Jaunākais izdevums

Brīdinājuma izpilde par uzņēmuma izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra tikai pretrunīgi vērtētas jauna auto iegādes vērtības dēļ būtu kliedzošs precedents

Dienas Biznesa aprakstītās SIA Stiga RM domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu, kura ieskatā uzņēmums iegādājies auto par neatbilstošu cenu un tam ir cita vērtība, tāpēc uzņēmums var tikt pat izslēgts no PVN maksātāju reģistra, raisījis uzņēmējos pamatīgu sašutumu. «Tas būtu kliedzošs precedents ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, par ko kāds no uzņēmumiem, visticamāk, varētu arī meklēt taisnību Eiropas Komisijā vai caur administratīvo tiesu – ES tiesā,» norāda ZAB Sorainen nodokļu partneris Jānis Taukačs, kurš Auto asociācijas uzdevumā sagatavojis radušās situācijas analīzi.

DB 5. aprīļa numurā rakstīja par situāciju, kad pērn bērza saplākšņa ražotājs SIA Stiga RM iegādājās BMW auto par 49 917,36 eiro, bet tagad nodokļu administrācija uzskata, ka tā nav atbilstoša vērtība, un prasa precizēt PVN deklarāciju. Ja tas netiks darīts līdz 15.aprīlim, uzņēmumu var izslēgt no PVN maksātāju reģistra. Nodokļu administrācija savā EDS vēstulē uzņēmumam, izvērtējot transportlīdzekļa pirkuma līgumu un pielikumu par papildaprīkojumu, uzskata, ka konkrētajam auto tikusi piemērota atlaide 17 622, 64 eiro apmērā. Sākotnējā automašīnas vērtība 67 540 eiro bez PVN, bet, piemērojot atlaidi, – 49 917,36 eiro bez PVN (īpašā cena 60 400 eiro, ieskaitot PVN 21% apmērā 10 482,64 eiro). VID ieskatā, piešķirtās atlaides, akcijas utt. neietekmē automašīnas vērtību, bet tikai attiecas uz iegādes cenu. Uzņēmuma ienākuma nodokļa likums nosaka, ka reprezentatīvs auto ir tāds, kura vērtība bez PVN pārsniedz 50 000 eiro. Apstāklis, ka kādu preci iegādājas, pamatojoties uz izdevīgu piedāvājumu, nemaina tās patieso vērtību, un šajā gadījumā tas nemaina faktu, ka BMW X5 vērtība atbilst reprezentatīva auto vērtībai. Pamatojoties uz minēto, VID lūdz 10 dienu laikā, bet ne vēlāk kā līdz šā gada 15. aprīlim iesniegt precizētās PVN deklarācijas, sākot ar periodu no 2018.g. marta, jo PVN likums nosaka, ka priekšnodoklī nav atskaitāmas PVN summas, kas samaksātas par auto, kurš uzskatīts par reprezentatīvu (PVN priekšnodoklis nav atskaitāms arī par izdevumiem, kas saistīti ar šāda auto ekspluatāciju). «Neesam pirkuši reprezentācijas auto, neesam izmantojuši ne atlaides, ne akcijas,» šo pieprasījumu DB 5 aprīļa numurā vērtēja SIA Stiga RM īpašnieks Andris Ramoliņš. Viņš norāda, ka ikviens uzņēmējs ir tiesīgs noteikt uzcenojumu – peļņu – savam produktam (pakalpojumam), kādu vēlas, to neviens neaizliedz, taču neviens uzņēmējs nepārdos preci (pakalpojumu) par cenu, kas tam nerada peļņu vai, vēl jo vairāk, ģenerē zaudējumus. «Pircējs nevar atbildēt un neatbild par pārdevēja peļņas līmeni, ko katrā darījumā pārdevējs var noteikt pēc saviem ieskatiem,» tā A. Ramoliņš.

Pēc publikācijas DB vērsās vēl vairāki uzņēmēji, stāstot par līdzīgu jeb faktiski identisku situāciju, tikai ar citu marku auto.

Auto tirgotāju atbilde

«VID šāda rakstura un satura vēstules ir izsūtījis daudziem uzņēmumiem, tāpēc Auto asociācijas uzdevumā sagatavojām radušās situācijas analīzi un redzējumu ar attiecīgu argumentāciju, ko nodokļu administrācijas vadība ir uzklausījusi, un pašlaik, šķiet, VID ir paņēmis savdabīgu pauzi, jo ir izprasti tirgotāju argumenti,» situāciju skaidro ZAB Sorainen nodokļu partneris Jānis Taukačs. Viņaprāt, šādu auto pircējiem nevajadzētu rasties nekādām negatīvām sekām. «Ja šādu auto cena būtu 50 000 eiro un vairāk, tad pircēji tādu nebūtu pirkuši un darījums nebūtu noticis, tāpēc pirkuma cena un vērtība ir identiskas,» uz jautājumu par atšķirību starp cenu un auto vērtību atbild J. Taukačs. Viņš atgādina, ka PVN jautājumus visā ES nosaka attiecīga direktīva un attiecīgie ES tiesu spriedumi (un tāpēc to VID nevar interpretēt, kā gribētos), bet reprezentatīvā auto definīcija un tā parametri ir katras ES dalībvalsts lieta, Latvijas gadījumā tas iekļauts uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. «Tas ir viens no absurdākajiem VID lēmumiem, ko pēdējā laikā esmu redzējis, jo ir pārkāptas daudzas tiesību normas,» uz lūgumu novērtēt VID izsūtītos pieprasījumus par PVN deklarāciju precizēšanu saistībā ar vieglā auto, kura cena ir zemāka par 50 000 eiro, iegādi, atbild J. Taukačs.

Viņš norāda, ka darījumos starp nesaistītajām personām darījuma cena un vērtība ir identiska, pretējā gadījumā puses par šo darījumu nebūtu vienojušās. «Vienīgais izņēmums ir tad, ja darījums ir veikts saistīto uzņēmumu starpā vai arī ir vairāki savstarpējie darījumi, par kuriem nodokļu administrācijas rīcībā ir kādi konkrēti fakti par to, ka apzināti prettiesiski ir samazināta darījumu cena, taču nekā tāda minēto auto tirdzniecībā nebija,» tā J. Taukačs. Viņš norāda, ka šajā kontekstā arī nevar runāt par izvairīšanos no PVN maksāšanas, uz ko varbūt sākotnēji arī raudzījusies nodokļu administrācija. «Tad VID būtu jāmeklē gadījumi, kad starpnieki uz PVN rēķina ir mākslīgi samazinājuši auto cenu, un tādos gadījumos šāda VID interpretācija neapšaubāmi būs pamatota,» tā J. Taukačs.

Precedenta lieta

VID savā EDS vēstulē SIA Stiga RM arī informē, ka gadījumā, ja noteiktajā termiņā (līdz 15. aprīlim) netiks iesniegti PVN deklarāciju par minēto periodu precizējumi, nodokļu administrācijai ir tiesības pieņemt lēmumu par izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra. «Nedomāju, ka līdz tam nonāks, jo tik patvaļīgi no PVN maksātāju reģistra izslēgt nevarēs, jo darījuma cenu (un tādēļ – vērtību) regulē ES PVN direktīva un precedenti, ko darījumu puses ir ievērojušas, un tādēļ nekādu pārkāpumu te nav. Pretēja VID rīcība būtu kliedzošs precedents ne tikai Latvijā, bet visā ES, par ko kāds no uzņēmumiem, visticamāk, varētu arī meklēt taisnību Eiropas Komisijā vai caur administratīvo tiesu – ES tiesā,» tā J. Taukačs. Viņaprāt, uzņēmumus šī iemesla dēļ VID neuzdrošināsies izslēgt no PVN reģistra.

«Nekādas jaunas informācijas no VID EDS sistēmā pagaidām nav,» tā uz jautājumu, vai kaut kas ir mainījies, pirmdienas pēcpusdienā atbildēja SIA Stiga RM īpašnieks Andris Ramoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VIDEO: VID vēstule šokē Stigu RM

Māris Ķirsons, 05.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Stiga RM pērn iegādājās BMW auto par 49 917,36 eiro, bet, nodokļu administrācijas ieskatā, tā nav atbilstoša vērtība, tāpēc tiek prasīts precizēt PVN deklarāciju, pretējā gadījumā draudot izslēgt no PVN maksātāju reģistra

«Esmu šokēts. Kaut ko tādu – ka nodokļu administrācija uzskata, ka auto vērtība ir cita – augstāka – nekā tā cena, par kuru esmu iegādājies no oficiālā dīlera, vēl savā uzņēmēja karjerā neesmu pieredzējis, » situāciju vērtē SIA Stiga RM īpašnieks Andris Ramoliņš. Viņš atzīst, ka pašlaik nezina, ko īsti darīt. «Nesaprotu šī dokumenta statusu, jo pārsūdzēt šo EDS sistēmā esošo dokumentu nevar, piekrist, ka iegādātā auto vērtība ir cita – augstāka –, ir dīvaini, ja auto tirgotājs par šādu cenu ir pārdevis, visi norēķini notikuši bezskaidras naudas veidā – izrakstīts rēķins par 49 917,36 eiro + 10 482,64 eiro PVN, auto tika pirkts, izmantojot SIA SEB Līzings pakalpojumus, arī apdrošināts auto par tieši tādu pašu vērtību,» savu pozīciju skaidro A. Ramoliņš. Viņš prognozē, ka šāda situācija varētu būt ne tikai SIA Stiga RM, bet vēl daudziem uzņēmumiem, kuri iegādājušies šādas klases auto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lobskaidas labošanu uzticēs robotiem

Māris Ķirsons, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Stiga RM iegulda 6,1 miljonu eiro robotizētas lobskaidas labošanas ceha izveidē, tādējādi efektivizējot darbību un vienlaikus paaugstinot savu konkurētspēju tirgū

Uzņēmuma plānus par investīcijām bērza saplākšņa ražošanai nepieciešamās lobskaidas labošanas iecirknim nav koriģējis (atbīdījis) arī novērotais pieprasījuma sarukums ārvalstu tirgos. «Ekonomikas teorija saka, ka lejupslīdes laikā ir tieši jāinvestē, lai tajā brīdī, kad sākas izaugsme un būtiski pieaug pieprasījums, būtu konkurētspējīgāki nekā līdz tam,» savu pozīciju par kapitālieguldījumu brīdi pauž SIA Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš.

Viņš norāda, ka šāds lobskaidas labošanas iecirknis saplākšņa rūpnīcā ir nepieciešams, tāpēc agrāk vai vēlāk robotizētas labošanas iekārtas tik un tā būtu jāiegādājas. «Nenoliedzami, ka šo investīciju veikšanas brīdi būtiski ietekmēja divi faktori. Pirmkārt, uzņēmumam bija brīvi līdzekļi, kas nozīmēja, ka ieceres materializācijai 50% investīciju būs no saviem līdzekļiem un atlikušos 50% bija gatava aizdot OP Corporate Bank plc filiāle Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Portāls: tiesai nosūtīta krimināllieta par it kā notikušu izspiešanu no uzņēmēja Ramoliņa

pietiek.com, 12.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz tiesu ir nosūtīta krimināllieta, kurā Jura Stukāna prokuratūra apsūdzējusi trīs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekus par it kā notikušu kukuļa izspiešanu no mežu nozares miljonāra Andra Ramoliņa, vēsta portāls pietiek.com.

Prognozējams, ka šajā tiesas prāvā atklāsies ne mazums dīvainību un pārsteidzošu faktu par Latvijas tiesībsargāšanas iestādēm. Ļoti iespējams, ka galvenā atmaskotā persona šīs krimināllietas ietvaros tomēr izrādīsies nevis apsūdzētie VID darbinieki, bet gan uzņēmuma „Stiga RM” īpašnieks un vadītājs Andris Ramoliņš, kas pēdējos gados nodarbojas arī ar apjomīgām investīcijām sava publiskā tēla veidošanā, vēsta pietiek.com. No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierakstītajām A. Ramoliņa sarunām, no kurām, kā var noprast, pirmās ir tikušas ierakstītas bez viņa ziņas un tikai pēcāk, kad uzņēmējs nolikts fakta priekšā – vai nu tu būsi cietušais, vai apsūdzētais -, sarunas jau ierakstītas ar viņa līdzdalību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairāk nekā 1000 uzņēmumi pandēmijas laikā mainījuši savu adresi

Māris Ķirsons, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo pandēmijas ierobežojumu laika divos mēnešos juridiskās adreses mainījuši 1033 uzņēmumi, visbiežāk adreses maiņa saistīta ar Rīgu.

To liecina SIA "Lursoft" pētījuma dati.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču ir arī vietējās varas aktivitāšu faktors. Vairāki aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējamas tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm.

Var būt daudz iemeslu

«Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai bez biznesa interesēm noteikti ir arī citi ietekmējošie faktori, piemēram, juridiskie, it īpaši, ja nepieciešams kārtot kādus jautājumus saistībā ar tiesvedību, tāpat par neatrašanos (nesasniedzamību) juridiskajā adresē var saņemt bargu sodu, administratīvie – atļauju saņemšana no vietējās varas, kā arī nodokļi, — nekustamā īpašuma nodokļa apmērs un, protams, darbaspēka pieejamība un izmaksas,» veselu iespējamo iemeslu buķeti min bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs, 18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atlūgumu iesniedzis VID Nodokļu un muitas policijas ilggadējais direktors Podiņš

LETA, 09.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atlūgumu aizvadītajā nedēļā iesniedzis ilggadējais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, pret kuru rudenī tika ierosināta disciplinārlieta saistībā ar iespējamiem noziegumiem viņa vadītajā struktūrvienībā, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Patlaban uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādinātā Podiņa pēdējā oficiālā darbdiena VID būšot 10.janvāris.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns intervijā "Nekā personīga" arī izteicās, ka saistībā ar iespējamām VID Nodokļu un muitas policijā izdarītām pretlikumīgām darbībām kriminālprocesu izmeklēšanā tiek pārbaudīta uzraugošā prokurora līdzatbildība.

Jaunzeme pieķertos neļāva ne atstatīt, ne rotēt 

Lai noskaidrotu, cik operatīva un adekvāta bijusi VID vadības reakcija uz pēdējo...

"Tāpēc tiek vērtēta esošu kriminālprocesu situācija, lai saprastu gan no izmeklēšanas puses, gan no prokuratūras puses, vai esam pietiekoši iesaistījušies un vai nav jāuzņemas kaut kur arī kādam prokuroram atbildība," sacīja Stukāns.

Kā ziņots, iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pērn septembrī ierosināja disciplinārlietu un atstādināja no amata VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, kā arī uzdeva lemt par Podiņa atbildību un atstādināšanu uz pārbaudes laiku, ņemot vērā notikušās aizturēšanas VID Nodokļu un muitas policijā.

Reirs norādīja, ka ir aizturēta organizēta noziedzīga grupa, kas sastāv no augsta līmeņa VID darbiniekiem. Aizturētie, kuriem tiesa piemērojusi apcietinājumu, neesot nekādi zema līmeņa inspektori vai kāds atsevišķs muitnieks, bet ļoti augsta līmeņa amatpersonas, kas strādā tiešā pārvaldes direktora vadībā, kurš savukārt pakļaujas tieši ģenerāldirektorei.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn augusta izskaņā veica kriminālprocesuālās darbības vairākos objektos, tostarp VID. Šīs izmeklēšanas darbības tika veiktas jūnijā sākumā sāktajā kriminālprocesā aizdomās par iespējamu kukuļņemšanu lielā apmērā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Kriminālprocesa laikā tika aizturētas trīs personas, bet vēl divām personām tika noteiktas tiesības uz aizstāvību. Divām no šīm personām tika piemērots apcietinājums.

KNAB sīkāku informāciju par šo lietu nesniedza, bet aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka lietā tika apcietināts VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes kādas nodaļas vadītājs Intars Štālbergs.

"Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka 2021.gada rudenī kokrūpnieks, uzņēmuma "Stiga RM" īpašnieks Andris Ramoliņš saņēmis signālus, ka pret viņu tiekot gatavota pasūtījuma krimināllieta. Pēc dažiem mēnešiem Ramoliņu tiešām uzmeklējusi Nodokļu un muitas policijas izmeklētāja un informējusi, ka pret uzņēmēja ģimenes uzņēmumiem esot sākts kriminālprocess.

"Man visus tos nosacījumus izstāstīja - arestēt visu, kas pieder mums, nevis kā juridiskām personām, bet kā fiziskām personām. Obligāti ir jāaiztur mani uz 48 stundām, tas ir pats, pats mazākais. Un lai pasūtījuma izpildes brīdī viss būtu nopludināts presei. Tas pats lielākais uzsvars bija uz šo maksimālo publicitāti. Jo tas var kaitēt mums kā uzņēmējiem," viņa rīcībā esošo informāciju izklāstīja Ramoliņš.

VID amatpersona uzņēmējam izteikusi piedāvājumu - ja viņš samaksāšot, varēšot vienoties par aizturēšanas laiku un kratīšanām un tām sagatavoties. Par to pieprasīti 100 000 eiro.

Pēc raidījuma rīcībā esošajām ziņām, apcietinājumā saistībā ar kukuļņemšanas lietu nonākusi arī VID darbiniece Inita Lūre, kura Finanšu policijā strādājusi no 2005.gada. VID viņa bijusi arī Pirmās izmeklēšanas daļas vadītāja vietniece.

Štālbergs dienestā strādājis kopš 2018.gada. 2022.gada augustā īsi pirms aizturēšanas viņu paaugstināja amatā par Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas Pirmās izmeklēšanas nodaļas vadītāju. Pēc aizturēšanas gan viņš no amata pienākumu pildīšanas tika atstādināts.

KNAB kratīšanas notikušas arī vēl vienas VID amatpersonas - Jāņa Akmentiņa - mājās. Šis kādreizējais Valsts drošības dienesta darbinieks Nodokļu un muitas policijā strādāja par izmeklētāju.

Savukārt uzņēmējam esot zināms, kas stāvot aiz šī pasūtījuma - to esot atklājusi pati VID darbiniece, sakot, ka darbojas pie varas esoša politiskā spēka pazīstama "pelēkā kardināla" uzdevumā. Konkrētā pasūtītāja vārdu uzņēmējs tomēr nav atklājis, atsaucoties uz izmeklēšanas noslēpumu.

Prokuratūra ir apstiprinājusi, ka pret uzņēmēja Ramoliņa ģimenes uzņēmumiem patiešām bijis ierosināts safabricēts kriminālprocess. Prokurors šo Nodokļu un muitas policijas izmeklētāja nelikumīgo lēmumu divus mēnešus vēlāk atcēlis.

Tikmēr lēmums attiecībā par atstādināto VID ģenerāldirektori Jaunzemi joprojām nav pieņemts - tas tikšot izdarīts piektdien, 13.janvārī, aģentūrai LETA sacīja jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par Kurzemes finiera pārņemšanu sākts kriminālprocess

Jānis Goldbergs, 25.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī 17. aprīlī uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas par to, ka, izmantojot SIA Kurzemes finieris maksātnespējas procesu, tā, iespējams, noziedzīgā ceļā nodrošinot iespēju pārņemt kontroli uzņēmumā, tostarp atsavinot vērtīgus pamatlīdzekļus, Dienas Biznesu informēja uzņēmuma bijušais valdes priekšsēdētājs Dzintars Odiņš.

Kriminālprocess tika uzsākts pēc jau minētā Dz. Odiņa iesnieguma policijai pērn 2. septembrī, kurā viņš norādīja, ka 2014.gadā notikusī uzņēmuma pārņemšana bijusi ar krāpšanas pazīmēm.

Proti, sākotnēji uzņēmuma Stiga RM īpašnieks Andris Ramoliņš viņam esot uzdevies par potenciālo investoru, bet vēlāk iniciējis maksātnespējas procesu tiesā un tā gaitā nodrošinājis Stiga RM kontroli pār SIA Kurzemes finieris.

Dienas Biznesa 18. aprīļa numurā, rakstā Reiderisms parvalsts naudu? jau aprakstījām, ka, iespējams, uzņēmuma pārņemšanā tieši vai netieši līdzdarbojušās Hipotēku un zemes bankas (šobrīd Altum), kā arī VID amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru