Kopš Latvija atguva neatkarību un starptautiskie aizdevēji valstij ir gatavi aizdot, esam aizņēmušies vairāk nekā 12 miljardus eiro.

Rēķinot procentos pret IKP, Latvijas parāds noteiktos periodos ir sarucis, tomēr faktiski valsts parāda samazinājums pēdējo 30 gadu laikā ir bijis tikai dažos gados.

Secinājums – premjeri, kuri prot aizņemties, ir ieredzētāki un ar labākām izredzēm turpināt politisko karjeru, daži pat sasniedz nebijušas virsotnes. Premjeri – parāda samazinātāji ir baudījuši vien sabiedriskās domas nežēlastību. Dienas Bizness pētīja statistikas datus tikai par centrālās valdības parādu, kas ir valsts parāda lielākā daļa, jo pašvaldību iespējas aizņemties ir ierobežotas.

Vēsturiski centrālās valdības parāds ir samazinājies 1998. gadā – teju par 80 miljoniem eiro, un tas notika Guntara Krasta valdības laikā, tomēr tolaik premjeri mainījās ik pēc gada, un abpus G. Krasta valdībai ir Andra Šķēles valdības. Jebkurā gadījumā trīs secīgi budžeti ir saistīti, un abi šie premjeri ir pelnījuši piezīmi par parāda samazināšanu deviņdesmitajos.

Aizsardzības ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, apliecināja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu premjeru izplatītajā paziņojumā teikts, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas - pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Komentējot paziņojumā pausto, Pabriks teica, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami "garš solis" ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei.

"Un tikai ilgtermiņā varam runāt, ka šī brigādes attīstās līdz divīzijas līmenim. Domāju, ka šajā samitā vēl nenolems par divīzijām, bet sākums ir par brigādi," uzsvēra Pabriks.

Vācijas centrālā valdība un federālo zemju valdības trešdien vienojušās par stingru ierobežojumu noteikšanu cilvēku savstarpējiem kontaktiem novembrī, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, trešdien paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

"Mums jārīkojas tagad," paziņoja Merkele, piebilstot, ka straujais saslimušo skaita pieaugums radījis pietiekamu politisko un sabiedrības atbalstu jaunu stingru ierobežojumu ieviešanai.

No pirmdienas visā valstī tiks slēgti restorāni, bāri, teātri, kinoteātri, peldbaseini un sporta zāles un tiks atcelti visi koncerti, bet skolas un bērnudārzi turpinās darbu.

Publiskās vietās drīkstēs vienkopus atrasties tikai divu mājsaimniecību locekļi un ne vairāk kā desmit cilvēki.

Profesionālā sporta pasākumi drīkstēs notikt, bet bez skatītājiem.

Cilvēki aicināti atturēties no ceļošanas privātu un nebūtisku iemeslu dēļ un viesnīcās nakšņot būs atļauts tikai biznesa braucienu ietvaros.

Bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien pēc tikšanās ar pašreizējo premjeri Eviku Siliņu (JV) paziņoja, ka nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata.

Kariņš ārlietu ministra amatu atstāšot 10.aprīlī. Viņš skaidroja, ka šis datums izraudzīts, jo Saeimas nākamā kārtējā sēde gaidāma 11.aprīlī, kad parlaments varēs ievēlēt jaunu ārlietu ministru.

Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls ir skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem, kas daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.

No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.

Sabiedriskā dzīve Vācijā pirmdien teju pilnībā apstājusies, valstī spēkā stājoties stingrā karantīnas režīma noteikumiem.

Jaunie ierobežojumi, valdībai cenšoties apturēt Covid-19 izplatību, spēkā būs četras nedēļas.

Vācijas centrālā valdība un federālo zemju valdības vēl trešdien vienojās par stingru ierobežojumu noteikšanu cilvēku savstarpējiem kontaktiem novembrī.

Kā sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele, straujais saslimušo skaita pieaugums radījis pietiekamu politisko un sabiedrības atbalstu jaunu stingru ierobežojumu ieviešanai.

No pirmdienas visā valstī tiek slēgti restorāni, bāri, teātri, kinoteātri, peldbaseini un sporta zāles un tiek atcelti visi koncerti, bet skolas un bērnudārzi turpinās darbu.

Restorāni arī turpmāk varēs piedāvāt maltītes līdzņemšanai.

Publiskās vietās drīkst vienkopus atrasties tikai divu mājsaimniecību locekļi un ne vairāk kā desmit cilvēki.

Vācija pagarinās līdz 10.janvārim Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, saskaņā ar kuriem ir slēgtas kultūras un sporta iestādes, restorāni un bāri, trešdien paziņoja federālā kanclere Angela Merkele.

"Ja infekcijas situācija turpinās attīstīties tāpat kā pēdējās dienās, mēs atkal tiksimies 4.janvārī un federālās zemes pagarina direktīvu [par pašizolācijas pasākumiem] līdz 10.janvārim," sacīja Merkele pēc tikšanās ar 16 federālo zemju premjerministriem.

Tiekoties pirms nedēļas, Merkele un federālo zemju premjeri vienojās pagarināt novembra sākumā ieviestos pasākumus līdz "janvāra sākumam", ja ja nenotiks jaunu inficēšanās gadījumu skaita dramatiska samazināšanās, kas ir maz ticama. Toreiz netika noteikts konkrēts datums.

Pievēršoties uzņēmumu "BioNTech" un "Pfizer", kā arī uzņēmuma "Moderna" pieteikumiem apstiprināt to izstrādātās Covid-19 vakcīnas lietošanai Eiropā, Merkele sacīja, ka 70 miljoni abu vakcīnu dozu var tikt piegādātas nākamā gada pirmajā ceturksnī, ja tās tiks apstiprinātas.

Vācija otrdien pastiprināja karantīnas režīmu, kas noteikts cīņai pret jauno koronavīrusu, un to pagarināja no šī mēneša beigām līdz 14.februārim.

Vācijas kanclere Angela Merkele arī brīdināja par iespējamu valsts robežas kontroli, lai ierobežotu jaunu lipīgāku koronavīrusa paveidu izplatīšanos.

Merkele pēc vairākas stundas ilgām krīzes sarunām ar 16 federālo zemju premjerministriem sacīja, ka jaunākie ierobežojumi ir nepieciešami kā "piesardzības līdzeklis mūsu valstij, mūsu pilsoņu veselībai un arī ekonomikai".

Merkele un federālo zemju premjeri vienojās par obligātu prasību valkāt FFP2 maskas veikalos un sabiedriskajā transportā. Darba devējiem arī jānodrošina obligāta strādāšana no mājām, ja tas ir iespējams.

Uzņēmumi iepriekš tika aicināti darīt vairāk, lai atturētu savus darbiniekus no strādāšanas birojos un no sabiedriskā transporta izmantošanas.

Naftas cenas otrdien kritās zemāka pieprasījuma pespektīvu dēļ, jo Eiropas lielākā ekonomika Vācija paziņoja par stingru Covid-19 ierobežojumu atjaunošanu, kamēr tai līdz ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm ir grūti nodrošināt raitu vakcināciju pret jauno koronavīrusu.

ASV akciju cenas un vairums Eiropas akciju cenu kritās, jaunām bažām par Covid-19 izplatīšanos aizēnojot cerības par ASV ekonomikas ātru atkalatvēršanu.

Vācijas kanclere Angela Merkele un 16 federālo zemju premjeri ir vienojušies cīņā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus pagarināt līdz 18.aprīlim, kā arī noteikt stingrākus ierobežojumus aprīļa pirmajās piecās dienās, lai apturētu straujo inficēšanos ar jauno koronavīrusu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš kritizēts par lēnu vakcinācijas tempu, sacīja, ka Francijai vajadzētu vakcinēt "no rīta, dienas vidū un vakarā". Francijai draud trešais pandēmijas vilnis, bet tā atpaliek no daudzām Rietumvalstīm vakcinēto cilvēku skaita ziņā.

Vācijas federālā valdība plāno ar jaunu likumu noteikt visa valstī vienotus ierobežojumus cīņā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju, piektdien paziņojis valdības preses pārstāvis.

Līdz šim liela daļa teikšanas par ierobežojumu ieviešanu un atcelšanu atradās federālo zemju rokās.

Vācijas 16 federālo zemju premjerministri ir piekrituši ierosinājumam par jauna likuma pieņemšanu.

"Federālā valdība ciešā sadarbībā ar zemēm plāno nākamnedēļ nākt klajā ar likumprojektu, kas ietvers saistošus un visaptverošus ārkārtas ierobežojumus apgabaliem, kur [jauno Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 cilvēku septiņu dienu periodā] sasniegs vai pārsniegs simtu," ziņu aģentūrai "Reuters" sacīja avots valdībā.

Tiklīdz jauno inficēšanās gadījumu skaits atkal kristos, šie ierobežojumi tiktu atcelti, ziņo "Reuters".

Likumprojekts varētu būt gatavs otrdien, atklāja valdības preses pārstāvja vietniece Ulrike Demmere.

Cilvēkiem Vācijā no pirmdienas pašiem jāmaksā par ātrajiem Covid-19 testiem, un izņēmumi attieksies vienīgi uz tiem, kas nevar tikt vakcinēti, kā arī par 12 gadiem jaunākiem bērniem.

Kopš marta sākuma Vācijā tiek piedāvāti bezmaksas testi.

Kanclere Angela Merkele un federālo zemju premjeri vienojās par šiem noteikumiem, jo Covid-19 vakcīnas ir pieejamas visiem cilvēkiem un turpmāka testu apmaksa no nodokļu maksātāju līdzekļiem nav nepieciešama.

Tiesa gan, jaunajā kārtībā paredzēti paredzēti pārejas noteikumi.

Bērni vecumā no 12 līdz 17 gadiem un grūtnieces līdz 31.decembrim varēs veikt vismaz vienu bezmaksas testu nedēļā.

Arī cilvēki, kam jāveic tests, lai noslēgtu karantīnu pēc inficēšanās ar Covid-19 vīrusu, arī turpmāk varēs testus veikt bez maksas.

PCR testi, kam norīkojumus devuši ārsti vai sabiedrības veselības nodaļas, šīs izmaiņas neskars, un šajos gadījumos izmaksas tiks segtas.

Lielbritānijas parlamenta apakšnama Kopienu palātas deputāti pirmdien atbalstīja likumprojektu, kas daļēji neievēro pērn ar Eiropas Savienību (ES) noslēgtā breksita līguma nosacījumus, neraugoties uz ES iebildumiem un satraukumu valstī par šādu starptautisko tiesību pārkāpumu.

Kopienu palātas deputāti sākotnējā balsojumā par Lielbritānijas Iekšējā tirgus likuma projektu to atbalstīja ar 340 balsīm par un 263 pret, nodrošinot tā teksta detalizētu izskatīšanu četrās dienās, kuras iekrīt šajā un nākamajā nedēļā.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirms tam nosauca šo likumprojektu par "drošības tīklu" pret ES draudiem noteikt muitas tarifus Lielbritānijas iekšējā tirdzniecībā un pat apturēt pārtikas ievešanu Ziemeļīrijā no Lielbritānijas salas.

ES līderi ir noraidījuši šo argumentu un brīdinājuši Džonsonu, ka ir jāievēro saistības, kuras viņš pats uzņēmās pērn noslēgtajā breksita līgumā. ES ir aicinājusi Lielbritāniju līdz septembra beigām izņemt no šī likumprojekta tās daļas, kas neievēro breksita līgumu.