Vidzemes reģiona pārstāvji no 27. līdz 29.februārim piedalīsies Igaunijas tūrisma gadatirgū TOUREST 2004. Reģions gadatirgū tiks pārstāvēts Latvijas tūrisma attīstības valsts aģentūras organizētajā stendā. Stenda apmeklētāji varēs iepazīties ar Vidzemes Tūrisma asociācijas izdoto bukletu Nedēļas nogale Vidzemē igauņu valodā. Bukletā ir iekļauti tūrisma objekti un uzņēmumi, kas atrodas netālu no Igaunijas robežas un šo informāciju igauņu tūristi var izmantot plānojot nedēļas nogales atpūtu Vidzemē. Apmeklētāji informācijas gūšanai par reģionu varēs izmantot arī Vidzemes tūrisma karti un ceļvedi pa Vidzemes naktsmītnēm un pasākumiem. Stendā tiks izplatīti Vidzemes rajonu un pilsētu informācijas materiāli. Domājot par tūristu ērtībām un ņemot vērā igauņu tirgus tuvumu, piemēram, Alūksnes rajona tūrisma informācijas materiāli šogad ir tulkoti igauņu valodā. Rūjienas TIC sadarbībā ar partneriem Igaunijā ir izdevis karti un maršrutus pa Rūjienas novadu un vairākām pierobežas pašvaldībām Igaunijā, kas arī ir pieejami igauņu valodā. Reģionu izstādē pārstāvēs Vidzemes tūrisma asociācijas, kā arī Alūksnes, Gulbenes un Valkas rajonu tūrisma speciālisti, kuri igauņu tūristus informēs par tūrisma iespējām un pakalpojumiem Vidzemē. Vidzemes reģionam Igaunija ir nozīmīgs ārzemju tūrisma tirgus, bet Dienvidigaunija jau vairākus gadus arī būtisks sadarbības partneris kopīgu reģionālu un pārrobežas tūrisma projektu attīstībā. Šogad Vidzemes dalība Igaunijas gadatirgū tiek organizēta Phare programmas un Vidzemes pašvaldību finansētā projekta “Vidzemes reģionālais tūrisms – iespēja nākotnei” ietvaros, kura ietvaros, sadarbojoties Vidzemes attīstības aģentūrai, Vidzemes pašvaldībām un Vidzemes Tūrisma asociācijai, tiek realizētas reģionālā tūrisma attīstības aktivitātes. Avots: Vidzemes Tūrisma asociācija

No 14. līdz 17. janvārim Cēsu tūrisma informācijas centra speciāliste Evija Ozoliņa un Vidzemes tūrisma asociācijas pārstāvji kopā ar Latvijas tūrisma attīstības aģentūru piedalīsies starptautiskajā tūrisma izstādē Helsinkos (Somija) “Matka 2004”. Latvijas stendā jau piekto gadu visiem interesentiem būs pieejama informācija arī par Cēsīm un Cēsu rajonu. 14.janvārī viesnīcā “Radisson SAS Plaza” notiks Latvijas tūrisma prezentācija, kuras laikā Somijas tūrisma aģentūru pārstāvji un tūroperatori tiks iepazīstināti arī ar Vidzemes tūrisma piedāvājumu. Izstādes apmeklētāji varēs iepazīties ar Vidzemes tūrisma karti angļu valodā, kurā sešos maršrutos apkopota informācija par nozīmīgākajiem Vidzemes tūrisma objektiem un pakalpojumu sniedzējiem. Izstādē būs informācija par Vidzemes pilsētu un rajonu tūrisma piedāvājumu, kā arī par tūrisma produktiem, kuri interesē tieši Somijas tūristus, piemēram, medības. Ir pierādījies, ka regulāra dalība starptautiskajos tūrisma tirgos nes arī konkrētus rezultātus un, piemēram, Cēsis, kas visaktīvāk atbalsta Vidzemes dalību starptautiskajos tūrisma gadatirgos, kļūst arvien atpazīstamākas. Tā, piemēram, pērn Helsinku gadatirgū tika jautāta jau konkrēta informācija ne tikai par Rīgu, bet arī par Cēsīm, Gaujas Nacionālo parku un par jauniem pakalpojumiem šajās vietās. Tā kā Somijas un arī Zviedrijas tirgus ir viens no būtiskākajiem Vidzemei un arī Latvijai kopumā, tad ir svarīgi tajā sniegt informāciju arī par Cēsu tūrisma piedāvājumu. Tūrisma gadatirgus “Matka” ir lielākais šāda veida tūrisma pasākums Ziemeļvalstīs – šogad izstādē piedalīsies vairāk nekā 1500 dalībnieku no 50 pasaules valstīm. Šogad Vidzemes dalība izstādē tiek organizēta Phare programmas un Vidzemes pašvaldību finansētā projekta “Vidzemes reģionālais tūrisms – iespēja nākotnei” ietvaros. Avots: Cēsu TIC

Vidzemes Tūrisma asociācija sadarbībā ar Vidzemes attīstības aģentūru iesaistījusies projekta “Vidzemes reģionālā tūrisma attīstība – izaicinājums nākotnei” realizēšanā. Projekts tiek finansēts ES programmas “Sadarbības programma Baltijas jūras reģionā 2001” ietvaros, bet līdzfinansējumu nodrošina Vidzemes pašvaldības. Vidzemes Tūrisma asociācija praktiski veiks aktivitātes, kas saistītas ar norāžu zīmju uzstādīšanu, informācijas materiālu izdošanu, dalību starptautiskajos gadatirgos un apmācību organizēšanu. Kā zināms, pat vislabākie tūrisma informācijas materiāli pilnībā nespēj kompensēt norāžu zīmju trūkumu dabā. Tādēļ, lai tūristiem atvieglotu ceļošanu pa Vidzemi un padarītu to drošāku un patīkamāku, tiks uzstādītas vairāk nekā 300 norāžu zīmes uz populārākajiem tūrisma objektiem. Informācijas materiāli, kas tiks izdoti, galvenokārt, balstīti uz Vidzemes prioritārajiem tūrisma produktiem – “Piedzīvojumi Vidzemē” ietvers informāciju par aktīvā tūrisma iespējām, “Kultūra un tradīcijas Vidzemē” sniegs informāciju par interesantām vietām, kur iespējams iepazīties ar tradicionālo kultūru un dzīvesveidu. Informācijas materiāls “Nedēļas nogale Vidzemē”, paredzēts izplatīšanai, galvenokārt, Rīgā – rīdziniekiem un Rīgas viesiem par brīvdienu atpūtas iespējām un maršrutiem Vidzemē. Vidzeme projekta ietvaros piedalīsies trīs starptautiskās tūrisma izstādēs – Somijā, Igaunijā un Vācijā. Noteicošais faktors dalībai šajās izstādēs ir tas, ka šīs valstis ir vieni no galvenajiem Vidzemes tūrisma mērķa tirgiem. Izstādes dalībniekiem tiks sniegta informācija par Vidzemes tūrisma piedāvājumu. Latvijai un Igaunijai iestājoties Eiropas Savienībā vēl aktuālāka varētu kļūt sadarbība kopēju tūrisma produktu veidošanā. Ārzemju tūristi, kas labprāt apceļotu visas Baltijas valstis kopā, arvien vairāk būs nepieciešama informācija par kopīgiem Igaunijas un Latvijas maršrutiem un tūrisma piedāvājumiem. Tāpēc projekta ietvaros tiks rīkoti semināri, kuros Latvijas un Igaunijas puses tūrisma speciālisti vienoties par kopīgu sadarbību un potenciālajiem tūrisma piedāvājumiem ārzemju tūristiem. Projektā paredzēts arī mācību brauciens Vidzemes tūrisma uzņēmējiem uz Brandenburgu. Dalībnieki varēs iepazīties ar Vācijas uzņēmumu pieredzi un piedalīties mācību semināros, kurus vadīs tūrisma speciālisti no Brandenburgas Lauku tūrisma asociācijas. Semināri paredzēti gan par lauku tūrisma piedāvājuma veidošanu, gan tūrisma mārketinga jautājumiem. Avots: Vidzemes Tūrisma asociācija

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

2005.gada 1.jūnijā atpūtas kompleksā „Laimes Ligzda” Cēsu Tūrisma informācijas centrs rīko Cēsu rajona tūrisma konferenci. Pērn šāda konference notika pirmo reizi, un tūrisma uzņēmēju izrādītā interese liecināja par to, ka viņiem ir interese par Cēsu rajona tūrisma aktualitātēm. Konference ir bezmaksas, un tā tiek rīkota Cēsu pašvaldības aģentūras „Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs” projekta „Baltijas apmeklētāju centri LAT II” ietvaros. Šogad konferencē īpaša uzmanība tiks veltīta reģionā realizējamiem projektiem un mārketinga iespējām tūrisma uzņēmējiem. Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) Vidzemes reģionālā biroja vadītāja Inese Šīrava informēs par TAVA veiktajām un plānotajām aktivitātēm Vidzemes reģiona un uzņēmēju atbalstam, kā arī par to, kā uzņēmēji tieši var sadarboties ar TAVA un TAVA reģionālo biroju. Pēdējā laikā TAVA ir aktivizējusi atbalsta pasākumus uzņēmējiem sniedzot gan tiešu, gan netiešu atbalstu - tiek izdoti dažādi tūrisma katalogi un tūrisma informācijas materiāli, notiek aktīvs darbs pie Latvijas tūrisma portāla www.latviatourism.lv izveides, tiek organizēta dalība starptautiskās izstādēs, organizēti jaunu tūrisma produktu veicināšanas konkursi. Cēsu tūrisma konference, kuru rīko Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs ir kļuvusi par regulāru rajona tūrisma uzņēmēju un pašvaldību pārstāvju tikšanos, kuras laikā konferences dalībnieki tiek informēti par nozīmīgākajiem notikumiem tūrisma nozarē Cēsu rajonā, Vidzemes reģionā un valstī kopumā. Cēsu rajons ir viens no aktīvākajiem tūrisma nozarē ne tikai Vidzemē, bet arī Latvijā. To nosaka un veicina gan augstvērtīgi tūrisma resursi (Cēsu vecpilsēta, Gaujas Nacionālais parks, Piebalgas novads u.c.), gan organizatoriskā struktūra (izveidots Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs, kas organizē rajona tūrisma nozares aktivitātes), gan plašs tūrisma pakalpojumu piedāvājums (Cēsu rajonā 2005.gadā darbojas ap 90 naktsmītnes, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Latvijā). Cēsu rajona un pilsētas pašvaldības tūrisma attīstībai veiksmīgi piesaista arī Eiropas Savienības finansu resursus, tādejādi nodrošinot dažādu tūrisma aktivitāšu realizēšanu. Avots: Cēsu TIC; TAVA

Ventspils pilsētas dome apstiprinājusi Ventspils Tūrisma informācijas centra budžetu. Tā izdevumu daļa ir plānota 89 363 Ls apjomā. Ieņēmumus veidos līdzekļi no pamatbudžeta 75 479 Ls apjomā, bet pārējie 13 682 Ls tiks iegūti no maksas pakalpojumiem, galvenokārt veicot Ventspils tūrisma brošūru, karšu un kalendāru tirdzniecību, kā arī piedāvājot reklāmas iespējas tūrisma uzņēmumiem šajos izdevumos. 2004. gadā Tūrisma informācijas centram būs 4 galvenie darbības virzieni. I. Tūristu apkalpošanas nodrošināšana Ventspils Tūrisma informācijas centrā Tirgus ielā 7 Galvenais jaunums – lai nodrošinātu pilsētas tūrisma informācijas un pakalpojumu labāku pieejamību, birojs 2004. gadā strādās katru dienu. Šī darba nodrošināšanai rudens -ziemas sezonā strādās trīs, bet aktīvajā tūrisma sezonā četri darbinieki. Papildus plānots iesaistīt arī tūrisma jomas studenti-praktikanti. II. Pilsētas tūrisma mārketinga pasākumu kompleksa realizēšana. Domājot par ārvalstu tūristiem, galvenā vērība tiks pievērsta Ventspils kā tūrisma pilsētas popularitātes veicināšanai kaimiņu un tuvējās valstīs. Tūrisma informācijas centrs Latvijas valsts tūrisma stenda ietvaros piedalīsies 6 ārvalstu tūrisma gadatirgos – Helsinkos, Berlīnē, Gēteborgā, Maskavā, Tallinā, Viļņā. Vēl tiks apsvērta iespēja piedalīties arī Londonas tūrisma gadatirgū novembrī. Ventspils tūrisma brošūru izdos 7 valodās – latviešu, krievu, angļu, vācu, zviedru, lietuviešu un igauņu. Ventspils tūrisma karte tiks izdota 4 valodās - latviešu, krievu, angļu, vācu. Sadarbībā ar pārējiem Kurzemes rajoniem un pilsētām tiks izdots jauns Kurzemes tūrisma buklets ar kopējo tirāžu ap 200 000 eksemplāru un 7 valodās, kurā akcentēs arī aktīvā tūrisma iespējas. Iecerēts piedalīties arī jauna Ventspils fotoceļveža izdošanā. Plānots realizēti arī īpašus Ventspils reklāmas projektus Lietuvā un Igaunijā. Domājot par Latvijas iedzīvotājiem, pavasarī preses izdevumos latviešu un krievu valodā izplatīs jau tradicionālo informatīvo izdevumu par atpūtas un izklaides iespējām Ventspilī. Iecerēti arī daudzi citi pasākumi. Aktīvs darbs pie Ventspils kā tūrisma pilsētas popularizēšanas notiks visa gada garumā. III. Tūrisma pakalpojumu attīstības un sadarbības ar tūrisma uzņēmumiem veicināšana. Paši galvenie Ventspils Tūrisma informācijas centra partneri, protams, ir pilsētas tūrisma uzņēmumi, tāpēc sadarbība ar tie būs aktīva – gan kopīgi strādājot pie dažādo tūrisma izdevumu sagatavošanas, gan gatavojoties starptautiskajām tūrisma izstādēm, gan izstrādājot kopīgus tūrisma produktus un nodrošinot kvalitatīvu pilsētas viesu apkalpošanu. Tiks organizēti jau otrie Ventspils gidu kursi. Katru dienu aktīvajā tūrisma sezonā no Rātslaukuma organizēs ekskursijas sertificētu gidu pavadībā, pasūtījuma ekskursijas nodrošinās visa gada garumā. Rīkos arī dažādus interesantus izklaides pasākumus un nodrošinās saturīgu atpūtu pilsētas viesiem. Arī 2004. gadā Ventspilī vismaz četras reizes piestās kruīzu kuģis, ik reizi atvedot ap 200 – 300 amerikāņu tūristu. 2004. gadā Ventspils Tūrisma informācijas centrs aktīvi darbosies arī Kurzemes tūrisma asociācijā, Latvijas tūrisma informācijas organizāciju asociācijā un Latvijas tūrisma aģentu asociācijā „ALTA" gan kopīgu mārketinga pasākumu veikšanas, gan pieredzes apmaiņas nolūkā. IV. Iesaistīšanās starptautiskajā tūrisma sadarbībā. 2004. gadā turpināsies darbs pie ES PHARE programmas atbalstītā projekta „Tūrisma iespējas un plānošana retumu Lietuvā un rietumu Latvijā ar mērķi radīt ilgtspējīgu tūrisma vidi". Šī projekta ietvaros kopā ar Liepāju un Klaipēdu strādās pie starptautiskā tūrisma ceļa „No pilsētas uz pilsētu: Ventspils-Liepāja-Klaipēda" veidošanas un attīstīšanas. Strādās arī pie jaunu starptautiskās sadarbības projektu ideju realizēšanas, lai apgūtu Eiropas Savienības piedāvātās investīciju iespējas. Avots: Ventspils TIC

Vidzemes Tūrisma asociācija no 4. līdz 6.martam piedalīsies Lietuvas tūrisma gadatirgū “Vivattour 2004”, kurā Latvijas dalību organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra. Gadatirgū Vidzemes reģionu pārstāvēs Vidzemes Tūrisma asociācijas, kā arī Siguldas un Ogres tūrisma informācijas centru speciālisti. Vidzemes stendā apmeklētāji varēs iepazīties ar jauno Vidzemes brošūru lietuviešu valodā “Nedēļas nogale Vidzemē”, kā arī ar citiem reģionālajiem un pašvaldību tūrisma informācijas materiāliem. Pirmo reizi stenda apmeklētāji varēs novērtēt arī jauno Via Baltica tūrisma karti un praktiskās informācijas brošūru, kurā ietverta tūrisma informācija par Via Baltica teritorijā esošajiem Limbažu, Rīgas un Bauskas rajoniem. Via Baltica tūrisma informācijas materiāli izdoti projekta “Bauskas pilsēta – dienvidu vārti uz Via Baltika Nordika, faze I” ietvaros. Pēdējo gadu statistika liecina, ka lietuvieši ir aktīvi Vidzemes apceļotāji. Pēc tūrisma informācijas centru un tūrisma uzņēmumu datiem var secināt, ka lietuvieši ziemā ļoti bieži izmanto Vidzemes kalnu slēpošanas trases, bet vasarā labprāt apceļo Gaujas Nacionālo parku, tradicionāli iekļaujot maršrutā arī Siguldu, Cēsis un Valmieru. Dalība izstādē ir nozīmīga arī, lai tūristus, kuri jau pabijuši reģionā iepazīstinātu ar jauniem tūrisma produktiem un maršrutiem. Avots: Vidzemes tūrisma asociācija

Vidzemes Tūrisma asociācija sadarbībā ar Vidzemes pašvaldībām un tūrisma uzņēmumiem ir izdevusi Vidzemes tūrisma karti. Kartē sešos maršrutos apkopota informācija par nozīmīgākajiem Vidzemes tūrisma objektiem un pakalpojumu sniedzējiem. Karte ir izdota četrās valodās – latviešu, angļu, krievu un vācu. Šogad pirmo reizi reģionālo tūrisma informācijas materiālu izdošanu finansiāli ir atbalstījusi Latvijas tūrisma attīstības valsts aģentūra. Līdz ar to karti ir iespējams izdot lielākā tirāžā un ir veiktas arī pirmās aktivitātes vienota valsts tūrisma informācijas materiālu dizaina izveidošanā un ieviešanā. Līdzīgi Vidzemes kartei šogad tiks izdotas arī pārējo Latvijas reģionu kartes vienotā stilā. Vidzemes karti jau ir novērtējuši Somijas tūristi, kuri ar kartes angļu valodas versiju varēja iepazīties šogad tūrisma izstādē Somijā. Karte tiks izplatīta arī pārējos tūrisma gadatirgos, kuros šogad tiks pārstāvēts Vidzemes reģions – Vācijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Zviedrijā un Latvijā, tāpat arī tūrisma informācijas centros Latvijā un ārzemēs, tūrisma uzņēmumos un citās tūrisma informācijas materiālu izplatīšanas vietās. Avots: Vidzemes tūrisma asociācija

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

"Ekonomiskajai sadarbībai ar Somiju ir liels potenciāls gan eksporta, gan investīciju piesaistes ziņā," norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Šobrīd Somijas investori saīsina savas piegādes ķēdes un vēlas ražošanu izvietot pēc iespējas tuvāk, kas ir lieliska iespēja Latvijai, jo Ziemeļvalstis visu Baltijas reģionu drošības ziņā uztver kā savu vietējo tirgu. Stimulu sadarbības aktivizēšanai starp Latviju un Somiju deva arī kompānijas "Tallink" šovasar atklātā prāmja līnija Helsinki-Rīga. Tiekoties ar kompānijas "Tallink" vadību, uzsvērām, ka esam ieinteresēti, lai šāds maršruts saglabātos arī turpmāk," viņš paskaidro.

Laika periodā no 18. līdz 19. augustam K.Rožkalns darba vizītē apmeklēja Somiju, kur tikās ar uzņēmuma "Tallink" vadību un vairākiem esošajiem un potenciālajiem investoriem, kā arī uzsāka sarunas par sadarbības veidošanu ar Somijas valdības finansēto VTT Tehniskās izpētes centru, kurā pie dažādu inovāciju attīstības strādā vairāk nekā 2 tūkstoši pētnieku. Vizītes laikā panākta vienošanas par vairākām potenciālo Somijas investoru vizītēm Latvijā šā gada septembrī.

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Trešdien, 3. decembrī pulksten 10:00 viesnīcas Radisson SAS Daugava telpās notiks konference “ES atbalsta programmas un to loma tūrisma attīstībā Latvijā”, ko rīko Tūrisma attīstības valsts aģentūra. Konferencē piedalīsies Ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Konferences mērķis ir izvērtēt līdzšinējo ES fondu nozīmi tūrisma attīstībā Latvijā, kā arī informēt Latvijas tūrisma industriju par ES finansējumu, kas būs pieejams pēc Latvijas iestāšanās ES. Konferenci atklās Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktore Marika Zante, bet par valsts piešķirto budžetu tūrismam 2004. gadā runās Ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Konferencē tiks apspriesti arī tādi jautājumi kā ES strukturālie fondi Latvijā 2004.-2006.gadam, ES līdzfinansētās Valsts atbalsta programmas komercdarbības veicināšanai, pašvaldību iespējas tūrisma attīstības veicināšanā izmantojot ES finansējumu kā arī ES atbalsta programmas lauku tūrismam. Ar referātiem uzstāsies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Kukute, ZM Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Indulis Āboltiņš, Latvijas Attīstības aģentūras valdes loceklis Ralfs Kļaviņs. Konferences noslēgumā notiks paneļdiskusija “Līdzšinējā pieredze un perspektīvas piesaistot Eiropas fondu līdzekļus tūrisma attīstībai Latvijā”. Uz konferenci ir uzaicināti vairāk kā 100 cilvēki, pārstāvji no valsts sektora (pašvaldību un tūrisma informācijas centru vadītāji, attīstības aģentūru pārstāvji), sabiedriskā sektora (tūrisma asociāciju pārstāvji) un privātā sektora (nozīmīgākie tūrisma uzņēmēji). KONFERENCES PROGRAMMA:10:00 – 10:05 Konferences atklāšana. Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktore Marika Zante 10:05 – 10:20 Latvijas Valsts budžets tūrismam. Ekonomikas ministrs Juris Lujāns 10.20 – 10:40 TAVA plānotie pasākumi tūrisma veicināšanai 2004.gadā. Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktore Marika Zante 10:40 – 11.10 Latvijas makroekonomiskās situācijas raksturojums. Ekonomikas ministrija, Tautsaimniecības struktūrpolitikas departaments, direktora vietniece Gunta Piņķe 11:10 – 11:30 Kafijas pauze. 11:30 – 12:10 ES Struktūrfondi Latvijā 2004. – 2006.gads. Ekonomikas ministrija, Investīciju un finanšu departaments, Struktūrfondu nodaļas vecākais referents Krišs Spūlis 12:10 – 12:25 Pašvaldību iespējas tūrisma attīstības veicināšanā, izmantojot ES finansējumu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Valsts sekretāre Ilze Kukute 12:25 – 13:00 ES līdzfinansētās Valsts atbalsta programmas komercdarbības veicināšanai. Latvijas Attīstības aģentūra, Valdes loceklis Ralfs Kļaviņš 13:00 – 13:30 ES programmu loma tūrisma attīstība Latvijā.ZM Lauku atbalsta dienests, direktora vietnieks Indulis Āboliņš 13:30 – 14:50 Pusdienu pārtraukums. 14:50 – 15:10 ES atbalsta programmas un Unibankas darbība līdzekļu apsaimniekošanā Latvijā. Unibanka, korporatīvo finanšu darījumu vadītājs Rolands Feldmanis 15:10 – 15:25 Projekts "Tūrisma attīstības epicentrs Latvijas – Igaunijas pierobežā". Rūjienas Tūrisma informācijas centrs, vadītāja Guna Ķibere 15:25 – 15:40 Līdzekļu piesaistes pieredze jaunu tūrisma produktu veidošanā Ventspilij sadarbojoties ar Liepāju un Klaipēdu. Ventspils tūrisma informācijas centrs, vadītājs Guntars Seilis 15:40 – 15:55 "ES līdzekļu piesaiste Vidzemes reģionā tūrisma attīstībai: iespējas un problēmas". Vidzemes Tūrisma asociācija, izpilddirektore Inese Šīrava 16:00 – 17:00 Paneļdiskusija "Līdzšinējā pieredze un perspektīvas, piesaistot Eiropas fondu līdzekļus tūrisma attīstībā Latvijā". Vada NK konsultāciju birojs, direktors Neils Kalniņš, piedalās EM Tūrisma departaments, vecākā referente Sanita Rancāne Avots: Eiropa.lv

Atzīmējot trīs gadu jubileju kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), Romas līgumu 50.gadadienu un Eiropas dienu, visos Latvijas reģionos no 4. līdz 11. maijam tiek rīkoti īpaši svinību pasākumi. Informatīvi izklaidējošus pasākumus rīko Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Eiropas Savienības informācijas aģentūra (ESIA), Eiropas Parlamenta informācijas birojs ciešā sadarbībā ar Eiropas Kustību Latvijā un partneriem.

Centrālo pasākumu kalendārs

- Piektdiena, 4. maijā, plkst. 13:00 - 16:00, Liepājā, Rožu laukumā

Piedalīsies grupa Ēnas, FAME, Emīls, IndyGo, Laimis Rācenājs. Pasākumā piedalīsies arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca, uzaicināts Liepājas mērs Uldis Sesks. Svinīgās uzrunas un balonu palaišana plānota plkst. 13.30.

- Sestdiena, 5. maijā, plkst. 13:00 - 16:00, Daugavpilī, Vienības laukumā

Piedalīsies grupa Ēnas, Laimis Rācenājs, uzstāsies Daugavpils mākslinieki. Pasākumā piedalīsies arī Daugavpils mērs Rita Strode. Svinīgās uzrunas un balonu palaišana plānota plkst. 13.30.

- Svētdiena, 6. maijā, plkst. 15:00 - 18:00, Rēzeknē, Raiņa parkā

Rīt, 24. martā Maskavā uzsāks darbu starptautiskais tūrisma gadatirgus „MITT 2004”, kurā Latvijas dalību izstādē organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). Latvijas stendā būs pārstāvēti 9 tūrisma uzņēmumi - nacionālā aviosabiedrība “AirBaltic”, tūrisma firmas: "Baltic Travel Group", "Latvia Tours", “Express Travel”, organizācija “Inspiration Riga”, Kurzemes un Vidzemes tūrisma asociācijas, Jūrmalas dome, kā arī Latvijas Viesnīcu un Restorānu asociācija. Latvijai šajā gadatirgū būs 35 kv.m liels stends. 24. martā plkst. 17.30 Maskavā, starptautiskās tūrisma izstādes “MITT 2003” laikā, Latvijas vēstniecībā Krievijā, Tūrisma attīstības valsts aģentūra rīko Latvijas prezentāciju, kurā Krievijas tūrisma firmas tiks iepazīstinātas ar jaunumiem Latvijas tūrisma piedāvājumā, bet Latvijas vēstniecība informēs par esošo iebraukšanas kārtību Latvijā. Pēc prezentācijas notiks tūrisma darba birža, kurā piedalīsies Latvijas un Krievijas tūrisma kompānijas. Tā kā Krievija ir Latvijai nozīmīgs tūrisma tirgus, kam turklāt ir ievērojams potenciāls, šim pasākumam TAVA ir sagatavojusi speciālizdevumu krievu valodā par jaunajiem tūrisma sezonas piedāvājumiem Latvijā. Maskavā tiks prezentēts arī jaunais Latvijas tūrisma tēla buklets krievu valodā, kurš jau ir ieguvis speciālistu pozitīvu novērtējumu. Lai piesaistītu papildus uzmanību Latvijas stendam izstādē “MITT” Maskavā, stendā darbosies improvizēts bārs, kurā strādās bārmenis, kas pasniegs atspirdzinošus dzērienus un kokteiļus stenda viesiem, bet katru dienu plkst. 16:30 tiks rīkota laimīgās stundas, kuru laikā visi izstādes apmeklētāji tiks aicināti nobaudīt kokteiļus, kas pagatavoti no Rīgas Melnā balzama. Starptautiskais tūrisma gadatirgus “MITT 2004” ilgs 4 dienas, no 24. marta līdz 27. martam, Maskavas izstāžu centrā “Ekspocentr”. “MITT” ir viens no lielākajiem tūrisma gadatirgiem Krievijā un NVS, kas šogad pulcēs ap 120 tūkstošu cilvēku un kurā tiks pārstāvētas ap 2700 tūrisma kompānijām no 110 valstīm. Lai turpmāk Krievijas tūristi un ceļojumu aģentūras varētu daudz operatīvāk iegūt nepieciešamo informāciju par Latviju un šeit piedāvātajām atpūtas un izklaides iespējām, Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra plāno jau šā gada septembrī Maskavā atvērt Latvijas tūrisma biroju. Šādi biroji veiksmīgi darbojas Londonā, Berlīnē un Stokholmā, un līdzšinējā pieredze rāda, ka to darbība veicina tūrisma sakaru attīstību un intereses par Latviju pieaugumu ārvalstu tūristu vidū. Ņemot vērā to, ka pastāv neizmantotas iespējas, lai radītu labākus priekšnoteikumus Latvijas un Krievijas iedzīvotāju ceļošanai un abu valstu tūrisma nozaru attīstībai, gadatirgus laikā iespējamas M.Zantes tikšanās ar Maskavas valdības un Maskavas tūrisma komitejas pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas tūrisma informācijas biroja atvēršanu un citus pasākumus tūrisma plūsmas palielināšanai, kā arī uzklausītu par tūrisma nozari atbildīgo Maskavas amatpersonu viedokli un priekšlikumus tūrisma sakaru attīstībai. 2003. gadā 8% jeb 197 tūkstoši no ārvalstu tūristiem, kas ieradās Latvijā, bija no Krievijas, tādējādi ieņemot trešo vietu ārvalstu ceļotāju vidū Latvijā. Krievijas viesu skaits Latvijas viesnīcās un tūristu mītnēs 2003. gadā sasniedza 37 238 viesus. Ceļotāji no Krievijas pagājušogad ir bijuši visdāsnākie naudas tērētāji Latvijā, mūsu valstī iztērējot 24 miljonus latu. Papildus informāciju par starptautisko tūrisma gadatirgu “MITT” var meklēt mājas lapā: www.mitt.ru. Avots: TAVA

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Šodien tika aizvadīts Latvijas tūrisma forums, kurā nozares pārstāvji atskatījās uz aizvadīto gadu un iezīmēja mērķus nākošajam gadam. Tiešsaistes pasākumu organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un tajā tika apbalvoti arī konkursa "Jaunais tūrisma produkts 2020" uzvarētāji un labākie studentu zinātniski pētniecisko darbu autori tūrisma nozarē, informē LIAA.

"Tūrisma nozarei šis gads bija ļoti sarežģīts, bet ir notikušas arī pozitīvas lietas. Pieauga interese par vietējo tūrismu, tapuši jauni tūrisma produkti un meklēti risinājumi, kā strādāt pandēmijas apstākļos. Jau šobrīd ir skaidrs, ka, atveroties tūrisma iespējām, nozares pārstāvjiem būs jāskrien daudz un ātri. Ieguvēji būs tie, kas pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas, spēs ātrāk noreaģēt, tādēļ mums jābūt gataviem un jau šobrīd jāiezīmē, risinājumi dažādām situācijām," tā, atklājot forumu, dalībniekus uzrunāja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ar LIAA starpniecību tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam krīzes seku mazināšanai šogad ir novirzīti 19,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no šiem līdzekļiem jau izmaksāta algu subsīdijās 826 tūrisma nozares uzņēmumu, bet šobrīd ir atvērta pieteikšanās viesnīcu operacionālo izmaksu programmā, kuras kopējais finansējums ir 4,8 miljoni eiro. Ekonomikas ministrija turpina darbu arī pie īpašas vaučeru programmas viesnīcām, kuras varēs cilvēkiem nodrošināt pašizolācijas pakalpojumus ar valsts atbalstu.

Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

Gatavojoties vasaras tūrisma sezonai «izpārdošana» skar arī ceļojumu piedāvājumus. Cīņā par klientiem, tiek piedāvātas 15 – 25 % atlaides. To Db novēroja nule kā atklātajā tūrisma gadatirgū Balttour 2009.

Latvijas tūrisma aģentūras un Latvijas reģioni ir gatavi jaunai tūrismam sezonai, apliecina tūrisma gadatirgus Balttour 2009. Izstādē plaši pārstāvēti ārzemju tūrisma operatori un viesnīcu pārstāvji.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, Balttour 2009 ir iespējams ne tikai iepazīties ar tūrisma operatoru, tūrisma aģentūru un viesnīcu piedāvājumiem, bet arī iegādāties ceļojumus ar īpašu atlaidi. Jūrmalas viesnīcas Amber Sea Hotel pārdošanas un mārketinga menedžere Elena Sobolenko atzīmē, ka izstādē ir iespējas iegādāties speciālus SPA piedāvājumus ar 15% atlaidi. Ārvalstu ceļojumi vasaras sezonai tiek piedāvāti ar 25% atlaidi. Tūrisma operators Novatours, JTL un Tez Tour piedāvā vasaras sezonas ceļojumus ar 25% atlaidi. Tez Tour mārketinga/pārdošanas menedžere Svetlana Zavrocka Db apliecināja, ka izstādes laikā ir iespējams iegādāties ziemas sezonas ceļojumus ar 150-200 latu atlaidi un rezervēt vasaras ceļojumus ar 25% atlaidi. «Šogad Tez Tour Latvijas ceļotājiem piedāvā Hurgadu un Tenerifi visu gadu, līdz šim šie kūrorti bija pieejami tikai ziemas sezonā, taču šogad arī vasarā,» stāsta S. Zavrocka.

4.oktobrī Gulbenē notika Vidzemes Tūrisma asociācijas (VTA) Mārketinga padomes sēde, kurā klātesošie lēma par sadarbību nākamajā gadā dažādos tūrisma mārketinga projektos. Sēdē tika apspriesti plānotie projekti – dalība tūrisma gadatirgos, brošūru izdošana, tūrisma portāla attīstība. Katru gadu VTA organizē reģiona dalību Latvijas tūrisma gadatirgū „Balttour”. Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka izstādē „Balttour 2005” ir nepieciešams rast iespēju Gulbenes un Alūksnes rajoniem piedalīties kopējā Vidzemes stendā, jo iepriekšējos gados šie rajoni tika pārstāvēti atsevišķi. Nākamajā gadā reģions sadarbojoties ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru tiks pārstāvēts Latvijas stendā sešās starptautiskajās tūrisma izstādēs Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Krievijā, Polijā un Vācijā. Katram rajonam ir noteikts informācijas materiālu daudzums, kas tiks izvietots šajās kopīgajās izstādēs. Pirmo reizi plānots katram tirgum sagatavot atsevišķu informācijas materiālu attiecīgās valsts valodā, kurā būs ietverta informācija par Vidzemes tūrisma piedāvājumu. Plānots, ka nākamajā gadā visi Latvijas reģioni, arī Vidzeme, saņems atbalstu no Tūrisma attīstības valsts aģentūras reģionālo brošūru izdošanai. 2004.gadā valsts atbalstīja četru Latvijas reģionu tūrisma karšu izdošanu. Sanāksmē piedalījās Vidzemes Tūrisma informācijas centru vadītāji, VTA valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts, Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs un VTA valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntārs Bērziņš, Mārketinga padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Malcenieks, VTA valdes locekle Inese Šīrava, Gulbenes pilsētas domes un rajona padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs, kā arī Gulbenes rajona un pilsētas tūrisma speciālisti. Nākamā Mārketinga padomes sēde notiks 28.oktobrī Alūksnē, līdz kurai tiks izstrādāta Vidzemes stenda koncepcija izstādei “Battour –2005”, kā arī noorganizēta tikšanās ar Vidzemes tūrisma portāla www.vidzeme.com veidotājiem, lai nodrošinātu operatīvu informācijas atspoguļojumu un tās regulāru atjaunošanu, kā arī lai izstrādātu sistēmu, kādā notiks informācijas apmaiņa ar pašvaldību tūrisma informācijas centriem. Avots: VTA

Pēc trīs gadu pauzes apbalvoti "Gada cilvēks tūrismā" laureāti par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, informē konkursa žūrija.

Balvu laureāti ir Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) biedrs un viesnīcu operatora "Mogotel" īpašnieks Vadims Muhins.

Organizatori atklāj, ka šogad konkursam tikai iesūtīti 46 priekšlikumi, taču, ņemot vērā, ka trīs gados vislielāko artavu tūrisma interešu aizstāvībā ir ieguldījušas tieši tūrisma asociācijas, tika izvēlētas trīs visaktīvākās.

“Nav noslēpums, ka aizvadītie gadi tūrisma un viesmīlības nozarei bijuši izaicinājuma pilni. Vispirms pandēmija un tās radītie ierobežojumi, un, kad nozare jau sāka domāt par atgūšanos, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā daudzi tūrisma nozares pārstāvji – iestāžu, uzņēmumu vadītāji, tūrisma informācijas centru vadītāji, asociāciju pārstāvji un citi ir darījuši daudz vairāk nekā prasa pienākums, un šis ir īstais brīdis pateikties viņiem. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, žūrija lēmusi piešķirt trīs balvas “Gada cilvēks tūrismā”, lai gan patiesībā, manuprāt, milzīga pateicība pienākas ikvienam, kurš turpina darboties tūrisma un viesmīlības nozares labā,” stāsta balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

INFORMĀCIJA PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻIEM2006.gada 23.oktobrī

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vidzemes metālserviss", salīdzinot ar 2005.gadu, savu apgrozījumu 2006.gadā pat pēc visai piesardzīgām prognozēm dubultos un tas sasniegs 6 miljonus latu. Jau pašlaik - šī gada trīs ceturkšņos - uzņēmuma apgrozījums pārsniedzis 4,5 miljonus latu. Vienlaikus strauji palielinājies arī "Vidzemes metālserviss" klientu un to objektu skaits, kuriem uzņēmums piegādā metāla izstrādājumus un konstrukcijas.

"Uzņēmuma darbs norit atbilstoši plānotajam - ik gadu dubultot apgrozījumu. Tik straujam darba apjoma palielinājumam ir divi galvenie iemesli," pastāstīja "Vidzemes metālserviss" valdes priekšsēdētājs Māris Babris. "Lielā mērā, protams, tas saistīts ar būvniecības bumu Latvijā. Taču mums daudz būtiskāks faktors ir tas, ka arvien vairāk klientu izvēlas "Vidzemes metālservisu" kā savu stratēģisko sadarbības partneri metāla izstrādājumu un konstrukciju piegādē. Tikai šogad "Vidzemes metālserviss" uzsācis metāla izstrādājumu un konstrukciju piegādi tādiem būvobjektiem kā Dienvidu tilts, viesnīcas Latvija rekonstrukcijas un kvartāla apbūves 2.kārtai, biroja, tirdzniecības un daudzstāvu dzīvojamo namu kompleksam Panorama Plaza, ēku kompleksam Da Vinci, kā arī citiem objektiem."

Šoruden medijos izskanēja ziņa par to, ka tūroperators «Prieks Tūre» apturējis savu darbību, kamēr daļa tūristu vēl bija ārzemēs. Gada sākumā tiesas priekšā stājās arī cits tūroperators, no kura klienti vēlējās piedzīt zaudējumus. Kā izvēlēties piemērotāko tūroperatoru, lai plānotais ceļojums nebeigtos ar mēnešiem ilgu gaidīšanu, lai saņemtu atpakaļ samaksāto naudu par nenotikušo atpūtu?

Gandrīz 500 tūrisma operatori un tūrisma aģenti

Saskaņā ar Lursoft datiem Latvijā ir 437 komersanti, kuri uzskatāmi par tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus. Šā gada 1. jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem», kas veidoti ar mērķi nodrošināt augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabot esošo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu Latvijā.

Licencēšana patērētāju aizsardzībai

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.