Citas ziņas

Videokonferencē spriedīs par globalizāciju

Vēsma Lēvalde [email protected], 27.05.2003

Jaunākais izdevums

No 26. līdz 30. maijam Ventspils Augstskolā studentiem pirmo reizi ir iespēja piedalīties tālmācības intensīvajā studiju kursā «Globalizācija un biznesa ētika», kura notiek videokonferences režīmā un tiek raidīta no Mičiganas Universitātes ASV un no universitātēm Dienvidāfrikā un Spānijā. Kursa galvenais mērķis ir sniegt ieskatu globalizācijas un informācijas sabiedrības koncepcijās un aplūkot, kā šie procesi iespaido mūsdienu biznesa ētiku starptautiskā vidē. Tas ir eksperimentāls studiju kurss – seminārs, kuru vienlaikus var klausīties studenti daudzās pasaules universitātēs bez maksas. Kursa sagatavošanā un koordinēšanā aktīvi darbojas profesors Derrick Cogburn no Michigan Universitātes (ASV) un doktore Mollie Painter – Morland no Pretoria Universitātes (Dienvidāfrika), kā arī zinātnieki no Witwatersrand Universitātes (Dienvidāfrika), IESE Biznesa skolas (Spānija) un Bentley koledžas (ASV). Projektu finansiāli atbalsta Microsoft korporācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien, iespējams, tehnisku iemeslu dēļ tā arī nesāka videokonferences režīmā ar Austriju skatīt bijušā Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča krimināllietu. Posttraumatiskā sindroma dēļ Vaškevičs pats nevarot iesaistīties tiesas procesā, paziņoja viņa advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Videokonference ar Austrijas varasiestādēm bija paredzēta plkst.11, taču pēc aptuveni pusstundu ilgas gaidīšanas tiesai neizdevās sazvanīt Austrijas kompetentās iestādes. Tiesas sēde gan notika, bet videokonferenci tiks mēģināts vēlreiz sarīkot 30.novembrī.

Šodienas tiesas sēdē lietas dalībnieki, ņemot vērā pāris žurnālistu klātbūtni, nedaudz pastrīdējās par to, vai procesu skatīt slēgtā sēdē, ņemot vērā, ka tiesas sēdē klātneesošajam lieciniekam, bijušajam Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim piemērota procesuālā aizsardzība. Prokurors Arvis Miglāns iebilda pret procesa skatīšanu atklātā sēdē, bet Vaškeviča advokātei Kvjatkovskai iebildumu nebija. Tiesa savukārt uzskatīja, ka procesu var skatīt atklāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Videokonferencē Maskava - Brisele Krievijas vēstnieks NATO Dmitrijs Rogozins paziņojis, ka Kosovas neatkarības paziņošanas procesu, iespējams, finansējusi valsts narkomafija, ziņo Newsru.

Pēc Rogozina vārdiem, ar milzīgām naudas summām, kuras nāk no Kosovas narkomafijas, tiek realizēta politiskā ietekme, kas strādā par labu Kosovas neatkarības atzīšanai. Viņš uzskata, ka dažas Eiropas amatpersonas, iespējams, esot vienkārši uzpirktas.

Rogozins uzskata, ka tad, kad pie varas tiek ekstrēmisti, vienmēr ir jāmeklē netīras naudas avoti.

Rogozina kungs jau iepriekš izcēlies ar dažādiem asiem paziņojumiem, tostarp arī par Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Premjers uzrunās sociālos darbiniekus

Māris Ķirsons [email protected], 27.09.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

27.septembrī, Ministru prezidents Aigars Kalvītis uzrunās Latvijas profesionālo sociālo darba speciālistu asociācijas (LPSDSA) darbiniekus videokonferencē „Sociālā darba perspektīvas un iespējas mainīgajā Eiropā”, norādōts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Videokonferencē par sociālo perspektīvu Latvijas – Eiropas Savienības (ES) attīstībā diskutēs Ministru prezidenta padomniece ES jautājumos Sanita Pavļuta-Deslandes, par sociālo problēmu transformāciju Eiropas globālajā telpā uzstāsies Ministru prezidenta padomniece Ilze Stobova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Baltijas valstu premjeri videokonferencē vienojās, ka nepieciešama koordinēta rīcība, atceļot Covid-19 ierobežojumus uz valstu iekšējām robežām tā pieļaujot gan brīvu preču, gan personu kustību.

Videokonferencē, kurā piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass un Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis, 22. aprīļa pēcpusdienā viņi pārrunāja situāciju Eiropā un Baltijas valstīs pēc Covid-19 izplatības ierobežojumu ieviešanas un to iespējamo atcelšanas kārtību.

"Gan Baltijas valstu, gan Eiropas Savienības valstu līmenī ir svarīgi sadarboties un koordinēti iziet no Covid-19 krīzes, pakāpeniski atceļot ierobežojumus un vienojoties par sadarbību, lai attīstītu ekonomiku," sarunās uzsvēra K. Kariņš, piebilstot, ka Covid-19 ierobežojumi uz Baltijas valstu iekšējām robežām tiks atcelti koordinēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lietuvos energija vadītājs: Kopīgs ceļš uz enerģētisko neatkarību Baltijas valstīm izmaksātu lētāk

LETA, 24.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot enerģētikas projektus kopīgi, trīs Baltijas valstis būtiski ietaupītu gan līdzekļus, gan laiku, samazinātu riskus un nostiprinātu savu drošību - šādu viedokli portālam Delfi.lt paudis uzņēmuma Lietuvos energija ģenerāldirektors Daļus Misjūns, kas būs viens no galvenajiem runātājiem ceturtdien un piektdien Palangā paredzētajā Baltijas valstu biznesa līderu konferencē Lūzuma punkts.

Kopā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāju Sandoru Līvi viņš šai forumā runās par Baltijas valstu enerģētisko neatkarību.

Lai gan līdz šim katra valsts par šo mērķi lielākoties cīnījusies saviem spēkiem, Misjūns uzskata, ka ir daudz iemeslu, kādēļ to vajadzētu uztvert kā kopīgu reģionālu izaicinājumu, bet vienlaikus ir būtiski, lai svarīgākie infrastruktūras objekti ģeogrāfiski atrastos dažādās vietās.

Enerģētikas infrastruktūra mūsu valstis saista ne mazāk kā kopīgā vēsture. Gandrīz visās enerģētikas nozarēs mūsu sistēmas ir integrētas - elektrotīkls, gāzesvads. Resursu ziņā arī esam līdzīgā situācijā. Tātad ir gan loģisks, gan tehnisks pamats uzlūkot enerģētisko neatkarību kā reģiona attīstības jautājumu. Protams, ja ir vēlēšanās, to var nodrošināt arī nacionālajā līmenī, bet tas būtu krietni dārgāk, viņš norādījis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piecas globālas tendences un to nozīme Latvijas kontekstā

Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Problēmas risinājums var kļūt par grāvi

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 09.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galējs liberālisms jau dažus gadus nav politikas veidotāju dienaskārtībā, tomēr pūļa noskaņojums draud ieraut pretējā grāvī

Šai komentārā es ieskicēšu pārbīdi pasaulē no lineārās uz inovācijas ekonomiku, kas ir fonā pašreizējām Rietumu protekcionisma un nacionālisma tendencēm. Paralēli es norādu, ka no vienas puses bažas par globalizāciju, kas izpaužas, piemēram, Brexit un Donalda Trampa uzvaras balsojumā, ir leģitīmas, tomēr no otras ‒ notiek arī konjunktūriska sērfošana uz sabiedrības samulsuma viļņa, un tas nav krietni.

Mans secinājums ir, ka mēs piedzīvojam globālā ekonomiskā modeļa pārveidi vai pat nomaiņu, un satraukums šādā situācijā ir tikai dabisks, tomēr jo sevišķi šādā frustrācijas brīdī kā sabiedrībai mums ir jātur acu priekšā ejamais ceļš. Šis uzstādījums aizvien ir un paliek brīvais tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā ASV ekonomists un rakstnieks Pauls Krugmens (Paul Krugman) nezina, ko iesākt ar piešķiroto prēmiju - 1.4 miljoniem ASV dolāru.

„Es pieļauju, ka Amerikas valsts obligācijas ir gana drošas. Šķiet, visi nākuši pie tāda secinājuma, tāpēc, iespējams, obligāciju procents ir aptuveni nulle. Es to vēl apdomāšu. Naudu gultas matracī netaisos likt. Runā, ka šobrīd cilvēki vēlas pirkt tikai Amerikas valsts obligācijas un ūdeni pudelēs. Savukārt, es visdrīzāk izvēlēšos valsts obligācijas, nevis ūdeni,” ironizē P. Krugmens intervijā BBC.

Db.lv jau ziņoja, ka 1953. gadā dzimušais ekonomists Nobela balvu saņēma par jaunas teorijas izstrādāšanu, kas sniedz atbildes par pasaules mēroga urbanizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Globalizācija nav bieds, bet «jaunā nafta»

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 31.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietu derīgums vai kaitīgums izriet no to pielietojuma. Vai nelietošanas. Tā tas ir arī ar globalizāciju, kas politekonomiskajā retorikā mēdz tikt pretstatīta ekonomiskajam nacionālismam.

Cilvēku apjukums un trauksme saistībā ar globalizāciju ir iznākums tās līdzšinējam lietojumam. Vienkāršoti sakot, globalizācija līdz šim ir izmantota kā līdzeklis ražošanas izmaksu optimizācijai, un Rietumvalstu vidusšķiras sāk dumpoties, jo tās ir ieguvušas vismazāk.

Atkal jau drusku vienkāršojot, to ieguvums ir lētāki krāmi, ko ražojuši lielākie globalizācijas ieguvēji – attīstības valstis. Un, protams, ieguvēji ir Rietumu finanšu un līdzšinējo globalizācijas resursu lielākie turētāji – slavenais 1% «resno runču».

Mehāniska pieeja šai situācijai ar ekonomisko nacionālismu ir eļļa ugunī jeb ceļš uz vēl lielāku nevienlīdzību un sociālo spriedzi. Globalizācijas dilemmu risinājums nav mehāniska zobratu pagriešana atpakaļ, bet organiska sapratne un pieeja ekonomiskajām reālijām, un tā ir rodama pašā globalizācijā kā inovācijas un sociāla radošuma resursā. Vecās paradigmas maiņa notiek tāpat, jo «lētā» Ķīna un dažas citas Āzijas valstis jau kādu laiku nav lētas, tāpēc, piemēram, vieglā rūpniecība migrē atpakaļ uz Austrumeiropu un arī uz ASV. Tomēr globalizācija nav dažādu saskaitāmo nulles summa – tajā ir ļoti daudz jaunas, neapgūtas un arī paradoksālas pievienotās vērtības. Paradoksāla tā ir tādā ziņā, ka inovācijas globālums ir «jaunā nafta», kuru var urbt jebkurā pasaules nostūrī. Tam ir izveidots arī savs vārds – glokalizācija. Patiesi mūsdienīga, progresīva globalizācija reizē ir lokāla, un tāda tā būs aizvien vairāk, inovatīvajai jaunradei notiekot vietējā kultūras, klimata, resursu u.c. unikālajā kombinācijā. Arī savā jaunajā – glokalizācijas fāzē globalizācija gan aizvien prasa aktīvu piedalīšanos. Tautsaimniecības līmenī tas paģērē pašmāju sektoru reālu sazobi, lai to atsevišķais labums rastos no kopējas darbošanās globālā mērogā, nevis no kādas aizvien caurākas un šķībākas vietējās siles. Šī var būt labā ziņa gan Latvijas patukšajiem reģioniem, gan reģionālajām augstskolām, ja vien Latvijas reģionālā plānošana un akadēmija pārvarēs vispirms savas iekšējās interešu sadrumstalotības un tad arī mērķtiecīgi sadarbosies ar privāto sektoru reģionālo klasteru izveidē un darbā. Industriju līmeņa un starpindustriju sinerģija klasteros savukārt ir privātā sektora «urbis» glokalizācijas šelfā, un tam ir nepieciešama gan valsts un reģionālās pārvaldes fokusēta līdzi domāšana un atbalsts, gan pētniecības un augstskolu līdzdarbība. Bet pats svarīgākais – glokalizācijā orientācija ir ne tik daudz uz konkurenci, cik uz sadarbību, jo aktuālajā globalizācijas situācijā jautājums nav par to, kam ko nopārdot, bet gan, kā iekļauties vērtību radīšanas ķēdēs. Un jo spēcīgāka būs lokālā sadarbība, jo vērtīgāka tā būs globāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas satiksmes ministrs: Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa atjaunošana būs labas gribas žests pret latviešiem

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biznesa kalendārs 15. aprīlim

Dienas Bizness, 15.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

8.30 Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija spriedīs par Valsts kontroles likumības revīzijas «Dienvidu tilta pār Daugavu Rīgā projektēšanas, būvniecības un finansēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām» rezultātiem, kā arī par Valsts kontroles ziņojums par revidējamo vienību veikto darbību likumības revīzijā «Rīgas pilsētas attīstības fonda darbības atbilstība normatīvo aktu prasībām» uzrādīto trūkumu novēršanu.

9.00 Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēde, kurā lems par Rīgas simbolikas izmantošanu un pašvaldības nodevas par Rīgas simbolikas izmantošanu maksāšanas kārtību, kā arī par Nordeķu muižas privatizāciju.

11.00 notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) kārtējā sēde, kurā diskutēs par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības sistēmu, spriedīs par atalgojumu valsts kapitālsabiedrībās un par aktualitātēm veselības finansēšanā no valsts budžeta.

12.00 Reval Hotel Latvija notiks preses konference, kas būs veltīta Lattelecom Virszemes TV ieviešanas aktualitātēm – apraides testu uzsākšanai, dekoderu iegādei, pārklājuma nodrošināšanu, bezmaksas un maksas kanālu piedāvājumu un daudziem citiem jaunumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Antonovam celta apsūdzība izdalītajā Latvijas Krājbankas krimināllietā

LETA, 11.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdalītajā Latvijas Krājbankas krimināllietā apsūdzība celta bijušajam bankas līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam, informē Antonova advokāts Viesturs Zauls.

Advokāts atklāja, ka Antonovam apsūdzība ir celta pēc tā paša panta, kas bijušajam bankas prezidentam Ivaram Priedītim, un neattiecas uz grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.

Priedītim celta apsūdzība, kur pirmā apsūdzības daļa ir par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas, proti, par piesavināšanos, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Savukārt otra apsūdzības daļa ir par statistisko atskaišu sniegšanu, proti, Priedītis, pēc likumsargu domām, šīs atskaites un informāciju slēpis. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas par grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brazovskis: no Antonova varētu pieprasīt 150 miljonus

LETA, 01.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajā ārkārtas teritorijā mājas cūkas tiks likvidētas atbilstoši instrukcijām par dzīvnieku humānu nogalināšanu, savukārt dzīvnieku ķermeņi tiks iznīcināti īpašā, ar krematoriju aprīkotā automašīnā, kas uz laiku tiks īrēta no Dānijas.

Kā informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Anna Joffe, ārkārtas situācijā, kad ir uzliesmojusi sevišķi bīstama dzīvnieku infekcijas slimība, dzīvniekus nogalina, nevis nokauj, turklāt tā, lai ar dzīvnieku izdalījumiem, tostarp ar asinīm, slimības izsaucēju neizplatītu tālāk.

«Cūkas nogalina, ievērojot labturības prasības un izmantojot humānu nogalināšanas veidu atkarībā no dzīvnieka konstitūcijas tipa, svara, dzimuma, vecuma un fizioloģiskā stāvokļa,» norādīja Joffe.

Plānots, ka tuvākajās dienās, kad Latgalē un Vidzemē tiks sākta mājas cūku masveida iznīcināšana, dzīvnieku nogalināšanai tiks izmantotas caururbēja triecienierīces jeb stileti, šaujamieroči ar brīvi maināmu lādiņu, elektriskā strāva vai arī letālas injekcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju par AS Latvijas Krājbanka apķīlātajiem līdzekļiem pagaidām nav sniegušas Ukrainas un Krievijas bankas Investbank un Sberkred, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks un FKTK pilnvarnieku grupas Latvijas Krājbankā vadītājs Jānis Brazovskis.

«Krājbankas līdzekļu meklēšanai algojam advokātus Austrijā un Luksemburgā, un Eiropas Savienības (ES) bankas informāciju par apķīlātajiem līdzekļiem mums sniedz. Krievijas un Ukrainas bankas informāciju nesniedz. Tiks izmantoti Krievijas un Ukrainas advokātu biroju pakalpojumi, lai šo informāciju iegūtu,» sacīja Brazovskis.

Jautāts, vai kādai no šīm ķīlām jau netuvojas dzēšanas termiņš, Brazovskis sacīja, ka ķīlām situācija ir dažāda, bet plašāku informāciju sniegt atturējās.

Jau ziņots, ka dokumentus par Krājbankas līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījis bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis. To 18.novembra sarunā ar FKTK pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Antonovs: ārzemju bankās ieķīlātos Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli

LETA, 24.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemju bankās ieķīlātos Latvijas Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli, norāda bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs. Viņš, skaidrojotskaidrojot aptuveni 100 miljonu latu pārskaitīšanu uz korespondentkontiem ārzemju bankās, atzīst, ka šī nauda bija paredzēta nacionālās aviokompānijas airBaltic refinansēšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Krājbankas apķīlātie līdzekļi atrodas Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā, kā arī Ukrainas bankā Investbank un Krievijas bankā Sberkred.

«Pirmkārt, ja Lietuvā nekas nenotiktu, tad līdz Jaungadam mēs refinansētu airBaltic. Tas pilnīgi skaidrs - mums ir attiecīgie dokumenti un pierādījumi. Līdz ar to šie jaukie korespondentkonti paši no sevis slēgtos un nevienam šādā situācijā nebūtu nekādu problēmu. Tālāk - saistībā ar to, ka viss notika strauji un stresa apstākļos, visi joprojām vēl nav sapratuši, ka Krievijā nauda korespondentkontos nav bloķēta un nekad arī nav bijusi bloķēta. Uz doto brīdi, cik saprotu, "Krājbankas" administrācija cenšas šo naudu atgūt. Tas, ka - cik izskatās - šo naudu no turienes ne īpaši grib atdot, droši vien vairāk attiecas nevis uz civiltiesisko, bet uz krimināltiesisko jomu,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dokumentus par Krājbankas līdzekļu apķīlāšanu esot parakstījuši Antonovs un Priedītis

LETA; Db.lv, 24.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dokumentus par AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījuši bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis, to 18.novembra sarunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša informācija.

18.novembra pēcpusdienā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji informējuši Krājbankas valdes locekli Mārtiņu Zalānu, ka būtu nepieciešams pārskaitīt bankas korespondējošajos kontos esošo naudu NVS bankās, Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā uz Krājbankas korespondējošo kontu, kas atvērts Deutsche Bank. Viens no pirmajiem bijis veicams pārskaitījums no Krājbankas korespondējošā konta, kas atrodas Krievijas bankās Investbank un Sberkred.

Ņemot vērā to, ka pārskaitījuma veikšana nebija Zalāna atbildības lauciņš, FKTK lūgumu viņš nodevis Krājbankas valdes loceklim Dzintaram Pelcbergam, kurš savukārt uzdevis to izpildīt Krājbankas Operāciju pārvaldei. Pēc tam Pelcbergs informējis bankas valdi, ka parasti šādu strauju bankas kontu atlikumu samazinājumu vajadzētu saskaņot ar attiecīgo korespondējošo banku, kā arī būtu nepieciešams kontaktēties ar Investbank bijušo īpašnieku, Krājbankas padomes locekli Antonovu, kuram esot labākas attiecības ar Investbank strādājošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija (KM) valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem, pirmdien videokonferencē "Par pieņemtajiem lēmumiem kultūras nozarē Covid-19 izplatības ierobežošanā un plānoto turpmāko rīcību ierobežojumu mazināšanā" pauda KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

Pēc viņas teiktā, ministrija ir izstrādājusi "ceļa karti" atbalsta mehānismiem, kas būtu attiecināmi uz kultūras sektorā strādājošiem gan ārkārtējās situācijas periodā gan pēc tā.

Tā KM ir nolēmusi vērsties valdībā un prasīt zaudējumu kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar visa veida pārcelto un atcelto pasākumu organizēšanu. "Vienā laivā atrodas visas kultūras institūcijas, proti, šis atbalsts nepieciešams arī Rundāles [pils] muzejam, kultūras centriem, Dailes teātrim, koncertzālei "Gors", Ģertrūdes ielas teātrim, "Arēnai Rīga", festivālam "Positivus", grupai "Prāta vētra" un citiem," sacīja Vilsone.

KM valsts sekretāre norādīja, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl nav pieņemts, taču no diskusijām ar Veselības ministriju (VM) saprotams, ka sociālās distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un aizvien pastāvēs būtiski publisko pasākumu ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar šodien parakstīto akciju pirkuma līgumu Igaunijas vadošais mediju koncerns Ekspress Grupp iegādāsies mediju uzņēmumu Delfi par 54,05 miljoniem eiro.

Darījums tiek finansēts ar Ekspress Grupp nesenā akciju publiskā piedāvājuma gaitā piesaistītajiem līdzekļiem un bankas aizdevumu. Darījuma spēkā stāšanās priekšnoteikums ir attiecīgs konkurences pārvaldes lēmums.

Delfi pieder septiņi interneta portāli Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Ukrainā - www.delfi.ee, rus.delfi.ee, www.delfi.lv, rus.delfi.lv, www.delfi.lt, www.centras.lt un www.delfi.ua.

Ekspress Grupp valdes priekšsēdētājs Prīts Leito pastāstīja, ka Express Grupp nākotnē grasās Latvijā izdot arī drukāto presi un, ka Delfi iegādes viens no mērķiem bijis iegūt stabilu pamatu Latvijas mediju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu izcelsmes zinātnieces Esteres Sāns-Takeuči atklājumi glābj miljoniem cilvēku dzīvības. Implantējamā elektrokardiostimulatora un vēlāk sirds defibrilatora izgudrošana bija sava veida revolūcija medicīnā.

Šīs ierīces tagad ļauj baudīt dzīvi cilvēkiem, kuru sirds citādi nespētu pilnvērtīgi strādāt. Tomēr šiem izgudrojumiem būtu maza nozīme, ja neizdotos radīt avotu, kas apgādātu mazās ierīces cilvēka ķermenī ar enerģiju gadiem ilgi, videokonferencē Latvijas topošajiem mediķiem un zinātniekiem skaidro E. Sāns-Takeuči. Amerikāņu zinātniece Rīgas Stradiņa universitātes studentus sveicina latviešu valodā. E. Sāns-Takeuči vecāki ASV ieradušies no Latvijas un viņa pauž sajūsmu par iespēju uzrunāt Latvijas studentus.

Starp zinātnes dūžiem

E.Sāns-Takeuči tiek uzskatīta par vienu no sievietēm ar visvairāk reģistrētajiem patentiem ASV, viņas īpašumā ir vismaz 140 patenti. Zinātniece atklāj, ka arī tagad turpina darbu pie dažādiem projektiem, piemēram, mikrobateriju izstrādes un dažādu ķīmisko vielu pielietojuma izpētes baterijās. Tagad viņa strādā Bufalo universitātē, bet 22 gadus zinātniece bija kompānijas Greatbatch Ltd vadošā zinātniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvaļinājuma sezonā noteikti jāparūpējas, lai drošībā būtu gan tuvinieki, jo īpaši – bērni, gan mājoklis, jo jebkuri nepatīkami notikumi var izjaukt ģimenes plānus, atgādina apdrošināšanas akciju sabiedrība "BTA Baltic Insurance Company".

"Daudzi atvaļinājuma laikā atstāj ierasto mājokli, lai dotos atpūsties pie dabas, uz vasarnīcu vai kādā ceļojumā. Jebkurā gadījumā ir ļoti svarīgi veikt visus iespējamos drošības pasākumus pret garnadžu tīkojumiem," uzsver "BTA" Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče.

"Mājoklis noteikti jāapdrošina, tāpat arī jāseko Valsts policijas un drošības ekspertu ieteikumiem, tomēr tas ir vairāk vienreizējs pasākums. Savukārt bērnu un citu tuvinieku drošībai rūpīgi jāseko visā atvaļinājuma laikā, lai nesagaidītu nepatīkamus un sāpīgus pārsteigumus."

"Ģimenēm noteikti iesakām iegadāties Nelaimes gadījumu apdrošināšanu, kas iespējamu traumu padarīs mazāk sāpīgu vismaz finansiālajā ziņā, tāpat arī jāparūpējas par piemērotāko apdrošināšanas veidu mājoklim," atzīst I. Danče.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tuvāko nedēļu laikā paziņos par jaunām sankcijām Krievijai, Ukrainas amatpersonām pavēstījis ASV Valsts departamenta sankciju jautājumu koordinators Džeimss O'Braiens.

Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka videokonferencē ar O'Braienu tika runāts par sankciju pastiprināšanu Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām, kas turpina atbalstīt agresiju pret Ukrainu.

"O'Braiens norādīja, ka Valsts departamenta darba grupa, kurā ir apmēram 30 locekļu, detalizēti analizē visus materiālus, kurus iesniedz Ukrainas valdība un [Ukrainas prezidenta biroja vadītāja Andrija] Jermaka un [bijušā ASV vēstnieka Krievijā Maikla] Makfola vadītā grupa. Kā viņš teica, pašlaik tiek pabeigts darbs pie vairākiem nozīmīgiem virzieniem un tuvākajā laikā gaidāms paziņojums par jaunām sankcijām," pavēstīja Ukrainas prezidenta birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notiks sabiedriskās apspriešanas sanāksme par Rīgas apvedceļa A5 Salaspils-Babīte pārbūvi par ātrgaitas autoceļu, informē "Latvijas valsts ceļi".

Sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks plkst.17 attālināti tiešsaistes videokonferencē.

Ar Vides pārraudzības valsts biroja 2020.gada 12.decembra lēmumu ir piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils-Babīte) posma no 11,6. kilometra (Ķekavas apvedceļš) līdz 38,2 kilometram (A10) pārbūvei par ātrgaitas autoceļu.

Projektā esošo divjoslu Rīgas apvedceļu (A5) plānots pārbūvēt par ātrgaitas autoceļu ar divām brauktuvēm jeb četrām braukšanas joslām. Tiek izskatītas divas pārbūves alternatīvas, kuras atšķiras detaļās, jo pārbūvējamā ceļa pamattrase nemainīsies.

Daļu esošo pieslēgumu autoceļam A5 plānots likvidēt. Krustojumi ar šķērsojošajiem autoceļiem plānoti kā divlīmeņu ceļu mezgli, un tiks pilnībā novērsti vienlīmeņa pieslēgumi ar kreisajiem pagriezieniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Visi esam šokā un neziņā, jo nav nekādas informācijas par to, kuras būs tās saimniecības, kurās cūkas būs jāizkauj,» tā par zemkopības ministra Jāņa Dūklava vakardienas paziņojumu, ka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajās teritorijās būs jāizkauj cūkas, laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi Vidzemes saimniecības Kunturi ražošanas vadītāja Santa Preimane.

Neesot arī skaidri kritēriji, kuras saimniecības tas skars – «tos, kas vakar neievēroja biodrošības noteikumus, kas šodien neievēro vai tikai vēl tos neievēros», teikusi S. Preimane. Kunturi ievērojot visus biodrošības noteikumus, bet pašlaik nezinot neko par to, kas sagaidāms. Līdzīgā neziņā esot daudzi saimnieki Latgalē un Vidzemē, un satraukums tikai vēl pieaug, dzirdot arvien jaunas ziņas par gaidāmajiem cūku izkaušanas lielajiem apmēriem, norāda laikraksts.

Lai ierobežotu bīstamo cūku slimību, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ārkārtas zonā gatavojas izkaut apmēram 20 tūkstošus cūku. Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs vakar Latvijas Pašvaldību savienības organizētajā videokonferencē minēja divreiz lielāku skaitli. «Mājas cūkas būtu jāizkauj teritorijās, kurās noteikts ārkārtas stāvoklis, tostarp buferzonā. Šajā zonā kopumā, pēc pašreizējā uzskaites, varētu būt apmēram 40 tūkstoši mājas cūku,» ministra teikto citēja LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācija pagarina robežas šķērsošanas ierobežojumus par spīti EK prasībām

LETA--DPA, 24.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija ir nolēmusi pagarināt robežas šķērsošanas ierobežojumus, kas noteikti nolūkā iegrožot Covid-19 izplatību, par vēl astoņām dienām, otrdien paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretāre.

Domājams, ka šis lēmums sadusmos Eiropas Komisiju (EK), kas pieprasījusi Vācijai un vēl piecām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm atvieglot robežas šķērsošanas ierobežojumus.

Robežas šķērsošanas ierobežojumi, kas liedz ierasties Vācijā no Čehijas, Slovākijas un Austrijas Tiroles federālās zemes, paliks spēkā līdz 3.martam, otrdien apstiprināja Vācijas amatpersona.

Vācija 14.februārī noteica šos ierobežojumus uz 10 dienām, ņemot vērā lipīgākā jaunā koronavīrusa paveida izplatību kaimiņvalstīs. Ir gan pieļauti izņēmumi attiecībā uz svarīga darba veicējiem, tostarp kravu pārvadātājiem, tomēr viņiem iepriekš jāreģistrējas internetā un jāuzrāda negatīvs koronavīrusa tests, kas nav vecāks par 48 stundām.

Komentāri

Pievienot komentāru