksei. Ar nepacietību gaidām to brīdi, kad varēsim vērot jaunā apvedceļa reālo ietekmi uz sabiedrības ikdienas dzīves uzlabošanu, Pierīgas mobilitāti, kā arī transporta plūsmas integrāciju TEN-T tīklā,” Ķekavas apvedceļa atklāšanas pasākumā sacīja privātā partnera pārstāvis, TIIC vadītājs Manuels Ravara Karijs (Manuel Ravara Cary). “Esam pateicīgi visiem sadarbības partneriem, finansētājiem – Eiropas Investīciju bankai (EIB) un Ziemeļu Investīciju bankai (NIB) – un varam apliecināt savu apņemšanos turpināt investīcijas Latvijā un reģionā kopumā,” uzsvēra Karijs.

“Apvedceļa atklāšana ir ilgi gaidīts notikums autobraucējiem un tuvējiem iedzīvotājiem, jo satiksme kļūs ērtāka un raitāka. Savukārt VSIA Latvijas Valsts ceļi un Satiksmes ministrijai, privātajam partnerim AS Kekava ABT un CFLA kā PPP projektu īstenošanu uzraugošajai iestādei tas iezīmē arī vienas apjomīga darba fāzes noslēgumu un aizsāk projekta nākamo posmu – uzturēšanu 20 gadu laikā,” atzīmēja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Mārtiņš Brencis. “Mēs patiesi ceram, ka pirmais lielākais ceļu PPP projekts Baltijas valstīs būs kā bākuguns citiem līdzīgiem projektiem, apliecinot, ka arī lieli mērķi ar sistemātisku darbu ir sasniedzami. Būtiskākā atšķirība no citiem ceļu infrastruktūras projektiem ir privātā partnera atbildība par ceļa kvalitātes nodrošināšanu 20 gadu garumā. Esam pateicīgi LVC par uzņēmību īstenot projektu PPP veidā, jo tas ir ļāvis praktiski konstatēt arī nepieciešamos uzlabojumus procedūrās un normatīvajā regulējumā,” teica Brencis.

Pasākumā piedalījās arī Ziemeļu Investīciju bankas viceprezidente Šanete Vītaspa (Jeanette Vitasp) un Eiropas Investīciju bankas Baltijas biroja vadītāja Virginija Gecaite (. Abas starptautiskās bankas finansē apvedceļa projekta realizāciju.

Jaunais Ķekavas apvedceļš būs daļa no Bauskas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmā no 7,78 līdz 25,0 km. Pateicoties tā izbūvei, autobraucējiem, kas dodas no Lietuvas uz Rīgu caur Bausku vai otrādi, tagad būs iespēja izvairīties no sastrēgumiem Pierīgā, kas ietaupīs laiku ceļā. Tas arī būtiski uzlabos satiksmes drošību uz Bauskas šosejas Pierīgā, jo trases daļa, uz kuras paredzēta lielāka satiksmes intensitāte, ir izbūvēta atbilstoši visām ātrgaitas ceļa satiksmes drošības prasībām. Apvedceļa izbūve atslogos no tranzīta satiksmes ne tikai Ķekavu, bet arī Odukalnu, Vimbukrogu, Alejas, Krogsilu, Lapeniekus, Baložus, Katlakalnu, Rāmavu, Valdlaučus, Krustkalnus, līdz ar to tur uzlabosies gan satiksmes drošība, gan dzīves un braukšanas komforts.

Vecās Bauskas šosejas posms no Krogsila līdz Saulgožiem turpmāk būs valsts reģionālās nozīmes autoceļš Lapenieki–Ķekava–Ģūģi (P137), tas nodrošinās satiksmi uz Ķekavu, Vimbukrogu, Odukalnu. Ņemot vērā, ka uz šī reģionālā ceļa joprojām būs ievērojama satiksmes intensitāte, tam tiks noteikta A ceļu ikdienas uzturēšanas klase.

Daļa no jaunizbūvētā Ķekavas apvedceļa ir Latvijā pirmais autoceļš, kas tiks apzīmēts ar ceļazīmi Nr. 552 “Ātrgaitas ceļš”, kura nozīmē tai skaitā to, ka:

  • pa šo ceļu atļauts braukt tikai ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, automobiļiem un autobusiem;
  • velosipēdu vadītājiem un gājējiem aizliegts pārvietoties pa šo ceļu, šiem satiksmes dalībniekiem paredzēta infrastruktūra gar paralēlajiem ceļiem;
  • aizliegts braukt atpakaļgaitā;
  • aizliegts braukt traktortehnikai, kas Ceļu satiksmes likumā definēta kā “pašgājējs transportlīdzeklis uz riteņiem vai kāpurķēdēm, kurš pārvietojas ar savu enerģiju, kuram ir vismaz divas asis, kura galvenā funkcija ir vilce, kurš ir īpaši izstrādāts, lai vilktu, stumtu, pārvietotu vai darbinātu konkrētas ierīces, mašīnas vai piekabes, un kura izmantošana cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem vai cilvēku vai kravu pārvadāšanai izmantojamu transportlīdzekļu vilkšanai pa ceļiem ir tikai sekundāra funkcija”.

Apvedceļa trasē transportam ir aizliegts apstāties un stāvēt, uz to norāda horizontālais marķējums – nepārtrauktā baltā līnija.

Maksimālais braukšanas ātrums apvedceļa ātrgaitas posmā vasaras ceļu uzturēšanas periodā būs līdz 120 km/h, ziemas uzturēšanas periodā no 16. oktobra (vai iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem) līdz 15. aprīlim tas būs 90 km/h.

Jau ziņots, ka Ķekavas apvedceļa būvdarbus bija plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās un privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Ķekavas apvedceļa, tostarp pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” drošības pakalpojums “Interneta Drošība” aizvadītā gada decembrī novērsis 5,7 milj. potenciālo krāpniecības gadījumu digitālajā vidē, kas ir rekordskaits.

Salīdzinot ar novembri, novērsto krāpniecības mēģinājumu skaits palielinājies par 50%.

Lielākoties novērsti tādi gadījumi kā inficētu saišu un interneta mājas lapu atvēršana, kā arī ļaunatūras darbības jeb ļaunprātīgu programmatūru uzbrukumi.

“Drošības jautājumi digitālajā vidē šobrīd ir aktuālāki kā jebkad un nevienam nav ilūziju par to, ka krāpnieki savas aktivitātes varētu samazināt, ņemot vērā, ka cilvēki digitālajā vidē pavada arvien vairāk laika,” saka “Tele2” drošības nodaļas vadītājs Mārtiņš Melnis.

“Tieši tādēļ arī mēs esam ieviesuši vairākus risinājumus, lai klientus aizsargātu. Piemēram, ieviesuši pakalpojumu “Interneta Drošība”, kas tagad ir integrēts ar CERT.LV datu bāzēm, kas ļauj vēl precīzāk un straujāk reaģēt uz visjaunākajiem apdraudējumiem Latvijas teritorijā. Tāpat “Tele2” klienti, saņemot aizdomīga rakstura īsziņas, var tās pārsūtīt uz bezmaksas numuru 1677, lai tās bloķētu un citi klienti šīs īsziņas vairs nesaņemtu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vastint Latvia attīstītā biroju kompleksa Business Garden Rīga ēkas Malduguņu ielā 2 un 4 kļuva par pirmajiem ekspluatācijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem Baltijas valstīs, kas ieguvuši starptautisko WELL Health-Safety novērtējumu.

WELL Health-Safety novērtējums ir uz pierādījumiem balstīta nekustamo īpašumu novērtēšanas sistēma, kuras prioritāte ir ēku lietotāju veselība, drošība un labsajūta. Sistēmu izstrādājis WELL būvniecības institūts (IWBI), un tā pamatojas uz WELL būvniecības standartu, kā arī uz vairāk nekā 600 zinātnieku un praktiķu ekspertīzi.

Novērtējuma saņemšana apstiprina attīstītāju un apsaimniekotāju sasniegumus veselības un drošības jomā postpandēmijas situācijā, fokusējoties uz tādiem aspektiem kā ēku tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras, rīcības plāni ārkārtas situācijām, veselības aprūpes pieejamība, gaisa un ūdens kvalitātes vadība, ieinteresēto pušu iesaiste un apmācība, kā arī inovāciju ieviešana veselības un drošības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprites ekonomika nav tikai modes vārds. Aprites ekonomikas gigantu sadarbība veicina zaļāku vidi, vienlaikus palīdzot līdzsvarot starptautiskās loģistikas ikdienas izaicinājumus. Ziemeļeiropas lielākais olu ražotājs Balticovo un viens no pasaulē lielākajiem palešu apvienošanas pakalpojumu sniedzējiem CHEP dalās savās pārdomās par šodienas un rītdienas izaicinājumiem.

Balticovo ir lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā. Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem jāsastopas jūsu uzņēmumam loģistikas jomā?

Balticovo komercdirektors Vjačeslavs Kočetkovs: Mēs katru dienu saskaramies ar daudziem izaicinājumiem, sākot no krājumu pārvaldības līdz konkurencei un tirgus dinamikai. Piemēram, mums ir ļoti svarīgi līdzsvarot krājumu līmeni, lai apmierinātu klientu pieprasījumu bez krājumu pārpalikuma vai nepietiekamības, un tas ir pastāvīgs izaicinājums mūsu loģistikas darbībām.

Pieaugošās degvielas cenas, mainīgie transportēšanas tarifi un jaudas ierobežojumi var būtiski ietekmēt preču piegādes izmaksas. Pārslogojums, regulējumu problēmas un nepieciešamība pēc ātras piegādes rada daudzas problēmas, lai efektīvi piegādātu produktus līdz klientu durvju sliekšņiem, jo īpaši pilsētu teritorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #48

DB, 28.11.2023

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Mūsu nākotnes ambīcija ir audzēt uzņēmuma vērtību līdz vienam miljardam eiro, intervijā DB stāsta Ingus Rūķis, Mapon direktors, piebilstot, ka šobrīd Mapon ir otrais lielākais Draugiem Group uzņēmums. Līdera pozīciju arvien saglabā Latvijas pirmais vienradzis - Printful, taču arī Mapon nākotnes plāni ir ļoti ambiciozi. To apstiprina arī viņa kolēģis, Mapon direktors Andris Dzudzilo, nenoliedzot, ka tālākā nākotnē uzņēmums varētu kļūt arī par vienradzi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.novembra žurnālā lasi:

Statistika

Cerību budžeta projekts uz prognožu fona

Tēma

Latvija ir lielākā kūdras produktu piegādātāja pasaulē

Ir pēdējais brīdis sākt pilnībā izmantot kūdras iespējas

Aktuāli

Tikai četros novados nodokļu ienākumi šogad ir lielāki par inflāciju

Eksporta balva

Ieguvums ir garantēts

Finansējums

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Meža nozare

Drošība ir pašu rokās

Ķīmijas rūpniecība

Eiropā gaidāms vismaz par vienu nozari mazāk

Portrets

Sigita Kotlere, SIA Nectaro izpilddirektore un valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde no šodienas sāks izsniegt jaunā parauga pases par jauno valsts nodevu.

Valsts nodevas apmērs par pases izsniegšanu būs 34 eiro līdzšinējo 30 eiro vietā, ja pasi izsniedz desmit darbdienu laikā. Ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, tad nodevas apmērs būs 60 eiro līdzšinējo 55 eiro vietā.

Tāpat noteikts saglabāt atvieglojumus personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem, personām ar I vai II grupas invaliditāti, kā arī bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss.

Jaunajos pasu paraugos ir iekļauti inovatīvi pretviltošanas risinājumi, kas pamatoti ar Eiropas Padomes Regulas prasībām par drošības elementiem un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotajās pasēs un ceļošanas dokumentos. Šie risinājumi ļauj saglabāt un nodrošināt augstu pasu uzticamības un pretviltošanas līmeni, līdz ar to - arī augstu vietu Latvijai to pasaules valstu vidū, kuru pases ir atzītas par atbilstošām augstam drošības standartam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārbaudīt, cik pārblīvēta ir jūsu māja, ir ļoti vienkārši: ja vismaz reizi 2 nedēļās neizmantojat vairāk nekā pusi no tajā esošajām lietām, tad diemžēl jūsu māja sastāv no nevajadzīgām lietām. Varbūt tas ir iemesls tam, ka jūtaties neērti mājās, pārāk bieži nākas uzkopt dzīvokli, tīrības un viegluma sajūtas pietiek tikai 1-2 dienām, un pats neērtākais ir tas, ka pastāvīgi ilgstoši jāmeklē nepieciešama lieta.

Mantu glabātuve Noliktava1 specializējas noliktavu un mantu uzglabāšanas pakalpojumos Rīgā. Mūsu noliktavas nodrošina drošu un ērtu veidu, kā glabāt dažādas mantas, neatkarīgi no tā, vai jums nepieciešama vieta, lai uzglabātu personīgās lietas vai uzņēmuma inventāru. Mēs piedāvājam plašu noliktavu izvēli, lai uzglabāšanas telpa atbilstu jebkurai jūsu uzglabāšanas vajadzībai.

Noliktavas telpas pēc jūsu vajadzībām

Individuālā glabāšana ir lietu glabāšana noliktavā, kurā katra klienta mantām tiek atvēlēta atsevišķa, individuāla vieta. Patiesībā šī ir tikai jūsu personīgā vieta, kur jūs varat kaut ko uzglabāt vai atstāt, tikai tā lietas nezog jūsu dzīvoklī kvadrātmetrus, tā ir absolūti attāla. Teiksim uzreiz: šādai uzglabāšanai ir daudz priekšrocību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada februāra Latvijā sāks izsniegt jauna parauga pases, līdz ar to no 2024.gada 12.februāra uz pusi pieaugs arī nodevas apmērs par pasu izsniegšanu, liecina Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos.

Esošā parauga pases Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sāka izsniegt 2015.gadā. Personu apliecinošiem dokumentiem to lietošanas laikā aizsardzība pret viltošanu samazinās, tāpēc, lai mazinātu riskus, kas saistās ar viltotu dokumentu izmantošanu, personu apliecinošu dokumentu paraugs periodiski ir jāuzlabo, mainot dizainu un ieviešot jaunākas paaudzes līdzekļus pret viltošanu, izmaiņas pamato PMLP.

Jaunajos pasu paraugos būšot iekļauti "inovatīvi pretviltošanas risinājumi". Jaunā parauga pases būs biezākas - tajās no 34 uz 42 palielināts lapu skaits.

Valsts nodevas par pasu izsniegšanu pēdējo reizi tika noteiktas 2012.gadā. Kopš minētā laika vairāku valsts nodevas veidojošo pozīciju izmaksas ir gandrīz dubultojušās, cenu celšanu pamato PMLP. IeM rosinātie grozījumi paredz, ka valsts nodeva par pases izsniegšanu pieaugušajam bez atvieglojumiem desmit darba dienu laikā būs jāmaksā 60 eiro līdzšinējo 30 eiro vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CleanR Grupa pēc obligāciju emisijas uzņem apgriezienus

Jānis Goldbergs, 24.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru