Papes dabas parka fonds sācis realizēt projektu, kura gaitā sakops 35 km garumā dabas parka teritoriju un uzlabos vides pieejamību tūristiem. Pēc tam plānots ieviest Papes un Nidas ciemā iebraukšanas maksu.

Projekts sākts saskaņā ar Papes dabas aizsardzības plānu (2007-2017), kurā ir noteikta esošā un plānotā vides infrastruktūra. Dabas taku kopgarums dabas parkā ir 35 km, un līdz šim tās tika daļēji apsaimniekotas. Diemžēl trūkstot atbilstošai tehnikai, šis process ir lēns, mazefektīvs un dārgs, jo darba apjoms tūrisma sezonā ir liels, skaidro projekta ieviesēji. Par projekta finansējumu - gandrīz 14 tūkstošiem latu, paredzēts iegādāties traktoru ar visu nepieciešamo aprīkojumu parka kopšanai. Projekta finansētājs ir ELFLA LEADER, kas sedz 90% jeb 12,6 tūkstošus Ls, bet 10 % līdzfinansējumu Papes dabas parka fonds nodrošinās no Ignases Šopa ziedojuma. Db jau rakstīja, ka nodibinājums Papes dabas parka fonds saņēmis Beļģijas nacionālā parka Hoge Kempen direktora Ignasa Šopsa (Ignace Schops) 25 tūkstošu eiro dāvinājumu Papes dabas parka attīstībai. Saņemto naudu plānots ieguldīt pasākumos, kas ļaut iegūt līdzekļus Papes dabas parka apsaimniekošanai, tūrisma infrastruktūras uzturēšanai un izlietot kā līdzfinansējumu jauniem attīstības projektiem. Plānots arī ieviest iebraukšanas maksu tūristiem vēsturiskajā Papes ciema teritorijā un izveidot licenču sistēmu makšķerēšanai Papes ezerā.

Papes kanāla slūžas nedarbojas, un vietējie makšķernieki apgalvo, ka šovasar zivis Papes ezerā mocījušās zemā ūdens līmeņa dēļ. Pārgāznes izbūves projekts, ko uzsāka Dabas aizsardzības pārvalde, lai stabilizētu ūdens līmeni Papes ezerā, pērn apstājies Satiksmes ministrijas nosacījumu dēļ, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Šobrīd tālāku risinājumu nav, atzīst vecākais valsts vides inspektors Andris Maisiņš.

Dabas parka Pape dabas aizsardzības plānā, kas tika izstrādāts no 2003. līdz 2005. gadam, ir apzināts Papes ezera hidroloģiskais stāvoklis, un tajā arī skaidri pateikts, ka ir vairāki varianti tā uzlabošanai. «Ir vairākas iespējas, kā situāciju labot, jo ezerā ūdens vasarās trūkst. Šī vasara sausuma dēļ bija pārbaudījums zivīm visās Latvijas ūdenstilpēs. Papes gadījumā jo īpaši, tādēļ viens no variantiem ir slūžu remonts. Otrs ir variants, ko pašvaldība jau uzsākusi, – mākslīgas krāces veidošana, kas nodrošinātu pietiekamu ūdens līmeni Papes ezerā. Tomēr patlaban izveidotā pārgāzne ir nepietiekama,» atzīst A. Maisiņš.

Rucavas novada dome plāno ieviest nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu Papes un Nidas ciemā, aģentūru LETA informēja Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta (Mūsmājas).

Piekrastes ciemi Pape un Nida Rucavas novada teritorijas plānojumā 2013.-2025.gadam ir noteikta kā īpašā režīma zona transporta līdzekļu iebraukšanai. Īpaša režīma zonas noteikšanas mērķis ir mazināt negatīvo ietekmi, ko rada lielais tūristu pieplūdums, proti, teritorijas piegružošanu, tūrisma infrastruktūras bojāšanu, kāpu izbraukāšanu u.tml. Lai organizētu teritorijas apsaimniekošanu un uzturēšanu, plānots ieviest sezonālu iebraukšanas maksu tūristiem un teritorijas apmeklētājiem, skaidroja Šusta.

«Šos līdzekļus plānojam izlietot, lai salabotu ceļus, ierīkotu jaunas autostāvvietas, labiekārtotu pludmali un glābšanas staciju. Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka vēlamies, lai mūsu pludmalē nākotnē plīvotu Zilais karogs,» pastāstīja Šusta.

Atsaucoties uz Valsts zemes dienesta aicinājumiem precizēt to ciemu statusu, kuros nav reģistrēta neviena ēkas adrese, vairākas pašvaldības ir pieņēmušas lēmumus par to administratīvajā teritorijā esošo ciemu likvidāciju vai arī šo ciemu teritorijās esošajām ēkām apstiprinājušas adreses. Tādējādi pagājušajā gadā Latvijā atbilstoši pašvaldību lēmumiem ir likvidēti 284 ciemi, tai skaitā arī ciemi ar reģistrētām adresēm tajos, jo šis nav vienīgais kritērijs lemšanai par ciema statusu.

Kopējais ciemu skaits, kurā nav reģistrēta neviena ēkas adrese, ir sarucis no 482 pagājušā gada pavasarī līdz 355 patlaban, tiesa, daudzas pašvaldības nolēmušas nevis likvidēt savulaik izveidotos ciemus, bet gan tajos esošajām ēkām piešķirt adreses. Kopumā uz 2012.gada aprīļa sākumā Valsts adrešu reģistrā reģistrēti 7164 ciemi.

Tas, ka ciemā ir reģistrētas adreses, vēl nebūt nenorāda, ka tajā ir arī iedzīvotāji, jo, kā rāda pagājušajā gadā veiktā tautas skaitīšana, ne visās adresēs bija iespējams sastapt iedzīvotājus. Savukārt tos 355 ciemus, kuriem patlaban ir juridiskais statuss, bet tajos nav reģistrēta neviena adrese, arī nav iespējams uzskatīt par «mirušiem» ciemiem, bet gan drīzāk par savulaik labi domātām iecerēm šādus ciemus veidot, jo pārsvarā gadījumu tajos nekad nav bijis nevienas ēkas adreses.

AS «Swedbank» un SIA «Rīgas ūdens» ir parakstījuši aizdevuma līgumu 5 miljonu eiro apmērā, ko iecerēts investēt apjomīgai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu uzlabošanai galvaspilsētā, kā arī bioloģiskās attīrīšanas stacijas «Daugavgrīva» modernizācijai, informē «Swedbank» un «Rīgas ūdens» pārstāvji. |

Minētie pasākumi ļaus uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu kvalitāti, kā arī uzlabot ekoloģisko stāvokli Rīgas jūras līcī.

«Infrastruktūras uzņēmumi ir būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa. Esam gandarīti ar finansējumu atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot iedzīvotāju ērtības un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus ilgtermiņā,» komentē «Swedbank» Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Lauris Mencis.

SIA «Rīgas ūdens» sniedz sabiedriskos pakalpojumus: Rīgā; Baltezera ciemā un Garkalnes ciema Ādažu novadā; Berģu ciemā, Baltezeru ciemā, Makstnieku ciemā, Langstiņu ciemā, Upesciema ciemā un «Alīses», «Remberģi 1», «Remberģi 2», «Selgas» Garkalnes novadā; Krustkalnu ciemā un Valdlauču ciemā Ķekavas pagasta Ķekavas novadā; Dreiliņu ciemā, Rumbulas ciemā, Ulbrokas ciema Stopiņu novadā. SIA «Rīgas ūdens» ir Rīga pilsētas pašvaldības 100% kapitālsabiedrība, kuru pārvalda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome nolēmusi paplašināt SIA Rīgas ūdens ūdenssaimniecības pakalpojumu licences darbības zonu. Sākot ar 15. maiju, komersants ūdenssaimniecības pakalpojumus sniegs arī Ādažu, Garkalnes, Ķekavas un Stopiņu novados.

Regulatora padome lēmumu par licences darbības zonas paplašināšanu pieņēma balstoties uz SIA Rīgas ūdens iesniegumu.

SIA Rīgas ūdens ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus paplašinātajās licences zonas teritorijās sniegs tajās vietās, kur komersantam ir vēsturiski izveidota infrastruktūra un savulaik komersants šos pakalpojumus sniedza. Jaunās komersanta darbības zonas būs Ādažu novada Baltezera ciemā un Garkalnes ciemā, Garkalnes novada apdzīvotajās vietās - Berģu ciemā, Baltezera ciemā, Makstenieku ciemā, Langstiņu ciemā, Upesciema ciemā un Alīses, Remberģi 1, Remberģi 2, Selgas, Ķekavas novada Krustkalnu ciemā un Valdlauču ciemā, kā arī Stopiņu novada Dreiliņu ciemā, Rumbulas ciemā un Ulbrokas ciemā.

Pensionāri Vilma un Jānis Pērkoni Rucavas novada Papē cer mazbērniem sarūpēt sapni gluži kā dziesmā – dārziņu, kur nesāpēs sirds. Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā no tēva hektāriem V. Pērkone nolēmusi paturēt vien 0,64 hektāru lielu gabaliņu netālu no kāpām Priediengalā. Tagad mazdēli gatavi tur vasaras namiņus celt, tikai neraža - pār dzimto zemi zaļa «sērga» - Papes dabas parks, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Papes Priediengals reiz bijis biezi apdzīvots, tagad latviešu ģimenes te uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas. Braucot uz Pērkonu mantoto nogabalu, Kursas Laiks pamanījis savulaik slavenā luterāņu mācītāja Sigurda Sproģa dzimtās mājas. To pussabrukušais siluets liecina par Papes Priediengala ļaužu aiziešanu. Tomēr vecā apbūve paliek mazākumā. Visapkārt atpūtas kompleksi ar uzrakstiem «Privati valda», dažviet mazākiem burtiem «Privātīpašums». Dzīve Papes Priediengalā nav apstājusies, jo sevišķi vasarās, kad korporatīvo pasākumu netrūkst un atpūtnieki no kaimiņzemes Lietuvas plūst straumē.

Nodibinājums Papes dabas parka fonds saņēmis Beļģijas nacionālā parka Hoge Kempen direktora Ignasa Šopsa (Ignace Schops) 25 tūkstošu eiro dāvinājumu Papes dabas parka attīstībai.

Saņemto naudu plānots ieguldīt pasākumos, kas ļaut iegūt līdzekļus Papes dabas parka apsaimniekošanai, tūrisma infrastruktūras uzturēšanai un izlietot kā līdzfinansējumu jauniem attīstības projektiem.

Plānots ieviest iebraukšanas maksu tūristiem vēsturiskajā Papes ciema teritorijā, izveidot licenču sistēmu makšķerēšanai Papes ezerā, nodrošināt līdzfinansējumu projektam, kas paredz iegādāties agregātus teritorijas uzkopšanai dabas parkā, informēja fonda valdes priekšsēdētājs Ints Mednis.

Plānotie pasākumi ir pirmais solis Papes dabas parka apsaimniekošanas plāna realizācijā, un iecerēto pasākumu pamatā ir Beļģijas pieredze.

Beļģijas nacionālais parks Hoge Kempen savu statusu ieguvis pavisam nesen, taču tā veidošana aizsākta 1997. gadā, piesaistot dažādu finasējumu, izveidota pievilcīga dabas tūrisma infrastruktūra, kas piedāvā maršrutus kājāmgājējiem, velotūristiem un izjādēm ar zirgiem. Parka ekonomiskais efekts ir ap 16. 5 miljoni eiro ik gadus vietējā ekonomikā, apgalvoja I. Šopss. Dabas teritorijas ir iespēja vietējām ekonomikām, bioloģiskā daudzveidība un tīra daba - lieliski tūristu piesaistes faktori, uzsvēra Beļģijas pārstāvis.

Šonedēļ Rucavas novada Būvvalde anulējusi būvatļauju sešu vasaras namiņu būvniecībai Papes ciema īpašumā Šalkas. Tam par iemeslu bijusi īpašnieku patvaļīga rīcība, pārlieku smagas tehnikas izmantošana, zemsedzes bojāšana kāpu zonā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Rucavas novada Būvvalde trīs privātpersonām, kuru īpašumā ir Šalkas, pērn izsniegusi būvatļauju sešu vasaras namiņu celtniecībai. Īpašnieki noslēguši līgumu par celtniecības darbu veikšanu ar uzņēmumu SIA Liepājas celtnieks.

Šobrīd objektā fiksēti vairāki pārkāpumi. Piemēram, objektā bijusi smagā tehnika, kuras svars pārsniedz 18 tonnas. Tās izmantošana bojājusi zemsedzi kāpu aizsargjoslā, kā arī pievadceļu. Izbraukāti arī kaimiņu zemesgabali. Aizliegtās vietās izvietoti būvmateriāli un tehnika, kāpu aizsargjoslā izbērti būvgruži.

«Kurš par nodarījumu ir atbildīgs un kādas būs soda sankcijas, lemsim turpmāk,» apliecina Rucavas novada Būvvaldes vadītājs arhitekts Uldis Ekšteins.

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga rīkojumu apturēts Kolkas pagasta teritorijas plānojums daļā, kas attiecas uz visu pagasta ciemu teritoriju atļauto un plānoto izmantošanu, Db.lv informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Izvērtējot 2003.gada 13.jūnijā Kolkas pagasta padomes apstiprināto teritorijas plānojumu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) konstatējusi, ka tas ir prettiesisks.

Kolkas pagasta pašvaldība, nosakot ciemu statusu un teritorijas plānojumā iezīmējot ciemu robežas, nav vadījusies no likumā Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu tolaik definētā ciema jēdziena.

Likums noteica, ka ciemu kategorijā var ieskaitīt lauku apdzīvotās vietas, kurās ir vēsturiski radusies koncentrēta apbūve un pastāvīgie iedzīvotāji. Savukārt Kolkas pagasta teritorijas plānojumā noteiktā ciemu teritorija vairākkārt pārsniedz vēsturiskās apbūves apjomus.

Lietuvas Neringas kūrvietas pašvaldība ir noraizējusies par tendenci, ka pērn iztīrītā un sakārtotā Nidas jahtu osta, kur tagad vienlaicīgi var piestāt 120 jahtas un izklaides kuģi, tiek izmantota citam nolūkam - uzņēmēji šovasar atskārtuši, ka var savas jahtas par diezgan prāvu samaksu piedāvāt kā peldošas viesnīcas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Pērn šīs Kuršu jomā ierīkotās ostas akvatorijas tīrīšanai no pašvaldības budžeta līdzekļiem tika atvēlēti vairāk nekā 90 000 eiro, bet šogad Klaipēdas valsts jūras ostas direkcija Neringas rīcībā nodevusi kā piestātnes izmantojamus pontonus 246 000 eiro vērtībā.

Pašlaik gan internetā, gan pašā Nidas krastmalā lasāmi sludinājumi, kur atpūtniekiem tiek piedāvāts apmesties peldošās viesnīcās un apartamentos uz ūdeņiem.

Kā uzsver pašvaldība, piestātnes domātas burātāju un ūdens tūristu piesaistei, nevis viesu izmitināšanas pakalpojumu sniegšanai.

«Ostu par pašvaldības līdzekļiem iztīrījām un sakārtojām ne jau tādēļ, lai tā kļūtu par lielu peldošu viesnīcu. Osta pirmām kārtām domāta burātājiem un ūdens tūrisma veicināšanai. Uzņēmēji rīkojas viltīgi - formāli nodarbojas ar kuģu nomu, nopirkuši vietas piestātnēs, bet faktiski piedāvā viesu izmitināšanas pakalpojumus,» norādījis kūrvietas vicemērs Dovīds Miķelis, piebilstot, ka pašvaldība jau vērsusies Valsts nodokļu inspekcijā, lūdzot pārbaudīt, vai jauno «ūdens viesnīcnieku» darbība ir likumīga.

Pa ceļam uz Papes bāku Rucavas novadā vērīgi cilvēki pamanījuši ceļamies pamatīgu objektu. Pēc spārēm un konstrukcijas pamatīguma noprotams, ka top kaut kas nopietns kāpu aizlieguma zonas tuvumā, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Būvatļauja liecinot, ka īpašumos Spārītes un Krūkļi tiek celta vasarnīca. Būvatļauja izdota vēl Liepājas rajona Apvienotās būvvaldes darbības laikā. «Šeit nav nekā neatļauta vai juridiski aplama, tomēr, ja mums lūgtu atļauju šāda objekta būvniecībai, to noteikti nepieļautu,» Kursas Laikam paskaidrojis Rucavas novada domes būvinspektors Andris Keidāns.

Rucavas novadā sava Būvvalde izveidota šā gada 1. janvārī. Jautāts, kā iespējams likumīgi būvēt šādu objektu kāpu lieguma zonā, A. Keidāns atbildējis: «Īpašums 10 metru joslā ķīļa veidā iestiepjas Papes ciema teritorijā. Ciemā apbūve atļauta. Tādēļ arī celtnes pamata forma ir mazliet dīvaina, ķīļveida. Tas tādēļ, ka būvnieki simtprocentīgi izmantojuši visu teritoriju, kuru iespējams apbūvēt.» Tiesa, par to, ka jāsamierinās ar šādas būves esamību, A. Keidāns neesot priecīgs: «Iespējams, ka citviet šī būve iegūtu titulu par novitāti arhitektūrā, bet Papes kāpas tai nav īstā vieta.»

No sešiem braucieniem pēdējā mēneša laikā pa Papes–Rucavas ceļu četros reģionālais medijs Kursas Laiks uz tā novēroja savvaļas zirgus vai govis. Dzīvnieki atrod caurumus nožogojumā, bet, ja to nav, mēģina pārvarēt šķērsli, plēšot miesu uz dzeloņstieplēm. Satraukums par dzīvniekiem uz valsts nozīmes ceļa tiekot atstāts Rucavas novada pašvaldības un pašu autobraucēju ziņā.

Lopiņi ir Pasaules Dabas fonda (PDF) Papes projekta sastāvdaļa. Dzīvniekiem būtu jāatrodas nožogojumā, un uz papīra tas tā arī ir. Nevar teikt, ka PDF pārstāvji žogu nelabotu. Braucot gar nožogojumu, vietām var redzēt pavisam svaigas dzeloņstieples. «Dzeloņstieples ir īpaši ražotas dzīvnieku norobežojumu veidošanai,» saka PDF Papes projekta vadītājs Ints Mednis. Viņš atzīst, ka dzīvnieku izlaušanās no nožogojuma nav problēma.

Dzīvnieku aizsardzības biedrības Liberta valdes locekle un Rucavas novada pašvaldības deputāte Līga Stendze ir informēta par notiekošo un pagaidām lielu problēmu nesaredz. «Dzeloņdrātis nav tas labākais dzīvnieku ierobežošanas veids. Var savainoties arī meža zvēri, tomēr principiālu iebilžu nav. Galvenais – lai dzīvniekiem būtu, ko ēst, un ir pietiekama platība,» saka deputāte.

Pēdējo 25 gadu laikā Latvija ir piedzīvojusi strauju iedzīvotāju skaitu samazināšanos. 1990. gadā Latvijā dzīvoja 2.67 miljoni cilvēku, 2005. gadā - 2.25 miljoni, bet šogad Latvijā vairs dzīvo tikai 1.98 miljoni. Diemžēl arī prognoze nav iepriecinoša – nākamo 10 gadu laikā iedzīvotāju skaits samazināsies līdz 1.76 miljoniem.

Tik straujš iedzīvotāju skaita kritums ir rets fenomens. Ir grūti atrast līdzīgas valstis, kuras nebūtu pārdzīvojušas smagas epidēmijas vai karus, bet saskartos ar tik strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos. Līdzīga situācija ir vien Andorā, kura pēdējo astoņu gadu laikā pazaudēja 12% iedzīvotāju, kā arī Ziemeļu Marianas salas zaudēja 20.3% iedzīvotāju pēdējo 15 gadu laikā. Apvienotās Nācijas (ANO) prognozē, ka Latvijas iedzīvotāju skaits 2050. gadā samazināsies par 19% kopš 2015.gada. Tikai piecām valstīm pasaulē tiek prognozēts vēl straujāks kritums: Bulgārijai, Ukrainai, Moldovai, Bosnijai un Hercegovinai.

Lai labāk saprastu, ko šāds kritums nozīmē valstij, pieņemsim, ka Latvija ir ciems un 2005. gadā tajā dzīvoja 100 cilvēku. Tas nozīme, ka šobrīd ciematā dzīvo jau par 12 cilvēkiem mazāk. Un tiek prognozēts, ka līdz 2025.gadam ciema iedzīvotāju skaits samazināsies vēl par 10 cilvēkiem un ciemā dzīvos vairs tikai 78 cilvēki.

«Pēc triju gadu ilgas mocīšanās Papes dabas parks jāatzīst par neveiksmīgu vietu sumbru populācijas atjaunošanai – dzīvnieki ik rudeni slīkst pārplūdušajās pļavās, atbildīgās institūcijas nespēj vienoties par kopīgu saimniekošanu, bet vietējie iedzīvotāji ir nomocījušies, diendienā biedējot prom no saviem sējumiem ziņkārīgos milzeņus,» vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Šobrīd Papes pļavās mīt aptuveni 90 taurgovis, aptuveni 60 Konik Polski šķirnes zirgi, kas selekcionēti kā savvaļas zirga tarpāna pēcteči, un 11 sumbri. Tieši ar pēdējiem ir radušās vislielākās problēmas. Ik rudeni, paaugstinoties ūdens līmenim ezerā, viņiem atvēlētajos 200 hektāros piekrastes pļavas faktiski pazūd zem ūdens – slūžas, kas ezeru savieno ar jūru, kā nākas nestrādā, un dzīvniekiem neatliek nekas cits, kā glābt savu ādu, laužoties cauri nožogojumiem. Turklāt, kā Neatkarīgajai stāstījis Pasaules dabas fonda īstenotā projekta vadītājs Ints Mednis, tagad klāt nākusi vēl viena problēma, proti, izbaudījuši brīvību, sumbri vairs nevēlas tikt ierobežoti. Viņi izbradā labības sējumus, baida cilvēkus un mājlopus, izrakņā kartupeļus, nograuž ābeles tā, ka pāri paliek vien pliki stumbeņi, līdz vēderam iestieg puķu dobēs.

Rucavas novada domes deputāti izveidojuši darba grupu, lai izpriestu par «transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Papes Priediengala, Papes, Papes Ķoņuciema un Nidas ciemos», kas faktiski nozīmē maksas ceļu, vēsta reģionālais portāls ReKurZeme.

Pakalpojuma līgums par darba grupas vadīšanu, sabiedriskās apspriešanas organizēšanu un pieredzes apmaiņas braucieniem uz Jūrmalu, Neringu noslēgts ar Ligitu Laipenieci. Ieceres izvērtēšana notiks šogad un nākamgad.

«Darba grupa ir atvērta, aicinām vēl arī iedzīvotājus piedalīties. Tajā pārstāvēti gan tie, kuri ir par, gan pretinieki, dažādu profesiju pārstāvji. Ja gala lēmums būs noteikt maksu, novada iedzīvotājiem un tiem, kuriem īpašums, noteikti nebūs jāmaksā,» klāstījusi Rucavas novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze.

Darba grupā ir Guntis Rolis, Irēna Šusta, Jānis Veits, Ints Mednis, Gundars Vītols, Imants Edmunds Pričins, Laura Pētersone, Māris Muitenieks, Edgars Riežnieks.

Dabas aizsardzības pārvalde atteikusi izsniegt atļauju Lietuvas sabiedriskajai iestādei Satta Outside rīkot mūzikas un vizuālo mākslu festivālu Rucavas novada Papes ciemā, vēsta Kursas Laiks.

«Šobrīd nezinu, ko lietuvieši dara, man viņi nekādas atskaites nav devuši. Viņi teikuši, lai pagaidām viss paliek apturēts, kamēr viņi tiks galā paši ar savām problēmām,» sacījis Satta Outside pilnvarotais pārstāvis jurists Varis Pēča.

Pludmales festivālu Satta Outside lietuvieši Papes ciemā bija iecerējuši rīkot līdz 2018. gadam, tomēr saņēmuši atteikumu, jo pasākuma norises vieta plānota galvenokārt Papes dabas parka dabas lieguma zonā.

Mēneša laikā pārvaldes pieņemto lēmumu bija iespējas apstrīdēt, ko lietuvieši nav izdarījuši, Kursas Laikam pastāstījis V. Pēča. Viņš norādījis, ka lietas tālāka virzība pagaidām ir apstājusies un jaunumi šajā lietā varētu parādīties martā.

Apsekojot Rucavas – Papes pieguļošos niedru tīrumus Papes ezerā Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori konstatējuši, ka zemes nomnieki, pļaujot niedres, nav pārkāpuši zemes nomas līguma noteikumus, kas radītu vērā ņemamu nodarījumu aizsargājamajai teritorijai, vēsta reģionālais portāls ReKurZeme.

Portāls no Papes iedzīvotājiem saņēma fotogrāfijas, kas liecināja par iespējamu kaitējumu dabas parkam Pape.

Zemes nomas līgumā noteikts, ka nomniekam liegts iebraukt ceļus vai veikt darbības, kas izraisa zemes eroziju.

«Iepriekš, ja nebija ledus, Papes ezerā neviens niedres nepļāva. Tagad ar smagajiem kombainiem izbraukā visas malas,» sūrojās papenieks. Viņš nobažījies par iebraucamo ceļu niedrājā pie Mazzuļģu mājām un to tuvumā.

«Niedru novietņu nospiedumi un izbraukumi apvidū izveidojušies jau iepriekš un no tiem izvairīties pilnībā nav iespējams, jo nomniekam ir nepieciešama telpa niedru izvešanai. Izbraukumi nav tādi, kas izraisa zemes eroziju. Tie ir nelieli, risas neveidojas un nav uzskatāmi par kaitējumu, kas noteikts līgumā ar nomnieku,» pēc teritorijas apsekošanas apgalvoja vecākais valsts vides inspektors Edgars Bertrams.

Idejas par maksas ceļu uz Papi, par jahtu ostu un daivinga parku netālu no Papes bākas, kā arī Dzintarvējiem kā kultūras un atpūtas centru, kas piesaistītu gan tūristus, gan vietējos, gaisā virmojušas jau gadiem. Kopš 30. jūnija Rucavas novada Attīstības nodaļas vadībā ir Jānis Ratkevičs un Papes attīstības vīzija sakārtota un iekustināta, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Veikti mērījumi – pa Papes ceļu septembrī braukušas 6000 mašīnu. Tas dodot pamatu lemt par maksas ceļa izveidi. Dzintarvēji šobrīd ieguvuši kultūrvēsturiskas ēkas statusu, kas dod priekšrocības saņemt Eiropas finansējumu ēkas kapitālajam remontam. Savukārt oktobra sākumā J. Ratkevičs nosūtījis uz Satiksmes ministriju vēstuli ar lūgumu atļaut dibināt mazo ostu Papē. Tālākā nākotnē Papes piekraste varētu kļūt par daivinga cienītāju galamērķi. «Tam ir viss nepieciešamais,» saka jaunais vadītājs.

«6000 mašīnu mēnesī ir braukušas septembrī, kas nav tūrisma sezonas mēnesis,» paskaidro J. Ratkevičs. Īpašā režīma zonas izveide Papē paredzētu papildu ieņēmumus tieši no tūristiem, kas savukārt dotu iespēju ieguldīt naudu tieši šajā vietā. «Mēs pilnīgi droši varam padarīt Papi par ienesīgu Palangas un Sventājas pludmaļu turpinājumu. Starp citu, arī Lietuvā domā par iebraukšanas maksas ieviešanu, tā ka neņemt naudu būtu vienkārši muļķīgi,» uzskata speciālists.

Rucavas novada Papē durvis apmeklētājiem atkal vērusi Amber Wind Cafe, un tās īpašnieki Uldis un Dina Alberti šovasar apmeklētājus nolēmuši pārsteigt ar dažādiem jauniem kokteiļiem, organizēt jau ierastās sestdienu ballītes, kā arī piedāvāt pašu un dažādu amatnieku sarūpētus suvenīrus Papes mērcē.

Uldis Alberts reģionālo laikrakstu Kursas Laiks sagaidījis stilīgā krāsainā micē un skaidrojis, ka to izgudrojis, jo Papei pēdējā laikā pielipusi arābu tēma. Krekliņš ar uzrakstu Welcome to Paperadise arī pašu izgudrots. «Pērn mums tūristi jautāja, vai ir kādi suvenīri, ko iegādāties par piemiņu, tad nu esam šo pieprasījumu mēģinājuši apmierināt. Te vēlāk būs nopērkami ne tikai krekliņi, bet arī dažādi pakaramie un karekļi zivju formā, kā arī citas interesantas lietas,» sola U. Alberts.

Gluži tāpat kā Liepājas pludmales kafejnīcās, arī Papes Amber Wind Cafe īpašnieki strādā līdz pēdējam klientam. «Mēs apmeklētāju gaidām visu vasaru, tādēļ jau atvedām šeit dzīvojamo vagoniņu. Guļam šeit uz vietas un strādājam, kad ir apmeklētāji. Tāda ir šī biznesa specifika, jo tūrisma sezona ir tikai trīs vasaras mēnešus. Mums jānopelna visai ziemai,» paskaidro U. Alberts.

Babītes novada pašvaldības dome apstiprinājusi Babītes novada pašvaldības budžetu 2017. gadam, kas pašvaldības pamatbudžetā paredz ieņēmumus 13 287 834 eiro un izdevumus 14 688 232 eiro apmērā, informē domes pārstāvji.

Izdevumi plānoti lielāki, jo no iepriekšējā gada ir izveidojies uzkrājums 1 623 374 eiro apmērā.

2017. gadā pašvaldības pamatbudžetā ieņēmumi no ienākuma nodokļa plānoti 11 682 971 eiro, kas ir par 678 746 eiro vairāk nekā 2016. gadā, no tiem 10 159 689 eiro – plānotie ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet 1 523 282 eiro – no nekustamā īpašuma nodokļa. Iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā šogad ir 2 106 024 eiro (par 40,3 % vairāk nekā pērn), un ir 20,73% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem.

Lai sākumskolas klašu izglītojamos nodrošinātu ar klašu telpām, 2017. gadā tiks uzsākts vērienīgs investīciju projekts - Babītes vidusskolas ēkas pārbūve, izbūvējot četru stāvu piebūvi ar kopējo platību 4000 kvadrātmetru. Šī projekta finansēšanai (aptuveni 3 500 000 eiro apmērā) paredzēts ņemt aizņēmumu Valsts kasē.

Sākot no 17.oktobra līdz 7.novembrim sabiedriskai apspriešanai ir nodota Babītes pagasta teritorijas plānojuma 2007. – 2019. gadam pilnveidotā redakcija, informēja SIA Metrum sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Ševele.

Tajā, izvērtējot pirmās redakcijas sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtos iedzīvotāju iesniegumus un institūciju atzinumus, precizētas vairāku ciemu robežas, kā arī plānotās dzīvojamās un komercapbūves teritoriju apbūves blīvums, paplašinātas lauksaimniecības teritoriju izmantošanas iespējas un veikti citi redakcionāli labojumi.

Pēc ieviestajām korekcijām Babītes pagasta teritorijas plānojuma papildinātā redakcija paredz jaunas atļautās izmantošanas zonas – lauku apbūves teritorijas izveidi pagasta ciemu robežās, kur iepriekš bija noteikta viensētu apbūves atļautās izmantošanas zona. Tā mērķis ir radīt harmoniskāku apbūves struktūras pāreju no salīdzinoši blīvāk apbūvētajām teritorijām ciemos uz tradicionāli retāk apbūvētajām lauku teritorijām ar viensētām.

Pavisam nesen Latvijas Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa nosauca par marodieriem cilvēkus, kuri nemaksā nodokļus. Atļaujiet stādīties priekšā! Es esmu marodieris.

Neminēšu nekādu informāciju, kas varētu palīdzēt mani identificēt – baidos, ka rīt pie manis ieradīsies mūsu valsts, atņems pēdējo un mani pašu iesēdinās. Taču sava biznesa būtību pacentīšos izklāstīt pēc iespējas saprotami un vienkārši. «Nepiesienieties» skaitļiem, tos esmu maksimāli vienkāršojis.

Esmu provinciāls biznesmenis, strādāju kādā mazā Latvijas ciemā, kādu pie mums ir simtiem. Izņemot manu uzņēmumu, mūsu ciemā praktiski nav darba vietu, neskaitot mežstrādniekus, dažus ierēdņus valdē un pāris pārdevējus, un krāvējus ciema veikalā.

Pirms dažiem gadiem manā uzņēmumā strādāja apmēram 50 cilvēki – ievērojama daļa ciema darbspējīgo iedzīvotāju, turklāt daži brauca uz darbu arī no apkārtējiem ciemiem. Savu rūpnīciņu es iesaucu par «ciemveidojošo uzņēmumu». Darbs ritēja, rūpnīciņa attīstījās, ik mēnesi es ieguldīju nedaudz naudas tās paplašināšanā, atjaunoju iekārtas un loloju plānus – paņemt kredītu un uzcelt jaunu modernu korpusu un, iespējams, pat nodrošināt ar mājokļiem speciālistus.

Tsukimi Ayano stāv ar putnubiedēkļiem pilnā klasē. Tā ir slēgta skola Japānas Nagoro ciemā, šis ir viens no skatiem, kuru iemūžinājusi fotoaģentūra Reuters.

Pateicoties šai sievietei, mazais ciems piedzīvo nepieredzētu apdzīvotības bumu - taču jaunie iedzīvotāji nav gluži tādi, kādus varētu iedomāties.

Nagoro tagad piepildīta ar cilvēkiem līdzīgiem putnubiedēkļiem. Tos visus 13 gadu laikā radījusi Tsukimi Ayano. Viņa atgriezusies dzimtajā ciemā, lai rūpētos par māti.

Sākotnēji viņa putnubiedēkļus sāka veidot, lai aizbiedētu dzīvniekus, taču tagad leļļu skaits jau pārsniedzis ciemā mītošo cilvēku skaitu. Putnubiedēkļi redzami mājās, laukos, kokos, ielās, kā arī autobusa pieturā, gaidot transportlīdzekli, kas nekad nepienāks.

Nagoro - tāpat kā daudzi citi ciemi Japānas laukos - smagi skārusi iedzīvotāju pārcelšanās uz pilsētām. Tagad tur mīt gandrīz tikai pensionāri.

Notikusi Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejas sēde, lai pārrunātu austrumu robežas izbūves progresu, informē Iekšlietu ministrija.

Uzraudzības komitejas sēdē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kurai deleģēta robežas infrastruktūras izbūves organizēšana (izņemot tehnoloģisko risinājumu), informēja komiteju par Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas infrastruktūras izbūves progresu.

Žoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas līdz 3.novembrim nodrošināta 92,1 km garumā jeb 82% no ~112 km apjoma, kuru plānots pabeigt šogad, lai pēc tam līdz nākamā gada vasarai pabeigtu izbūvēt žogu aptuveni 30 km garumā posmos gar publiskajiem ūdeņiem, kas ir dabīgs šķērslis. Līdz gada beigām vēl jāizbūvē 19,9 km žoga.

Papildus minētajam uzraudzības komitejas sēdē VNĪ informēja, ka III būvdarbu kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežas posmā gar Daugavu - 16,7 km garumā - noris projektēšanas un inženierizpētes darbi. Sešu sakaru torņu, pievedceļu un patruļtaku izbūvi šajā posmā plānots daļēji finansēt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.