Viedoklis: Dinamisks un izaicinājumiem bagāts gads

2017. gada 27. decembris plkst. 8:30
Autors: Jānis Endziņš - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs
Sadaļa: Eksperti
Dalies ar šo rakstu

Ir pienācis laiks, kad uzņēmējiem pašiem jārūpējas par to, kādā valstī dzīvojam, jāspēj kopā ar citiem rast kompromisus un risināt sarunas pie viena galda ar politiķiem un amatpersonām tā vietā, lai klusītēm «burkšķētu» ķēķos vai lobētu tikai savas šauras intereses varas koridoros. Jo vairāk mēs spēsim konsolidēties, jo lielāka kompetence un spēks visiem kopā būs, tāpēc aicinu ikvienu aktīvi iesaistīties biznesa vides pilnveidošanā, domājot par Latvijas kopējo attīstību un labklājību.

Šis gads aizritēja arī nodokļu reformas zīmē. Sākotnēji tika atrasts optimāls un pieņemams risinājums, apstiprinot vadlīnijas līdz pat valdības līmenim, lai pēc tam konstatētu, ka viss nav tik labi, kā bija iecerēts. Vispirms jāatzīmē, ka visas reformas mērķis bija panākt tādu situāciju, lai Latvija tieši nodokļu jautājumos būtu konkurētspējīga reģionālā mērogā, paredzot vienādotas likmes, kas būtu labs veids, kā izskaust stundām ilgu administratīvo un grāmatvedības darbu, atsakoties no neskaitāmiem konsultantiem un padomdevējiem. Ne viss, kas labi sākas, labi beidzas. Politiķi nolēma sistēmu radīt maksimāli sarežģītu, diferencējot iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi, par ko nākamgad daudziem «sāpēs galva», sākot ar uzņēmējiem, kuri maksā vidēja līmeņa un augstākas algas, kā arī pašai valstij, lai spētu šo visu administrēt. Tāpat arī, domājot par samilzušajām veselības nozares problēmām, tika pieņemts lēmums par 1% celt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. No vienas puses, neesam priecīgi par papildu maksājumu, no otras – beidzot sākts darbs pie veselības apdrošināšanas modeļa izstrādes, piesaistot daļu no veiktajiem maksājumiem tieši šai jomai.

Labā ziņa ir tāda, ka ne viss nodokļu reformā vērtējams negatīvi. Jau gadiem ilgusī diskusija par uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu beidzot sasniedza dzirdīgas ausis, nosakot, ka reinvestētā peļņa netiks aplikta ar nodokļiem, savukārt pārējiem būs jāmaksā nodokļi tikai no tā, kas nopelnīts, atsakoties no smagnējās pieejas par avansa maksājumiem. Tāpat arī neliels, bet svarīgs lēmums pieņemts ēnu ekonomikas mazināšanas virzienā, paredzot vairākām jomām reverso pievienotās vērtības nodokļa kārtību, tādējādi izskaužot shēmas un radot labvēlīgākus apstākļus godīgajiem komersantiem.

Otrs būtisks notikums LTRK viennozīmīgi bija Astana EXPO 2017 rīkošana, pārstāvot visu Latviju pasaules mērogā. Lai arī valdība sākotnēji pieņēma lēmumu nepiedalīties EXPO, saņēmām aicinājumus no uzņēmējiem uzņemties iniciatīvu, un tad arī valdība atļāva uzņemties šo iniciatīvu. Darbs bija grūts un sarežģīts, jo nācās saskarties gan ar samērā niecīgu budžetu, salīdzinot ar citām valstīm, gan iepazīt Vidusāzijas pieeju, gan daudz ko citu, taču jāsaka, ka tieši ministriju, Latvijas vēstniecības Kazahstānā un citu amatpersonu darbs bija nenovērtējams, atbalstot LTRK komandu, palīdzot organizēt uzņēmēju vizītes, kā arī godam nosvinot Latvijas Nacionālo dienu 9.jūlijā ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa piedalīšanos. Lai arī naudas izteiksmē mēs nespējām konkurēt ar citiem paviljoniem, tieši Latvijas radošās komandas ģeniālie prāti nāca talkā, izveidojot lielisku Latvijas paviljonu ar saukli «enerģija ir mūsu dabā», kur jaunās tehnoloģijas satikās ar ideju un spēja iegūt pat bronzas medaļu starptautiskā mērogā mazo paviljonu grupā.

Domājot par nākamo gadu, viennozīmīgi karsts temats būs demogrāfija un viss, kas ar to saistīts. Tikko veiktā LTRK uzņēmēju aptauja parādīja, ka lielākā daļa komersantu jau saskārušies ar problēmu atrast darbiniekus. Tas liek domāt, ka gadiem nepieņemtie lēmumi jau tuvākajā laikā būtiski atsauksies uz biznesa vidi, traucējot attīstību. Interesanti, ka, ja vēl nesen runājām par informāciju tehnoloģiju un inženierzinātņu profesionāļu trūkumu, tad tagad jau arī zemākas kvalifikācijas darbinieki ir nepietiekamā daudzumā. Protams, ar steigu jārisina demogrāfijas problēmas, lai dzimstība pārsniegtu mirstību, taču jārada arī tādi apstākļi. Tas savukārt iespējams, tikai kāpinot uzņēmumu produktivitāti un raugoties eksporta virzienā. Un, protams, nākamais būs Saeimas vēlēšanu gads. Turam īkšķus, lai Latvijas tauta ievēlē tādu parlamentu, kurš spēs radīt apstākļus, lai Latvijā būtiski pieaugtu eksportspējīgu un lielas algas maksātspējīgu (lasi – produktīvu) uzņēmumu skaits. Tad arī katram Latvijas iedzīvotājam labklājība strauji pieaugtu.

Es ceru, ka nākamais gads būs tikpat dinamisks un katrs uzņēmējs augs vēl straujāk, domājot ne tikai par savu, bet visas mūsu Latvijas nākotni!

Dalies ar šo rakstu