Viedoklis: Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma plusi un mīnusi 

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

FlyCap valdes priekšsēdētājs Jānis Skutelis, 2017. gada 06. janvāris plkst. 14:19

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

Ņemot vērā visus riska kapitāla fondu ierobežojumus par maksimāli 200 000 eiro, daļas maksimālais apmērs 20%, investīcija pamatkapitālā un ja ņem tikai scalable inovatīvus uzņēmumus, tad ļoti iespējams, ka arī FlyCap, kas ir viens no diviem aktīvākajiem startup finansētājiem, nevarēs kvalificēties šim režīmam, kaut arī FlyCap ir bijis ļoti aktīvs startup vides atbalstītājs pēdējos 3 gadus investējot tādos inovatīvos startups kā: AirDog, Sonarworks, Molport, Mailigen, Prakse.lv, Tapcore, Purified, Bio2You, RCG Lighthouse, HomeTV, Polylabs

Nākamie riska kapitāla konkursi vēl nav nemaz izsludināti un ņemot vērā jaunu fondu konkursa un to pārsūdzību ilgumu kā arī garo investoru piesaistes procesu, tad es paredzu, ka jauni fondi būs tikai 2018. gada beigās, kas nozīmē ka 2017 un 2018 gadā Latvijas riska kapitāla fondi nevarēs ieguldīt. Būs jācer uz ārzemju investoriem, bet ar tiem savukārt ir jau augstāk minētā problēma. Tamdēļ iespējams šī programma faktiski gulēs atvilknē.

Un tagad pievērsīšos konkrētām lietām, pozitīvajam un mīnusiem.

Labās lietas ir sekojošas:

a) Uzņēmums var būt 5 gadi vecs

b) Nav tikai IT nozarei domāts likums

c) Pieņemams algas nodoklis

Programmas klupakmeņi ir sekojoši:

1. (Pants 4.) Likums nosaka, ka režīms pielāgojas gadā, kurā notiek invetīcija vismaz EUR 30,000 apmērā. Šeit vēl būtu jānoskaidro vai tikai tajā kalendārajā gadā, vai nākamos 12 mēnešus pēc investīcijas (vai LIAA lēmuma).

Problēma: 12 mēneši ir pārāk mazs ieguvums.

Rekomendēju optimāli 3 gadus.

Fondi iespējams mēģinās sadalīt investīciju, kas ir domāta vienā maksājumā, uz 2-5 gadiem tīri lai apietu šo problēmu, bet tāda mākslīga dalīšana nav labākā prakse, ko gribētos redzēt.

Uzņēmumiem naudu tipiski vajag tuvākajiem 12 mēnešiem, tāpēc reālais maksimālais laika periods varētu būt apgūt 2 gados. Iespējams valsts grib kontrolēt, lai neveidotos shēmas, kuras pēc tam nevar ātri apturēt, bet esošais likums jau būtiski iegrožo šīs programmas apguves iespējas. Lielas potenciālās shēmas varētu regulēt nosakot piem maksimālo darbinieku skaitu šādos uzņēmumos ne vairāk kā 50 vai 100 (papildus jau iestrādātjama EUR 5M apgrozījumam, ko arī ir viegli manipulēt un sadalīt vairākos uzņēmumos).

2. (Pants 4.8.) Jaunuzņēmums atbilst vismaz vienai no šādām inovācijas pazīmēm:

a) Jaunuzņēmumam pieder intelektuālā īpašuma tiesības uz objektu, kas ir inovatīva produkta vai pakalpojuma izstrādes pamatā.

Šāda plaša definīcija ir laba, un ir labi, ka pietiek tikai ar šo punktu, jo pārējie divi b) un c) punkti nav praktiski.

b) Vismaz 70% darba ņēmēju ir maģistra vai doktora grāds.

Neredzu šim punktam jēgu. Mēs taču labi zinām, ka šobrīd programmētāji kļūst profesionāli pat jau vidusskolā, un 3 - 4 kursa bakalaura programmā tiek aktīvi medīti un jau strādā. 70% rādītājs uz visiem darba ņēmējiem ir diezgan nereāls praksē. Kā piemēru varu minēt, ka veiksmīgā igauņu startupa PipeDrive (kas ir piesaistījis kopā jau EUR 30 miljonus) dibinātajs Ragnar Saas nav pabeidzis augstskolu. Uzņēmēja gēns ir savādāks nekā akadēmiskās karjeras būvētāja gēns. Zinātnieki > 95% gadījumu ir slikti uzņēmēji. Pasaulē ir tūkstošiem piemēru, kur veiksmīgi uzņēmēji nav pabeiguši augstskolu.

c) Vismaz 50 procenti no jaunuzņēmuma izdevumiem kopš tā reģistrēšanas ir novirzīti pētniecībai un attīstībai.

Kā šos var izmērīt, kurš definēs vai tas, kur nauda tika iztērēta būs pētnieciba un attīstība, piem. vai uzņēmuma vadītāja alga var tikt atzīta kā investīcija pētniecībā, un kā ar ofisa īri, grāmatvedību, administrāciju, pārrunas ar klientiem? Varbūt ne visas izmaksas ir pētniecība, bet tās ir izmaksas, kas uztur uzņēmumu pie dzīvības, kamēr tas pēta un meklē klientus. Pasaules pieredze rāda ka uzņēmumi tērē R&D 1 – 5% no visiem ieņēmumiem, Attīstītajās valstīs 4-5% (t.i. līdz 6-7% no visiem izdevumiem), Ķīnā 1%. Vai te būs MK noteikumi, kas to aprakstaīs?

2. Pants 4.1. ..kvalificēts riska kapitāla investors, kas nav ar jaunuzņēmumu saistīta persona atbilstoši Komerclikuma 139.1. pantam

Šeit ir svarīgi iestrādāt izņēmumu, ka tas pats fonds drīkst ieguldīt atkārtoti nākamajā roundā, jo bieži vien uzņēmumiem vēl nav iespējas piesaistīt ārzemju investoru, un nākas esošajiem investoriem ieguldīt vēl.

3. Pants 5.1. Investora kvalificēšana. Fonds, kas pēdējo triju gadu laikā veicis agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījumu vismaz trīs komercsabiedrībās vismaz 30 000 euro apmērā katrā, bet ne vairāk par 200 000 euro katrā, ieguldītāja līdzdalībai nepārsniedzot 20% no komercsabiedrības pamatkapitāla.

a) Slieksnis 200,000 ir ļoti maza summa fondiem un vairakumā gadījumu tie ir investējuši vairāk. Šis rādītajs ļoti iespējams diskvalificēs visus un tais skaitā abus vienīgos aktīvos riska kapitāla fondus Latvijā.

Piedāvāju likt EUR 500,000, jo arī pasaulē Seed roundā investori iegulda summas, kas sasniedz EUR 500,000 un pat vienu miljonu.

b) Slieksni 20% piedāvājam pacelt līdz 49%, lai nedaudz atvieglotu daudzos ierobežojumus.

Mums Latvijā ir ļoti neattīstīta startup un riska kapitāla infrastruktūra, darījumu ir maz, tāpēc neliksim pārāk daudz ierobežoumus. Ir ļoti ļoti maz darījumu, kur ārzemju fondi ir ieguldījuši Latvijas startupos, un tāpēc vietējiem fondiem ir jāsedz šis market gap un jādod papildus naudas, kā rezultātā fonds nonāk pie vairāk nekā 20% daļām.

Mēs esam dzirdējuši argumentāciju par 20 – 30% no Sabiedrības daļām, kas būtu maksimums, ko atdot riska kapitāla investoram sākotnējā roundā, un ka šī ir ASV prakse un tikai IT nozarē, un ka šī ir labā prakse, bet:

Citās nozarēs, kas nav IT, šāds maksimums nav prakse, un nav nepieciešams. Ieliekot 20% slieksni mēs nogalināsim šo startup režīmu ne-IT nozarēs.

Latvijas startup un riska kapitāla ekosistēma ir ļoti vāja (skatīt augstāk, ka tikai 2 fondi, kas aktīvi investē startupos) un tamdēļ šādus ierobežojums nevajadzētu piemērot, jo mums ir jāatbalsta ekosistēmas izveidi šobrīd.

4. Pants 4.1. Agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījums – ieguldījums, ko veic komercsabiedrības pamatkapitālā tās saimnieciskās darbības pirmajos piecos gados kā vismaz vienam no šādiem mērķiem paredzētu finansējumu:

Tā ir pasaulē ļoti laba zināma prakse, ka Fondi ļoti bieži sākumā iedot konvertējamo aizdevumu. Tamdēļ šādu instrumentu arī vajadzētu iekļaut.

Lai iespējams kaut kā motivētu konvertācijas uz Sabiedrības daļām, tad var norādīt, ka aizdevuma gadījumā ir jānorāda pušu definēti nosacījumi (sasniegumi, rādītāji) pie kuriem var notikt automātiskā konvertācija.

5. Šī programma ir DeMinimis. Latvijā visiem uzņēmumiem, kas ir dabūjuši riska kapitāla naudu DeMinimis jau ir izsmelts un tas atbrīvosies tikai pēc 3 gadiem.

Būtu labi šo programmu organizēt nevis no DeMinimis bet no kādas citas programmas

Kā rēķinās DeMinimis atbalsta apjomu? Pieņemu ka DeMinimis būs starpība starp samaksāto nodokli un parastās SIA nodokļu apmēra, bet šis būtu jāprecizē likumā vai MK noteikumos.

Jānovērš potenciālā problēma, ka jebkādas jaunas riska kapitāla vai akseleratoru programmas nav tikai DeMinimis, jo tad rodas risks, ka fondi pirmkārt nevarēs apvienot divus valsts atbalstus un tādejādi programma vispār nefunkcionēs, vai arī Fondam ieguldot pēc DeMinimis, tas automātiski izsmels visu Deminimis un nepietiks rezerves Startup likuma atbalstam.

Rekomendēju ka tiek uzsāktas sarunas ar attiecīgajām Eiropas Savienības struktūrām šo nedarīt zem DeMinimis, bet atrast kādu citu programmu.

6. Nodokļu aprēķins izklausās sarežģīts, vēlams to definēt vienkāršāku un cilvēkiem saprotamāku, jo cilvēki izvairīsies sarežģītas lietas un tas mazinās šīs programmas jēgu.

Kā es saprotu, tad nodoklis būs 2 minimālo algu nodokļu apmērs, kas šobrīd sanāk EUR 252. Šis ir labs apjoms.

Kas notiek ar griestiem, vai ieslēdzas solidaritātes nodoklis, ja alga ir virs EUR 4000?

Darba ņēmējam pašam būs jāmaksā 10% no minimālās pensijas, kas pēc maniem aprēķiniem sanāk EUR 37 mēnesī. Avota informācija: Minimālais gada apmērs pašnodarbinātajiem un brīvprātīgi apdrošinātajām personām ir divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša darba algas apmērs – 4440 eiro gadā (12 x 370 eiro )

Mana rekomendācija ir netaisīt lieku birokrātiju un šo pensijas iemaksu vai nu likvidēt, vai iekļaut punktā par minimālajām algām un piemēram definēt 2,2 minimālo algu nodokļu apmērā un tad valsts pati pārskaita daļu no tās cilvēka pensijā.

Ceru, ka šie ierosinājumi noderēs lai uzlabotu mūsu Startup likumu līdz tādam līmenim, lai igauņu un lietuviešu startups mūs apskaustu un viņi vēlētos veidot biznesu Latvijā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai...