Jaunākais izdevums

Nodokļu slogs, neskaidrības par birokrātiskajiem procesiem kavē mazo ražotāju attīstību.

Latvijas vietējie produkti ir pieprasīti un ļoti garšīgi, taču nepieciešama lielāka valsts ieinteresētība mazo uzņēmumu attīstības veicināšanā, stāsta Rāmkalnu pārstāvis Kaspars Timermanis. Uzņēmums kā pārtikas ražotājs jau izaudzis un ražotne kļuvusi par šauru, taču tas atrodas Pierīgā, tādēļ vairākkārt nav izdevies piesaistīt Eiropas finansējumu, jo šā reģiona uzņēmējiem iespējas tikt pie atbalsta ir ierobežotas.

Lielāku pretimnākšanu no valsts institūcijām gaida arī z/s Donas saimniece Ilze Briede. Viņa izveidojusi maizes darbnīcu Blomē, kur projektā ieguldīti galvenokārt pašu līdzekļi. «Šobrīd trūkst institūcijas, kas palīdzētu jaunajam ražotājam. Ja es sāku cept maizi, tad man jāiet uz VID, uz PVD, tad pie ugunsdzēsējiem un tā tālāk. Nekur nav uzskaitīts, pie kādām institūcijām jāvēršas, lai sāktu ražošanu,» skaidro z/s Donas saimniece.

Lai veicinātu vietējās preces noietu, Vidzemē izveidots pārrobežu projekts FoodArt, kas mazajiem ražotājiem palīdz rast noieta tirgus un strādāt pie inovatīviem produktiem. Lielākam ražotāju izrāvienam gaida lielāku valsts atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras kā rūpnieciskas pilsētas viens no šī brīža «karstajiem» izaicinājumiem ir darbaspēka pieejamība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vidzemes biznesa centrs – ne velti Valmierai pieder šāds tituls, jo devītajā lielākajā Latvijas pilsētā koncentrējas lielākie Vidzemes reģiona, kā arī valsts mēroga uzņēmumi. AS Valmieras stikla šķiedra, AS Valmieras piens, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība VAKS, SIA Valpro, SIA Daiļrade koks ir tikai daži no zināmākajiem. Par uzņēmējiem draudzīgāko lielo pilsētu to šogad atzinusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Vērtējot pēc apgrozījuma un nodarbināto skaita, spēcīgāk attīstītās nozares Valmierā ir stikla šķiedras un tās produktu ražošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana, tirdzniecība, būvniecība, kā arī veselība un sociālā aprūpe. Lai arī tirgus sadalījums liecina par vietējā tirgus lielāku īpatsvaru, tomēr kopējie dati pa nozarēm liecina, ka lielākā daļa uzņēmēju ir veikuši tirgus diversifikāciju un piedāvā savus pakalpojumus un produktu citos tirgos. Tikai eksporta tirgū darbojas stikla šķiedras ražotāji un ieguves rūpniecības pārstāvis, salīdzinoši nozīmīgu daļu eksportē arī kokrūpniecības pārstāvji, vairumtirdzniecības un IT nozares pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pieprasa Latvian Dairy maksātnespēju

Sandra Dieziņa, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Baltais ceļš prasa SIA Latvian Dairy maksātnespēju.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta Rīgā, Vidzemes priekšpilsētas tiesā 8. februārī.

Kā sarunā ar DB norādīja LPKS Baltais ceļš valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece, SIA Latvian Dairy kooperatīvam palicis parādā ap 140 tūkstošiem eiro, «uz kontaktiem uzņēmums vairs neiziet», līdz ar to celta prasība tiesā. Iedevām vairākas piena kravas pagājušā gada novembrī un decembrī, kad piena iepirkuma cenas vēl nebija sarukušas, bet naudu joprojām neesam saņēmuši, sacīja Aizsilniece. Viņa norādīja, ka uzņēmuma īpašnieki neatrodas Latvijā, te sastopami tikai juristi. Situācija nozarē pašlaik ir sarežģīta, iepirkuma cenas samazinās, daži kombināti pienu vairs neiepērk, piebilda Aizsilniece. Iepriekš arī LPKS Pienene KT valdes priekšsēdētāja Astrīda Pauliņa stāstīja, ka Latvian Dairy kooperatīvam nav samaksājis 150 tūkstošus eiro un cieš zemnieki. Pēc koopeartīvu aplēsēm, Latvian Dairy kopējais parāds zemniekiem esot sasniedzis jau 1,8 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Miris divās krimināllietās iesaistītais bijušais Rīgas satiksmes darbinieks Volkinšteins

LETA, 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūžībā devies divās krimināllietās iesaistītais bijušais pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins.

Februārī prokuratūra tiesai bija nodevusi krimināllietu, kurā Volkinšteins un viņa ģimenes locekļi apsūdzēti lietā par uzņēmuma degvielas kartes nelikumīgu izmantošanu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu plānojusi skatīt 7.jūlijā plkst.13.

Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska teica, ka prokuratūra par apsūdzētā nāvi uzzinājusi no publiskās informācijas, un prokuratūrai oficiālas informācijas patlaban nav. Prokurors lietā turpināšot uzturēt valsts apsūdzību saskaņā ar likuma nosacījumiem.

Kriminālprocesa likumā teikts, ka tiesa izbeidz kriminālprocesu, ja apsūdzētais ir miris, izņemot gadījumus, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu. Tāpat likumā teikts, ka, ja apsūdzētais ir miris lietas izskatīšanas laikā pirmās instances tiesā, lietas izskatīšanu turpina tikai tad, ja viena mēneša laikā pēc apsūdzētā nāves ir saņemts mirušā tuvinieka pieteikums par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai. Tādā gadījumā lietas izskatīšana tiek turpināta vispārējā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas izstādē Riga Food 2018 piedalīsies vairāk nekā 700 uzņēmumu

Db.lv, Jānis Goldbergs, 28.08.2018

Latvijā radītie produkti, kurus iespējams nobaudīt izstādes "Riga Food 2018" preses konferencē viesnīcā "Grand Poet by Semarah Hotels"

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ilgstošas tiesvedības un valsts neizdarības dēļ lauksaimnieki nevar izmantot zemi

Sandra Dieziņa, 04.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts institūciju neizdarības dēļ lauksaimniecības zemes aizaug. Ar to saskārusies Beverīnas novadā saimniekojošā z/s Mazputniņi, kas ilgstošas tiesvedības dēļ nevar izmantot lauksaimniecības zemi, uz kuras atrodas liellopu ferma.

Strīdus iemesls – 121,9 ha liels nekustamais īpašums Ķiguļi, kas sastāv no 94,3 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 13,7 ha meža, kā arī uz zemes esoša namīpašumu. Šobrīd tas pēc dokumentiem pieder SIA Latvijas mežs, taču Mazputniņi ir apstrīdējuši zemes iegādes darījumu, kas liedzis saimniecībai iespēju iegādāties šo zemi lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Pirmās instances tiesa apmierinājusi z/s Mazputniņi prasību, bet nākamā tiesas sēde notiks tikai 2015. gadā, lielākā daļa zemes ir aizaugusi un neviens to neizmanto.

Eksperti norāda, ka zeme ir ražošanas resurss, kas jāizmanto racionāli, tāpēc nepieciešamas izmaiņas likumos, lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pārbaudījumus piedzīvo ziemāju lauki, kuri atrodas gājputnu migrācijas ceļos

Lelde Petrāne, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ, tiekoties valdes sēdē, biedrības Zemnieku saeima valde pārrunāja, kā pavasaris iesācies dažādās Latvijas reģionu saimniecībās. Pavasara darbi pilnā sparā rit visā Latvijā - lauksaimnieki sēj vasarājus, dod papildmēslojumu ziemājiem, kā arī vienlaikus veic dažādus dokumentācijas sagatavošanas darbus - mēslošanas plānu izstrādāšanu saimniecībām, gatavo pieteikumus atbalsta maksājumiem, slēdz produkcijas realizācijas līgumus rudens ražai un optimizē saimniecību naudas plūsmas.

Pieteikšanās platību maksājumiem šogad ir komplicētāka, jo pirmo gadu tiek ieviestas zaļināšanas prasības, un joprojām daudziem saimniekiem nav skaidrs, kā šīs prasības izpildīt savā saimniecībā.

Piena ražotāji pēc kvotu perioda beigām seko piena tirgus attīstības tendencēm, kur straujas svārstības pagaidām nav notikušas. Piena cena nemainīgi ir zem pašizmaksas, un nu jau pašām saimniecībām rūpīgi jāvērtē kādus pirkumus izdarīt, lai situāciju nepasliktinātu. Joprojām ir cerība uz pārstrādātājiem, ka tiem izdosies atrast jaunus eksporta tirgus, tādējādi veicinot piena apriti.

Vasarāju sēju Vidzemes un Latgales pusē kavē pārmērīgais mitrums uz laukiem, kamēr pārējā Latvijas daļā sējas darbi ir tuvu noslēgumam. Graudaugi kopumā Latvijā ir labi pārziemojuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bizness reģionos: Valmierā sāk kļūt par šauru

Uldis Andersons, 04.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā ir labi priekšnosacījumi uzņēmējdarbības – īpaši ražošanas - attīstībai, tomēr rokas saista brīvu teritoriju trūkums, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sakārtota infrastruktūra, laba energoresursu pieejamība un pietiekami lielas jaudas rezerves, kā arī kvalificēta darbaspēka resursi ir argumenti, kas jau vairākus gadus liek pilsētas vadībai apsvērt domu par industrijas paplašināšanos, gan piedāvājot papildu iespējas te esošajiem uzņēmumiem, gan plānojot piesaistīt jaunus investorus. Monētas otra puse nav tik spoža – Valmierai sāk pietrūkt vietas, lai attīstītu kaut ko patiešām lielu.

«Apmēram trešdaļu pilsētas veido zaļā zona, turklāt lielu daļu aizņem mūsu galvenā «iela» Gauja ar visām savām attekām un pārplūstošajām teritorijām. Pēdējā piecgadē Gauja trīs reizes ir mums parādījusi, ka ūdens līmenis var pakāpties par pieciem metriem. Tādējādi liela daļa Valmieras ir skaista un zaļa, bet tā nav izmantojama būvniecībai,» skaidro Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par aizvadīto 2017. gadu vispozitīvāk noskaņoti ir būvnieki, kā arī lielo uzņēmumu vadītāji un īpašnieki. Apmēram puse uzņēmēju šogad sasnieguši to, ko plānojuši, liecina «Citadele Index» pētījums.

Jautājot uzņēmēju vērtējumu tam, cik veiksmīgs bijis 2017. gads, gandrīz puse jeb 46% uzņēmēju atzina, ka šis gads viņu uzņēmumam bijis apmēram tāds, kā plānots. 27% uzņēmēju atzina, ka šis gads uzņēmumam ir bijis nedaudz sliktāks, nekā plānots, 8% – ievērojami sliktāks, nekā plānots. Savukārt 15% uzņēmēju atzina, ka 2017. gads uzņēmumam bijis labāks, nekā plānots, un 2,5% – ievērojami labāks, nekā plānots.

Vispozitīvāk 2017. gadu vērtē būvnieki, no kuriem katrs trešais jeb 32% atzina, ka gads bijis labāks, nekā plānots. Arī 33% lielo uzņēmumu vadītāju atzina, ka gads bijis labāks, nekā plānots. Starp reģioniem vispozitīvāk noskaņoti par šo gadu ir Vidzemes, Pierīgas un Rīgas uzņēmēji, no kuriem attiecīgi 24%, 20% un 19% atzina, ka šis gads viņu uzņēmumiem bijis labāks, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Šodien aplūkojam trīs veikala «Riija» speciālā piedāvājuma produktus – pledus, galdautus un t-kreklus.

ĪpašiLatvijas valsts simtgadei piedāvājumā iekļauti 100% aitas vilnas pledi, kuros redzama Lielvārdes jostas simbolika. Vienā no «Riija» plediem var redzēt nelielu daļu Lielvārdes jostas simbolikas, bet otrs pilnībā atdarina Lielvārdes jostu. Šī kolekcija nav radusies nejauši, bet par to domāts ilgāku laiku. Ideja radās zīmola «Riija» vadītājai Evijai Jonušai, sadarbojoties ar dažādiem uzņēmumiem. Pledu daudzums šobrīd ir ierobežots līdz 100, taču, lai gan pleds ir dzimis Latvijas valsts simtgadei, ar laiku tiks veikti vēl papildu pasūtījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Atklājies, ka spāņu vilcienu ražotāja CAF skiču neatļauta izmantošana Pasažieru vilcienam (PV) var draudēt ar dārgu tiesvedību un kompensāciju maksāšanu. Tas izriet no Dienas Biznesa aptaujāto juristu komentāriem par vizuālo materiālu iespējami neatļautu izmantošanu PV iepirkumā.

Pazīmes liecina, ka Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Rīgas ūdens dibinātā meitasuzņēmuma Aqua Riga projekts varētu nogrimt, pat vēl nesācis reāli darboties. Kā raksta laikraksts Diena, Ekonomikas ministrija izstrādā Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumu. Gaidāmais likums varētu «noraut stopkrānu» minētajam projektam.

Komentāri

Pievienot komentāru