Viedoklis: Baltijas gada darījums ārvalstīs - ko tas māca citiem reģiona uzņēmējiem

2017. gada 12. decembris plkst. 12:46
Autors: LHV bankas institucionālo tirgu vadītājs Ivars Bergmanis
Sadaļa: Eksperti
Dalies ar šo rakstu

Liepājas Lauma Fabrics mātes uzņēmums European Lingerie Group (ELG) šā gada jūnijā iegādājās vācu apakšveļas ražotāju un mazumtirgotāju Felina. Tieši šo darījumu Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas žūrija atzina par gada Baltijas darījumu ārvalstīs. Darījums bija netipisks Baltijas tirgum vairāku iemeslu dēļ un var sniegt pozitīvas mācības citiem reģiona mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Tieši mazie un vidējie uzņēmumi nereti saskaras ar finansējuma piesaistes grūtībām, īpaši starptautiski. Taču vienlaikus to izaugsmei un attīstībai ir izšķiroša loma ekonomikā, jo Baltijā tie veido nozīmīgu tautsaimniecības daļu un spēlē svarīgu lomu iekšzemes kopprodukta radīšanā un nodarbinātībā.

Tātad - kā kļuva iespējams, ka par Felina, Vācijā 1885. gadā dibināta ražotāja, īpašniekiem kļuva Latvijā bāzēts uzņēmums? Kā notika šāds darījums, par kuru pavisam nesenā pagātnē visdrīzāk pat nevarējām iedomāties, un ko no tā varam mācīties?

Spējam attīstīties rietumu virzienā

Pirmkārt, ELG Felina iegādes darījums gājis pretrunā vēsturiskajam uzskatam un cilvēku gaidām - ja mazs vai vidējs uzņēmums no Baltijas mēģina ko darīt starptautiski, tad tas nepavisam nav vienkārši.

ELG iegādājās uzņēmumu Rietumeiropā, turklāt apgrozījuma un darbinieku ziņā lielāku nekā pats. Šāda uzdrīkstēšanās un solis ir ļoti apsveicami no biznesa attīstības perspektīvas, un zināmā mērā to varam saukt par vienu no Latvijas 2017. gada veiksmes stāstiem.

Līdz ar notikušo Felina iegādes darījumu ELG savu darbību palielināja divreiz, izveidojot jaunu vertikāli integrētu struktūru ar kopējiem ieņēmumiem virs 75 miljoniem eiro un 1250 darbiniekiem. Tāpat grupa ieguva jaunus tirgus un pilnu apakšveļas produkcijas ražošanas ciklu, jaunas biznesa līnijas, tajā skaitā mazumtirdzniecības infrastruktūru. Tā tika radīta stabila platforma turpmākai konsolidācijai un izaugsmei salīdzinoši fragmentētajā Eiropas apakšveļas ražošanas tirgū.

Esmu pārliecināts, ka ir pēdējais laiks arī citiem Baltijas uzņēmumiem pierādīt, ka tie ir spējīgi attīstīties un pārņemt uzņēmumus ne tikai austrumu, bet arī rietumu virzienā.

Finansējums no bankām + vērtspapīru tirgus

Felina iegādes finansēšanas un arī citos līdzīgos darījumos redzam, ka šobrīd finansēšanas iespējas nav tikai par to, ka uzņēmumam jāņem tradicionālais bankas kredīts. Saprotams, ka arī bankām ir savi parametri un limiti, cik tās var aizdot konkrētam uzņēmumam, sektoram vai ģeogrāfiski. Te papildu iespēja ir banku finansējuma kombinēšana ar kapitāltirgus instrumentu palīdzību, ELG gadījumā - obligāciju emisiju.

Jautājums - kurš tad parasti iegulda naudu šādos darījumos? Atbildes var būt dažādas, bet būtībā - tie ir institucionālie un profesionālie investori. Lai viņi to darītu, protams, nepietiek tikai ar tālruņa zvanu. Nepieciešams skaidri pieradīt, ka uzņēmums attīstās, un argumentēt savu vīziju par izaugsmi nākotnē. ELG darījumā ar investīciju jomas padomdevēju palīdzību šādu pārliecību izdevās veiksmīgi radīt.

Konkrētā darījuma finansējumu veidoja obligāciju un prioritāro parādu kombinācija, kuru izdevās īstenot, sadarbojoties vairākiem partneriem. Investīciju banka LHV organizēja obligācijas, savukārt galvenais ieguldītājs bija Invalda fondi un viņu klienti. Protams, būtiska loma bija arī divu banku, Citadele Banka un BlueOrange (iepriekš - Baltikums Bank), nodrošinātajam finansējumam.

Domāju, ka tieši profesionāla komanda un uz biznesa vērta domāšana bija izšķirošo faktori, kas nodrošināja veiksmi šī darījuma īstenošanā.

Kas tālāk?

Runājot par tālāko procesu - ja uzņēmums vairāku gadu griezumā attīsta un iegūst uzticību investoru pasaulē, izpilda savas apņemšanās, tad tam arī nākotnē rodas iespēja piesaistīt papildu kapitāla resursus dažādos veidos vietējā vai globālajā tirgū un ir daudz vienkāršāk rīkoties, lai sasniegtu savus biznesa mērķus. Proti, iegūstot uzticību, uzņēmumam kļūst vēl izdevīgāk savai attīstībai līdzekļus piesaistīt kapitāltirgū, nevis vērsties tikai pie bankām.

Ja skatāmies uz Eiropu, tad finansējuma piesaistē jāņem vērā arī Eiropas banku specifika - tās ir atvērtākas finansēt savas valsts un lielos darījumus. Ja esi no tās pašas valsts, kur banka, un runa ir par vismaz 100 miljoniem eiro, tad visdrīzāk lielu šķēršļu iegūt saprātīgu kredītu iespēju robežās no lielajām bankām nebūs. Attiecībā uz visiem pārējiem faktoriem, nāk prātā latīņu valodas izteiciens ‘ceteris paribus’ jeb «visi pārējie faktori vienādi».

Taču, ja mērķis ir veikt pirkumu vai īstenot investīciju projektu starptautiski, vai arī esat mazs/vidējs uzņēmums, tad sadarbības politika mēdz būt piesardzīgāka. Tas atspoguļo cilvēciski komerciālas intereses un sagaidīto atdevi no analītiskās un administrācijas puses: apjomu ziņā darba tilpums abos gadījumos ir daudz maz līdzīgs, bet ieguldīto laiku un līdzekļus daudz grūtāk atpelnīt. Tad citi darījumi varētu nenotikt ierobežotu resursu dēļ.

Šī problēma nav raksturīga tikai Baltijai. Tas ir būtisks izaicinājums arī Ziemeļvalstīs. Arī šeit mazie un vidējie uzņēmumi pietiekami bieži pēc papildu finansējuma vēršas obligāciju tirgū, jo no bankām nākas saņemt atteikumu.

Šeit ir arī svarīgi saprast, ka ne visas bankas nodarbojas ar obligāciju emisijas projektiem. Tās mēdz būt investīciju bankas, kā arī plašāku pakalpojumu klāstu sniedzošas universālās bankas.

Atslēgas vārds sākumposmā - vienkāršība

Vērtējot tendences gan šī darījuma kontekstā, gan tirgū kopumā, jāsecina, ka vienmēr gan paši uzņēmumi meklēs labākos risinājumus, gan kvalitatīvā iznākumā vienmēr būs ieinteresēti arī investori.

Ja ir pieņemts lēmums iet uz priekšu, tad svarīgi uzrunāt iespējamos investorus pareizā, viņiem saprotamā veidā. Te atslēgas vārds ir vienkāršība - jo vienkāršāk, jo labāk. Proti, sarežģītība nereti izraisa aizdomas un investorus atgrūž, nevis pievelk. Vienkāršība arī atvieglo lielo investoru iespējas atskaitīties saviem kolēģiem - ko, kur un kāpēc viņi dara, investējot līdzekļus.

Vertikālā integrācija - labi vai slikti?

Noslēdzot - ELG darījuma rezultātā kā lielākais ieguvums tiek minēta vertikālā integrācija.

Protams, pasaulē joprojām notiek debates par vertikālās integrācijas priekšrocībām un nepilnībām. Lai arī viedokļi šeit mēdz atšķirties, argumenti par labu vertikālai integrācijai ir pietiekami spēcīgi. Arī ELG un Felinas darījuma gadījumā redzam skaidru ieguvumu, apakšveļas izejmateriālu ražošanu integrējot vienā ciklā ar gatavo produkciju.

Līdz ar klasiskajiem vertikālās integrācijas ieguvumiem - īsāku produkcijas noieta laiku līdz tirgum, biznesa virzienu dažādošanas dēļ mazinātajiem riskiem un apjomu radītajiem ietaupījumiem (economies of scale), redzamākais ieguvums nozares kontekstā ir elastība pielāgoties tirgum.

Vācijas uzņēmuma Felina ieguvums no darījuma ir iespēja ātri radīt un ieviest jaunus produktus, vairāk eksperimentēt un ieviest inovācijas tiešās piekļuves dēļ izejmateriālu ražošanai. Savukārt Latvijas uzņēmums Lauma Fabrics ieguvis vērtīgu ekspertīzes iespēju gala produkcijas tirgū un iespējas paplašināt savu darbību Rietumeiropā.

Ticu, ka ELG grupas vārdu vēl dzirdēsim Eiropas apakšveļas tirgus kontekstā, ņemot vērā uzņēmuma izvirzītos mērķus. Tāpat arī vēl citus veiksmīgus Baltijas uzņēmumus, kuriem kapitāltirgus resursi arī 2018. gadā būs palīdzējuši īstenot attīstības plānus rietumu virzienā.

Dalies ar šo rakstu