Viedoklis: Jaunais UIN regulējums – motivācija izaugsmei

Autori: Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos
2017. gada 15. decembris plkst. 14:13

Ar 2018. gadu spēkā stāsies 2017. gada vasarā Saeimā pieņemtā Nodokļu reforma, kas paredz būtiskas izmaiņas uzņēmumu peļņas aplikšanā ar nodokli ar mērķi atbalstīt ieguldījumus uzņēmumu attīstībā, veicinot tautsaimniecības izaugsmi. Jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums paredz, ka uzņēmuma peļņai, kura tiks reinvestēta tā attīstībā, nevis sadalīta, netiks piemērots uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN). UIN likme 20% apmērā tiks piemērota sadalītajai peļņai, kuru izmaksā dividendēs, kā arī citām ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām.

Šādas pārmaiņas stimulē Latvijā strādājošos uzņēmējus domāt ilgtermiņā – atvēlēt pēc iespējas vairāk līdzekļu attīstībai, tostarp darbības modernizācijai, ražošanas apjomu vai pakalpojumu sniegšanas kvalitātes celšanai un citiem plāniem, kas spēcinātu uzņēmumus. Jau iepriekšējos gados vēlmi pēc šādām izmaiņām bija pieteikuši daudzi uzņēmēji un to pārstāvošās organizācijas, tostarp ar mērķi veicināt godīgāku konkurences vidi, kas motivē uzrādīt patieso uzņēmumu finanšu stāvokli. Nozīmīgi tas ir arī jauniem uzņēmumiem, kam izaugsmes posmā ir svarīgs katrs papildu eiro investīcijām un apgrozāmajam kapitālam.

Būtiski atzīmēt, ka sadalīto peļņu divas reizes ar nodokli neapliks. Ja līdz šim, lai fiziskās personas saņemtu dividendes, faktiski tika nomaksāti 2 nodokļi: vispirms UIN – 15%, sadalot peļņu, un pēc tam IIN – 10%, saņemot dividendes, tad turpmāk šis ienākuma nodoklis tiks iekasēts tikai uzņēmumu līmenī, piemērojot 20% UIN likmi, un fiziskas personas saņemtās dividendes vairs netiks apliktas ar līdzšinējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10% apmērā.

Tā kā peļņas sadales brīdi izvēlās pats uzņēmumus, tad atšķirībā no līdz šim spēkā esošā regulējuma, kurā taksācijas periods ir pārskata gads, jaunais likums nosaka, ka turpmāk taksācijas periods būs viens kalendārais mēnesis. Tas nozīmē, ka uzņēmumam nodokļa deklarācijas par iepriekšējo mēnesi būs jāiesniedz līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam. Mēnešos, kuros nebūs izmaksu, kas paredz UIN maksāšanu, tukšas deklarācijas nebūs jāiesniedz. Turklāt ar 2018. gada 1. jūliju UIN vairs nebūs jāmaksā avansā, kas ir papildus atbalsts uzņēmējiem naudas plūsmas plānošanai.

Nedaudz tos modificējot, UIN ir saglabāti vairāki būtiski stimuli papildus vispārējai nodokļa samaksas atlikšanai līdz peļņas sadales brīdim, piemēram, atvieglojums uzņēmumiem, kas darbojas speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, kā arī noteikti vairāki svarīgi pārejas perioda regulējumi, piemēram, zaudējumu pārnešanas iespēja 5 gadu periodā, atvieglojums attiecībā uz apstiprinātajiem lielo investīciju projektiem.

Nodokļu reformas ietvaros uzņēmumiem izstrādātas papildus iespējas saņemt atvieglojumus par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām, ņemot vērā jauno, atšķirīgo UIN sistēmu. Nākotnē, veicot ziedojumus sabiedriskā labuma organizācijām, UIN daļu, kas aprēķināta par dividendēm, varēs samazināt par 75% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20% no aprēķinātā kopējā nodokļa no dividendēm. Papildus tam jaunajā likumā ieviesti vēl divi jauni atbalsta veidi ziedošanai sabiedriskā labuma organizācijām. Turpmāk uzņēmēji varēs izvēlēties – nemaksājot nodokli, veikt ziedojumus apjomā, kas nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada peļņas, vai apjomā, kas nepārsniedz 2% iepriekšējā pārskata gada bruto darba samaksas.

Šīm izmaiņām līdztekus ar veikto darba spēka nodokļu samazinājumu lielākajai daļai strādājošo no nākamā gada jākļūst par būtisku Latvijas nākotnes izaugsmes stimulu, nodrošinot gan konkurētspēju reģionā, gan labklājības pieaugumu.