Jaunākais izdevums

Vai ārkārtējās situācijas laikā Ministru prezidentam kā valdības vadītājam ir pietiekamas pilnvaras, vai to apmērs ir jāpalielina? Vai pašlaik ir īstais laiks to darīt?

Uz šiem un citiem jautājumiem atbild seši bijušie premjeri “Dienas Bizness” un Tiesību zinātņu pētniecības institūts rīkotajā diskusijā.

Ņemot vērā, ka premjerministra pilnvaras lēmumu pieņemšanas procesā šobrīd, ārkārtējās situācijas laikā, ir tādas pašas, kā ierastā dzīvē, tad par valdības vadītāja pilnvaru palielināšanu sāk runāt ne tikai kuluāros, bet arī parlamenta tribīnē.

Tas tiek motivēts ar to, ka Ministru prezidents sāk atgādināt ministru sēdes vadītāju, nevis valsts pirmo personu, kurš spēj izvest no krīzes. Diskusijā aicināti nevis juristi teorētiķi, bet lietpratēji, kuri paši ir nesuši smago Ministru prezidenta atbildības nastu.

Diskusijā piedalās:

  • Māris Gailis - Ministru prezidenta pienākumus pildīja no 15.09.1994. līdz 21.12.1995.
  • Vilis Krištopans - Ministru prezidenta pienākumus pildīja no 26.11.1998. līdz 16.07.1999.
  • Einars Repše - Ministru prezidenta pienākumus pildīja no 7.11.2002. līdz 9.03.2004.
  • Andris Bērziņš- Ministru prezidenta pienākumus pildīja no 5.05.2000. līdz 7.11.2002.
  • Indulis Emsis- Ministru prezidenta pienākumus pildīja no 9.03.2004. līdz 2.12.2004.
  • Māris Kučinskis - Ministru prezidenta pienākumus pildīja no 11.02.2016. līdz 23.01.2019

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Latvija atguva neatkarību un starptautiskie aizdevēji valstij ir gatavi aizdot, esam aizņēmušies vairāk nekā 12 miljardus eiro.

Rēķinot procentos pret IKP, Latvijas parāds noteiktos periodos ir sarucis, tomēr faktiski valsts parāda samazinājums pēdējo 30 gadu laikā ir bijis tikai dažos gados.

Secinājums – premjeri, kuri prot aizņemties, ir ieredzētāki un ar labākām izredzēm turpināt politisko karjeru, daži pat sasniedz nebijušas virsotnes. Premjeri – parāda samazinātāji ir baudījuši vien sabiedriskās domas nežēlastību. Dienas Bizness pētīja statistikas datus tikai par centrālās valdības parādu, kas ir valsts parāda lielākā daļa, jo pašvaldību iespējas aizņemties ir ierobežotas.

Vēsturiski centrālās valdības parāds ir samazinājies 1998. gadā – teju par 80 miljoniem eiro, un tas notika Guntara Krasta valdības laikā, tomēr tolaik premjeri mainījās ik pēc gada, un abpus G. Krasta valdībai ir Andra Šķēles valdības. Jebkurā gadījumā trīs secīgi budžeti ir saistīti, un abi šie premjeri ir pelnījuši piezīmi par parāda samazināšanu deviņdesmitajos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskā dzīve Vācijā pirmdien teju pilnībā apstājusies, valstī spēkā stājoties stingrā karantīnas režīma noteikumiem.

Jaunie ierobežojumi, valdībai cenšoties apturēt Covid-19 izplatību, spēkā būs četras nedēļas.

Vācijas centrālā valdība un federālo zemju valdības vēl trešdien vienojās par stingru ierobežojumu noteikšanu cilvēku savstarpējiem kontaktiem novembrī.

Kā sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele, straujais saslimušo skaita pieaugums radījis pietiekamu politisko un sabiedrības atbalstu jaunu stingru ierobežojumu ieviešanai.

No pirmdienas visā valstī tiek slēgti restorāni, bāri, teātri, kinoteātri, peldbaseini un sporta zāles un tiek atcelti visi koncerti, bet skolas un bērnudārzi turpinās darbu.

Restorāni arī turpmāk varēs piedāvāt maltītes līdzņemšanai.

Publiskās vietās drīkst vienkopus atrasties tikai divu mājsaimniecību locekļi un ne vairāk kā desmit cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija pagarinās līdz 10.janvārim Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, saskaņā ar kuriem ir slēgtas kultūras un sporta iestādes, restorāni un bāri, trešdien paziņoja federālā kanclere Angela Merkele.

"Ja infekcijas situācija turpinās attīstīties tāpat kā pēdējās dienās, mēs atkal tiksimies 4.janvārī un federālās zemes pagarina direktīvu [par pašizolācijas pasākumiem] līdz 10.janvārim," sacīja Merkele pēc tikšanās ar 16 federālo zemju premjerministriem.

Tiekoties pirms nedēļas, Merkele un federālo zemju premjeri vienojās pagarināt novembra sākumā ieviestos pasākumus līdz "janvāra sākumam", ja ja nenotiks jaunu inficēšanās gadījumu skaita dramatiska samazināšanās, kas ir maz ticama. Toreiz netika noteikts konkrēts datums.

Pievēršoties uzņēmumu "BioNTech" un "Pfizer", kā arī uzņēmuma "Moderna" pieteikumiem apstiprināt to izstrādātās Covid-19 vakcīnas lietošanai Eiropā, Merkele sacīja, ka 70 miljoni abu vakcīnu dozu var tikt piegādātas nākamā gada pirmajā ceturksnī, ja tās tiks apstiprinātas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija otrdien pastiprināja karantīnas režīmu, kas noteikts cīņai pret jauno koronavīrusu, un to pagarināja no šī mēneša beigām līdz 14.februārim.

Vācijas kanclere Angela Merkele arī brīdināja par iespējamu valsts robežas kontroli, lai ierobežotu jaunu lipīgāku koronavīrusa paveidu izplatīšanos.

Merkele pēc vairākas stundas ilgām krīzes sarunām ar 16 federālo zemju premjerministriem sacīja, ka jaunākie ierobežojumi ir nepieciešami kā "piesardzības līdzeklis mūsu valstij, mūsu pilsoņu veselībai un arī ekonomikai".

Merkele un federālo zemju premjeri vienojās par obligātu prasību valkāt FFP2 maskas veikalos un sabiedriskajā transportā. Darba devējiem arī jānodrošina obligāta strādāšana no mājām, ja tas ir iespējams.

Uzņēmumi iepriekš tika aicināti darīt vairāk, lai atturētu savus darbiniekus no strādāšanas birojos un no sabiedriskā transporta izmantošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas otrdien kritās zemāka pieprasījuma pespektīvu dēļ, jo Eiropas lielākā ekonomika Vācija paziņoja par stingru Covid-19 ierobežojumu atjaunošanu, kamēr tai līdz ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm ir grūti nodrošināt raitu vakcināciju pret jauno koronavīrusu.

ASV akciju cenas un vairums Eiropas akciju cenu kritās, jaunām bažām par Covid-19 izplatīšanos aizēnojot cerības par ASV ekonomikas ātru atkalatvēršanu.

Vācijas kanclere Angela Merkele un 16 federālo zemju premjeri ir vienojušies cīņā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus pagarināt līdz 18.aprīlim, kā arī noteikt stingrākus ierobežojumus aprīļa pirmajās piecās dienās, lai apturētu straujo inficēšanos ar jauno koronavīrusu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš kritizēts par lēnu vakcinācijas tempu, sacīja, ka Francijai vajadzētu vakcinēt "no rīta, dienas vidū un vakarā". Francijai draud trešais pandēmijas vilnis, bet tā atpaliek no daudzām Rietumvalstīm vakcinēto cilvēku skaita ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas federālā valdība plāno ar jaunu likumu noteikt visa valstī vienotus ierobežojumus cīņā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju, piektdien paziņojis valdības preses pārstāvis.

Līdz šim liela daļa teikšanas par ierobežojumu ieviešanu un atcelšanu atradās federālo zemju rokās.

Vācijas 16 federālo zemju premjerministri ir piekrituši ierosinājumam par jauna likuma pieņemšanu.

"Federālā valdība ciešā sadarbībā ar zemēm plāno nākamnedēļ nākt klajā ar likumprojektu, kas ietvers saistošus un visaptverošus ārkārtas ierobežojumus apgabaliem, kur [jauno Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 cilvēku septiņu dienu periodā] sasniegs vai pārsniegs simtu," ziņu aģentūrai "Reuters" sacīja avots valdībā.

Tiklīdz jauno inficēšanās gadījumu skaits atkal kristos, šie ierobežojumi tiktu atcelti, ziņo "Reuters".

Likumprojekts varētu būt gatavs otrdien, atklāja valdības preses pārstāvja vietniece Ulrike Demmere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vācijā Covid skartie uzņēmumi saņems 75% no pērnā novembra ienākumiem

LETA--DPA, 29.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas centrālā valdība un federālo zemju valdības trešdien vienojušās par stingru ierobežojumu noteikšanu cilvēku savstarpējiem kontaktiem novembrī, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, trešdien paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

"Mums jārīkojas tagad," paziņoja Merkele, piebilstot, ka straujais saslimušo skaita pieaugums radījis pietiekamu politisko un sabiedrības atbalstu jaunu stingru ierobežojumu ieviešanai.

No pirmdienas visā valstī tiks slēgti restorāni, bāri, teātri, kinoteātri, peldbaseini un sporta zāles un tiks atcelti visi koncerti, bet skolas un bērnudārzi turpinās darbu.

Publiskās vietās drīkstēs vienkopus atrasties tikai divu mājsaimniecību locekļi un ne vairāk kā desmit cilvēki.

Profesionālā sporta pasākumi drīkstēs notikt, bet bez skatītājiem.

Cilvēki aicināti atturēties no ceļošanas privātu un nebūtisku iemeslu dēļ un viesnīcās nakšņot būs atļauts tikai biznesa braucienu ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Britu parlamentārieši atbalsta Brexit likumprojektu, pret kuru iebilst ES

LETA--AFP, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlamenta apakšnama Kopienu palātas deputāti pirmdien atbalstīja likumprojektu, kas daļēji neievēro pērn ar Eiropas Savienību (ES) noslēgtā breksita līguma nosacījumus, neraugoties uz ES iebildumiem un satraukumu valstī par šādu starptautisko tiesību pārkāpumu.

Kopienu palātas deputāti sākotnējā balsojumā par Lielbritānijas Iekšējā tirgus likuma projektu to atbalstīja ar 340 balsīm par un 263 pret, nodrošinot tā teksta detalizētu izskatīšanu četrās dienās, kuras iekrīt šajā un nākamajā nedēļā.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirms tam nosauca šo likumprojektu par "drošības tīklu" pret ES draudiem noteikt muitas tarifus Lielbritānijas iekšējā tirdzniecībā un pat apturēt pārtikas ievešanu Ziemeļīrijā no Lielbritānijas salas.

ES līderi ir noraidījuši šo argumentu un brīdinājuši Džonsonu, ka ir jāievēro saistības, kuras viņš pats uzņēmās pērn noslēgtajā breksita līgumā. ES ir aicinājusi Lielbritāniju līdz septembra beigām izņemt no šī likumprojekta tās daļas, kas neievēro breksita līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru