Baltijas mērogā salīdzinot galvaspilsētas, Rīga izceļas ar pārliecinošu iedzīvotāju skaita zudumu, kopš Latvija atguvusi neatkarību, savukārt Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētas spējušas apturēt iedzīvotāju skaita kritumu. Tallinā tas izdevās jau pēc 2005. gada, savukārt Viļņā – pēc 2012. gada, liecina LDDK Finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa apkopotie dati.

Kurš ātrāks?

Pērnā gada nogalē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs nāca klajā ar pētījumu par Rīgu Vai esam gatavi nākamajiem 820 gadiem? Rīgas paradīzes atslēgas meklējot. Tas angļu valodā atrodams LB interneta vietnē Makroekonomika.lv. Pētījumā tieši tiek nolikta Rīgas attīstība uz pārējo Baltijas galvaspilsētu fona. Galvenie secinājumi – Rīgā daudzi ekonomiskie rādītāji aug straujāk nekā valstī vidēji, piemēram, IKP uz vienu iedzīvotāju galvaspilsētā ir pat divas reizes lielāks nekā daudzos citos valsts reģionos. Tomēr izrādās, ka Tallinā un Viļņā viss notiek straujāk. Izaugsme ir vēl ātrāka, makroekonomiskie rādītāji vēl labāki.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ar straujiem soļiem tuvojas svētku laiks, kad viedtālruņa kamera ir īpaši noderīgs rīks skaisto mirkļu un sajūtu iemūžināšanai. Gan tumšo laiku rotājošās gaismas virtenes, gan cilvēki kustībā ir iemūžināšanas vērti, taču mainīgie gaismas apstākļi visnotaļ ietekmē viedtālruņa kameras sniegumu. Lai šosezon katrs uzņemtais attēls būtu ievērības cienīgs, Huawei tehnoloģiju eksperts ir apkopojis noderīgākās viedtālruņa kameras funkcijas.

Tumsa vairs nav šķērslis

Nereti nepietiekams gaismas daudzums ir primārais iemesls, kāpēc gala rezultātā uzņemtais attēls ir graudains vai izplūdis. Tāpēc mūsdienu tehnoloģiju izstrādātāji īpaši pievērš uzmanību viedtālruņa kameras iespējām naktī vai ierobežota apgaismojuma apstākļos, lai spontānos iedvesmas brīžos fotografēšanas aprīkojums atbalstītu kvalitatīvu attēlu uzņemšanu.

“Pateicoties galvenās kameras jaudīgajai gaismas jutībai un XD Fusion Pro algoritmam, Huawei Mate 50 Pro 50 MP Ultra Aperture kamera uzņem par 24 % vairāk gaismas nekā tā priekšgājēji. Kamera spēj uzņemt asas un detalizētas fotogrāfijas, mērot aukstās un siltās krāsas un gaišo un tumšo laukumu attiecību. Turklāt fotografēšanas laikā nakts režīms ļauj jau priekšskatījumā labāk saskatīt fotografējamo objektu, padarot to gaišāku un skaidrāku,” skaidro Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs.

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Latvijas vadošie zinātnieki un mācībspēki no Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), LU Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) un LU Matemātikas un informātikas institūta (LU MII), kas darbojas kvantu tehnoloģiju jomā, ir izveidojuši Latvijas kvantu iniciatīvu.

Apvienība palīdzēs pārraudzīt un koordinēt ar kvantu tehnoloģijām saistītās aktivitātes Latvijā, iesaistīties Eiropas kvantu tehnoloģiju sadarbības tīklos, sekot līdzi Latvijas industrijas vajadzībām un pārstāvēt tās intereses kvantu tehnoloģiju attīstībā.

Kvantu tehnoloģiju attīstība ir cilvēces mēroga izaicinājums, kura pārvarēšanā ir jāiesaistās ikkatrai valstij, un šī iniciatīva ir veids, kā Latvija iesaistās šajā izaicinājumā. Latvijas Kvantu iniciatīvas izveide ir iespēja savienot Latvijas zinātniekus ar Eiropas un pasaules zinātniekiem, koordinēt Latvijā veiktās aktivitātes kvantu tehnoloģiju jomā, lai tās būtu mērķtiecīgas un rezultatīvas. Iniciatīvas ietvaros norisināsies sadarbība ne tikai zinātnieku starpā, bet arī tiks iesaistīti uzņēmumi un valsts institūcijas.

Kamēr citās valstīs uzskata, ka elektroniskās cigaretes ir revolucionārs izgudrojums, politiķi Latvijā vēlas aizliegt elektroniskās cigaretes ar garšām.

Jautājums kļuvis aktuāls, jo jaunieši, kuri nemaz nav produkta mērķauditorija, masveidā aizraujas e-cigarešu lietošanu. Lietuva šādu likumprojektu pieņēma jau pērn, un pieredze rāda – sekas ir negatīvas – plaukstošs nelegālais bizness, jauniešu saindēšanās gadījumi, un nav neviena, kas uzņemtos atbildību, liecina informācija Youtube skatāmajā Sandija Semjonova veidotajā video E - CIGARETES / MĪTI UN PATIESĪBA.

Video aprakstā minēts, ka ideja par elektroniskajām cigaretēm radās Ķīnā jau pirms 20 gadiem. Tās tika ieviestas, lai palīdzētu cilvēkiem atmest smēķēšanu un drīz vien veiksmīgi izplatījās arī Eiropā. Cilvēki īpaši iecienījuši vienreizlietojamās e-cigaretes, kuru ražošanas industrija kļūst par vienu no straujāk augošajām pasaulē, lai gan vēl nav zināms, kā to lietošana ilgtermiņā ietekmē veselību.

Apskatot tuvāk jaunos “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” iesniegtos tarifu projektus, skaidri redzams, ka galvenais lielo izmaksu kāpuma cēlonis abos gadījumos ir viena pozīcija – izmaksas tīkla zudumu kompensēšanai.

Elektroenerģijas iegādi šo zudumu kompensēšanai operatori joprojām iecerējuši iepirkt par Nord Pool biržas spot cenām tā vietā, lai fiksētu šīs izmaksas, kas plānoto izmaksu kāpumu spētu samazināt par vairākiem desmitiem miljonu eiro.

Tīkla zudumi, kas rodas, pārvadot elektroenerģiju pa vadiem līdz galalietotājiem, kā fizikāls process ir ne tikai neizbēgami, bet arī iespaidīgi: “Augstsprieguma tīkls” tam izmanto aptuveni 170 gigavatstundu gadā, bet “Sadales tīkls” – aptuveni 255 gigavatstundas elektroenerģijas gadā.

Abu tīkla operatoru zudumu apjomi ierindo tos valstī lielāko elektroenerģijas patērētāju saraksta pašā augšgalā. Attiecīgi ar elektroenerģijas zudumiem un tehnoloģiska pašpatēriņa apjoma saistītā iepirkuma izmaksas ir vienas no lielākajām izmaksu komponentēm abos tīkla operatoru iesniegtajos tarifu projektos. Šobrīd “Augstsprieguma tīkls” tam paredz aptuveni 46 miljonus eiro gadā jeb 66% no kopējo izmaksu pieauguma, bet “Sadales tīkls” – 68 miljonus eiro gadā jeb 20% no kopējo izmaksu proporcijas jaunajā tarifu projektā.

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai kvalitatīvi produkti un pakalpojumi, bet arī rūpīgi un gudri pārdomāta uzņēmuma atpazīstamības stratēģija. Ne velti vairums izvēlas sākt ar sava uzņēmuma galveno vizītkarti – mājaslapu. Šis solis ir ļoti nozīmīgs uzņēmuma attīstības posms, jo potenciālie klienti un pircēji šodien arvien biežāk pirkumus izvēlas tieši interneta vidē. Tehnoloģiju attīstība, kā arī nesenā pandēmija ir ievērojami paātrinājusi e-komercijas procesus, palielinot konkurenci arī virtuālajā vidē. Lai panāktu, ka klients izvēlas tieši jūsu preci vai pakalpojumu, vairs nepietiek ar sevis prezentēšanu vien – ir nepārtraukti jārūpējas, lai uzņēmuma mājaslapa būtu dinamiska, saistoša un saprotama. Tātad regulāri ir jāveido kvalitatīvs un noderīgs saturs klientam saprotamā valodā. Vai zinājāt, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piedāvā finansiālu atbalstu līdz pat 80 % apjomā uzņēmumu tīmekļa vietņu izstrādei, uzlabošanai un pielāgošanai? Tā ir lieliska iespēja tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri vēl tikai domā par eksporta tirgu un savu tīmekļa vietņu lokalizāciju ir atlikuši uz vēlāku laiku. Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programma būs aktīva vēl tikai līdz 2023. gada augustam.

Mājaslapu lokalizācijas tendences

Uzņēmumu mājaslapu tulkošana un lokalizācija valodu pakalpojumu tirgū nav nekas jauns, taču pēdējos gados pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir sevišķi aktualizējies. Uzņēmēji neapstājas pie sasniegtā un paplašina savu tirgu, kas nozīmē, ka nepieciešamība pēc satura dažādās valodās pieaug. Jāsaprot, ka tīmekļa vietnes lokalizācija un tulkošana ir divi atšķirīgi procesi: tulkošana ir avota valodas teksta pārnešana mērķa valodā, savukārt lokalizācija ir daudz plašāks process, kas ietver gan tulkošanu, gan valodas pielāgošanu konkrētajam tirgum un kultūrai, gan arī satura atbilstību SEO parametriem. 2022. gada decembrī CSA Research veiktajā pētījumā vērojamas vairākas šobrīd būtiskas tendences globālajā mājaslapu lokalizācijas tirgū:

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Saeima šodien izvērtēšanai Ministru kabinetā nodeva vairāk nekā 10 000 pilsoņu kolektīvo iesniegumu par algu iesaldēšanu augstākajām valsts amatpersonām.

Valdībai līdz 15.aprīlim jāsniedz parlamentam ziņojums par izvērtējuma rezultātiem.

Kā iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, iniciatīvas autori iesniegumā aicinājuši iesaldēt Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, parlamentāro sekretāru, ministru un Saeimas deputātu algas līdz brīdim, kad būs stabilizējusies ekonomiskā situācija - apturēts inflācijas kāpums, inflācija samazināta līdz samērīgam līmenim, kā arī ir pārvarēta krīze, kas saistīta ar gāzes un elektrības cenu kāpumu.

Saskaņā ar atlīdzības likumā noteikto, šogad noteikts atalgojuma pieaugums augstākajām amatpersonām, tostarp deputātiem, iepriekš atzīmējis par iniciatīvas tālāko virzīšanu atbildīgās Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS). Pirms dažiem gadiem 13.Saeima bija lēmusi līdz savu pilnvaru termiņa beigām deputātu algas nepaaugstināt un saglabāt 2019.gada līmenī, taču no šā gada, atbilstoši likumam, atalgojums 14.Saeimas deputātiem automātiski pieaug.

Phillip Morris Latvia mātes kompānijai Philip Morris International (PMI) jau septīto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko globālo TOP darba devēju.

Šogad PMI bija viens no tikai 15 darba devējiem visā pasaulē, kas par izcilu personāla politiku un praksi saņēma šādu novērtējumu. Starptautiskā līmenī darba devējus katru gadu izvērtē un sertificē neatkarīgi auditori no Nīderlandē bāzētā TOP darba devēju institūta (Top Employers Institute).

Sertifikācijas procesā tiek vērtēta uzņēmumu cilvēkresursu stratēģija un ikdienas prakse, kā arī organizācijas ieguldījums labākas darba vides veidošanā. TOP darba devēju institūts ik gadus vērtē un sertificē darba devējus, pamatojoties uz labākajām un jaunākajām cilvēkresursu pārvaldības tendencēm. Institūta pētījumi un izvērtējums padziļināti aptver tādus faktorus kā pārvaldības un cilvēkresursu stratēģija, darba vide, talantu un spēju attīstības iespējas, karjeras un izaugsmes iespējas, dažādība, vienlīdzība un iekļaujoša pieeja, darbinieku labsajūta un citus.

Par "Preses Nama Kvartāla" biroju centra enkurnomnieku kļuvis viens no Latvijas vadošajiem auditoru, juridisko un finanšu konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem “Deloitte Latvia”.

“Deloitte Latvia” ofisa telpas tiks iekārtotas biznesa centrā 10. stāvā ar panorāmas skatu uz Daugavu un vecpilsētu. Pie biroja telpu funkcionālā plānojuma izstrādes tika piesaistīts vadošais arhitektu birojs “Arhis Arhitekti”.

Ofisa telpas būs aprīkotas ar modernākajām viedajām tehnoloģijām, kas pēc augstākajiem biroja standartiem regulēs optimālu mikroklimatu visa gada garumā un nodrošinās gandrīz nulles enerģijas patēriņu. “Deloitte Latvia” darbiniekiem būs pieejams trīs līmeņu virszemes stāvlaukums un noliktavas telpas.

“Nomas līguma parakstīšana ar “Deloitte Latvia” ir nozīmīgs atskaites punkts projekta realizācijā. Esam priecīgi, ka savas jaunās biroja telpas mūsu projektā izvēlas uz atbildīgu un ilgtermiņa darbību orientēts uzņēmums, kurš novērtē, cik būtiski ir nodrošināt cilvēku labsajūtu mūsdienīgā darba vidē. Biroju ēka tiek realizēta saskaņā ar ilgtspējīgas būvniecības principiem un gandrīz nulles enerģijas prasībām, atbilstot arī starptautiskā BREEAM sertifikāta “Excellent” standartiem, kas apliecina tās augsto kvalitāti, energoefektivitāti, ilgtspēju un nodrošinās komfortablu, veselībai draudzīgu vidi mūsu biroju nomniekiem,” stāsta Irēna Viļuma, projekta “Preses Nama Kvartāls” attīstības direktore.

Prasību, ka no 2023. gada 1. janvāra visai biomasai, kas tiek izmantota siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanā Latvijā, jābūt iegūtai ilgtspējīgā ceļā un tas jāspēj dokumentāri apliecināt - pierādīt, izpildīt varētu tikai vairākus mēnešus pēc šīs prasības spēkā stāšanās

Tāda atziņa skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā.

Jāatgādina, ka 1. janvārī spēkā stāsies direktīva, kura prasa centralizētajā siltumapgādē izmantojamās dedzināmās koksnes izsekojamību, bet, ja tādas nebūs, tad būs jāpērk CO2 kvotas, kas savukārt paaugstinās izmaksas un palielinās apkures tarifus.

Nav sistēmas“2. novembrī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas nosaka, ka siltumapgādes uzņēmumiem, kuru jauda ir 20 MW un vairāk, ir jāpierāda biomasas izcelsme, ilgtspēja. Sistēmas, kā to pierādīt, īsti nav, un tas nozīmē, ka, visticamāk, siltumapgādes uzņēmumiem būs jāpērk CO2 izmešu kvotas līdzīgi kā par dabasgāzi, bet tikai to apmērs būs divas reizes lielāks, jo biomasai ir apmēram divas reizes lielāki izmeši nekā dabasgāzei,” situāciju skaidro Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants.

Laiks, kad ekonomika ir atkarīga no sala, un mūsu vērtību skalas augšgalā atgriežas brīvība.

Šī gadsimta trešā desmitgade ir sākusies kā drudžains barjerskrējiens – kad pasaule sāka uzelpot pēc kovida nelaimes, sekoja nākamā – Krievijas agresija Ukrainā, ieilgstošs karš ar visām no tā izrietošajām sekām enerģētikā, sociālajā sfērā, ekonomikā.

Virspusēji atskatoties uz šiem dažiem gadiem, pirmajā brīdī gribas tos pat nodēvēt par “zudušu laiku”, – galvenokārt dēļ iespējām, kas palikušas nepiepildītas, jo enerģija bija jāvelta likstu, krīžu un nelaimju pārvarēšanai. Tomēr tas nebūtu tiesa, jo katrs no milzīgajiem izaicinājumiem ir devis savas mācības. Kovids kvalitatīvi jaunā līmenī pacēla mūsu spēju cīnīties ar pandēmijām, kā arī lika pārvērtēt valstu attieksmi pret veselības aprūpi, pieprasīja mūs plaši un strauji ieviest digitālus risinājumus pakalpojumiem un mainīja darba ikdienu. Krievijas agresija ir stiprinājusi Eiropas un NATO partneru vienotību, karš lika pārvērtēt brīvības un demokrātijas nozīmi, kā arī – pamatīgi izmainīja valstu attieksmi pret savu enerģētisko drošību. Lai arī šīs ir bijušas (un aizvien ir) baismīgi dārgas mācības, tomēr nebūtu pareizi šo laiku “norakstīt” kā zaudētu.

AS "Latvenergo" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 1,842 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 72,9% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,6 reizes - līdz 183,417 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gadā palielinājās 2,1 reizi, sasniedzot 1,231 miljardu eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 208,812 miljoni eiro, kas ir pieaugums 2,6 reizes.

Uzņēmumā skaidro, ka līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022.gadā Eiropa pakāpeniski atteicās no Krievijas gāzes, kas ietekmēja ne vien dabasgāzes, bet arī citu energoresursu piegādes, veicinot to cenu kāpumu.

Pērn "Nord Pool" sistēmas elektroenerģijas vidējā cena bija 2,2 reizes augstāka un sasniedza 136 eiro par megavatstundu (MWh). Tas notika, ņemot vērā, ka dabasgāzes cena 2022.gadā bija gandrīz trīs reizes augstāka, pārsniedzot 132 eiro par MWh. Latvijā elektroenerģijas cena pieauga 2,5 reizes, augustā sasniedzot vēsturisko mēneša vidējās cenas rekordu un pārsniedzot 467 eiro par MWh. Savukārt emisiju kvotu vidējā cena bija 81 eiro par tonnu, kas ir par 53% augstāka nekā 2021.gadā.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

2023. gadā gūt papildus peļņu ir vieglāk kā jebkad, pateicoties internetam. Ik dienas internetā tiek pārdoti produkti, sniegti pakalpojumi un veikti darījumi. Arī jūs varat gūt papildus ienākumus, ja esiet gatavs ieguldīt nedaudz laiku un, iespējams, apgūt jaunas prasmes.

Aplūkosim 5 reālus veidus, kā jūs varat sākt pelnīt naudu internetā 2023. gadā.

Pārdodiet fotogrāfijas un/vai video tiešsaistes fotobankās

Ja jums padodas fotogrāfēšana vai video filmēšana, tad jūs varat izmantot šo savu talantu, lai gūtu pasīvos ienākumus. Savus materiālus jūs varat pārdot fotobankās, piemēram, Shutterstock, Getty Images vai VideoHive. Šīs fotobankas piedāvā gūt 15-45% peļņu no katra materiāla, kas tiks pārdots. Labākais ir tas, ka katru materiālu ir iespējams pārdot kaut simts reizes un komisijas maksa tiks iegūta katru reizi.

Izveidojiet savu tiešās piegādes veikalu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu, kurā var iepazīties ar vairākiem 5G izmantošanas piemēriem, kas nākotnē virkni nozaru un mūsu mijiedarbību ar pasauli mainīs līdz nepazīšanai.

Drošāka pārvietošanās ar autonomo transportu

Viena no jomām, kur 5G jau tuvākajā nākotnē atstās ievērojamu nospiedumu, ir transports. Segments, kas šajā ziņā gūs vislielākās priekšrocības, ir autonomie transportlīdzekļi, kas citviet pasaulē jau parādās satiksmē. Viena no funkcijām, ko 5G sniegs bezšofera auto, ir spēja dažādos veidos izveidot savstarpējos sakarus. Piemēram, autonomie transportlīdzekļi varēs savstarpēji sazināties un šādā veidā izvairīties no avārijām. Izmantojot jaunās paaudzes sakaru tehnoloģijas, šie auto spēs sazināties arī ar citiem objektiem, gājējiem, satiksmes vadības sistēmām tieši krustojumos. Tas ļaus ievērojami uzlabot drošību, jo automašīnas varēs sajust apdraudējumu daudz agrāk un izmantot automatizētas sistēmas, lai vajadzības gadījumā iedarbinātu bremzes, uzņemtu ātrumu vai stūrētu. Piemēram, automašīnas varēs sajust gājējus pēc viedtālruņu izstarotajiem signāliem. Vienu no piemēriem, kur šobrīd tiek izmantoti autonomie auto ar iespējotu 5G, iezīmē “Huawei” sadarbība ar Taizemes Srijaijas slimnīcu. Jaunās partnerības ietvaros 5G darbināti pašbraucošie transportlīdzekļi tiks izmantoti medicīnas preču piegādēm slimnīcai. Tas ne tikai samazina darba slodzi, bet arī COVID-19 izplatību, kas slimnīcu darbinieku vidū ir ļoti augsts.

Turpinot attīstīt savu nākamās paaudzes mobilo sakaru tīklu, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” jau šobrīd ieslēdzis 172 5G bāzes stacijas visā Latvijā, aprīlī to kopējam skaitam sasniedzot jau 200. Tāpat līdz ar 5G tīkla aktivizēšanu uzņēmums sāk piedāvāt 5G pakalpojumus gan privātpersonām, gan biznesa klientiem.

Plānots, ka līdz gada beigām “Bite” tīklā darbosies vairāk nekā 350 5G bāzes stacijas, operatora 5G tīklam aptverot teju 30% Latvijas teritorijas un nodrošinot 5G pieejamību līdz pat 50% Latvijas iedzīvotāju.

Šobrīd “Bite” 5G tīkls darbojas vairākās Latvijas pilsētās – Rīgā un tās apkārtnē, Carnikavā, Ādažos, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Jūrmalā, Ogrē, Dobelē, Valmierā, Gulbenē, Koknesē, Ikšķilē, Salaspilī, Rēzeknē, Iecavā, Jēkabpilī, Baldonē, Kuldīgā, Siguldā, Cēsīs, Saulkrastos, Aizputē un Bauskā. Savukārt līdz gada beigām tas būs pieejams arī Talsos, Tukumā, Saldū, Balvos, Kandavā, Alūksnē, Limbažos un citviet.

“Tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte, un nākamos 10 gadus mūsu fokuss tiks veltīts 5G. Jau līdz šim esam mērķtiecīgi strādājuši pie 5G ieviešanas “Bite” tīklā kopā ar mūsu partneri “Ericsson”, sagatavojot tīklu 5G apraidei, aprīkojot bāzes stacijas ar modernām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Šobrīd mūsu mērķis ir izbūvēt 5G tīklu priekšpilsētās, mazākās pilsētās, kā arī lielākajās Latvijas pilsētās, kur ir ne vien augsts mobilā interneta patēriņš, bet arī liels skaits “Bite” tīklā pieslēgto ierīču. Kopumā līdz 2023. gada beigām tīkla attīstībā investēsim 17 miljonus eiro, no kuriem puse tiks novirzīti tieši 5G attīstīšanai,” informē "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Būt zaļam ir modē. Uzņēmumu mārketinga komunikācijā redzam saukļus, kuros ņirb tādi jēdzieni, kā “zaļš”, “ekoloģisks”, “klimata neitrāls”, “videi draudzīgs” un tamlīdzīgi.

Līdz šim par šādu korporatīvās reputācijas un produktu mārketinga stiprināšanu mēdzām līdzjūtīgi pasmaidīt, bet šobrīd uzņēmējiem būtu jāapzinās, – par maldinošām darbībām ilgtspējas jomā būs jāatbild. Pasaulē pieaug t.s. zaļmaldināšanas (no angļu greenwashing) gadījumu skaits, kad uzņēmējiem jāpiedzīvo finansiāli un reputācijas zaudējumi dēļ piemelošanas savā publiskajā komunikācijā. Ņemot vērā ilgtspējas pieaugošo nozīmi, Eiropas Savienība ir izvirzījusi kā prioritāti stingrāku zaļmaldināšanas kontroli, paredzot lielākus sodus par patērētāju maldināšanu un manipulācijām.

Ko tas nozīmē?

Zaļmaldināšana ir jauns jēdziens Latvijā, kas apzīmē manipulatīvus, nepatiesus apgalvojumus un rīcību saistībā ar uzņēmuma darbībām ilgtspējas jomā (vides, korporatīvās pārvaldības un sociālie jautājumi), šādi gūstot konkurences priekšrocības vai radot sev labvēlīgākus apstākļus. Īsi sakot, – runa ir par uzņēmumiem, kuri sabiedrībā aktuālo ilgtspējas tēmu iekļauj savā mārketinga stratēģijā, taču realitātē nekādas iniciatīvas vai darbības, lai kļūtu ilgtspējīgāki, tie faktiski neveic vai veic jau šķietami nepietiekoši.

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Vašingtonas "Wizards" un Latvijas valstsvienības spēlētājs Kristaps Porziņģis ar viņam piederošās SIA "JMK Investments" starpniecību investējis nekustamajā īpašumā un vairākos Latvijas uzņēmumos ēdināšanas un sporta preču jomās, liecina "Firmas.lv" informācija.

"JMK Investments" ir Porziņģim pilnībā piederošs uzņēmums, kas reģistrēts 2021.gada 2.februārī, un tā pamatkapitāls ir 10 000 eiro. Kompānijas valdē ir Porziņģis un bijušais baņķieris Guntis Beļavskis. Kā uzņēmuma darbības joma norādīta nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana.

Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka kompānija pirmajā darbības gadā piesaistīja līdzekļus aizņēmuma veidā no īpašnieka Porziņģa un veica būtiskas investīcijas nekustamajā īpašumā, kas, pēc ziņojumā paustā, ir viens no ienesīgākajiem un efektīvākajiem veidiem naudas līdzekļu saglabāšanai un pavairošanai.

Bilance liecina, ka uzņēmuma aizņēmumi veido 9,7 miljonus eiro, bet ilgtermiņa ieguldījumi bija 7,87 miljoni eiro, tajā skaitā 6,45 miljoni eiro nekustamajos īpašumos un 1,36 miljoni eiro citu uzņēmumu kapitālā.

Latvija lielākos emigrācijas viļņus piedzīvoja pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, pēc ekonomikas recesijas no 2008. līdz 2011. gadam. Ik gadu valsti pametušo skaits ir mazpilsētas vērtībā, un iespējams, ka mūs sagaida trešais emigrācijas vilnis, kas atšķirsies no citiem ar cēloni.

Pats fakts, ka valsti, kurā nenotiek dabas kataklizmas, katastrofas un kurā nav kara šausmu, pamet vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku ik gadu, ir jautājuma «kāpēc?» vērts! Nav šaubu, ka zaudēti simtiem tūkstošu cilvēku, kuri būtu gan patērētāji, gan preču un pakalpojumu pircēji, gan arī labumu radītāji – darbarokas. Reemigrācija notiek, cilvēki arī atgriežas, tomēr daudz mazāk nekā aizbrauc, tādēļ ik gadu dienaskārtībā būtu jābūt tūkstošiem «kāpēc?». Ir jāapzinās un jāpieņem jautājums, mēģinot meklēt atbildi. Virzība no vispārējā uz konkrēto ir riskanta, jo ik reizi satur konfliktu un aizvainojumu, kas jānošķir, lai redzētu tikai sistēmiskus riskus un aplamības, kas attiecināmas uz visiem.

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.