Video

VIDEO: Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Māris Ķirsons, 08.12.2023

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Būtiski, ka šiem uzņēmumiem informācija jāgatavo arī par 2023.gadu. Savukārt ziņojuma prasība no 2025. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 250 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro. Tas no 2026. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 10 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 0,7 milj. eiro; bilances kopsumma 0,35 milj. eiro. Viņa atzīst, ka ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildei ir jāsāk gatavoties nekavējoties un, kaut arī par šo prasību neizpildi nav paredzētas soda sankcijas, tomēr tas draud ar klientu zaudēšanas risku. “Noteikti tiks prasīta informācija par CO2 emisijām, par cilvēktiesībām (to pārkāpumiem), darba drošību, algām, nodokļiem, sociālajiem jautājumiem,” uz jautājumu, kāda informācija tiks prasīta, atbild A. Alksne-Bensone.

Jāvāc dati

“Vienā no ārvalstu samitiem dzirdēju retorisku jautājumu, vai šo mērķu izpilde vispār ir iespējama tādā sociāli ekonomiskajā sistēmā, kāds ir kapitālisms,” atceras SIA Laflora attīstības direktore Sabīna Alta. Viņa atzīst, ka pēdējie gadi pavadīti nosacītā kara laukā ar dažādām regulām un direktīvām, kur bijuši mēģinājumi prioritizēt dokumentus un jo īpaši tajos izvirzītos mērķus, prasības. “Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, šķiet, visu salika pa plauktiņiem un ļauj izdarīt secinājumu, ka esam uz pareizā ceļa,” tā S. Alta. Viņa norāda uz būtisku faktoru, kas sasaista visus savstarpējā atkarībā piegāžu ķēdēs, jo nevienu posmu nedrīkst izslēgt. Protams, tādējādi tiks ietekmēti arī mazie piegādātāji, jo arī no viņiem tiks prasīta informācija (dati). “Ir jāvāc dati, un būtisks ir jautājums, kādā veidā šie dati tiek iegūti, kā tie tiek verificēti, un noslēdzošais jautājums ir par sertifikātu,” tā S. Alta.

Viņa atzīst, ka uzņēmums, sākot nodarboties ar šiem jautājumiem, vispirms veica produktu dzīves cikla analīzi ieguves, pārstrādes un pārdošanas posmos. “Tādējādi saprotam, kur atrodamies, kas ir jāuzlabo un kādus stratēģiskos mērķus, kuri ir svarīgi mūsu klientiem, varam izvirzīt. Nenoliedzami klientiem primāri svarīga ir produktu kvalitāte un drošība, kā arī mūsu uzņēmuma vērtības, vienlaikus klienti vēlas, lai kūdras ieguve un tās pārstrāde notiktu atbildīgi —ilgtspējīgi, un, tā kā nozare Latvijā ir salīdzinoši stingri regulēta, tad arī ietekmes uz vidi ziņojums ir par ikvienu kūdras ieguves vietu, kurā pat ir definēti mērķi par to, kas tajā platībā notiks pēc tam, kad kūdras ieguve būs pabeigta,” stāsta S. Alta. Viņa gan piemetina, ka ietekmes uz vidi novērtējums vairs nebūs tā 100% garantija klientam, jo kūdras ieguves atradni nevar izstrādāt gada laikā, bet tas var ilgt pat 75 gadus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

Uz datiem balstīti lēmumi

“Atbalstu pieeju, kad lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz datiem, un, jo vairāk vācam datus, jo pareizāki tiek pieņemti īstermiņa, vidēja termiņa un arīdzan ilgtermiņa lēmumi, taču šajā gadījumā runa nav tik daudz par uzstādītajiem pareizajiem mērķiem, bet gan par to, kā tos izpildīsim,” situāciju analizē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis. Viņš norāda, ka direktīva ir sava veida vadlīnijas, kuras norāda virzienu, taču ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, ko šeit uz vietas, Latvijā, ieviesīsim. “Līdzšinējā pieredze diemžēl rāda, ka spējam prasīt pat kaut ko tādu, ko nevar izpildīt, vai nav skaidrs, kam attiecīgie dati vispār nepieciešami, jo prasītāji vienkārši pat neizskaidro,” tā G. Gūtmanis. Viņš norāda, ka nereti nākas sastapties ar praksi – prasīt vairāk, nekā nepieciešams. “Rezultātā lauksaimnieki ir sašutuši un saka, ka viņiem nav laika nodarboties ar savu pamatdarbu vai arī jāalgo konsultants, kas palielina izmaksas,” stāsta G. Gūtmanis.

Viņaprāt, vēl viens būtisks jautājums — kā datus savāks, kādas būs tās programmas, sistēmas, kurās attiecīgie dati jāievada, lai tie būtu transformējami. “Iespējams, Latvijas problēma ir, ka visu būvējam tik sarežģītu, ka normāls cilvēks bez speciālista to nemaz nespēj izdarīt, jo nesaprot, ko no viņa prasa, kur un kā kas jāievada, tas draud ar sekām, kad vienā brīdī lauksaimnieks visam atmetīs ar roku un pametīs valsti vai labākajā gadījumā atradīs sfēru, kur viņam prasa mazāk atskaišu,” problēmu skaidro G. Gūtmanis. Viņš, redzot ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas kritērijus, ir bažīgs par to, ka ziņošanas pienākumi jau neattieksies tikai un vienīgi uz lielajiem uzņēmumiem, bet gan arī uz salīdzinoši nelieliem lauksaimniecības uzņēmumiem. “Interesanti, kā tas lielais piena pārstrādes uzņēmums iegūs datus no ikviena mazā piena piegādātāja sava ziņojuma sagatavošanai,” retoriski jautā G. Gūtmanis. Viņš pagaidām nespējot saprast, kā tas varētu tikt īstenots. “Vai nebūs tā, ka aizpildīs vienkārši kaut ko, lai formāli būtu izpildījis prasīto?” jautā G. Gūtmanis. S. Alta vērš uzmanību, ka atduramies pret ļoti būtisku jautājumu — cik šo prasību izpilde izmaksā uzņēmumiem.

“Zinu, cik maksā pētījumi un to verifikācija, jo, ja tas nav zinātniski atbilstoši verificēts, tas nav derīgs, bez tam vēl jau ir datu verifikācija, auditorkompāniju darbs, un mazais lauksaimnieks, piemēram, ar divām govīm neko tādu nespēs atļauties, bet kā viņš pierādīs, ka govis baro zaļi, nav skaidrs,” brīdina S. Alta. A. Alksne-Bensone norāda, ka direktīvā atslēgas vārds ir būtiskums, kas jānosaka pašam uzņēmumam, — kas ir kritiskās jomas, kas ir kritiskie piegādātāji un kas ir šī kritiskā ietekme. “Ir taču liela starpība attiecībā uz ietekmi starp piena piegādātāju, kuram ir divas govis un kuram -1000. Akcents būs uz lielo lopu skaita uzņēmumu, ziņojuma veidošanā jāpieiet jēgpilni, nevis formāli,” uzsver A. Alksne-Bensone. Viņa arī norāda, ka grāmatvedību ikviens zemnieks uztic profesionālim un arī ilgtspēja (atskaite) varētu kļūt par līdzīgu pakalpojumu. “Laika gaitā tiks radīti ekonomiski izdevīgāki un ērtāki risinājumi, kas ļaus apkalpot mazās un vidējās saimniecības,” tā A. Alksne-Bensone. Viņas ieskatā tirgus sakārtosies, bet problēmas sakne meklējama datos, kuri būtu jāveic publiskajam sektoram, un tiem būtu jābūt verificētiem un zinātniski pierādītiem. “Nevis kā pašlaik, kad, veicot CO2 aprēķinu, kādam uzņēmumam jāizmanto grāmatvedības modelēšanas metode, kurā paņem koeficientus no tuvākajiem iespējamiem — Lietuvas, Vācijas, Beļģijas, jo šajās valstīs ir paveikts mājasdarbs,” skaidro A. Alksne-Bensone.

Interesanti, ka Latvijā veiktajos pētījumos par siltumnīcefekta gāzu emisijas apmēriem kūdras ieguvē Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotajā EK vides un klimata programmas LIFE REstore projektā dati rāda būtiski mazākus emisiju apmērus – vidēji divreiz zemākus nekā starptautiski noteiktie un Latvijas ikgadējā siltumnīcefekta gāzu emisiju inventarizācijā izmantotie. “Ir tikai viens bet - šie rezultāti nav zinātniski verificēti,” norāda S. Alta. Viņa uzsver, ka šāda verifikācija jāveic pētījumu vadījušajai iestādei — jāiesniedz pētījuma dati zinātniskajai publikācijai. “Tas ir nepabeigs mājasdarbs. Pagaidām Eiropas Komisija ļauj izmantot nacionālā līmeņa mērījumus, bet tā nebūs mūžīgi,” skaidro S. Alta. Viņa pieļauj iespēju: datu verifikācija valstiskā līmenī nenotiek tāpēc, ka direktīva attiecas uz uzņēmumiem. “Esam nokavējuši termiņus, ar pētījumiem vajadzēja sākt nodarboties daudz ātrāk, lai pašlaik jau būtu kaut kādi pamati ,uz kuriem balstīties tālāk darbībā,” secina G. Gūtmanis. Viņš atzīst, ka darbs šajā virzienā notiek, ir atvēlēta nauda zinātniekiem pētījumu veikšanai. Pētījumi gan vēl neesot tādā līmenī, lai varētu izdarīt būtiskus secinājumus.

Ķeksīša pieeja nestrādās

“Eiropas Komisija saka, ka ES dalībvalstīm ir liela pašnoteikšanās un paši izvērtē, ko prasīt un kādu birokrātiju uzlikt, bet realitātē redzam, ka birokrātija ik gadu kļūst arvien lielāka — dokumentu un sistēmu, kurās jāvāc dati, ir arvien vairāk un tās kļūst arvien sarežģītākas, kas rada pretestību pret ikvienu jaunu ideju, pat pret tām, kuras radītas labiem un cēliem mērķiem,” secina G. Gūtmanis. Viņš norāda, ka tādējādi var nonākt līdz situācijai, kad daudzi pasaka, ka vēl vienu formulāru pildīt nevēlas, un pamet darbības sfēru. “Šis dokuments būs ļoti dārgs, ja tā to uztversim,” steidz piemetināt A. Alksne-Bensone.

Viņa norāda uz pieredzi, kad, tiklīdz uzņēmumi ķeras klāt pie šiem jautājumiem, tad rodas stāsts par naudas ekonomiju, par jauniem potenciālajiem noieta tirgiem, vienlaikus apzinoties problēmjautājumus, kuri ir jārisina, kaut arī iepriekš uz tiem vienkārši pievērtas acis. “Minēto iemeslu dēļ to nevarēs veikt ķeksīša pēc, tas var būt ļoti dārgs ķeksītis,” tā A. Alksne-Bensone. G. Gūtmanis cer, ka nebūs situācija, kad Latvijā pieņem lēmumu, kurš stājas spēkā pēc trīs mēnešiem, un jau ir jāspēj tas īstenot, bet uzņēmēji pat nesaprot, kas un kā jādara. “Mācīšanās laiks būs ne tikai pašiem uzņēmumiem, lai radītu attiecīgu ziņojumu, bet arī auditoriem, kuriem tas būs jāpārbauda, kaut arī pašlaik vēl nav zināmi standarti, pēc kuriem to varēs paveikt,” secina A. Alksne-Bensone. Viņa atgādina, ka Eiropas Komisijas vadītājai četras reizes bija iespēja pārtraukt Zaļo kuru, taču tas netika izdarīts, un tas nekur nepazudīs, tāpēc vairāk jādomā par nākamajiem soļiem.

Vajag dialogu, nevis monologus

“Iespējams, ikdienas steigā esam piemirsuši tādu jēdzienu kā līdzsvars, kad gribētu sarunāties ar visiem ieinteresētajiem - uzņēmēju nozaru asociācijām, nevalstiskajām organizācijām, dabas draugiem, publisko pārvaldi, politiķiem, taču tādas vismaz līdz šim nav notikušas, bet diskusiju — risinājumu meklēšanas - vietā bieži tiek piekārta birka melns, jo jautājums jau nav par to, ka kāds nemīl dabu, bet gan par to, ko un kā darīt, jo, lai izpildītu uzliktos mērķus, nav jāizslēdz kāda nozare vai nozares, vēl jo vairāk, ja tās var palīdzēt visām pārējām sasniegt izvirzītos mērķus,” tā S. Alta. G. Gūtmanis piebilst, ka nozaru savstarpējās attiecības ir formulējamas — vai esam zaļa valsts vai tomēr tāda neesam, bet nav mērķa datos balstītu aprēķinu iesniegšanā, kas šos apgalvojumus pierādītu. “Un tādējādi katrs cenšas pierādīt savu taisnību vienā virzienā, nevis kopīgi atrast pierādījumus tam, kādi tad īsti Latvijā esam,” piemetina G. Gūtmanis.

“Ja katrs velkam deķi savā virzienā, tad publiskajam sektoram ir savs laika grafiks, atskaites un metodika, kā viņi var parādīt savu padarīto darbu. Taču efektīvi to nav iespējams paveikt bez pašu nozaru iesaistes un atklātas sarunas par to pašu piesārņojumu, par to, cik tā samazināšana izmaksā un kas būtu vajadzīgs no valsts, lai šos pasākumu paveiktu, jo nevar izlikties, ka problēmu nav, jo esam ļoti zaļa valsts, kaut arī patiešām ir sfēras, kurās ir izcili rezultāti, taču ir arī tādas, kurās nespējam sasniegt pat minimālo līmeni,” tā A. Alksne-Bensone. Viņa atzīst, ka ir situācijas, kad publiskais sektors vienkārši nogaida, un tas pat reizēm ir diplomātiski pareizs risinājums, bet sarunas par to, ka “esam mazi un neko neietekmējam”, nepalīdzēs, proti, Latvijas uzņēmumi ir daļa no Eiropas un pat pasaules globālo piegāžu ķēdēm. “Par to nāksies maksāt eksportējošajiem uzņēmumiem,” tā S. Alta.

Varētu izslēgt importa konkurentus

Jaunās prasības var arī savā ziņa bremzēt importu un veicināt analogu vietējo produktu patēriņu. “Apmēram 80% iedzīvotāju Latvijā ir ar zemu pirktspēju, tieši tāpēc izvēlas lētāku produkciju no trešajām valstīm, taču par to īsti neko nezinām — kā tā ir izaudzēta, kā novākta, kāds darbaspēks izmantots, kā atvesta u.tml., kaut arī tirgū ir vietējo ražotāju droša produkcija. pa kuru zinām pilnīgi visu,” stāsta G. Gūtmanis. Viņš norāda, ka Eiropa ir ļoti labticīga, bet rezultātā ir paradoksāla situācija, kad Latvijas veikalos pašlaik ir nopērkams pārtikas produkts, kuram uz etiķetes ar ļoti maziem burtiem ir rakstīts: “Neatbilstošs ES prasībām”. “Patērētāju vairums to nepamana un to pērk, jo produkts ir lētāks par vietējo ražotāju analogu, bet kā tas izskatās no pārtikas drošības skatupunkta, tam īsti neviens vērību nepievērš,” tā G. Gūtmanis.

Pārtika — izņēmums

“Pavisam nesen dzirdēju atzinumu, ka sajūtu līmenī Eiropā politiķi saprot, ka uzstādītie mērķi reāli nav sasniedzami, izpildāmi, un tāpēc domāšana attiecīgajā virzienā sāk bremzēties, taču kuģis ar lielu inerci turpina doties uz priekšu,” atzīst G. Gūtmanis. Viņaprāt, tieši tāpēc ir jautājums, vai, ejot pa priekšu visiem pārējiem, nenozāģējam sev kājas, kuras pēc tam būs grūti piešūt atpakaļ. “Ir jābūt kvalitatīvai diskusijai, kas valstij kurā virzienā un kā būtu jādara, kur tautsaimnieciski ir vērts pasteigties un kur iepauzēt,” tā G. Gūtmanis. Viņš atgādina, ka attiecībā par izmešiem jau vairākus gadus Eiropas Piena padomē tiek runāts un diskutēts par to, ka pārtikas nodrošināšana būtu jāizslēdz no šiem aprēķiniem, jo apgāde ar pārtiku (pašiem sevi pabarot) ir nacionālās drošības jautājums. “Jautājums ir ļoti nozīmīgs— kas notiek, ja vienā brīdī daļu no pārtikas ķēdes vienkārši izmetam, ko darām, kad aizveras robežas, kā tas tika pieredzēts Covid-19 pandēmijas pirmajos mēnešos, kad pat pārtiku nevarēja ievest,” stāsta G. Gūtmanis.

S. Alta steidz piebilst, ka tieši tāds pats jautājums ir attiecināms arī uz kūdras substrātiem, jo var jau izmantot to alternatīvas, bet tās pat pēc to dzīves cikla analīzes nav ļoti veselības attiecībā uz cilvēku. “Nav bijis diskusiju par vērtību ķēdi attiecībā uz to, kas notiek tajā vietā, no kurienes tiek saņemta izejviela, kas ar to notiek pēc tam un ar ko beidzas viss izejvielas - produkta cikls. Tiesību akti ir saražoti, un tagad nonākam realitātē, bet situācija būtu cita, ja būtu attiecīgie dati, kuru nav, un arīdzan piegāžu ķēžu drošība, kurā tiek ietverta arī cilvēku veselība,” tā A. Alksne-Bensone.

CITĀTS Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone: “Problēmas sakne meklējama datos, kuri būtu jāvāc publiskajam sektoram, un tiem būtu jābūt verificētiem un zinātniski pierādītiem, nevis kā pašlaik, kad, veicot CO2 aprēķinu kādam uzņēmumam, jāizmanto grāmatvedības modelēšanas metode, kurā paņem koeficientus no tuvākajiem iespējamiem — Lietuvas, Vācijas, Beļģijas, jo šajās valstīs ir paveikts mājasdarbs.”

CITĀTS Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis: “Latvijā esam nokavējuši termiņus, ar pētījumiem vajadzēja sākt nodarboties daudz ātrāk, lai pašlaik jau būtu kaut kādi pamati, uz kuriem balstīties tālāk darbībā.

SIA Laflora attīstības direktore Sabīna Alta: “Esam piemirsuši tādu jēdzienu kā līdzsvars, kad gribētu sarunāties ar visiem ieinteresētajiem - uzņēmēju nozaru asociācijām, nevalstiskajām organizācijām, dabas draugiem, publisko pārvaldi, politiķiem, taču tādas vismaz līdz šim nav notikušas, bet diskusiju — risinājumu meklēšanas vietā bieži tiek piekārta birka melns, jo jautājums jau nav par to, ka kāds nemīl dabu, bet gan par to, ko un kā darīt, jo, lai izpildītu noteiktos mērķus, nav jāizslēdz kāda nozare vai nozares, vēl jo vairāk, ja tās var palīdzēt visām pārējām sasniegt izvirzītos mērķus.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai izpildītu jaunās darba samaksas direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd jāizvērtē atalgojuma sistēmas

Kristiāna Boša, “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai būs jāmaksā Eiropas Komisijai (EK) 300 000 eiro naudas sods par Eiropas Padomes direktīvas nepildīšanu elektronisko sakaru jomā, aģentūra LETA noskaidroja Eiropas Savienības Tiesā.

Prasību pret Latviju par Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) nepildīšanu EK iesniedza 2022.gada 8.jūlijā. EK lūdza tiesu konstatēt, ka Latvija, nepieņemdama visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 124.panta 1.punktu, vai katrā ziņā nepaziņodama šos aktus EK, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva.

EK norādīja, ka saskaņā ar LESD 288.panta trešo daļu dalībvalstīm jāpieņem noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu direktīvu transponēšanu valsts tiesību sistēmā šajās direktīvās noteiktajos termiņos, un šie noteikumi nekavējoties jāpaziņo EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #49

DB, 05.12.2023

Dalies ar šo rakstu

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.decembra numurā lasi:

Statistika

Vai Latvijas ostām punktu pieliks degvielas akcīze?

Tēma

Latvijas laukos visapdraudētākā suga ir cilvēks

Uzņēmējdarbība

Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Eksporta balva

Nominācija Eksporta jaunpienācējs – veiksmīgo nozaru indikators

Investīcijas

Ieinteresēti ieguldīt Latvijā. Infortar izpilddirektors Martti Talgre

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas ir aprites ekonomika, kādas ir labas ilgtspējīga iepakojuma prakses un kā tās atspoguļojas indivīda un uzņēmuma rīcībā un pasaulē kopumā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem un iepazīstinātu ar aktuālajām tēmām ilgtspējīga un apritīga iepakojuma jomā, Latvijas bezatkritumu pilotprojekta “Tīri.Labi” ietvaros ir tapušas “Iepakojuma akadēmija” video sērijas.

Tajās dažādi nozares eksperti un uzņēmumu pārstāvji ne vien izskaidro ilgtspējas principus, bet arī dalās savā pieredzē par ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbību, īpašu uzmanību veltot produktu iepakojumam. Pievienojies “Iepakojuma akadēmijai” un paplašini savas zināšanas!

Ekspertu pavadībā “Iepakojuma akadēmija” video sērijās tiek pārrunātas tādas tēmas kā aprites ekonomika, iepakojumu pārstrāde, ilgtspējīga iepakojuma veidi, iepakojumu pārstrāde depozīta sistēmas ietvaros, atkritumu daudzuma samazināšana un citas. Savukārt Latvijā pazīstamie zīmoli “Skrīveru saldumi”, “Plūkt”, “Depozīta punkts” un “Clean R” ļauj ieskatīties savu uzņēmumu ikdienā un parāda, kā apritīgums tiek ieviests praksē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Koksnes resursu pieejamība — nozares attīstības stabilizators

Māris Ķirsons, 09.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Veiksmes formula – saprātīgi risinājumi

Māris Ķirsons, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām

LETA, 15.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām, komentējot ekonomikas ministram doto uzdevumu līdz nākamā gada beigām izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par jauna īstermiņa īres mītņu reģistra izveidi vai esošo datubāžu pielāgošanu Eiropas Parlamenta regulai, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka LVRA jau vairāku gadu garumā aktīvi ir iestājusies par īstermiņa īres tirgus sakārtošu un reģistra izveidi, kā arī aicinājusi iesaistīties valdību. "Uzskatām, ka darbs pie tā ir jāveic nekavējoties, bez liekas vilcināšanās," norādīja Kalniņš, piebilstot, ka asociācija noteikti aktīvi piedalīsies Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotajā darba grupā, lai kopīgi definētu, kādi ierobežojoši nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas attiecībā uz īstermiņa īres mītnēm kā izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas atsevišķu sektoru.

Kalniņš skaidroja, ka šādai iecerei ir potenciāls izskaust negodīgos tirgus spēlētājus, kas nozīmē godīgu konkurenci starp tradicionālajiem izmitinātājiem, piemēram, viesnīcām, un personīgo apartamentu īstermiņa izīrētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnas pulēšana ir ne tikai kosmētiska procedūra, bet arī svarīga jūsu transportlīdzekļa regulāras kopšanas sastāvdaļa. Neatkarīgi no tā, vai automašīna ir jauna vai ir izmantota vairākus gadus, pulēšanai ir daudz priekšrocību, kas pozitīvi ietekmē automašīnas izskatu un stāvokli.

Automašīnas pulēšanas plusi

Spožuma atjaunošana: Laika gaitā un, pakļaujoties tādiem vides faktoriem kā saules gaisma, lietus, putekļi un citi piesārņotāji, automašīnas virsbūve var zaudēt savu sākotnējo spīdumu. Pulēšana palīdz noņemt nelielus skrāpējumus un traipus, atjaunojot krāsas spilgtu un dziļu krāsu.

Defektu novēršana: Pulēšana spēj noslēpt vai novērst nelielus skrāpējumus, skrāpējumus un citus nelielus bojājumus uz korpusa virsmas. Tas ļauj uzturēt automašīnu ideālā stāvoklī un pasargāt to no papildu bojājumiem.

Krāsas aizsardzība: Korpusa virsmas pulēšana izveido aizsargkārtu, kas var aizsargāt krāsu no ārējiem agresoriem. Tas palīdz novērst krāsas oksidēšanos un izbalēšanu, kas ir īpaši svarīgi saulainā klimatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Regulāri elektrības pārrāvumi rada zaudējumus biznesam

Monta Šķupele, 02.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atceltas rezervācijas, pārceltas kāzas un tūkstošiem eiro zaudējumi - tādas ir sekas biežiem elektroenerģijas pārrāvumiem Nurmuižas pils kompleksā.

Bijušajam baņķierim, uzņēmējam Oļegam Fiļam piederošais Nurmuižas pils komplekss Talsu novada Laucienes pagastā regulāri piedzīvo elektroenerģijas pārrāvumus, kā rezultātā tiek ietekmēta biznesa darbība. Nurmuižas pils kompleksā darbojas restorāns, viesnīca un SPA, kas aprīkoti ar ļoti dārgu un sarežģītu tehniku, kas tiek bojāta regulāro elektrības pārtraukumu dēļ.

Nurmuižas restorāna un viesnīcas vadītāja Kristīne Jelinska Nurmuižā strādā 4 gadus un ar elektroenerģijas pārtraukumiem sastopas regulāri, ko apliecina e-pastu un Whatsapp sarakstes izdrukas jau kopš 2021.gada. Sarakstes pašlaik tiek gatavotas iespējamai tiesvedībai.

"Piemēram, šī gada 16.septembrī elektrība no rīta noraustījās 12 reizes, kas var radīt neatgriezeniskas sekas mūsu tehnikai. Ir nodedzināti vairāki kafijas aparāti šīs vasaras laikā. Ledusskapis un citas iekārtas ir iegādāti par vairāk nekā 300 000 eiro," stāsta K.Jelinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekstila ražotāju atbildības sistēma – stimuls inovācijām tekstila pārstrādē un biznesa iespējas

Jānis Lapsa, "Zaļa josta" valdes priekšsēdētājs, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā (ES) tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila jeb gadā viens cilvēks izmet vidēji ap 15 kilogramiem. Tiek lēsts, ka šai nozarei ir ceturtā augtākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports.

Pašreizējā realitāte liecina, ka 1% apģērba tiek pārstrādāts izmantošanai atkal.

ES līmenī atbilde minētajai tendencei ir tekstila ražotāju atbildības sistēma, kas Latvijā stāsies spēkā no šā gada 1. jūlija. Tas ir loģisks solis, jo pēc burta direktīvas mērķis ir mazināt šos atkritumus, pēc gara – stimulēt tekstila pārstrādes inovācijas, jo līdz šim šajā nozarē tās ir bijušas kūtras. Savukārt no 2025. gada tekstila atkritumu dalītā šķirošana būs obligāta visiem un visām ES dalībvalstīm.

Taču tekstila atkritumu mazināšanai šķirošana un tekstila atkārtota izmantošana, nevis izmešana sadzīves atkritumos, ir tikai viens no veidiem, kā samazināt šo atkritumu daudzumu. Otrs veids, ilgtermiņā daudz efektīvāks un apritīgāks, ir tā dēvētā pārstrāde “no šķiedras līdz šķiedrai”. Šī pieeja iemieso aprites ekonomikas būtību – nevis iegūt pirmreizējos resursus, bet izmantot to, kas jau ir. Šajā tehnoloģiju jomā ir redzamas iestrādnes, taču arvien tiek meklēti veidi, kā kāpināt jaudu un apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam vadītājam ir jāapzina savā pārziņa esošie resursi un iespējas to izmantošanai X stundā, ja nepieciešams - pielāgošana šādas izmantošanas iespējām, vienlaikus negaidot kādas komandas vai resursus no valsts, bez tam ikvienam jāzina, ko un kā darīt, ja iestājas X stunda.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Meža nozare un valsts drošība. Meža nozarei ir ne tikai būtiska nozīme tautsaimniecībā, bet arī plašas iespējas valsts aizsardzībā - izmantot ne tikai pašus mežus kā slēptuvi un tajos izvietot pārsteigumus nelūgtajiem ienācējiem, bet arī vienlaikus nozarei ir smagā tehnika, kura var veikt gan šķēršļu joslu izveides, gan drupu novākšanas funkcijas, galu galā nozarei ir būves, kurās ir telpas, kas izmantojamas kā patversmes gaisa uzbrukuma situācijā. Līdztekus kokrūpnieki var ražot nepieciešamās preces, kuras nepieciešamas kara darbības apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesam gaidāms grūts ilgtspējas ziņošanas eksāmens

Māris Ķirsons, 20.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, būtiski mainīs uzņēmējdarbības pamatus un ietekmēs ikvienu uzņēmumu, kurš vēlēsies darboties lielu kompāniju piegāžu ķēdēs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja un SIA Sustainability Partners īpašniece Agnese Alksne-Bensone. Viņa atzīst, ka ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildei ir jāsāk gatavoties nekavējoties, kaut arī pirmie ziņojumi lielajiem uzņēmumiem obligāti būs jāiesniedz par 2025. gadu, pretējā gadījumā būs problēmas ar pilnvērtīgas informācijas atspoguļošanu par 2024. gadu.

Fragments no intervijas

Ko paredz ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva?

Būtības pamatā ir ilgtspēja, kas jau ir viens no svarīgākajiem uzņēmējdarbības stūrakmeņiem, savukārt ES Zaļais kurss un izvirzītais mērķis - klimata neitralitātes sasniegšana - tai piešķir vēl nozīmīgāku lomu, un tādējādi daudziem sektoriem un arī uzņēmumiem būs jākoriģē vai pat jāpārskata savi līdzšinējie biznesa modeļi, ko savā ziņā stimulēs ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, kura paredz gada pārskatos obligāti iekļaut ziņojumu par korporatīvās sociālās atbildības jomas mērķiem, to izpildi. Direktīvas piemērošana paredzēta vairākos posmos. Regulējums sākotnēji attieksies uz Eiropas lielajiem uzņēmumiem un vēlāk arī uz vidējiem uzņēmumiem. Tas paredz atklāt informāciju par ilgtspējas riskiem, potenciālajiem scenārijiem risku ietekmei uz uzņēmumu un informāciju, kā izvēlētais uzņēmuma biznesa modelis ietekmē sociālos un vides aspektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) devis zaļo gaismu direktīvai, kas uzlabos produktu marķējumu un aizliegs marķējumā maldinoši atsaukties uz vides aizsardzību, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Ar 591 balsīm "par", 21 - "pret" un 14 deputātiem atturoties EP 17.janvārī pieņēma direktīvu, kuras mērķis ir aizsargāt patērētājus no maldinošas mārketinga prakses un palīdzēt viņiem iepērkoties izdarīt labāku izvēli. Lai to panāktu, Eiropas Savienības aizliegto komercprakšu sarakstā iekļaus vairākus jaunus, nevēlamus mārketinga paradumus, kā, piemēram, zaļmaldināšanu un preču ilgmūžīguma saīsināšanu.

Jaunie noteikumi prasa produktu marķējumā iekļauto informāciju padarīt skaidrāku un uzticamāku. Aizliegts marķējumā bez pierādījumiem izmantot tādas vispārinātas ar vidi saistītas norādes kā "videi draudzīgs", "dabisks", "bioloģiski noārdāms", "klimatneitrāls" vai "ekoloģisks".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Teātra telpās gandrīz burtiski ir jūtams tas, ka būvniecība tuvojas noslēgumam un līdz darbu pilnīgai pabeigšanai vairs nav atlicis daudz,” informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Kopumā viss notiek bez lielām novirzēm no nosacījumiem, par kuriem šā gada martā vienojāmies ar pilnsabiedrību “SBSC”. Mēs joprojām rūpīgi uzraugām kvalitāti, proti, pārbaudām paveikto, meklējam un fiksējam defektus, izvērtējam, kuri no tiem būtu jānovērš vēl līdz nodošanai ekspluatācijā, kurus var likvidēt mazliet vēlāk,” stāsta J.Gavrilova.

JRT kompleksā patlaban ir paveikti aptuveni 95% būvdarbu, tostarp uz ēkas fasādes un iekšpagalmā jau ir atgriezušies uzraksti “Jaunais Rīgas teātris”. Tāpat notiek gatavošanās noslēdzošajām ugunsdrošības pārbaudēm, ko veic VUGD, kā arī Veselības inspekcijas un Būvniecības valsts kontroles biroja BVKB pārbaudēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūve un rekonstrukcija ir noslēgusies: komplekss 2023.gada 22.decembrī ir nodots ekspluatācijā.

Janvārī turpināsies defektu novēršana, telpu iekārtošana, un jau pavisam drīz teātris varēs pakāpeniski sākt iekārtoties savā vēsturiskajā mājvietā, Lāčplēša ielā 25. Ēkas atslēgas lietotājam paredzēts nodot līdz martam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Šī ir lieliska Ziemassvētku dāvana visiem teātra cienītājiem: izaicinošais ceļš līdz atjaunotām, mūsdienīgi aprīkotām telpām faktiski ir noslēdzies. Esam priecīgi par to, ka ir izdevies ievērot termiņus, par kuriem martā vienojāmies ar pilnsabiedrību “SBSC”. Tagad ir atlicis vien pabeigt telpu iekārtošanu, iebūvēt vēl pēdējās mēbeles un novērst defektus. Un tad teātra kolektīvs varēs atgriezties savās mājās,” stāsta Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienam no trim pagājušajā nedēļā pasažieru pārvadājumos norīkotajiem jaunajiem elektrovilcieniem konstatētas tehnikas nepilnības, tādējādi pasažieru pārvadājumi šobrīd tiek veikti ar diviem jaunajiem elektrovilcienu sastāviem, aģentūrai LETA sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

Kompānijā skaidroja, ka vienam vilciena sastāvam ir konstatēta strāvas noņēmēja darbības nepilnība, pie kuras novēršanas piegādātāja pārstāvji šobrīd strādā.

Vienlaikus PV pārstāvji arī piebilda, ka vienā jaunajā elektrovilcienā bija traucēta arī durvju darbība, taču šī tehniskā problēma ir novērsta.

Tāpat PV pārstāvji sacīja, ka atbilstoši ar Čehijas uzņēmumu "Škoda Vagonka" noslēgto līgumam elektrovilcieniem ir garantijas termiņš līdz 340 000 kilometru nobraukumam, bet ne ilgāk kā 30 mēnešus. Savukārt papildu vispārīgajam garantijas termiņam atsevišķām sastāvdaļām ir noteikti minimālie garantijas termiņi.

Vienlaikus garantijas laikā konstatētie elektrovilcienu defekti piegādātājam jānovērš iespējami īsā laikā no paziņojuma saņemšanas, tostarp "A" līmeņa defekti ir jānovērš 24 stundu laikā, savukārt "B" līmeņa defekti - 72 stundu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes ikdienas dzīve ir dažādu notikumu un veicamo darbu piepildīta – jāplāno darbi mājās, birojā un skolā; jāatceras par pārtikas iepirkšanu un idejām kārtējai maltītei; jārūpējas par ģimenes budžetu un brīvdienu plāniem u.tml. Mūsdienās šo aktivitāšu organizēšana vairs nav iedomājama bez ierīču un dažādu tehnoloģisko risinājumu izmantošanas, kuru darbībai nepieciešams stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko 5G kvalitātē katram otrajam Latvijas iedzīvotājam piedāvā IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”. Kā cilvēki var izmantot “Bite” tīklu, organizējot ģimenes ikdienu?

Sakari un mobilais internets mūsu ikdienas pamatvajadzība. Šobrīd pieejamību “Bite” nākamās paaudzes tīklam nodrošina 1009 bāzes stacijas, taču līdz gada beigām paredzēts izbūvēt vēl 20 bāzes stacijas, tā turpinot kāpināt tīkla kapacitāti visos Latvijas reģionos. Jau šobrīd jaudīgais Bites 5G tīkls ir pieejams katram otrajam Latvijas iedzīvotājam.

Ikdienas saziņa ģimenēs, izmantojot drošības pulksteņus un telefonus

Komunikācijai ir izšķiroša nozīme ģimenes ikdienas dzīves organizēšanā, īpaši, ja ģimenē ir vairāk nekā viena atvase. Lai plānotu un saskaņotu ikdienas gaitas, mobilās ierīces un bērnu drošības pulksteņi, viedpulksteņi ir kļuvuši par neatņemamiem palīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sīvas konkurences un ekonomisko izaicinājumu apstākļos ikviens bizness meklē iespējas, kā efektivizēt ikdienas darbu un komunikāciju ar klientiem, tā paaugstinot savu konkurētspēju.

Mūsdienās digitālo iespēju pamatā ir stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko arvien attīsta IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”, uzņēmumiem piedāvājot izmantot arī 5G tehnoloģijas iespējas. Kā uzņēmumi ikdienas darbā un komunikācijā ar klientiem izmanto “Bite” nākamās paaudzes tīklu?

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu privāto uzņēmumu un valsts sektoram.

Augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju “Bite” tīklā

Gadu no gada īsziņu sūtīšana kļūst par mazāk populāru saziņas veidu, tikmēr balss sakari un zvanu veikšana nav zaudējusi savu aktualitāti, nodrošinot cilvēcisku, personīgu kontaktu kā darbinieku vidū, tā komunikācijā ar klientiem. Zvanu nodrošināšana ir viena no mobilo sakaru tīkla prioritātēm, tāpēc, attīstoties tehnoloģijām, tā tiek nemitīgi pilnveidota. Piemēram, nodrošinot jaunākās paaudzes balss sakaru iespējas, šogad “Bite” tīklā visā Latvijā ir ieviesta VoLTE tehnoloģija, kas piedāvā augstāku balss un video zvanu kvalitāti, kā arī būtiski ātrāku zvana savienojuma laiku. Proti, VoLTE ir modernākā zvanu veikšanas tehnoloģija 4G tīklā, kas nodrošina augstāku skaņas kvalitāti telefonsarunas laikā, nodrošina interneta lietošanas iespējas zvana veikšanas brīdī un līdz pat 3 reizēm ātrāku savienojumu ar sarunas adresātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvās dāvanas ir viens no labākajiem veidiem, kā izrādīt atzinību un veidot ilgstošas attiecības ar darbiniekiem un klientiem, taču, ņemot vērā lielo izvēles klāstu, var būt grūti izvēlēties dāvanu, kas būs tieši laikā. Tātad, kas padara korporatīvo dāvanu neaizmirstamu?

Saskaņā ar nesen veikto aptauju, vissvarīgākais faktors, kas ietekmē saņēmēja viedokli par biznesa dāvanu, ir tās pārdomātība. Pētījums atklāja, ka cilvēki, visticamāk, novērtēs pārdomātas, personalizētas dāvanas, kas atspoguļo viņu intereses.

Padariet savu ziņojumu neaizmirstamu

Pārdomāta ziņojuma pievienošana ir viens no labākajiem un saņēmējam patīkamākajiem veidiem, kā piešķirt korporatīvai dāvanai nozīmi. Apsveriet iespēju pievienot dāvanai digitālu piezīmi vai pat speriet soli tālāk un izveidojiet video ziņojumu, ko pievienot dāvanai. Atrast ideālus vārdus, lai izteiktu pateicību, var būt sarežģīti, taču nedaudz padomājot vai pasmeļoties idejas internetā noteikti atradīsiet īstos. Personīga piezīme parāda, ka jūs novērtējat esošās attiecības un esat gatavs veltīt papildu laiku, lai parādītu adresātiem, ka jums viņi rūp.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien straujākās pārmaiņas, kas sev līdzi nes aizvien modernākas iespējas, rada arī izmaiņas mediju jomā. Mēs izmantojam šo laiku un iespējas, lai kļūtu vēl labāki, vēl pieejamāki un vēl noderīgāki Jūsu ikdienā, tādēļ vēlamies pavēstīt, mūsuprāt, izcilus jaunumus – esam izveidojuši jaunu digitālu platformu, kurā turpmāk būs pieejamas visas mūsu izdevumu digitālās versijas.

Mājas lapas ekiosks.lv video instrukcijā parādīts kā piereģistrēties (izveidot savu profilu) un kā veikt kāda izdevuma pirkumu.

Video soli pa solim parādīta secība kāda ir jāveic, kāda informācija ir nepieciešama, lai reģistrētos mājas lapā Ekiosks.lv, kā arī parādīta secība, kā var veikt pirkumu – iegādāties abonementu.

Jaunā mājaslapa www.ekiosks.lv nodrošinās vieglāku un pieejamāku digitālo izdevumu lasīšanu.

Jebkuru jautājumu vai neskaidrību gadījumā lūdzam zvanīt uz klientu servisu pa tālruni 67063333 vai 67292633 vai rakstīt uz e-pastu; [email protected]

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Citadele piešķīrusi 1,4 miljonus eiro Rock Distribution Tallinas pilsētas teātra modernizēšanai

Db.lv, 11.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele piešķīrusi 1,4 miljonus eiro apgrozāmo līdzekļu finansēšanai skatuves tehnikas risinājumu nodrošinātājiem SIA "Rock Distribution". Finansējums paredzēts Tallinas pilsētas teātra skatuves tehnoloģiju piegādei un uzstādīšanai.

Tallinas pilsētas teātra atjaunošanas projekta ietvaros tiks modernizētas kopumā trīs skatuves. Latvijas uzņēmums “Rock Distribution” iepirkuma konkursā uzvarēja kopā ar partneriem no Vācijas, Austrijas un Luksemburgas. “Šis ir pirmais šāda mēroga iepirkums, ko uzvaram ārpus Latvijas robežām, un uzvara konkursā noteikti stiprinās mūsu iespējas eksportēt savus pakalpojumus arī uz tālākiem reģioniem Eiropā,” norāda Edijs Rudzis, “Rock Distribution” valdes priekšsēdētājs.

“Esam strādājuši vairākus gadus, lai kļūtu konkurētspējīgi ar pasaules vadošajiem nozares uzņēmumiem. Mūsu priekšrocība ir apvienot dažādu ražotāju iespējas ar mūsu zināšanām, lai nodrošinātu kvalitatīvu, mūsdienu drošības prasībām atbilstošu risinājumu un vienlaikus ekonomiski izdevīgu cenu,” skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru