Jaunākais izdevums

Kā paaugstinātās kadastrālās vērtības ietekmēs zemes apsaimniekotājus Latvijā un viņu konkurētspēju?

Dienas Bizness sadarbībā ar ar portālu zemeunvalsts.lv rīko diskusiju par jauno publiskoto zemes kadastrālo vērtību ietekmi uz zemes apsaimniekošanu.

Diskusijas dalībnieki:

Madars Kalniņš, meža īpašnieks, Edgars Treibergs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs, Dagnis Dubrovskis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēks. Diskusiju vada "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.

Diskusijas saturs:

00. 00.30 - 00. 03.15

Kāda tad būs zemes vērtība gadījumā, ja jaunās publiskotās zemes kadastrālās vērtības stāsies spēkā?

00. 03.15 - 00.04.17

Vai ir racionāls pamats kadastrālās vērtības palielināšanai mežā zemei?

00.04.17 - 00.07.01

Kā paaugstinātās kadastrālās vērtības ietekmēs zemes apsaimniekotājus Latvijā un viņu konkurētspēju?

00.07.05 - 00.08.06

Vai varēs pārdot savu produkciju dārgāk?

00.08.07 - 00.09.22

kādas sekas paaugstinātās kadastrālās vērtības var atstāt uz dažāda lieluma mežsaimniekiem?

00.09.23.- 00.15.58

Kādi varētu būt iespējamie risinājumi?

00.16.00. - 00.19.13

Vai šis solis varētu veicināt nelielo zemes īpašumu saimniekus ātri atbrīvoties no šiem īpašumiem?

00.19.23 - 00.21.45

Vai pašreizējais nekustamā īpašuma nodoklis veicina zemes apsaimniekošanas efektivitāti?

00.21.46- 00.24.12

Vai mazvērtīgas mežaudzes var pārvēst augstražīgos mežos izmantojot ES struktūrfondus?

00.24.20 - 00.28.22

Vai zemes apsaimniekotāji būtu gatavi iegādāties tos īpašumus, kuri nonāks tirgū?

00.28.23 - 00.31.30

Ko gaidīt nākotnē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pagarina termiņu priekšlikumu iesniegšanai par jaunajām kadastrālajām vērtībām

Db.lv, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ievērojamo sabiedrības interesi Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam" apspriešanas procesā, līdz 28. augustam pagarināts termiņš, līdz kuram sabiedrības pārstāvji var iesniegt priekšlikumus un iebildumus, informē Valsts zemes dienests.

Ar Ministru kabineta noteikumu projektu un kadastrālo vērtību pamatojošo informāciju var iepazīties Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē www.kadastralavertiba.lv un datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv.

Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam Valsts zemes dienests projektētās kadastrālās vērtības ir izstrādājis atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2019. gada 1. jūliju. Projektētās kadastrālās vērtības šobrīd ir nodotas sabiedrībai publiskai apspriešanai, lai saņemtu sabiedrības ieteikumus un iebildumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu arhitekts Didzis Jaunzems ar komandu uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam.

Latvijas arhitekta un mākslinieku komanda jau otro reizi uzrunā vides objektu festivāla "Ansī ainavas" (Annecy Paysages) apmeklētājus. Šogad Latvijas komanda piedalās festivālā, izrādot vides objektu "Pinumu paviljons" (Wicker Pavilion), kura tapšanā tika piesaistīti arī Latvijas tradīciju kopēji, klūgu grozu pinēji.

Pagājušajā gadā Ansī ainavu festivālā līdzās daudzu pasaules mākslinieku darbiem varēja redzēt arī arhitekta D. Jaunzema un komandas vides objektu "UGUNS".

Kārsavā radīta vides objekta kopija nokļūst prestižā mākslas festivālā 

Latvijas simtgades ietvaros radītu vides instalāciju UGUNS, kas uzstādīta pie Latgales pilsētas...

Objekts pirmo reizi tika izstādīts pie Latgales pilsētas Kārsavas, dabas parkā Numernes valnis, taču oriģinālo objektu pamanīja un novērtēja arī festivāla organizatori Francijas Alpos, kur tika izveidota šī objekta kopija.

Šogad arhitekts ar komandu tika uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam. "Pinumu paviljonu veidojām kā laikmetīga dizaina un tradicionālās amatniecības apvienojumu. Tā ir vieta atpūtai un meditācijai Eiropas dārzos Ansī pilsētā. Paviljons saplūst ar apkārtējo ainavu un veido noēnotu telpu, kurā parka apmeklētāji var patverties no karstās vasaras saules. No paviljona paveras brīnišķīgi skati uz apkārt esošo dabu un ažūrā konstrukcija veido dinamiskus ēnu zālājā," stāsta D. Jaunzems.

Paviljons tika veidots, izmantojot koka režģa čaulas (grid shell) tehniku un pārklāts ar 262 tradicionāli pītiem klūgu groziem konusa formā, kurus veidoja Latvijas amatnieki. Nesošajai koka konstrukcijai izmantoti priedes koka dēļi. Laika gaitā koka konstrukcijas un pinumi iegūs dabisku pelēku nokrāsu un vēl vairāk saplūdīs ar apkārtējo dabu.

Festivāls "Annecy Paysages" notiek trešo gadu. Šogad pandēmijas Covid-19 dēļ sākotnēji festivāls tika atcelts, taču mēnesi pirms oficiālās atklāšanas organizatori tomēr lēma to vērt vaļā apmeklētājiem, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus. "Kamēr pasaule bija "apstājusies", mēs pieņēmām izaicinājumu doties uz ārzemēm un mēneša laikā radīt vides objektu par spīti visiem apgrūtinājumiem," stāsta D. Jaunzems.

"Visus izdevumus sedz festivāla organizatori "Annecy Paysages". Paviljona izmaksas, tajā skaitā dzīvošana astoņiem cilvēkiem un ceļš uz Franciju, kopā veidoja aptuveni 20 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) augustā uzsāka balto karogu akciju, reaģējot uz plānotajām nekustamā īpašuma kadastra vērtību izmaiņām, kas draudēja ar nesamērīgu nodokļa lēcienu. Nozares viedoklis tika sadzirdēts, un, progresējot sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, nekustamā īpašuma attīstītāji, investori un īpašnieki pārtrauc miermīlīgo protesta akciju, noņemot vairāk nekā 100 izkārtos baltos karogus.

NĪAA norāda, ka valdībā, sadarbojoties ar nozares pārstāvjiem, ir sākts aktīvs un mērķtiecīgs darbs pie tā, lai krasas nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas nenotiktu, un Latvijā tiktu nodrošināts konkurētspējīgs nodokļa maksājums.

Ar balto karogu akcijas palīdzību nozares pārstāvji vērsa lēmumpieņēmēju uzmanību uz Valsts zemes dienesta izstrādātās īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodikas nepilnībām un no tās izrietošajām sekām uz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem. Lai tuvākajos gados gaidāmās izmaiņas nevis sagrautu Latvijas konkurētspēju nekustamā īpašuma tirgū, bet to veicinātu, šobrīd NĪAA biedri iesaistās divās darba grupās – Finanšu ministrijas darba grupā par nekustamā īpašuma nodokli un Valsts zemes dienesta darba grupā par kadastrālo vērtību vērtēšanas metodiku. Tādējādi nozares pārstāvjiem ir iespēja paust savu viedokli nozares sakārtošanā, lai jaunās kadastra vērtības un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina modelis radītu pozitīvu vidi īpašumu attīstībai Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: 2020.gada balvā Rīgas arhitektūrā novērtētie objekti

Zane Atlāce-Bistere, 05.10.2020

Atzinība par jaunu telpisko kvalitāti pārveidotā industriālās apbūves teritorijā - ražošanas un biroju ēkas Bukultu ielā 11 projektētājam SIA „F.L.Tadao & Lukševics“.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules arhitektūras dienā 5.oktobrī jau 15. reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā.

Šogad tā “Par inovatīvu pieeju un izsmalcinātiem arhitektūras risinājumiem, pārveidojot industriālo mantojumu par jaunu kultūras vietu Rīgā” piešķirta Hanzas peronam un tā autoriem: arhitektiem Reinim Liepiņam, Ilzei Liepiņai, Ievai Landmanei, Ievai Lejai, Aināram Plankājam, Mārtiņam Ostaņēvičam, Jurģim Prikulim, Ģirtam Kūlam.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 14 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā (skatīt galerijā).

Kā pēdējos gados ierasts, balvas pasniegšana simboliski notika iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē – daudzdzīvokļu ēkā River Breeze Residence. Pērn balva “Par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā” tika piešķirta tās autoriem: arhitektiem Ventim Didrihsonam, Kasparam Laugam, Ivo Kalvelim, Līvai Bankai, Alisei Jēkabsonei; projekta vadītājam Andrim Gudiņam; ainavu arhitektiem Helēnai Gūtmanei, Mārim Bušam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Nodokļu izmaiņas skars uzņēmējus un ģimenes

Jeļena Bārtule, “BDO Latvia” nodokļu speciāliste, sadarbībā ar Latvijas Eksportētāju asociāciju “The Red Jackets”, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās izmaiņas visvairāk skars darba ņēmējus, jo, pārdalot nodokļu slogu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz sociālajām iemaksām, lielāks nodokļu slogs būs piemērojams visai algai (13 % (8+5)) un mazāks (18%/21%) ienākumam, no kura būs atskaitītas sociālās iemaksas un atvieglojumi.

Tas nozīmē, ka darbinieki ar mazāku algu saņems nedaudz vairāk, bet ar lielāku algu nedaudz vairāk pēc nodokļu atskaitīšanas. Papildus veidojas interesants fakts, ka ģimenēm ar apgādībā esošām personām ienākumi nedaudz samazināsies, neskatoties uz tā jau diezgan slikto demogrāfisko situāciju.

Papildus ir jāatzīmē, ka šobrīd ir sagatavots MK noteikumu projekts minimālas algas palielināšanai no 430 līdz 500 eiro, kas tiešā veidā skars uzņēmējus, īpaši reģionos.

Iespējams, izmaiņas skars uzņēmējus, kuru darbinieki nesaņem minimālas algas apmēru mēnesī. Proti, ja ir aprēķināta mazāka alga nekā valstī noteiktā minimālā alga (piemēram, pusslodze, stundu likmes), tad darba devējs maksās minimālo sociālo iemaksu apmēru 175 -185 eiro (atkarībā no tā, vai grozījumi par minimālo algu 500 eiro tiks pieņemti).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pierīgas pašvaldību apvienība: Kadastra vērtības aprēķina metodika ir nepilnīga

LETA, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstrādātā kadastra vērtības aprēķina metodika ir nepilnīga, dažos gadījumos pārsniedzot īpašumu tirgus vērtību, pēc Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) sēdes norādījis tās valdes priekšsēdētājs, Adažu mērs Māris Sprindžuks (LRA).

Viņš sociālajā vietnē "Facebook" raksta, ka Tieslietu ministrijas (TM) iecere Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) slogu pārlikt uz juridiskajām personām nav taisnīga.

Savukārt mājokļu NĪN jābūt samērojamam ar iedzīvotāju ienākumiem, bet nodoklis nevar būt nulle, jo nenodrošinās iedzīvotāju augošās prasības pret pašvaldības infrastruktūras kvalitāti.

PPA aicina Saeimu veidot tādu NĪN likuma ietvaru, kurā pašvaldības var lemt par diferencētu nodokļa apmēru dažādām teritorijām un atlaižu politiku sociāli neaizsargātajām iedzīvotāju grupām, nodrošinot līdzsvaru starp iedzīvotāju maksātspēju un vēlmi dzīvot labiekārtotās teritorijās ar sakārtotām ielām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #44

DB, 10.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas izaugsme cieši saistīta ar investīcijām, taču tās mēdz būt dažādas. Ir investīcijas, kuras radīsies jebkurā vietā, kur būs atbilstoša iedzīvotāju pirktspēja.

Visvērtīgākās investīcijas rada ne tikai tiešās darba vietas, par tām ir konkurence. Šīsnedēļas žurnālā Dienas Bizness ir publicētas 100 lielākās ārvalstu investīcijas Latvijā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 10. novembra numurā:

  • viedokļi - kāda ir ārvalstu investīciju vide Latvijā?
  • tēma - ārvalstu investīcijās dominē finanšu starpniecība
  • enerģētika - vēja enerģiju Latvija joprojām nespēj pienācīgi izmantot
  • meža nozare - 54% visu mežu platību Latvijā ir sertificēti
  • tirdzniecības centri - lielākie tirdzniecības centru projekti Baltijā
  • darba tirgus - kas sagaida darba tirgu
  • izklaides bizness - jāsaredz pandēmijas beigas
  • brīvdienu ceļvedis - Igors Miezis, SIA Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs
  • sadarbības materiāls - kadastrālās vērtības var mainīt ainavu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar S Pen irbuli pazīstamā Samsung viedtelefonu sērija Note savā 10.jubilejā pircējiem sarūpējusi iespaidīgu trīs fotokameru bloku.

Jau desmito gadu pēc kārtas rudens cēlienu tehnoloģiju pasaulē iezvana Dienvidkorejas uzņēmuma Samsung prezentācija, kurā potenciālajiem pircējiem un vienkārši interesentiem tiek izrādīts kārtējais Galaxy Note modelis. Jā, augusta sākumā izrādītais Note 20 pārstāv jau desmito šīs sērijas paaudzi.

Tāpat kā priekšgājēji, arī jaunākais veikums iemieso āziešu pragmatisko un konservatīvo pieeju biznesam – sniegt klientiem viņu iecienīto produktu, ik gadu to nedaudz pilnveidojot. Tas vienlaikus arī nozīmē, ka vienas sērijas ietvaros radikālas izmaiņas nav gaidāmas, lai cik ļoti to vēlētos atsevišķi tehnoloģiju baumotāji, kuri gada sākumā spekulēja par Note un atlokāmā Fold sēriju saplūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojušies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu sezonāli izlīdzinātie dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā jau otro mēnesi, kopš Latvijas ekonomiku būtiski ietekmējušas COVID-19 izraisītās sekas, sasniedzis pozitīvu vērtību 2,2. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, taču ir par 4,9 procentpunktiem zemāks nekā pagājušā gada septembrī. Konfidences rādītāja uzlabojumu galvenokārt ietekmējis respondentu pozitīvais vērtējums par uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātes pieaugumu pēdējos mēnešos. Konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji septembrī bija pozitīvi gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā un automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā. Negatīva konfidence joprojām saglabājusies automobiļu apkopē un remontā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta vēlēšanās uzvarētājs vairāk vai mazāk varētu būt skaidrs, un gluži kā ar burvju nūjiņu sākušas birt ziņas par gandrīz gatavu un efektīvu vakcīnu pret Covid-19.

Proti, pasauli pāršalkuši jaunumi, ka Pfizer un BioNTech izstrādātajām vakcīnām esot vairāk nekā 90% iespējamība pasargāt no inficēšanās ar Covid-19.

Šādi mērījumi pozitīvi pārsteiguši daudzus finanšu tirgus dalībniekus, kuri uz šāda optimisma fona nekautrējās nodoties akciju uzpirkšanas orģijām. Valdot šādam fonam, Eiropā bija vērojams straujš šo vērtspapīru cenu lēciens, kur, piemēram, par 6% pieauga Vācijas akciju tirgu raksturojošā DAX indeksa vērtība. Pacilāta oma bija vērojama arī Atlantijas okeāna otrajā pusē, kur ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība, sākoties tirdzniecības sesijai, bija palēkusies jau par 3,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 7,5% mazāk nekā plānots

LETA, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,555 miljardus eiro, kas ir par 453,635 miljoniem eiro jeb 7,5% mazāk nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 67,951 miljonu eiro jeb 1,2%.

"VID administrētos kopbudžeta ieņēmumus ietekmēja valstī ieviestais ārkārtējais stāvoklis Covid-19 izplatības ierobežošanai, kā arī pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas saglabātie ierobežojumi," norāda VID pārstāvji.

Dienestā norāda, ka lielākais ieņēmumu samazinājums 2020.gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, bija pievienotās vērtības nodoklī. 2020.gada septiņos mēnešos pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi veidoja 1,347 miljardus eiro, kas ir par 109,119 miljoniem eiro jeb 7,5% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Pievienotās vērtības nodoklī šogad septiņos mēnešos iekasēts par 234,4 miljoniem eiro jeb 14,8% mazāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš: Negrasos mainīt stratēģiju Covid-19 ierobežojumu noteikšanā

LETA, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ierobežojumu noteikšanā esam veiksmīgi turējušies pie epidemiologu ieteikumiem, un es negrasos šo stratēģiju mainīt, vaicāts par iespēju mainīt robežvērtības, no kuras uz valsti tiek attiecināta pašizolācijas prasība, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš uzsvēra, ka no pandēmijas un krīzes paša sākuma valdība visu laiku paļāvušies uz epidemiologu, ekspertu ieteikumiem. Viņaprāt, tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc situācija iekšzemē ir tik laba, cik ir. "Eksperti mums argumentēti saka, kāpēc nevajadzētu mainīt šo stratēģiju," viņš norādīja.

Premjers uzsvēra, ka viņa galvenā rūpe ir Latvijas sabiedrība un ekonomika kopumā. Viņš sacīja, ka darīs visu iespējamo, lai Covid-19 iekšzemē turētos maksimāli zemu. Viņš gan nenoliedza, ka spēkā esošie ierobežojumi ir ļoti traucējoši tūrisma industrijai, tomēr skaidrojot, ka, ceļot robežvērtību pašizolācijai, īslaicīgi tūrisma nozarei tas varētu likties labi, bet pārējai ekonomikai tas varētu izrādīties graujoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jauno un plaši kritizēto kadastrālo vērtību stāšanos spēkā NĪN Latvijā pieaugs vēl vairāk un starpība ar kaimiņvalstu galvaspilsētās esošajām viesnīcām palielināsies teju astronomiski.

Šogad Covid-19 vīrusa noteikto ierobežojumu dēļ tūrisma sezona Rīgā beidzās, īsti nemaz nesākusies. Šādos apstākļos arī nekustamā īpašuma nodokļa apmērs var kļūt par sava veida katalizatoru viesnīcu nākotnes nogremdēšanai.

“Ar kadastrālās vērtības izmaiņām – vairākkārtīgu pieaugumu – faktiski tiks nogremdēts Latvijas viesnīcu bizness, kas grimst jau šobrīd,” secina BDO Law zvērināts advokāts Rolands Valdemārs. Zvērinātu advokātu birojs BDO Law apkopojis datus par Baltijas valstu vairākām viesnīcu ķēdēm. R. Valdemārs secinājumus pamato ar to, ka jau tā augstais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ar jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā pieaugs divas līdz pat piecas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Divos gados 31 zinātņietilpīgs jaunuzņēmums

Anda Asere, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnes komercializācijas platformas "Commercialization Reactor" akselerācijas programmā kopš 2018. gada ir piedalījusies 31 komanda.

22 komandas ir pabeigušas programmu, bet deviņas vēl ir attīstības procesā. Kopumā piecās akselerācijas programmās saņemti 208 pieteikumi, informē Nikolajs Adamovičs, "Commercialization Reactor" dibinātājs.

Latvijā darbojas trīs akselerācijas fondi – "Buildit", "Commercialization Reactor" un "Overkill Ventures". Katrs no tiem vairāku desmitu uzņēmumu atbalstam no finanšu institūcijas "Altum" saņēmis piecus miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Akselerācijas fondu pārvaldītāji veic ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas startup jeb jaunuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu. Finansējums tiek sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklas naudas ieguldījumu veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mājokļu pieejamība iedzīvotājiem – vai prioritāte tikai uz papīra?

Mareks Kļaviņš, "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Latvijas attīstības plānošanas dokumenti izceļ mājokļu pieejamību kā vienu no stratēģiskajām prioritātēm. Apzinoties bēdīgo situāciju ar dzīvojamā fonda fizisko un morālo novecošanos, nepieciešamība uzlabot cilvēku dzīves apstākļus ir minēta gan Latvijas Nacionālajā attīstības plānā, gan Valsts Kontroles un OECD ziņojumos.

Rakstītajam valdības dokumentos grūti nepiekrist – vairāk nekā 70% rīdzinieku mājokļu ir uzbūvēti padomju laikos, tie nav pietiekami labiekārtoti, energoefektīvi un bieži vien nolietojušies tiktāl, ka uzturēties tajos gluži vienkārši nav droši. Stratēģiski gan valstij, gan pašvaldībām ir jādomā, kā mājokļus atjaunot un uzlabot. Gatavību risināt šo jautājumu pirms vēlēšanām pauda arī jaunā Rīgas vadība – laiks rādīs, vai pirmsvēlēšanu solījumi tiks īstenoti vai nē. Diemžēl līdz šim spertie soļi neliecina par valdošo spēku interesi ķerties klāt problēmu risināšanai.

Tieši otrādi – šovasar Valsts zemes dienests sabiedriskajai apspriešanai nodeva izmaiņas kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtībā. Tas ir solis pretējā virzienā no postulētas mājokļu pieejamības veicināšanas, jo gadījumā, ja līdz ar kadastrālo vērtību netiks pārskatīta nekustamā īpašuma nodokļa likme, iedzīvotājiem par savu mājokli būs jāmaksā krietni vairāk. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri par sava mājokļa iegādi vēl tikai sapņo, būs spiesti pārskatīt savus plānus, rēķinoties gan ar paša nekustamā īpašuma sadārdzinājumu līdz pat 5%, gan nodokļu sloga pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pēc NĪN politikas pārskatīšanas nodokļa likme varētu svārstīties no 0,2 līdz 0,4%

LETA, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) redzējums par izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politikā, plānoto nodokļu izmaiņu ietekme uz pašvaldību budžetiem un to kompensējošie pasākumi, kā arī pašvaldību aizņemšanās iespējas bijuši svarīgākie jautājumi, kas apspriesti, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedriem - lielo pilsētu mēriem - tiekoties ar finanšu ministru Jāni Reiru.

Viens no būtiskiem jautājumiem, kas interesējis LLPA biedrus, bijis FM redzējums par plānotajām izmaiņām NĪN politikā. Skaidrojot FM nostāju, ministrs uzsvēris, ka kadastrālo vērtību pārskatīšanas mērķis ir to pietuvināšana reālajai tirgus vērtībai, nevis papildu valsts budžeta ieņēmumu gūšana. J. Reirs pieļāvis, ka pēc NĪN politikas pārskatīšanas nodokļa likme varētu svārstīties 0,2-0,4% apmērā, kā tas ir vidēji Eiropā. Tas kompensētu kadastrālās vērtības kāpumu. Ministrs paudis gatavību turpināt diskutēt par šiem jautājumiem ar pēc iespējas plašāku iesaistīto loku.

Atbildot uz LLPA biedru jautājumiem par valdībā diskutēto nodokļu izmaiņu ietekmi uz pašvaldību budžetiem un kompensējošiem pasākumiem, ministrs paudis gatavību uzklausīt LLPA priekšlikumus. Šis jautājums ir aktuāls pašvaldībām, jo, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, 2021.gadā pašvaldību budžetos ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļa samazināsies vismaz par 10% jeb 148 miljoniem eiro J. Reirs uzsvēris, ka šobrīd norisinās diskusija par minimālā sociālā nodrošinājuma palielināšanu, kas palīdzēs palielināt pašvaldību ieņēmumus. Ministrs paudis gatavību turpināt diskusiju ar pašvaldībām par šo jautājumu. Tāpat tikšanās gaitā FM informējusi LLPA biedrus par nākamā gada budžeta apspriešanas gaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Arhitektu vīzijas par Zunda parka attīstību Pārdaugavā

Db.lv, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties starptautiskam metu konkursam vēsturiskās "Zunda parks" teritorijas attīstības vīzijai, par labāko no 14 iesniegtajiem piedāvājumiem žūrija atzinusi SIA "RUUME arhitekti" un SIA "K FORMA" redzējumus.

Tie paredz pārvērst gandrīz astoņus hektārus lielo teritoriju Daugavgrīvas ielā 31 par mūsdienīgu daudzfunkcionālu komerciālo un dzīvojamo ēku kvartālu, nodrošinot labiekārtotu pilsētvidi ar ērtu loģistiku un satiksmes organizāciju. Atzinīgi novērtēti un ar naudas balvām apbalvoti vēl četri piedāvājumi.

Zunda parkā attīstīs komerciālo un dzīvojamo ēku kvartālu 

Nekustamā īpašuma attīstītājam "Galio Group" piederošais uzņēmums SIA "DG31" izsludinājis...

"Žūrijas priekšā bija izaicinošs uzdevums – izvēlēties labāko piedāvājumu no 14 iesniegtajiem darbiem no 6 valstīm, kas vislabāk atbilstu iecerei attīstīt "Zunda parks" kvartālu par rīdziniekiem iecienītu un mūsdienīgu vidi, kurā dzīvot, strādāt un pavadīt atpūtas brīžus. Jāatzīst, ka darbu vērtēšanas process noritēja trīs nedēļas, un pieņemt lēmumu par labu vienam no konkursantiem nebija viegli, jo iesniegti tiešām interesanti un arhitektoniski pārdomāti risinājumi," saka konkursa rīkotāju pārstāvis un "GALIO Development" valdes loceklis Kaspars Beitiņš.

Iesniegtos darbus vērtēja žūrija deviņu profesionālu nozares ekspertu sastāvā. Žūrijas komisijā piedalījās arhitekti un pilsētplānotāji no Latvijas, Lietuvas, Lielbritānijas un Nīderlandes, kā arī atbildīgo institūciju pārstāvji no Rīgas pilsētas Būvvaldes, Rīgas pilsētas attīstības departamenta, Rīgas pilsētas arhitekta biroja, kā arī konkursa rīkotāja "GALIO Group".

Konkursa ietvaros visaugstāko novērtējumu guvuši pieci piedāvājumi: pirmās vietas ieguvēji personu apvienība SIA "RUUME arhitekti" un SIA "K FORMA".

Otrās vietas ieguvēji personu apvienība "REM PRO" un "Aketuri Architektai" un piešķirtas divas trešās vietas "Arrow Architects" (Kopenhāgena, Dānija) un Etienne Borgos no "Borgos Pieper Limited" (Barselona, Spānija).

Veicināšanas balvu ieguva SIA "MARK arhitekti" sadarbībā ar SIA "ALPS ainavu darbnīca" un SIA "IE.LA Inženieri.

Ņemot vērā, ka teritorija atrodas pilsētbūvnieciski un ainaviski nozīmīgā vietā un tās attīstība mainīs esošo Pārdaugavas pilsētvidi, radot jaunas skatu perspektīvas un papildinot Daugavas kreisā krasta siluetu, žūrija pievērsusi īpašu uzmanību ainavas harmonizācijas aspektam. Tāpat liels uzsvars tika likts uz kvalitatīvas pilsētvides izveidi un infrastruktūras pieejamību, t.sk. pārdomāti organizētiem gājēju un veloceliņu tīkliem, optimālai transporta plūsmai, kā arī publiski pieejamām relaksācijas zonām un piekļuvei kanāla krastam ar iedzīvotāju atpūtai piemēroto ūdensmalu, norāda konkursa rīkotāji.

"Zundas Parks" attīstība un projekta realizācija plānota vairākās fāzēs. Galīgais priekšlikums tiks izvēlēts pēc izvērtējuma konkursa otrajā kārtā, kas norisināsies tuvāko mēnešu laikā.

Pirmo celtniecības fāzi ir plānots uzsākt 2022. gadā. Kopējās investīcijas projekta īstenošanā sasniegs 100 miljonus eiro.

Starptautiskā konkursa mērķis bija iegūt kvalitatīvus, arhitektoniski pārdomātus un ekonomiski pamatotus risinājumus "Zundas Parks" telpiskās attīstības vīzijai un I kārtas ēkas jaunbūves iecerei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nokia 5.3" piemīt budžeta klases tālruņiem neraksturīgs svarīgāko sastāvdaļu līdzsvars un tas pat aprīkots ar sejas atpazīšanas sistēmu.

Pēc ieilgušiem identitātes meklējumiem, atjaunotais "Nokia" zīmols, šķiet beidzot ir atradis vietu pasaules viedtelefonu hierarhijā. Tā īpašniekiem "HMD Global" izdodas radīt tehniski kvalitatīvus produktus un cenas ziņā iekļauties starp budžeta un vidējo klasi. Jaunākais pienesums "Nokia 5.3" precīzi atbilst šim aprakstam, un ir gana interesanta ierīce lietotājiem, kuri nevēlas tērēt viedtelefonam īpaši vairāk par 200 eiro.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 7 punkti no 10)

Kamēr citi ražotāji cenšas līdzināties viens otram, aizmugurējās kameras izkārtojot vienā vertikālā virtenē vai plašākos blokos pa pāriem, "Nokia 5.3" pieturas pie no pērnā gada "Nokia 9 PureView" aizgūtā apaļā dizaina. Četras simetriski izkārtotas kameras ar zibspuldzi pa vidu saskan ar mazliet zemāk novietoto mazāko apli – pirkstu nospiedumu lasītāju. Kā ierasts, kameras bloks ir izvirzīts uz āru, taču tā apmales ir mata tiesu augstākas par lēcas klājošo stiklu, tādēļ tas ir relatīvi pasargāts no skrāpējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Draudi investīcijām un Latvijas eksportam

Gunārs Mitris, SIA “Dižmežs” valdes priekšsēdētājs, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Dižmežs" ir ģimenes uzņēmums Krustpils novadā, kas šobrīd nodarbina 111 strādājošos un mežu nozarē darbojas jau kopš 1996. gada. Investīciju apjoms Krustpils ražotnē 2019. gadā bija 2,2 miljoni eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā ieguldījumi jau ir sasnieguši 4,2 miljonus eiro. Lielākā daļa no ieguldītā tiek samaksāta mūsu piegādātājiem par celtniecības darbiem, iekārtām, pakalpojumiem, un absolūti lielākā daļa šo piegādātāju ir vietējie Latvijas uzņēmumi.

Mēs šo naudu esam gatavi investēt ražošanā, ja ir drošas un saprotamas investīciju vides priekšnosacījumi, tomēr pēdējās vēsmas publiskajā telpā par AS "Latvijas valsts meži" apaļkoksnes tirdzniecības principu degradāciju liek ārkārtīgi uzmanīgi izvērtēt uzņēmuma nākotnes attīstības un investīciju plānus.

Esam viens no tiem nozares uzņēmumiem, kas mazvērtīgo tievkoksni, kas iepriekš tika eksportēta no Latvijas neapstrādātas apaļkoksnes formā, pārstrādājam tepat uz vietas Latvijā un ražojam mēbeļu sagataves, zāģmateriālus un kurināmo individuālajam patēriņam brikešu un kamīnmalkas formā. Šobrīd pārstrādājam aptuveni 70 000 m3 mazvērtīgās apaļkoksnes gadā, un šādu uzņēmumu Latvijā rodas arvien vairāk. Tas nozīmē, ka lētu izejvielu eksports nepārtraukti samazinās, jo tagad to pārstrādā vietējie uzņēmumi, tepat rada eksportspējīgu produktu ar papildu pievienoto vērtību. Arī "Dižmežam" 95% no kopējā apgrozījuma veido eksports – strādājam ar partneriem Lielbritānijā, Zviedrijā, Somijā, Vācijā, Dānijā, Holandē, Beļģijā, Francijā, ASV un citur.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāze var palīdzēt visai tautsaimniecībai Latvijā tuvoties klimata neitralitātei, pašlaik šī energoresursa loma ir novērtēta tieši enerģētikā, taču nav izmantotas tās iespējas, kādas paveras transportā un arī lauksaimniecībā.

Lai šādas priekšrocības izmantotu, ir nepieciešama ne tikai atbilstoša valsts politika, bet arī attiecīgi instrumenti šo ieceru iedzīvināšanai.

"Objektīvi izvērtējot dažādus sektorus un to ietekmi (CO2 izmešu apmērus) uz klimatu, jāsecina, ka Latvijā ir trīs jomas, kuras rada vislielākās siltumnīcu gāzu emisijas, – lauksaimniecība, transports un enerģētika," situāciju žurnālam "Dienas Bizness" skaidro AS "Latvijas Gāze" Biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers.

Viņš atzīst, ka līdz šim īpaši aktīvi Latvija, raugoties no klimata skatupunkta, ir darbojusies enerģētikas nozarē. Enerģētikā dabasgāze nodrošina fleksibilitāti – spēju reaģēt gan uz sezonālām, gan arī ļoti straujām īstermiņa pieprasījuma izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar lakatu zīmolu "Eve Birdy Headwraps" Ieva Putniņa vēlas dot alternatīvu cilvēkiem, kam kādu iemeslu dēļ ir nācies atvadīties no matiem; lakati šobrīd ir prototipa stadijā.

Viņa vēlas atbalstīt cilvēkus ar alopēciju un mainīt sabiedrības skaistuma standartus, ar savu piedāvājumu dodot izvēles brīvību – nēsāt parūku, lakatu vai staigāt ar pliku galvu.

Ideja par lakatu zīmolu I. Putniņai radās no pašas pieredzes un nepieciešamības pēc kvalitatīvām, elpojošām un dizaina ziņā skaistām galvas segām, kas viņai kalpoja kā alternatīva parūkai. "Man 15 gadus ir ļoti reta autoimūna diagnoze. Kopumā esmu vesela un jūtos ļoti labi, bet mana imunitāte apmaldījās un sāka uzbrukt manām matu folikulām un līdz ar to sākās matu izkrišana, jo baltie asinsķermenīši liedz matu folikulām barības vielas, un matu sakne ieiet miega jeb telogēnā fāzē. Tās var aizmigt pat uz vairākiem gadiem, manā gadījumā tas ilgst 15 gadus – pusē galvas mati ataug, bet pusē vēl guļ. No malas izskatās, ka cilvēks ir izgājis cauri vairākiem ķīmījterapijas seansiem, jo citiem izkrīt arī skropstas un uzacis. Alopēcija nav nāvējoša slimība, bet tā lēnām nogalina pašapziņu," viņa dalās pieredzē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo astoņu mēnešu laikā starptautisko izstāžu rīkošana ir viena no tām nozarēm, kas pandēmijas dēļ piedzīvojusi pilnīgu dīkstāvi. Tomēr paralēli ziņām par pārceltām un atceltām izstādēm pasaulē, izstāžu organizatori ir meklējuši veidus un formātus tālākai nozares pastāvēšanai un spēruši milzīgu soli digitalizācijas virzienā, proti, ir notikusi pāreja uz jauna formāta biznesa izstāžu organizēšanu. Tāds piemērs ir arī virtual.MEDICA, kas ir pasaulē vadošās medicīnas izstādes MEDICA digitālā formāta izstāde.

Messe Düsseldorf, kas ir šīs izstādes organizatori, ir izveidojuši konceptu, kas veidots no trīs sadaļām: konferences un forumu skatuves, dalībnieku un produktu prezentācijas telpas, kā arī tiešo kontaktu un komunikācijas zonas. Šī gada konferences un forumu programma veltīta koronavīrusam, militārajai, vispārējai un sporta medicīnai, kā arī atsevišķu inovāciju un pētījumu prezentācijām.

Atšķirībā no klātienes izstādes tiešsaistes biznesa platformas darbība nav ierobežota laikā, tā sniedzas pāri noteiktajām četrām izstādes dienām. Tā arī virtual.MEDICA gadījumā, konferenču un forumu tiešās translācijas vācu un angļu valodās notiks katru dienu visu izstādes laiku no 16. līdz 19. novembrim. Turpretim virtual.MEDICA.de biznesa jeb dalībnieku un produktu prezentācijas telpa darbojas jau kopš oktobra vidus un būs pieejama veselu gadu. Tā veidota balstoties uz produktu dalījumu grupās, kur izmantojot dažādus atlases un meklēšanas rīkus, var iegūt papildus informāciju par uzņēmumu, produktiem un cenām, kā arī tiešsaistē sazināties ar uzņēmuma pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais ikgadējais gadatirgus šogad atzīmētu 50. jubilejas sezonu, taču pulcēšanās ierobežojumu dēļ gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu pircējiem no Latvijas un ārzemēm iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju preces un tirgotājiem pārdot jau saražoto, izveidots tirgošanās portāls egadatirgus.lv.

Šobrīd egadatirgus.lv reģistrējušies vairāk nekā 130 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas.

Produkti ir izvietoti vairākās kategorijās – keramika; koks un tāss, tekstils; rotaļlietas; metāls; rotas; āda; stikls un pārtika un dzērieni, no kurām pārstāvētākās šobrīd ir tekstils, rotas un koka izstrādājumi.

Visvairāk tirgotāju pieteikušies no Rīgas un apkārtnes (50 %), Vidzemes (17 %), Zemgales (12 %), Latgales (11 %) un Kurzemes (10 %).

"Atskārstot, ka šogad lielie amatnieku svētki nevar noritēt kā ierasts, vēlējāmies tomēr šo gadu Latvijas amatniecības vēsturē atzīmēt kā būtisku, jo rūpes par savējiem un nepieciešamība izcelt un lolot vietējos darinājumus ir tikai augusi. Arī šajā on-line Gadatirgū piedalīsies amatnieki un mājražotāji, kuri sevi ir pierādījuši. Esam ļoti priecīgi par amatnieku un mājražotāju atsaucību un interesi pircējus sastapt arī virtuāli. Pateicoties viņiem, Latvijas amatniecība un mājražošanas tradīcijas tiek uzturētas dzīvas, jo tikai tā varam saglabāt šo nozīmīgo kultūras mantojumu. Mēs atšķirībā no daudzām tautām varam būt lepni, ka mums patiešām ir izdevies saglabāt to, kas daudziem jau zudis," stāsta Kristīne Kūla, Brīvdabas muzeja direktora vietniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Mežos sapūšanai pamesti miljardiem eiro

Māris Ķirsons, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par atmirušās koksnes apjomiem Latvijā un citās valstīs, kā arī iemesliem, kāpēc šādas koksnes apjoms Latvijā ir tik liels un ko varētu darīt, lai šo resursu izmantotu tautsaimniecībā, diskutē Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" meža prognožu sistēmas vadītājs Guntars Šņepsts, Latvijas lielākā Meža īpašnieku kooperatīvās sabiedrības Mežsaimnieks valdes priekšsēdētājs, meža īpašnieks Grigorijs Rozentāls, Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātniskā asistente Daiga Zute.

Video fragmenti:

00:00:45 Cik daudz koknes sapūst Latvijas mežos?

00:01:30 Cik daudz koksnes sapūst citās Eiropas valstīs

00:02:11 Kāpēc Latvijas mežos apmirušās koksnes apjomi vairākkārtīgi pārsniedz Somijas un Zviedrijas mežos atmirušās koksnes daudzumus?

00:11:35 Vai šo koksni var izmantot tautsaimniecībā?

00:15:06 Kā koksnes sapūšana ietekmē CO2 izmešus?

00:21:53 Kas ietekmē atmirušas koksnes daudzumu Latvijā?

00:31:01 Vai koksnes sapūdēšana meža nav nesaimnieciskuma pazīmē?

Komentāri

Pievienot komentāru