Viedokļi

Viedoklis: Kā vadīt transfertcenu risku

Artūrs Breicis, AAT partneris, sertificēts nodokļu konsultants, 06.08.2014

Jaunākais izdevums

Ir pagājis pusotrs gads kopš spēkā stājušies grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, saskaņā ar kuriem nodokļu maksātājam ir jāsagatavo transfertcenu dokumentācija gadījumos, ja tā neto apgrozījums pārskata gadā pārsniedz 1 430 000 euro un darījuma summa ar saistītu uzņēmumu gadā pārsniedz 14 300 euro.

Mūsu pieredze liecina, ka vairums uzņēmumu ir informēti par šīm prasībām, vēl jo vairāk, gandrīz visi ir vērtējuši šādu risku. Jāsaka arī, ka vairākums uzņēmumu nopietni attiecas pret transfertcenu risku un mēģina to vadīt, sagatavojot transfertcenu dokumentāciju vai vismaz izsverot cenu pamatotību. Tomēr ir arī daudzi uzņēmumi, kuru vadība uzskata transfertcenu risku par Valsts ieņēmumu dienesta «bubuli», «kaprīzi» vai vienkārši nevajadzīgu slogu, kura mērķis ir sagandēt uzņēmuma grāmatvežiem dzīvi un iekasēt lielākus nodokļus no uzņēmumiem. Ir bieži izskanējis arī pretējs viedoklis, ka transfertcenas ir nodokļu konsultantu izgudrots instruments, kas paredzēts konsultantu bagātības vairošanai.

Kā tad ir īstenībā?

Domāju, ka neviens nešaubīsies par transfertcenu normatīvo aktu nepieciešamību un mērķi. Darījumu tirgus vērtības jeb «izstieptas rokas» princips ir skaidrs – kontrolētā darījumā saistītajiem uzņēmumiem būtu jārīkojas tā, it kā tie būtu nesaistīti uzņēmumi, kuri veic darījumus salīdzināmos apstākļos. Ja definīcija ir pārāk smagnēja, var pateikt vienkāršāk – saistītajiem uzņēmumiem ir jāiekāpj nesaistītu uzņēmumu kurpēs. Cik man ir jāmaksā procenti, ja es aizņemtos naudu no nesaistīta uzņēmuma? Par cik es gribētu pārdot saražoto preci, ja pircējs būtu nevis mamma, bet gan nepazīstams onkulis? Vai vadības pakalpojumi, kurus man sniedz vecmāmiņa, man vispār ir vajadzīgi? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem ir jāatbild uzņēmumam, kurš veic darījumu ar saistītajiem uzņēmumiem. Citiem vārdiem sakot, vispirms ir jāizvērtē transfertcenu riski un atbilstoši risku pakāpei un darījumu būtiskumam jāpieņem lēmums par šī riska vadību.

Vai transfertcenu dokumentācija vispār ir vajadzīga?

Manā rīcībā nav statistikas datu par transfertcenu strīdiem ar VID. Tomēr šādi strīdi ir jau vismaz kopš 2007. gada (droši vien, ka vēl agrāk). Esmu bijis iesaistīts pietiekami daudzos no tiem un, lai arī katrā gadījumā strīdus avots bija atšķirīgs, visām šīm lietām (vai gandrīz visām) bija viena kopēja iezīme. Kāda? Transfertcenu dokumentācija! Katram no šiem uzņēmumiem, kuriem tika veikti transfertcenu uzrēķini, bija izstrādāta labāka vai sliktāka transfertcenu dokumentācija. VID auditi noritēja pēc līdzīgas shēmas: iepazināmies, konstatējām dokumentācijā trūkumus, noraidījām to, veicām savu pētījumu, rezultātā – uzrēķins. Par ko tas liecina? Tas liecina par to, ka transfertcenu dokumentācija, kā tāda, ne vienmēr strādā. Vai es ar to gribu nopelt transfertcenu dokumentācijas nepieciešamību? Nekādā gadījumā!

Pirmkārt, tā ir likuma prasība, dokumentācijas neesamība var tikt traktēta, kā nesadarbošanās ar VID. Otrkārt, dokumentācijai ir jākalpo par tiltu starp nodokļu maksātāju un VID, veicinot savstarpēju sapratni. Tomēr ne vienmēr dokumentācija šādu sapratni veicina. Vairākos strīdos ir bijuši atšķirīgi viedokļi, piemēram, par to vai tiek piemērota «izmaksu pieskaitīšanas metode» vai «tīrās peļņas metode», vai arī par to kāda metode vispār ir jāpiemēro. Bieži vien nesaprašanās ar VID rodas tāpēc, ka dokumentācija ir sagatavota ar formālistisku pieeju vai arī piemērota grupas transfertcenu politika bez atbilstošas adaptācijas vietējām vajadzībām.

Kā to risināt? Kā teica viens man pazīstams mārketinga speciālists: «papīrs strādā tikai tad, ja blakus ir cilvēks». Tātad dokumentācijai ir jābūt sagatavotai VID saprotamā valodā, un vajadzības gadījumā dokumentācijas izstrādātājam ir jāpiedalās VID auditā, sniedzot papildus argumentus un informāciju. Un trešais, vissvarīgākais, kāpēc šis raksts ir vispār tapis: dokumentācijai ir jāatspoguļo esošā transfertcenu sistēma uzņēmumu grupā, proti, faktiskā situācija. Ja dokumentācijā ierakstītais atšķiras no reālās dzīves, protams, tas var būt iemesls VID šo dokumentāciju noraidīt un veikt pētījumu pēc savā rīcībā esošajiem datiem.

Tas nozīmē, ka uzņēmējam nepietiek sagatavot formālu dokumentāciju, bet tai ir jāatbilst biznesa reālijām. Ja uzņēmums dokumentācijā apgalvo, ka ir ierobežota riska izplatītājs vai komisionārs, tad tas visticamāk nevarēs uzņemties riskus, kas saistīti, piemēram, ar preču vērtības kritumu. Vai līgumražotājs nevarēs teikt, ka viņa saražotajai precei nav noieta un tāpēc tam ir zaudējumi.

Ja uzņēmums veic izmaiņas biznesā, ir jāgroza arī dokumentācija, lai atspoguļotu šīs izmaiņas.

Otrs iemesls ir atšķirīga izpratne par dažādiem jautājumiem – metodoloģiju, komercdarbības veikšanu utt..

Kas uzņēmumā ir atbildīgs par transfertcenām?

Man bieži jautā – kas ir atbildīgs par dokumentācijas sagatavošanu uzņēmumā? Uzņēmumos bieži vien tas tiek novelts uz grāmatvedības dienesta pleciem. Protams, ka atbildīga ir uzņēmuma valde, un dokumentācijas sagatavošana neietilpst grāmatveža kompetencē. Tā kā kvalitatīvas dokumentācijas sagatavošana profesionālim aizņem vismaz 70-100 stundas, tad uzņēmuma vadītājam ir jārēķinās, ka darbiniekam (grāmatvedim vai kādam citam) tas aizņems divtik laika. Tādā veidā uzņēmuma vadībai ir dilemma – izbrīvēt pietiekami lielus resursus uzņēmuma iekšienē vai piesaistīt ārpakalpojumu sniedzēju. Kā arī papildus ir jārēķinās ar salīdzināmo datu iegādes (piemēram, Van Dijka biroja izstrādātās datubāzes Amadeus) izmaksām.

Ko tad darīt?

Es aicinātu uzņēmumus, kuriem ir aktuāli darījumi starp saistītajām personām, pirmkārt, izvērtēt transfertcenu riskus un darījumu summas. Bieži vien ir situācijas, kurās darījumu vērtība vienkārši ir pārāk maza, lai sāktu par šiem riskiem uztraukties.

Ja riski ir pietiekami lieli, darījumi ir jāanalizē atbilstoši transfertcenu prasībām un jāpielāgo tām. Tikai tad, kad darījumi ir pielāgoti un ir skaidrība par to, kas tiek darīts – nākamais solis ir transfertcenu dokumentācijas, kā reprezentabla dokumenta izstrāde.

Plašāk par transfertcenu sistēmas izveidi un risku vadību lasīt Finanšu vadības rokasgrāmatas 3.6. nodaļā «Starp saistītiem uzņēmumiem veiktu darījumu vērtības analīze un noteikšana» http://handbooks.lv/rokasgramatas/uznemumu-vadibas-izdevumi/finansu-vadibas-rokasgramata/.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai jāmācās aizstāvēt savas intereses Eiropā

Rūta Kesnere, 09.05.2019

Zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis (no kreisās, holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā uzņēmumu līmenī nav vērojami būtiski konkurences kropļojumi starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem. Cita lieta, ka daudzas Eiropas Savienības tiesību normas farmācijas jomā ir negodīgas attiecībā pret mazajiem un vidējiem zāļu ražotājiem

Latvijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir iemācīties efektīvi piemērot starptautisko nodokļu regulējumu praksē, lai gūtu pārliecību, ka ārvalstu konkurenti to neapiet, tādējādi veidojot negodīgu konkurenci. Tās ir galvenās atziņas no DB rīkotās apaļā galda diskusijas par vietējo un ārvalstu zāļu ražotāju konkurenci. Diskusijā piedalījās holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits, zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Fragments no diskusijas

Cik godīga ir konkurence starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem nodokļu nomaksas jomā? Vai starptautiskām farmācijas firmām priekšrocības nerada tas, ka tās peļņas nodokli var maksāt valstīs, kur ir viszemākie nodokļi?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par starptautiskā audita, nodokļu un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Baltics partneri kļuvusi Ilze Berga.

Viņas galvenā atbildības joma būs nodokļu konsultāciju nodaļas vadība.

Līdz šim I.Berga bijusi KPMG Baltics direktore nodokļu konsultāciju nodaļā. I.Bergai ir vairāk nekā 15 gadu pieredze nodokļu konsultāciju jomā, strādājot ar dažādiem nodokļu jautājumiem, īpaši specializējoties starptautisko tiešo nodokļu piemērošanā, transfertcenu jomā, kā arī nodokļu strīdu risināšanā.

“Mūsdienās straujāk mainās ne tikai biznesa vide un tas, kā strādā uzņēmumi, bet attīstās arī nodokļu regulējums un nodokļu administrēšanas izaicinājumi gan uzņēmējiem, gan arī nodokļu administrācijām. Lai varētu labāk atbalstīt mūsu klientus ar tiem tikt galā, KPMG nodokļu speciālistu komanda aizvien aug un attīstās, un specializējas privātpersonu nodokļu, netiešo nodokļu, transfertcenu, kā arī darījumu konsultāciju jautājumu specifikā. Starptautiskajā biznesā bieži nepieciešams izvērtēt vairāk kā vienas jurisdikcijas nodokļu ietekmi uz darījumu, kur cieši sadarbojamies ar KPMG nodokļu speciālistiem 145 citās jurisdikcijās. Un nenoliedzami arī nodokļu administrēšanā lēnām ienāk digitālie instrumenti un risinājumi, kur starptautiskā pieredze rāda, ka liela ietekme ir tieši valsts proaktiviatātei nodokļu administrēšanas digitalizācijas jomā,” norāda Ilze Berga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Revolūcija starptautisko nodokļu sfērā mainīs spēles noteikumus ārvalstu investīciju piesaistē.

Revolūcija starptautisko nodokļu sfērā mainīs spēles noteikumus ārvalstu investīciju piesaistē; lielu lomu spēlēs nodokļu administrācija, kurā jau ir uzsāktas pārmaiņas vairākās jomās

Tādu ainu rāda Domnīcas Certus pētījums.

Certus valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis atzina, ka pašlaik nav skaidrības, ar ko beigsies OECD BEPS (Base erosion and profit shifting) process un kādi būs jaunie spēles noteikumi. Lai arī, viņaprāt, ir nepieciešama lielāka skaidrība par to, kā būs, kamēr to iegūsim, paies laiks, taču zaudēt laiku nedrīkst, un tāpēc valsts iestādēm būtu jārīkojas nekavējoties.

Jau patlaban VID spēj kvalitatīvi apkalpot lielus ārvalstu investorus, piemēram, Uralkalij, taču kapacitāte ir ierobežota. Tāda mēroga darījumus varam apkalpot kādus divus gadā, ne vairāk, DANA REIZNIECE-OZOLA, FINANŠU MINISTRE

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības, un tas attiecas uz jebkuru klientu, ne tikai ārvalstu klientu, portālam db.lv skaidroja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Pēdējā laikā Dienas Bizness saņēmis informāciju, ka dažādu nozaru uzņēmumi piedzīvo situācijas, kad bankas slēdz to kontus, neskatoties uz godīgu darbību, kā rezultātā cieš gan darbinieki, gan klienti, gan sadarbības partneri, jo nav iespējams laikā veikt maksājumus, tādēļ vaicāja LKA, kādēļ šādas situācijas notiek aizvien biežāk. Tādēļ Dienas Bizness aicina uzņēmējus neklusēt un dalīties pieredzē, ja nācies saskarties ar šādu rīcību no banku puses: http://www.db.lv/zinas/uznemej-nekluse-473735

Portāls db.lv pamanīja, ka Latvijas Komercbanku asociācija 3.aprīlī savā mājas lapā ir izvietojusi prezentāciju ar nosaukumu «Galvenie aspekti, kas Latvijas uzņēmumam var liegt sadarbības uzsākšanu un kas tam jāizvērtē pirms sadarbības uzsākšanas ar bankām».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija Lebedinska-Ļitvinova ir iecelta par Citadeles risku direktori (CRO) un valdes locekli risku jautājumos, informē banka.

Plānots, ka darba pienākumus J.Lebedinska-Ļitvinova sāks pildīt no šī gada 1. jūnija, pēc regulatora apstiprinājuma saņemšanas.

Kā iepriekš ziņots, pēc organizatoriskām izmaiņām Citadeles valdē un Valteram Ābelem pārejot finanšu direktora amatā, banka bija jauna riska direktora atlases procesā.

"Valters un risku vadības komanda pēdējo gadu laikā ir daudz paveikuši. Pateicos Valteram par viņa ieguldījumu esot riska direktora amatā un esmu pārliecināts, ka amatu maiņa Valteram, pilnībā pārejot uz finanšu direktora amatu, notiks gludi un bez aizķeršanās," saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), Citadeles vadītājs.

J.Lebedinskai-Ļitvinovai ir vairāk nekā 15 gadu plaša pieredze risku vadības jomā finanšu sektorā. Kopš 2019. gada līdz šim brīdim J.Lebedinska-Ļitvinova bija Mogo Finance Latvia grupas risku direktore. Pirms tam viņa ieņēma risku direktores amatu 4Finance Group Latvia, krāpšanas apkarošanas un risku procesu vadītājas amatu Home Credit and Finance Bank Krievijā un risku direktores amatu Home Credit Bank Baltkrievijā. J.Lebedinska-Ļitvinova ir ieguvusi dabaszinātņu doktora grādu Latvijas Universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā atbalstīt godīgu nodokļu maksātāju?

Jānis Eismonts, Apvienības par godīgiem nodokļiem visiem valdes loceklis, 16.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šobrīd ir piedzīvojusi laiku, kad tās iedzīvotāju un nodokļu maksātāju skaits ir kritiski samazinājies un kļūst arvien grūtāk uzturēt esošo valsts infrastruktūru un nodrošināt sociālās garantijas. Sabiedrība šādā situācijā sagaida, ka valsts pārvalde tiks samazināta, izdevumi tiks optimizēti un būs pārdomāti.

Kāda ir reālā situācija ar nodokļu ieņēmumiem? Valsts ieņēmumu dienesta (VID) statistika rāda, ka nodokļu ieņēmumi ir pieauguši, 2016. gada 11 mēnešos iekasēts par 7,2% vairāk nekā šajā periodā 2015. gadā. Uzņēmēji un nodokļu jomas praktiķi zina, ka par to maksāta augsta cena. Var teikt, ka VID «izkapts» nopļāvusi gandrīz visus, kas iekrituši riska analīzē un kam veikts nodokļu audits. Tā nav tikai veiksmīga cīņa ar pelēko ekonomiku un pievienotās vērtības nodokļa [PVN] krāpniekiem.

Uzņēmumus var iedalīt trīs kategorijās. Ir uzņēmumi, kuri PVN krāpšanas ķēdē iesaistās, lai iegūtu skaidru naudu aplokšņu algu izmaksai. Parasti darījumi ir noformēti tikai uz papīra, reāla preču vai pakalpojumu iegāde nav notikusi. No šiem uzņēmumiem VID reizēm auditā aprēķinātos nodokļu maksājumus spēj iekasēt. Otrā kategorija ir uzņēmumi, kuri speciāli izveidoti, lai krāpjoties spētu uz PVN rēķina tirgū piedāvāt preci par zemāku cenu. Paralēli īstām preču piegādēm šie uzņēmumi reizēm sniedz neeksistējošus pakalpojumus vai preču piegādes pirmās kategorijas uzņēmumiem, nodrošinot tiem skaidras naudas avotu. Šīs kategorijas uzņēmumi nodara vislielāko kaitējumu, un no viņiem VID papildus aprēķinātās summas gandrīz nekad netiek iekasētas. Šie uzņēmumi vienkārši un bez sāpēm tiek likvidēti, lai atkal izveidotu jaunus. Cīņa ar šīs kategorijas uzņēmumu veidotājiem, PVN shēmu organizētājiem, arhitektiem un citiem iesaistītajiem ir, maigi sakot, kūtra. Trešajā kategorijā ir labticīgi vidēji un nelieli uzņēmumi. Pēdējā laikā arī labticīgi lieli uzņēmumi. Šie uzņēmēji cieš no sistēmas jo, lai spētu strādāt, ir spiesti iegādāties preci par izdevīgāku cenu. Neskaitot lētāku preci, citu ieguvumu nav. Tā kā VID no krāpnieka PVN atgūt ir grūti, tiek piekopta prakse to iekasēt no labticīgā uzņēmēja. VID visus minētos nodokļu maksātājus šķiro reti... Pēdējā laikā visiem audita lēmums saturiski ir identisks – darījumi nav notikuši. Faktiski VID ikvienu, kurš ir «balts», var padarīt par «melnu» un otrādi. Mūsu tiesas šobrīd VID metodes ir atzinušas par pieņemamām, tiesvedība ir ilga, dārga un bieži ar izteikti formālu raksturu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kārlis Danēvičs kļuvis par SEB bankas Risku un kreditēšanas vadītāju

Žanete Hāka, 26.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs ir uzņēmies jaunus pienākumus – viņa pārziņā ir risku un kreditēšanas jomu vadība SEB bankā, informē bankas pārstāvji.

Pirms tam K.Danēvičs bija finanšu direktors un valdes loceklis, savukārt līdzšinējais Risku un kreditēšanas vadītājs Johans Askboms turpmāk vadīs vienu no SEB Privātpersonu un uzņēmumu kredītkomitejām SEB grupā Zviedrijā.

14 gadu laikā Kārlis Danēvičs SEB bankā ieņēmis vairākus nozīmīgus amatus, gūstot daudzpusīgu pieredzi - viņa pārziņā bijušas dažādas biznesa un atbalsta funkcijas, tanī skaitā Kārlis vadīja SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldi, pirms tam pus gadu strādāja SEB grupā Stokholmā Kreditēšanas organizācijā. Vēl pirms tam 2.5 gadus vadīja SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes darbu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Psihoterapeite skaidro, kāpēc katram cilvēkam jāiemācās vadīt auto

Uldis Andersons, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no labajiem psihoterapijas rezultātiem ir tas, ka cilvēks var teikt – es esmu sācis braukt! Metaforiski var teikt, ka šie cilvēki ir sākuši «braukt» arī savā dzīvē, teic psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere.

Fragments no intervijas, kas publicēta Dienas Bizness izdotajā žurnālā Auto 2019:

Satiekot dažādus cilvēkus ikdienas situācijās, kas nav saistītas ar auto satiksmi, jūs kā psihoterapeite varat novērtēt un pateikt, kādi šie cilvēki varētu būt pie stūres?

Ziniet, cilvēki mani nekad nebeidz pārsteigt! Nevar, tikai paskatoties uz cilvēku, pateikt, kāds viņš būs braucējs. Piemēram, cilvēks ir miermīlīgs no skata, knapi kustas un liekas pilnīgs melanholiķis, bet, kā iekāpj mašīnā, tā – bāc! Un otrādi. Gan sievietes, gan, manuprāt, arī vīrieši dzīvē var būt aktīvi, skaļi, pārliecināti, bet, kā iekāpj mašīnā, kļūst bailīgi un nedroši – kas tagad, ko tagad, kas vispār notiek, kas man jādara?...

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Fiskālā padome iesaka daudz nopietnāk izvērtēt riskus PPP projektos

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot interesei par publiskās un privātās partnerības (PPP) projektiem, kas efektīvi ļauj attīstīt nozīmīgus infrastruktūras objektus un pakalpojumus, valdībai daudz nopietnāk jādomā par PPP risku izvērtēšanu, lai nākotnē neradītu būtiskus zaudējumus valsts budžetam, secināts Fiskālās disciplīnas padomes pētījumā par PPP projektu fiskālajiem riskiem.

Kā secināts pētījumā, ņemot vērā tendences pasaulē un pieejamo informāciju Latvijā, paredzams, ka pieprasījums pēc PPP publiskā sektora investīciju piesaistei pieaugs. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, kā nodrošināt risku novērtēšanu, kvantificēšanu un caurspīdīgumu. Patlaban publiski pieejamā informācija liecina, ka par PPP projektiem Latvijā nav apkopota pilnvērtīga informācija. Līdz ar to netiek nodrošināts caurspīdīgums, nepastāv vienota vadības pieeja un skaidrība, secina pētījuma autore Ilze Brezaucka, kas šo darbu veikusi kā Padomes brīvprātīgā.

«Šis analītiskais, apjomīgais pētījums, kas balstās uz plašu starptautiskās prakses izpēti PPP jomā, ir ļoti nozīmīgs. Tas skaidri iezīmē Latvijas iespējamos riskus, ka sagaida valsti, ja netiks ņemtas vērā citu Eiropas valstu pieļautās smagās kļūdas PPP projektu īstenošanā, un norāda iespējamos rīcības variantus, kā šos riskus novērst,» norāda Fiskālās padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Trīs zem viena jumta - Daiļrade koks konsolidējas

Māris Ķirsons, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu izmaksas, trīs mēbeļu ražošanas uzņēmumi – SIA Tukuma mēbeles, SIA Daiļrade koks un SIA Valmieras mēbeles – konsolidējas vienā SIA Daiļrade koks, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Apvienotais uzņēmums sāk strādāt 1. decembrī, tomēr nekādas pārmaiņas tādēļ nejutīs nedz mēbeļu pircēji, nedz ražošanai nepieciešamo izejmateriālu pārdevēji,» uzsver SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons. Viņš norāda, ka juridiski ir veikta reorganizācija, kurā SIA Daiļrade koks ir pievienotas tās meitas kompānijas SIA Valmieras mēbeles un SIA Tukuma mēbeles. «Darbinieku skaits paliek tāds pats, kāds tas bija, – 576,» tā uz jautājumu, vai apvienotajā uzņēmumā strādās tikpat cilvēku, cik visos trijos uzņēmumos kopā, atbild A. Jansons.

«Sasniedzot zināmu sadarbības līmeni, secinājām, ka esošā – vairāku uzņēmumu uzbūve sāk kavēt attīstību ar dažādām birokrātiskām lietām. Piemēram, Valmierā saražo detaļas, kuras SIA Daiļrade koks ražotnē tiek ieliktas mēbelēs, tad Daiļradei par šo piegādi ir jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis valstij, arī darījumam jābūt ar peļņu un jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kas nozīmē, ka detaļas vairs nav par pašizmaksu, bet jau ar krietnu uzcenojumu. Turklāt mēbeļu ražošanai nepieciešamās preces un pakalpojumi tika iepirkti visiem grupas uzņēmumiem, bet, tos reāli nododot – pārdodot Valmierai vai Tukumam, ir jāievēro transfertcenu nosacījumi, jārēķina un jāmaksā valstij pievienotās vērtības nodoklis un peļņas nodoklis. Kopš 2014. gada uzņēmumu grupā vairs nevar pārnest peļņu un zaudējumus,» uzņēmumu konsolidācijas iemeslus izskaidro A. Jansons. Viņš min, ka pēdējais piliens triju uzņēmumu konsolidācijā bijis jaunas datorizētās uzskaites sistēmas ieviešana, kas izdevīgāk bijis vienam, nevis trijiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanāla RīgaTV 24 raidījumā «TOP5» tika apspriesta ziņa par Latvijas un Igaunijas iekļaušanu Ukrainas transfertcenu kontrolējamo valstu sarakstā. Šo ziņu raidījumā komentēja Ārlietu un Finanšu ministrijas, kā arī laikraksta «Dienas Bizness» žurnālists Māris Ķirsons. Valsts iestādes Ukrainas lēmumu vērtēja kā nepamatotu, savukārt M. Ķirsons norādīja, ka pie vainas varētu būt Latvijā ieviestā nodokļu reforma.

M. Ķirsons izteica bažas, ka Ukraina pieņēmusi lēmumu, balstoties uz ziņām par jauno nodokļu politiku: «Latvijā ar 1. janvāri spēkā ir reinvestētās peļņas neaplikšana. Vai šis nav tas iemesls, ko mēs neesam izskaidrojuši cienījamiem ukraiņu politiķiem, kas pieņēma šādu lēmumu?»

Viņš uzskata, ka valsts iestādēm situācija ir jālabo nekavējoties, jo Latvijas iekļaušana «ofšoru» sarakstā var kaitēt Latvijas uzņēmējiem. «Ja tiks stiepta gumija, tad principā Latvijas ieguldījumiem un biznesam ir jārēķinās ar pamatīgiem izmaksu pieaugumiem - tiem, kas strādā ar Ukrainu,» sacīja Ķirsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Izmaiņas UIN: Skaisti jau skan, bet kāda ir realitāte?

Māris Ķirsons, 12.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvātā uzņēmuma ienākuma nodokļa reforma palielinās uzņēmēju maksājumus, tajā pašā laikā strādāt ar zaudējumiem un tos segt no nākamo gadu nopelnītā vairs nevarēs, tādējādi apdraudot investoru vēlmi riskēt un investēt Latvijā

To intervijā DB stāsta Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņaprāt, pašlaik uzņēmēju vidū ir eiforija par iecerētajām pārmaiņām uzņēmumu ienākuma nodoklī (UIN), vienlaikus pilnībā nepasakot vai pat slēpjot būtiskas blaknes.

Fragments no intervijas:

Kas tad uztrauc nodokļu konsultantus?

Skaisti jau skan, ka UIN jāmaksā tikai, ja uzņēmums sadala dividendes, bet citādi šī nodokļa likme ir 0%, un nebūs arī jāmaksā UIN avansa maksājumi, tomēr realitāte ir cita. Piedāvātās izmaiņas būtībā paredz atcelt visus līdzšinējos UIN stimulus, lai uzņēmēji investētu jaunās ražošanas tehnoloģijās, zinātnē un pētniecībā. Tomēr pats svarīgākais ir tas, ka daudzas izmaksas, kuras pašlaik netiek apliktas ar UIN, tiks pielīdzinātas peļņas sadalei to rašanās brīdī, turklāt daudzās situācijās šī nodokļa nomaksas termiņš pat būs īsāks, jo būs jāsamaksā jau nākamajā mēnesī pēc šo izmaksu rašanās. Turklāt nevis pašreizējā 15% likme, bet gan cita – augstāka likme – 20% no bruto jeb pēc formulas 20/80 no neto izmaksas, kas būtībā nozīmēs 25% likmi. Kāpēc jālieto formula, ja var pateikt, kāda tieši būs likme? Lai līdz galam nepateiktu, ko tā nozīmē, vai vienkārši tās iniciatori nespēj to izteikt citādi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vēlas uzlabot VID un uzņēmēju dialogu

Žanete Hāka, 11.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvajā pēc ilgāka pārtraukuma notikusi VID un uzņēmējus pārstāvošo organizāciju – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas (LNKA) – pārstāvju tikšanās, informē VID.

Tikšanās sākumā klātesošie tika iepazīstināti ar VID aktualitātēm un šī gada prioritārajiem darbības virzieniem, kā arī VID darbības stratēģijas 2014.–2016.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi. Ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā D.Pelēkā informēja par īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem saistībā ar iesniegto gada ienākumu deklarāciju apjoma palielināšanos. Vienlaikus tika apspriestas dažādas iespējas, kā mudināt arī fiziskās personas aktīvāk iesniegt gada ienākumu deklarācijas elektroniski un vienkāršot pārmaksāto nodokļu atmaksas procesu. VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece I.Jankova informēja par drīzumā plānoto pirkuma čeku aplikācijas izveidi, kas ļaus iedzīvotājiem iesniegt VID pārbaudēm aizdomīgos čekus, kā arī atsevišķā čeku krātuvē saglabāt un pēc tam gada ienākumu deklarācijai pievienot čekus par attaisnotajiem izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ukrainas konflikts negatīvi ietekmē kreditēšanu

Didzis Meļķis, 01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Koalīcija atbalsta Straujumas kandidatūru premjera amatam; dala atbildības jomas

LETA, 07.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējie koalīcijas partneri atbalsta Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) kandidatūru arī jaunās valdības vadīšanai.

Straujuma pēc trīspusējās koalīcijas partneru tikšanās žurnālistiem sacīja, ka par atbildības jomu sadali diskusijas turpināsies un dažās jomās intereses saskaras, bet nav neatrisināmu jautājumu. Tāpat diskusijas turpināsies par iespēju paplašināt koalīciju, kaut arī Vienotība, kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēlētos turpināt sadarbību ar pašreizējiem partneriem.

Straujuma arī sacīja - ja valdību vadīs Vienotības premjers, tad partija uzņemsies atbildību arī par Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju.

Jautāta par iespējamo kandidātu finanšu ministra amatam, Straujuma atbildējusi, ka Vienotības valde nav lēmusi par šo jautājumu, bet kā iespējamais kandidāts minēts Jānis Reirs, tomēr uz šo amatu ir arī citas kandidatūras. Viņa atturējās paust personīgu viedokli šajā jautājumā, skaidrojot, ka informēs par kandidātu, kad lēmums tiks pieņemts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā var diriģēt komfortu? Gudrās mājas

SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis, 20.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Termins gudrās mājas zināms jau daudzus gadus. Tomēr pirmsākumos tas šķita vidusmēra cilvēkiem tāls, dārgs un šķietami nesasniedzams tehnoloģisks jauninājums, ko lietoja vai nu turīgi cilvēki, vai tehnoloģiju entuziasti. Bet laiks ir gājis uz priekšu, un lietas ir mainījušās. Tagad par gudrajām mājām var runāt ne vien ekskluzīvās villās Nicā, bet arī Madonā, Skultē un Limbažos – gan privātmājā, gan divistabu dzīvoklī. Kas ir gudrās mājas, un ko par tām būtu vērts zināt ikvienam mūsdienīgam cilvēkam?

Uzreiz jāmin, ka ir divu veidu gudrās mājas. Viens veids ir tās, kuru risinājumos uzsvars likts uz taupīšanu. Tie ir risinājumi, kas ļauj ietaupīt enerģiju, veikt patērētās enerģijas uzskaiti, analīzi un, vadoties pēc tā, veikt optimizāciju, kā arī papildus nodrošina klimata komfortu un ļauj vadīt, kontrolēt apgaismojumu, gaisa temperatūru utt. Šādus risinājumus mēs vairāk saprotam kā Building Managment Systems (BMS) jeb ēku vadības sistēmu. Tie ir risinājumi maksimāli efektīvai ēku ekspluatācijai un energoresursu ekonomijai un ietver vairāku inženiertehnisko sistēmu integrāciju. Tātad – tas ir veids, kā ēkas lietotāju dzīvi padarīt komfortablu un apsaimniekotājiem ļaut efektīvi un ekonomiski pārvaldīt ēkas. Šo sistēmu uzstāda galvenokārt lielākās ēkās – komercobjektos, birojos, skolās utt., un tā jau šobrīd ir gana populāra pasaulē un Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Svešvaloda jau bērnudārzā

Anda Asere, 04.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar spēlēm un rotaļām Lilija Jansone māca svešvalodas pašiem mazākajiem, kas pavisam nesen sākuši runāt dzimtajā valodā

«Meitas dēļ uzdrošinājos sākt savu biznesiņu. Vēlos, lai mana meita lepotos ar to, ko mamma dara,» saka Lilija Jansone, ABC valodu skola vadītāja. Auklējot mazo meitiņu, viņai radās pārliecība, ka nepieciešams pievērsties uzņēmējdarbībai. «Man likās, ka jāsāk kaut ko darīt un vislabāk – to, ko es protu vislabāk. Man ļoti gribējās sākt ko savu, vienmēr ir bijis svarīgi būt neatkarīgai. Protams, esmu strādājusi un varu strādāt kopā ar citiem, bet arī tagad es varu veidot savu komandu,» saka Lilija. Viņa ir absolvējusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu kā izglītības darba vadītāja un angļu valodas skolotāja. «Tieši ar to es nodarbojos,» teic Lilija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju finansiālo pakalpojumu uzņēmums Creamfinance, kas Latvijā zināms ar zīmoliem CreditOn un LadyLoan, atvēris biroju Spānijā

Pašreizējais uzņēmuma birojs atrodas Pamplonā un uzņēmums tur darbojas ar zīmoliem Contante un Creditosi. Kompānija nākamā mēneša laikā cer atvērt biroju arī Barselonā. Šāda paplašināšanās paver iespējas ietekmēt vienu no lielākajiem tirgiem visā Eiropā, norāda Matīss Ansviesulis, Creamfinance ģenerāldirektors un līdzdibinātājs. Šobrīd uzņēmums atrodas septiņās valstīs – Latvijā, Čehijā, Polijā, Gruzijā, Dānijā, Meksikā un Spānijā, savukārt tā tehniskais birojs atrodas Austrijā.

Creamfinance Spānijas daļas izpilddirektors Huans Isava (Juan Isava) uzskata, ka uzņēmums būs nopietns konkurents jau pašlaik Spānijas tirgū esošajām kompānijām. Spānijas jaunākās paaudzes viedoklis par bankām esot diezgan negatīvs, un tās pārstāvji biežāk izvēlas to alternatīvas, ja ir šāda iespēja. Viņš stāsta, ka lielākā daļa jauniešu ir izglītoti, enerģiski cilvēki, kuri stingri iestājas pret visu ar korupciju saistīto. «Jaunatne uzskata, ka spāņu bankas ir novecojušas un korumpētas, kas savukārt paver iespējas mums,» norāda H. Isava.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Bankas finanšu risku pārvaldību nodrošinās BlackRock Solutions

LETA, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV kompānija «BlackRock Solutions, Inc.» par 1,182 miljoniem eiro turpmākos piecus gadus nodrošinās Latvijas Bankas finanšu risku pārvaldību, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.

Centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns atzīmēja, ka Latvijas Bankas finanšu (valūtu un zelta) ieguldījumi 2016.gada beigās sasniedza 5,8 miljardus eiro, kas ir Latvijas valsts pamatbudžetam līdzvērtīgs apmērs un par trešdaļu vairāk nekā Lietuvas un Igaunijas centrālo banku ieguldījumi kopā. Savukārt Latvijas Bankas atjaunošanas brīdī valūtu un zelta ieguldījumu apmērs bija 58 reizes mazāks - apmēram 100 miljoni eiro.

«Prasmīgi pārvaldīti ieguldījumi rada peļņu, no kuras lielākā daļa tiek ieskaitīta valsts budžetā. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas Banka ir nopelnījusi 186 miljonus eiro, no kuriem valsts budžetā ieskaitīti 143 miljoni eiro, kas gandrīz divas reizes pārsniedz Lietuvas un Igaunijas centrālo banku peļņas ieskaitījumus to valsts budžetos kopā. Kopš darbības atjaunošanas Latvijas Banka no peļņas valsts budžetā kopumā ieskaitījusi 368 miljonus eiro. Lai droši pārvaldītu šos vairāku miljardu ieguldījumus, Latvijas Banka izmanto finanšu risku pārvaldības sistēmu,» teica Silakalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo pusotru nedēļu cenas finanšu tirgos atrodas brīvajā kritienā. Šādi strauji zaudējumi var traumēt ne tikai ieguldītāju naktsmieru, bet arī to psihi.

Pastāv pieņēmums, ka bieži vien cilvēkiem pēc lielākiem finanšu zaudējumiem ilgstoši var būt problēmas ar nepieciešamo risku uzņemšanos. Tas ir raksturīgi arī vērtspapīru tirgus dalībniekiem, kuri, piemēram, apdedzinās akciju tirgū un tajā atgriežas vien tad, kad cenas atkal uzskatāmas par augstām.

Šādā gadījumā ieguldījumi netiek veikti pareizi, jo ilgstoši ieņemtās pozīcijas var būt pārlieku konservatīvas. Tas nozīmē, ka netiek gūts pietiekams labums no akciju tirgu paša izslavētākā labuma – tā, ka šie vērtspapīri ilgākā termiņā, neskatoties uz īstermiņā visai krasajām cenu svārstībām, tendēti uz dāsnu pieaugumu. Citiem vāriem sakot - investora psihe pēc lielākiem zaudējumiem var izrādīties tik traumēta, ka tie arī jebkādus nākotnes finanšu lēmumus izdara ar neadekvāti paaugstinātu aizdomības piedevu. Tas savukārt noved pie tā, ka to atdeve no investīcijām ir mazāka, nekā gaidīts, un, iespējams, krietni mazāka, nekā tas tiem pašiem ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru