Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā šogad iekļuvuši 35 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 21 uzņēmums no Lietuvas, liecina ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.

Latvija CAE uzņēmumu "Top500" reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu.

No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu "Top500" visaugstāko pozīciju - 151. reitinga vietu ieņem AS "Latvenergo". Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 16 pozīcijām un uzrādījis apgrozījuma kāpumu 10% un pelņas kāpumu 91% apmērā. Reitingā iekļauti arī SIA "Rimi Latvia" (300. reitinga pozīcija), SIA "Maxima Latvija" (302.), AS "Elko Grupa" (311.) un SIA "Orlen Latvija" (425.).

Šo piecu Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā bija 6,072 miljardi eiro, bet peļņa - 452,12 miljoni eiro. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 13 189 darbinieku, kas ir apmēram 1,5% no visa darbaspēka Latvijā.

28.reizi klajā nācis Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un Latvijas zāļu ražotāju AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi un analizēta situācija teju 40 būtiskākajās uzņēmējdarbības nozarēs.

TOP500 svinīgā atklāšana norisināsies videoformātā – Dienas Biznesa portālā www.db.lv 11.decembrī būs vērojama īpašu TOP500 godalgu pasniegšana piecās nominācijās – veiksmīgākais ražotājs, nacionālā kapitāla gada uzņēmējs, nacionālā kapitāla uzņēmuma lielākais izrāviens krīzes laikā, nacionālā kapitāla izrāviens IT jomā un lielākais maiznieks.

Rezumējot TOP500 izdevumā apkopotos datus un biznesa rādītājus, Izdevniecības Dienas bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš secina - 2023. gads bijis labs pozitīvās domāšanas paraugs un arī paraugs tam, kā protam nereaģēt uz acīmredzamu recesijas brīdinājumu. Iekšzemes kopprodukta izaugsme 2023. gadā bija negatīva – kritums par nieka 0,3%. Krituma iemesli bija vispārēji, un tomēr 2024. gads iesākās ar optimistiskām prognozēm, ka viss jau varētu būt labi. Bet vienīgais, ko valsts saņēma 2024. gada nogalē, kad jau bija skaidrs, ka Latvija ir ieslīgusi ilgstošā recesijā, bija nodokļu celšana vai tādas to izmaiņas, kas neveicina attīstību. “2025. gads nebūs nekāds lielās atkopšanās gads, ja paši to par tādu nepadarīsim, izvēloties pareizo kustības virzienu. Kustas visi kopā, un viena piebilde noslēgumā par lēmumu pieņēmējiem ir tāda, ka vieglāk kustēties ir ar tukšām kabatām. Proti, kritiskos brīžos nepaēdis cilvēks ir motivētāks. Tieši motivācijas valsts pārvaldē šobrīd pietrūkst, un ir redzams, ka algu celšana to nekādi nevairo. Varbūt kabatas jāpadara vieglākas, lai skriet būtu vieglāk un domāt - raitāk?,” retoriski vaicā G.Madžiņš.

Dienas Biznesa speciālizdevuma TOP500 atklāšanas ietvaros 11. decembrī notika ekspertu diskusija Latvijas zelts: Vietējie uzņēmumi ceļā uz starptautisku līderību, kas pavēra skatu uz būtiskāko tautsaimniecības izaugsmes izaicinājumu.

Diskusijā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, kā arī Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Pēc diskusijas tika paziņoti Dienas Biznesa TOP500 speciālbalvu nominanti.

Dienas Biznesa “TOP 500” iniciētās diskusijas jautājums ir tas, uz kuru jāsniedz atbilde, lai Latvija kopumā kļūtu labklājīgāka un bagātāka valsts nākotnē. Dienas Bizness, pasniedzot TOP500 balvas, īpaši uzsver nacionālā vai vietējā kapitāla nozīmi, tomēr nepietiek vien ar atzinību un apziņu, ka mums ir nacionālā kapitāla uzņēmumi. Ir skaidrs, kas ir nacionāla kapitāla uzņēmumi, bet par vietējo kapitālu nereti jau runājam Baltijas mērogā, jo reģionāli kļūstam aizvien vienotāki.

Klajā nācis jaunākais Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500+, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi un analizēta situācija teju 40 būtiskākajās uzņēmējdarbības nozarēs.

Vērienīgajā izdevumā, kurš šogad tiek izdots jau 29.reizi, apkopoti Latvijas pelnošākie, vietējā un ārvalstu kapitāla uzņēmumi, lielākie uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, lielākie koncerni, nozaru un reģionu līderi, lielākie EBITDA pelnītāji, lielākie darba devēji u.c.

1.decembrī restorānā Whitehouse norisinājās TOP 500 svinīgā atklāšanas ceremonija, kurā tika pasniegtas arī īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025:

Restorānā Whitehouse 1.decembrī norisinājās Dienas Biznesa kopā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha tapušā zīmola izdevuma TOP 500 svinīgā atklāšanas ceremonija.

Svinīgajā pasākumā tika pasniegtas arī īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025:

Uzņēmumi, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, ne tikai nodarbina cilvēkus un maksā viņiem algu, bet arī samaksā nodokļus, kas ir pamats ne tikai sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu finansēšanai, bet arī darba algu izmaksai valsts pārvaldē strādājošajiem un politisko lēmumu pieņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP500 stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Viņš uzsver — jo labāk attīstās tautsaimniecība, jo lielāki ir nodokļu ieņēmumi un valsts spēj atļauties vairāk piešķirt naudu, kam nepieciešams, tas nozīmē, ka būtībā valsts politisko lēmumu pieņēmējiem un valsts pārvaldei jābūt ieinteresētiem, lai uzņēmējdarbība Latvijā attīstītos, nevis stagnētu vai vēl vairāk sarautos, taču brīžam rodas sajūta, ka bizness tiek uzskatīts par kaut ko ierobežojamu un kontrolējamu.

Investējot ražotnes paplašināšanā, jaunu CNC iekārtu iegādē un izstrādājot mazizmēra koka privātmājas projektu, kuru plānots ražot sērijveidā, SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs cer piesaistīt jaunus klientus.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.decembra numurā lasi:

DB analītika

IKP 3. ceturksnī pieaudzis par 2,5%

Top500

Latvijas biznesa līderi izdevumā TOP500

Ideju mežs

Latvija – trešajā vietā pasaulē pēc saliekamo koka māju eksporta uz vienu

Iedzīvotāju

Latvijas eksporta izcilības

Latvijas panākumi sieviešu apakšveļas un apakšveļas daļu – elastīgo lenšu –eksportā

Metāllūžņi

Tolmets stāsts: kā kļūt par pasaules mēroga tirgus spēlētāju?

Enerģētika

Vai vēja enerģija un vides aizsardzība ir dilemma?

Elektromobilitāte

Valsts atbalsta trūkums samazinās izaugsmes tempu

Transporta koridors

Zīda ceļa jaunais virziens cauri Dienvidkaukāzam

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP500+, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi, tika pasniegtas arī īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025. Turpmākajos izdevumos iepazīstināsim ar nominantiem tuvplānā un sākam ar titula Gada uzņēmējs 2025 ieguvēju – uzņēmuma Light Guide Optics International vadītāju Daumantu Pfafrodu - personību, kas apvieno inženieriju, vīziju un drosmi. Cilvēku, kurš savā nozarē nes Latvijas vārdu pasaulē.

Desmit gadu laikā uzņēmumam Light Guide Optics International izdevies sasniegt ievērojamu izaugsmi. Uzņēmuma peļņa pieaugusi gandrīz deviņas reizes, 2024. gadā sasniedzot 21,69 miljonus eiro, savukārt apgrozījums palielinājies vairāk nekā sešas reizes, 2024. gadā veidojot 57 miljonus eiro. Šo attīstības stāstu lielā mērā raksturo uzņēmuma vadītāja un īpašnieka Daumanta Pfafroda mērķtiecīgā pieeja, spēja domāt ilgtermiņā un drosme attīstīt augsto tehnoloģiju ražošanu globāli konkurētspējīgā nozarē. Daumanta Pfafroda vadībā Light Guide Optics International kļuvis par vienu no spilgtākajiem Latvijas ražošanas un eksporta veiksmes piemēriem, apliecinot ne tikai uzņēmuma finanšu rezultātus, bet arī stratēģisku līderību un ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.

Iepriekš TOP500 vēsturē vēl nav pasniegtas balvas atsevišķiem cilvēkiem. Vienmēr balvas ir saņēmuši uzņēmumi, tomēr mēs zinām, ka viss sākas no cilvēkiem, kuri izdara izvēles, pieņem lēmumus un cīnās par kādu ideju.

TOP500 balvu Nacionālā kapitāla gada uzņēmējs šogad saņem Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs.

Viņš ir kūdras produktu entuziasts, kurš nenolaida rokas arī tajā brīdī, kad kūdras nozarei tālākās attīstības perspektīvas aizsedza tumši mākoņi, kā rezultātā daļa sabiedrības šo nozari emocionāli jau norakstīja. Uldis Ameriks ar savu degsmi un nepiekāpību aizrāva arī citus ar purviem un kūdru saistītus aktīvus cilvēkus, kuru kopīgā darba rezultātā nozarē ir iegūta otrā elpa.

U. Amerika ieceru materializācija jau mainījusi šodienu, bet perspektīvā iecerēto projektu īstenošana šo nozari var izmainīt līdz nepazīšanai nākotnē.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP500+, kas tapis sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Opha, tika pasniegtas īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lursoft IT speciālbalva saņēmēju AS Balticovo.

Olu ražošanas uzņēmums, kas šobrīd pazīstams ar nosaukumu Balticovo, pastāv kopš 1972. gada. Uzņēmums ir spējis pārvarēt visas grūtības pēc Latvijas brīvības atjaunošanas. AS Balticovo stabili palielina apgrozījumu, darbinieku skaitu un nodokļu maksājumus. 2014. gadā AS Balticovo strādāja 257 darbinieki, bet 2024. gadā - 360 darbinieki. Noslēdzot 2025. gadu, AS Balticovo strādāja 405 darbinieki. Lursoft IT speciālbalva tika pasniegta par uzņēmuma 2024. gada rezultātiem, kas principiāli demonstrē stabilus finanšu rezultātus un ilgtspēju.

AS Balticovo Latvijas ražotnēs kopumā saražoja 681 miljonu olu. Uzņēmuma apgrozījums pārskata gadā sasniedza 112,1 miljonu eiro, uzņēmuma peļņa veidoja 11,77 miljonus eiro.Ieņēmumu struktūrā būtiskāko daļu veidoja ieņēmumi no čaumalu olu pārdošanas, kam seko šķidro olu produktu un vārīto olu segments. Apgriezienus turpina uzņemt uzņēmuma jaunie produkti – olu makaroni un olu saldējums.Aptuveni 70% no produkcijas uzņēmums eksportēja. Tieši 2024. gads iezīmē brīdi, kad Balticovo uzsāk pārtikas produktu no pašu ražotām olām piedāvājumu. Pieprasījums pēc olu makaroniem un olu saldējuma aug un tirgū tiek novērtēts.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP500+, kas tapis sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha, tika pasniegtas īpašas TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī SIA Lursoft IT speciālbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Privātā kapitāla uzņēmums Vidzemē balvas saņēmēju – SIA Firma Madara 89.

Uzņēmums Firma Madara 89 dibināts 1993. gadā un laika gaitā kļuvis par lielāko zīmola top! vārda nesēju Latvijā. Veikalu tīkla top! iepirkumu grupā Firma Madara 89 veido 56,51% ar 111 veikaliem no 220 top! veikaliem visā Latvijā. Uzņēmums darbojas arī ar citiem zīmoliem.

top! un citi

SIA Firma Madara 89 ir viens no Latvijas lielākajiem pārtikas un nepārtikas preču vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem ar 100% vietējo kapitālu, kas savas pastāvēšanas laikā ir veiksmīgi attīstījies un pilnveidojies, kā arī ir vietējā veikalu tīkla top! lielākais partneris. Savā pastāvēšanas laikā tas atvēris jau 111 veikalus top! un mini top!, 12 Labais, četrus Skapis un septiņus ēdināšanas uzņēmumus Pasēdnīca dažādās Latvijas pilsētās un ciemos. Tāpat uzņēmums nodrošina preču piegādi no diviem loģistikas centriem Rīgā un Smiltenē.

Viens no straujāk augošajiem eksportētājiem pēc TOP500 datiem 2023. gadā Rikon AS pērn apgrozījumu palielinājis par trešdaļu, bet šogad to grasās palielināt vēl divas reizes, Dienas Biznesam apstiprināja uzņēmuma ekonomikas direktore Alīna Deimonta.

2023. gadā Rikon AS apgrozījums sasniedza 10,2 miljonus eiro un peļņa bija 315 tūkstoši eiro, bet 2024. gada provizoriskie apgrozījuma rezultāti ir 15 miljoni eiro un peļņa 600 tūkstoši. Savukārt 2025. gadā vismaz apgrozījuma rezultāti varētu dubultoties, ievērojot plānoto ražošanas apjomu pieaugumu. Dienas Biznesa izdevumā TOP500, kurā apkopoti 2023. gada tautsaimniecības rezultāti, Rikon AS ierindojas straujāk augošo eksportētāju TOP.

Nākošgad dubultos ražošanas apjomu

2024. gadā Rikon veiksmīgi realizēja līgumus Gruzijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Spānijā un Bosnijā un Hercegovinā. 2025. gadā Rikon plāno pabeigt projektus Turcijā un Slovākijā, kā arī atkārtotu pasūtījumu no Spānijas valsts dzelzceļa operatora ADIF 3 A-RMG (automātiskie portālceltņi), kas Rikon ierindos starp nedaudzajiem uzņēmumiem ar pieredzi pilnībā automātisko celtņu piegādē. Kopumā 2025. gadā RIKON piegādās 12 celtņus, vairāk nekā divkāršojot ražošanas apjomu salīdzinājumā ar 2024. gadu. Jāatzīmē, ka celtņi atšķiras atkarībā no projekta. "Katrs klients vēlas kaut ko atšķirīgu, un tam ir atšķirīgas prasības attiecībā uz celtņu specifikācijām. "Katrā projektā celtņi atšķiras pēc izmēra, celtspējas un citiem parametriem. Rikon vienmēr cenšas pielāgoties klienta vēlmēm," saka Alīna Deimonta.

Olu ražošanas aktīvu iegāde ārzemēs (Lielbritānijā) ir iespēja īstenot strauju izaugsmi, vienlaikus tiek attīstīta jauna, uz olu proteīna bāzēta sporta uztura produktu līnija, kas perspektīvā varētu kļūt par nozīmīgu uzņēmuma vērtības ģeneratoru.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Agrova International dibinātājs, lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs. Viņš norāda, ka 2026. gadā plānots sākt būvēt jaunu olu ražošanas novietni un cāļu audzēšanas fermas Lielbritānijā, savukārt Alūksnē uzbūvēt trīs jaunus cehus ar jaudu 125 000 dējējvistu katrā, kā arī izveidot tiem atbilstošu infrastruktūru.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.janvāra numurā lasi:

DB analītika

Latvija otrajā vietā pārapdzīvotībā

Tēma

Pēdējo 35 gadu laikā Latvija ir viens no pasaules līderiem izmešu apjoma samazinājumā

Nodokļi

Degvielas, alkohola un tabakas pircēji stiprinās valsts maku

Eiropas tirgū arvien aktīvāk ienāk globālie tehnoloģiju milži, tāpēc stratēģiski izdevīgāk būtu attīstīt dažus, bet spēcīgus uzņēmumus, nevis saglabāt ļoti sadrumstalotu tirgu ar daudziem maziem spēlētājiem.

To intervijā DB norāda Dāvis Siksnāns, Latvijas pirmā vienradža Printful dibinātājs un autoparku pārvaldības risinājumu uzņēmuma Mapon izpilddirektors.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.februāra numurā lasi:

DB analītika

Latvijas minimālā alga Eiropas zemo algu sadaļā

Tēma

Samazinās ASV imports un palielinās ASV eksports

Top500

Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Kurzemē – LSEZ Jensen Metal SIA

Uzņēmējdarbība

Nodokļu maksātāju kļūst vairāk

Ekonomikas barometrs

Algas augušas straujāk nekā produktivitāte

Enerģētika

Interese par lieljaudas bateriju tehnoloģijām turpina augt

Portrets

Dace Grinsone, KOOL valdes locekle

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP500+, kas tapis sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha, tika pasniegtas īpašas Dienas Biznesa TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī SIA Lursoft IT speciālbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Kurzemē balvas saņēmēju LSEZ Jensen Metal SIA.

LSEZ Jensen Metal SIA dibināts 2004. gadā. Uzņēmuma ražotnē tiek veikts pilns darbu cikls, sākot no sērijveida produkcijas līdz unikālu, individuāli izstrādātu priekšmetu izgatavošanai. Galvenie darbības virzieni ir nerūsējošā tērauda un melnā metāla metinātas iekārtas un komponenti pārtikas rūpniecībai un citām industrijām, kā arī furnitūras metāla komponenti. Uzņēmuma izstrādājumu klāsts šobrīd ir ļoti plašs – no plaukstas lieluma elementiem līdz konstrukcijām, kas sasniedz nelielas mājas izmērus. Uzņēmuma specifika ir izstrādājumu izgatavošana lieliem globāliem spēlētājiem saskaņā ar to dizainu un tehniskajām specifikācijām. Gala produkti nonāk dažādās pasaules valstīs, un ikdienā, ļoti iespējams, ikviens ir kaut kādā veidā saskāries ar produkciju, kura ir ražota, izmantojot Jensen Metal izstrādājumus.

Demogrāfija ir mūsu valsts galvenā ekonomiskā problēma nākotnē, un tā tieši ir atkarīga no dzīves dārdzības - pārtikas cenām, elektrības cenām un citiem faktoriem, intervijā Dienas Biznesam atklāja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns prof. Jānis Priede.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.februāra numurā lasi:

DB analītika

Apdrošināšanas apjoms pērn audzis par 4,5%

Tēma

Olu melanžs no Latvijas visā Eiropā, Āzijā un pat Jaunzēlandē

Melanža un olu pulvera eksportā Latvija konkurē ar Ķīnu, Indiju un Ukrainu

Aktuāli

Izmēram ir nozīme. Baltija kļuvusi par reģionu, kur notiek salīdzinoši straujas nodokļu sistēmas izmaiņas

Nodokļi

Sezonālās svārstības ietekmē nodokļu maksājumus

Top500

Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Latgalē – AS Latvijas Maiznieks

Grāmatvedība

Dzīve divu standartu ēnā. Zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA Ievas Liepiņas birojs vadītāja Ieva Liepiņa

Viņš Latvijā izaudzis kā uzņēmumu vadītājs, izpircis ārvalstu kompāniju aktīvus un pats kļuvis par uzņēmumu īpašnieku, biznesu attīstot Latvijā.

Pašlaik dienaskārtībā ir vērienīgi projekti, kuri var būtiski mainīt vairākas Latvijas tautsaimniecības nozares. Vienmēr koncentrēts uz mērķi, sasniegumu, daudz nespriedelē par riskiem, izlēmīgs un vairumā gadījumu ātri pieņem lēmumus. Viņš ir viens no tiem uzņēmējiem, par kuriem var teikt, ka nedomā, ko valsts viņam dos, bet kurš gudro, ko var dot valstij.

Ar vārdu Latvija Guntars Kokorēvičs ir uzņēmējdarbībā un daļēji arī tādēļ viņam pasniedzam balvu TOP500 Nacionālā kapitāla gada uzņēmējs.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP500+, kas tapis sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha, tika pasniegtas īpašas Dienas Biznesa TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī SIA Lursoft IT speciālbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Latgalē balvas saņēmēju AS Latvijas Maiznieks.

AS Latvijas Maiznieks ir lielākais maizes ražotājs Latvijā, kas pēdējo piecpadsmit gadu laikā mērķtiecīgi attīstījis ražošanu, kvalitātes sistēmas un produktu portfeli, nostiprinot savas pozīcijas gan vietējā tirgū, gan eksportā.Ilgtermiņa domāšanaKopš 2010. gada uzņēmuma modernizācijā investēti vairāk nekā 40 miljoni eiro.

TOP darba devējs

Uzņēmuma nozīmīgā loma reģionā apliecināta arī ar faktiem – Latvijas Maiznieks jau septīto reizi atzīts par lielāko nodokļu maksātāju Latgales reģionā, savukārt TOP darba devēja titulu Latgalē uzņēmums saņēmis jau 11. gadu pēc kārtas. Šobrīd uzņēmumā strādā vairāk nekā 440 darbinieku, padarot to par vienu no lielākajiem privātajiem darba devējiem reģionā.Svarīgs attīstības virziens ir kvalitāte un ilgtspēja. BRC sertifikācija apliecina uzņēmuma atbilstību augstākajiem starptautiskajiem pārtikas drošības un kvalitātes standartiem. Vienlaikus daļa produkcijas, tostarp zīmola Maiziņš porcijmaizītes, tiek ražota, izmantojot zaļo enerģiju, sperot nozīmīgu soli uzņēmuma ilgtspējas stratēģijā.

IT nozare ir viena no straujāk augošajām visā pasaulē un tā ir arī nākotnes nozare, bez kuras neiztiks neviena valsts. Tādēļ Top500 balva Nacionālā kapitāla izrāviens IT jomā tiek tehnoloģiju uzņēmumam ZZ Dats.

SIA "ZZ Dats" pagājušajā gadā strādāja ar 15,209 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 36,5% un bija 2,465 miljoni eiro.

ZZ Dats ir uzņēmums, kas izveidojis vienotu pašvaldību IT risinājumu sistēmu visu iespējamo pašvaldības funkciju atbalstam. ZZ Dats veic sistēmu un risinājumu izstrādi uzņēmumiem, to testēšanu ieviešanu, uzturēšanu un apkalpošanu.

Balvu saņēma SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Pērn, pirmo reizi pēdējo 30 gadu laikā, Rīga jauno mājokļu pārdošanas apjoma ziņā apsteidza Tallinu, un arī 2026. gadā šī tendence saglabājas nemainīga.

To intervijā DB norāda Kristjans-Tors Vehi (Kristjan-Thor Vähi), Invego izpilddirektors.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3.marta numurā lasi:

DB analītika

Nodarbināto skaits audzis, bezdarba līmenis nemainīgs

Tēma

Tehnoloģiskā plaisa starp Āziju un Rietumvalstīm strauji palielinās

Ekonomikas izaugsme

Vajadzīgs tilts starp zinātni un biznesu

Aktuāli

Drošība - izaugsmes dzinējspēks

Atkritumu apsaimniekošana

Konkurences atvilnis atkritumu apsaimniekošanas nozarē

Top500

SIA Lursoft IT speciālbalva – AS Balticovo

Portrets

Kristaps Mors, Power Mining līdzīpašnieks un izpilddirektors

Ceļvedis

Mārtiņš Jēkabsons, SEXYSTYLE vadītājs

Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Mikrotīkls", kas darbojas ar zīmolu "MikroTik", ir Latvijas datortīklu aprīkojuma ražotājs. Tā pamatprodukcija ir bezvadu iekārtas un maršrutētāji, kā arī maršrutētāju programmatūra. Uzņēmums ir dibināts 1996. gadā un kopš tā laika vērojama tā nemitīga izaugsme.

Pērnā gada apgrozījums pārsniedz 401 miljonu eiro, kas ir pieaugums pret 2022. gadu par 20%. Savukārt peļņa 2023. gadā bija 100 miljoni eiro. MikroTik ir nemainīgs elektronikas nozares līderis un saņem balvu kā TOP500 Veiksmīgākais ražotājs.

Balvu saņēma SIA “Mikrotīkls” Loģistikas un ražošanas direktore Dace Priedeslaipa.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” publicētajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 26 uzņēmumi no Lietuvas, 16 no Igaunijas un tikai astoņi no Latvijas.

Lai arī mūsu valsts uzņēmumu pārstāvniecība reitingā ir pieticīga, pelnošākā kompānija no visām reitingā iekļautajām ir tieši no Latvijas – “Latvenergo”. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas uzņēmumu skaits reitingā pieaudzis no sešiem līdz astoņiem. Kopumā Latvijas uzņēmumi nodrošina 11,46% no reitingā iekļauto uzņēmumu kopējā apgrozījuma un 25,2% no peļņas.

Baltijas Top50 uzņēmumu kopējais apgrozījums 2023. gadā sasniedza teju 69,7 miljardus eiro, bet peļņa – 2,8 miljardus eiro. Pirmās piecas vietas šī gada reitingā ieņem Lietuvas uzņēmumi, pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas un viens Latvijas uzņēmums.

Par Top50 reitinga līderi kļuva mazumtirdzniecības un aptieku tīklu pārvaldītājs “Vilniaus prekyba”, kura apgrozījums pieaudzis līdz teju 7,7 miljardiem eiro, bet peļņa – par 38%, sasniedzot teju 287 miljonus eiro. Otrajā vietā ierindojas enerģētikas uzņēmums “Orlen Lietuva”, kura peļņa pērn pieauga par iespaidīgiem 260%, sasniedzot 294 miljonus eiro. Trešajā vietā ir mazumtirdzniecības tīkla uzņēmumu grupa “Maxima grupė”, kuras apgrozījums pieaudzis līdz 5,8 miljardiem eiro, bet peļņa par 76,9%, sasniedzot 184 miljonus eiro. Ceturtie topā ir Lietuvas enerģētikas uzņēmumu grupas mātes uzņēmumam “Ignitis grupė", bet piektie - Lietuvas tirdzniecības uzņēmums “Maxima LT”.

Šobrīd notiekošā obligāciju emisija ir nozīmīgs pavērsiens Apollo Group izaugsmes stratēģijā, norāda uzņēmuma izpilddirektors Tomass Tīvels (Toomas Tiivel).

Ienākšana kapitāla tirgū ir loģisks nākamais solis, kas apliecina uzņēmuma gatavību darboties jaunā mērogā un stiprināt kapitāla struktūru, skaidro T.Tīvels. Obligāciju emisija līdz 50 miljoniem eiro ar iespēju to palielināt līdz 70 miljoniem ierindo šo starp lielākajiem publiskajiem obligāciju piedāvājumiem Baltijā, kas plaši pieejams gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem.

Vēl uzņēmēju žurnāla Denas Bizness 10.marta numurā lasi:

DB analītika

Ekonomikas izaugsme labāka nekā igauņiem

Tēma

Latvija pasaules līderos pēc reģistrēto preču zīmju skaita samazinājuma

Meža nozare

Gads pagājis stagnācijā

Darbaspēka izmaksas

2024. gada kūdras ieguves sezonā “Laflora” ieguvusi 148 tūkstošus tonnu kūdras, kas ir vēsturiski augstākais ieguves apjoms sezonā uzņēmuma 30 gadu pastāvēšanas laikā.

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums “Laflora” kūdras ieguvi veic savā īpašumā esošajos Drabiņu un Kaigu purvos Jelgavas novadā un nomātā platībā Nīcgales purvā Augšdaugavas novadā.

VIDEO: TOP500 Nacionālā kapitāla gada uzņēmējs - Uldis Ameriks

Iepriekš TOP500 vēsturē vēl nav pasniegtas balvas atsevišķiem cilvēkiem. Vienmēr balvas ir...

2024. gada 10 mēnešos uzņēmuma neto apgrozījums sasniedzis 29,2 milj. eiro, kas ir lielāks nekā visa pagājušā gada neto apgrozījums kopā. Investīcijas “Laflora” attīstībā šogad pārsniedz 1,5 milj. eiro – iegādāta kūdras ieguves un ražošanas tehnika un tehnoloģijas, sagatavotas jaunas kūdras ieguves platības un būvēti iebraucamie ceļi purvos, angāri un darbinieku telpas.

Pateicoties stabilam kūdras produktu pieprasījuma pieaugumam pasaulē, saražoto produktu eksporta kravu skaits 2024. gada pirmajos 10 mēnešos pieaudzis par 20%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, sasniedzot 7334 kravas, kas ir vairāk nekā visā iepriekšējā gadā kopumā. Uzņēmums prognozē, ka arī šīgada eksporta apjomi būs lielākie uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. “Laflora” apmēram 90% saražotās produkcijas eksportē uz vairāk nekā 40 valstīm pasaulē.

Šīgada ieguves sezonā “Laflora” nodarbināja vidēji 394 darbiniekus Latvijas reģionos.

“Laflora” turpināja dalību Latvijas un starptautiskos zinātniskos pētījumos un projektos, lai meklētu efektīvākos risinājumus bijušo kūdras ieguves lauku rekultivācijai, noteiktu ietekmi uz vidi un faktiskās SEG emisijas savā darbībā, kā arī attīstītu inovatīvus kūdras produktus.

Kā uzsver “Laflora” vadītājs Uldis Ameriks: “Šis ir bijis labākais gads uzņēmuma vēsturē ieguves, ražošanas un eksporta apjomu ziņā. Tā ir kā liela dāvana pašiem sev, ieejot uzņēmuma 30. jubilejas gadā. Tomēr jāatzīst, šis gads nebija viegls – Jelgavas novadā jūlija beigās piedzīvojām vēl neredzēti spēcīgas lietavas, kad likās, ka ieguve beigsies pusē, bet, pateicoties darbinieku mobilizācijai un ik gadu veiktām investīcijām tehniskajā nodrošinājumā, ieguvi izdevās efektīvi turpināt. Būtiski, ka lieliskie rezultāti uzņēmuma pamatdarbībā sasniegti laikā, kad paralēli ir uzsākta vēja parka būvniecība Kaigu purvā, pateicoties kam varam plānot citus stratēģiskos projektus kūdras ieguves emisiju kompensācijai, tajā skaitā zaļās industriālās zonas attīstību.”

“Man visa pasaule ir vaļā. Protams, loģistika ir mainīga, bet, ja nav kaut kādas kataklizmas, tad ir pilnīgi vienalga, vai tā ir Eiropa vai Āzija. Ja būtu jāorientējas tikai uz Eiropu, tad es teiktu, ka bizness būtu jāslēdz ciet,” intervijā Dienas Biznesam saka palešu sagatavju un taras dēlīšu ražotāja SIA Palleteries īpašnieks, Dienas Biznesa izdotā žurnāla Miljonārs bagātnieku sarakstā iekļautais Edijs Ošs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.decembra numurā lasi:

Statistika

Parāds turpina augt

Top500

Vietējie uzņēmumi – Latvijas zelts

Tēma

Eglīšu un rožu eksporta līderos

Birokrātija

Grib izretināt valsts pārvaldes džungļus

Gaļas lopkopība

Latvija ir pasaules līderos dzīvu liellopu eksportā

Zaļais kurss

Transfomācija prasīs zinātnē balstītus lēmumus

Ražošana

Latvijā ražotie kāpostu čipsi pieprasīti visā Eiropā

Portrets

Aldis Ērglis, Emergn Latvia vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Katrīna Lauva, Katrīnas Keramika radītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.