Viedokļi

Viedoklis: Ko konkurētspēja domā par nodokļiem?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase, 22.09.2016

Latvijas preču eksporta tirgus daļu kumulatīvā pieauguma tempa pārmaiņas un virzītāji.

Avots: Latvijas Bankas aprēķins

Jaunākais izdevums

Ekonomiskās krīzes laikā valdība bija spiesta palielināt nodokļus, lai uzlabotu valsts finanses.

Savukārt attīstības periodā nepieciešams no kvantitātes pārlikt uzsvaru uz kvalitāti. Ir sākts darbs pie jaunas nodokļu politikas stratēģijas. Tiek plānots sekmēt konkurētspēju, mazināt nevienlīdzību un palielināt budžeta ieņēmumus. Turpmākajā rakstā par to, vai tas viss liecina par fokusa maiņu un to, cik lielā mērā tieši nodokļi ietekmē konkurētspēju.

Līdz nākamā gada aprīlim valdība plānojusi izdiskutēt un apstiprināt nodokļu politikas pamatnostādnes 2017. – 2021. gadam. Tas ir ļoti gaidīts, lai arī lēni sperts solis. Augošas ekonomikas apstākļos saturiski pārskatīt nodokļus varēja sākt agrāk. Tomēr, iespējams, bija jānobriest sajūtai par to, ar kuru reģionu sevi salīdzinām un ar ko vēlamies konkurēt globālajā tirgū - gan eksportējot, gan piesaistot investīcijas.

Valsts konkurētspēju makrolīmenī vērtē pēc eksporta tirgus daļu pārmaiņām. Galvenie noteicēji šai virzībai ir cenu un necenu komponentes (kvalitāte, gaume). Pēdējais var būt subjektīvs spriedums un daudzējādā ziņā atkarīgs no importētājvalsts uztveres. Tomēr to ir iespējams uzrunāt caur mārketinga pasākumiem un valsts atbalstu uzņēmumu starptautiskai sertifikācijai. Savukārt cenu konkurētspējai nozīmīgs faktors ir nodokļi. Pagātnē Latvijas tirgus daļas pieauga, neskatoties uz cenu faktora bremzējošo dabu. Tomēr ieilgušās globālās neskaidrības apstākļos Latvijas nozīme pasaules importā sarūk (nominālā izteiksmē), un tas raisa bažas par konkurētspējas noturību. Lai to stiprinātu, vajag un varam uzlabot valsts nodokļu politiku.

Savukārt potenciālajiem investoriem norādes sniedz Pasaules Ekonomikas foruma (PEF) globālās konkurētspējas indekss. Diemžēl saskaņā ar šo novērtējumu Latvijas spēja konkurēt ievērojami atpaliek no citām Rietumeiropas valstīm, arī Baltijas reģionā, un jaunākajā ziņojumā reitings pat ir pasliktinājusies (44. vieta, kritums par 2 pozīcijām). Pasaules Bankas Doing Business novērtējumā uzņēmējdarbības vides regulējums Latvijā visdraudzīgākais ir bijis 2012. gadā, kad tika sasniegta līdz šim augstākā - 21. vieta. Tomēr Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam sasniedzamais rādītājs ir noteikta 13. vieta. Tātad bez straujiem uzlabojumiem, saglabājot līdzšinējo tempu, mērķi, iespējams, sasniegsim pēc 9 gadiem.

Tikmēr konkurētspējas stagnēšana notiek pie it kā salīdzinoši zema nodokļu sloga. Pērn Latvijā nodokļu īpatsvars uzņēmumiem sasniedza 35% no peļņas salīdzinājumā ar Igaunijas rādītāju 49%. Savukārt kopējie nodokļu ieņēmumi budžetā 20 gadu periodā ir turējušies tuvu vidējam rādītājam 29% no IKP. Tas ir par 10 procentpunktiem (pp) zemāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji un 5 pp zemāk nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) vidēji. Tādējādi secināms, ka nevis zems (vai augsts) nodokļu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP), bet to struktūra (jeb ekonomikai draudzīgo nodokļu īpatsvars) un reālās likmes ir nozīmīgas konkurētspējas veidošanai.

Vājš konkurētspējas vērtējums komplektā ar eksporta tirgus daļu kritumu ir nopietns brīdinājums. Jau ilgstoši tiek runāts par nepieciešamību pārnest slogu no darbaspēka uz patēriņa nodokļiem. Tikmēr 2016. gadā nodokļu maksātāji saskārušies gan ar lielākiem akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumiem (piemēram, apsaimniekošanai), gan darba spēka nodokļa pieaugumu (piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu ierobežošana). Līdz ar to plānotais kompensējošais mehānisms nav noticis, un tas nepalīdz nedz ēnu ekonomikas mazināšanai, nedz konkurētspējai, nedz sabiedrības atbalstam nodokļu reformām. Tātad, lai atjaunotu ekonomikas spēju konkurēt un padarītu to noturīgāku, darbs ir jāturpina.

Nodokļu struktūra ietekmē lēmumu uzkrāt vai investēt, un tas atspoguļojas vispārējā dzīves līmenī. Atzīstot šo, pēdējās desmitgadēs daudzas OECD valstis ir veikušas reformas savās nodokļu sistēmās. Saskaņā ar Johansson (2008) pētījumu gandrīz visi gadījumi raksturojumi kā likmju samazināšana un bāzes paplašināšana (jeb ar nodokli apliekamo darījumu loka paplašināšana, atbrīvojumu pārskatīšana utt.), lai uzlabotu efektivitāti un vienlaikus saglabātu nodokļu ieņēmumus. Turpmāk daži piemēri, kā Latvijā varētu uzlabot spēju konkurēt, nepasliktinot budžeta un ekonomikas dalībnieku situāciju.

PEF indeksu veido daudzas komponentes, bet nodokļu kontekstā uzmanību piesaista rādītājs "Nodokļu ietekme uz motivāciju investēt". Aktuālais novērtējums Latvijai ir 3.84 no maksimālā 7 (48. vieta no 140), Igaunija ir sasniegusi 4.69 (15. vietu). Visveiksmīgāk investīcijas caur nodokļu sistēmu veicina Bahreinā (6.58), bet Eiropā motivācijas līderi ir Šveice un Luksemburga. Visu minēto valstu novērtējums globālajā konkurētspējā ir augstāks nekā Latvijai. Tātad, no vienas puses, vāji uzrunājam jaunus ārējos investorus, rādot vispārēji zemu vai stagnējošu spēju konkurēt globālajā tirgū, un, no otras puses, arī iekšzemē neradām atbilstoši vidi.

Latvijā investīciju rādītāji krīt jau četrus ceturkšņus pēc kārtas. To daļēji var skaidrot ar ES fondu finansējuma kritumu, bet ne pilnībā. Tātad šis ir viens no aspektiem, ko steidzami nepieciešams pārskatīt.

Motivācijas un izaugsmes kontekstā varētu atjaunot diskusiju par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli. Tam būtu vairāki pozitīvie aspekti.

Pirmkārt, modeļa ieviešana sekmētu uzņēmumu pašu kapitāla palielināšanu, kura zemais līmenis no komercbanku puses tiek norādīts kā traucējošais faktors kreditēšanas paplašināšanai;

Otrkārt, nostiprinot reinvestētās peļņas pieeju, vienlīdzīgā situācijā tiktu nolikti abi – preču ražotāji un pakalpojumu sniedzēji. Pēdējiem konkurētspējas uzlabošanai nepalīdz šobrīd spēkā esošais regulējums par iekārtu paātrināto nolietojuma norakstīšanas metodi. Turklāt tas ļautu brīvi izvēlēties, kur un kad investēt;

Treškārt, tas līdzsvarotu piedāvājumu Baltijas reģionā, jo Igaunijā nav tradicionālais uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) modelis, bet Lietuvā mazajiem un lauksaimniecības uzņēmumi var piemērot pazeminātu UIN likmi 5%, un tas nekropļo sociālo iemaksu sistēmu;

Visbeidzot, daudzo un sarežģīto atlaižu atcelšana mazinātu administratīvo slogu. Turklāt atvieglojumu atcelšana varētu būt kompensējošais mehānisms negatīvā fiskālā efekta mazināšanai, kas radīsies, ieviešot reinvestētās peļņas modeli. Tikmēr Igaunijas piemērs rāda, kā ieņēmumu kritums budžetā, mainot modeli, ir īstermiņā pārejošs.

Tomēr Baltijas valstis savā starpā konkurē ne tikai ar kapitāla, bet arī darbaspēka izmaksām. Vērtējot darba devēja reālos izdevumus jeb efektīvo (nevis nominālo) likmi, Latvija atkal zaudē. Vēl 2008. gadā bijām ar Lietuvu līdzīgās pozīcijās, tomēr vēlāk nodokļu slogs Latvijā strauji pieauga. Pēdējos gados tika novērota reģiona konverģence, tomēr solidaritātes nodokļa ieviešana Latvijā un citas nodokļu izmaiņas to varētu būt apturējušas.

Savukārt vērtējot darbaspēka nodokļu sloga kompozīciju, Latvijā būtiski augstākas ir reālās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes. Tātad nominālās likmes samazināšana par 1 pp budžetam maksātu apmēram 60 milj. eiro, bet efektīvā likme samazinātos par vidēji 0.6pp. Tas ir gadā par ceturtdaļu tuvāk Igaunijas līmenim.

Pievēršoties nodokļu sloga pārnešanai, saskaņā ar Arnold (2008) pētījumu vismazāk traucējošais nodoklis ekonomikas izaugsmei ir par īpašumu, un īpaši nekustamo īpašumu. To kā neizmantoto potenciālu norādīja arī Mārtiņš Kazāka Latvijas Bankas rīkoto Ekspertu sarunu laikā.

Savukārt patēriņa pusē PVN nodokļa likme Latvijā jau ir virs vidējā OECD (+2 pp), kā arī Igaunijas (+1 pp), tātad palielināšana kropļotu situāciju. Tikmēr PVN plaisa jeb nodokļa neiekasētais apmērs saskaņā ar jaunāko pieejamo EK novērtējumu Latvijā ir nedaudz samazinājies, tuvinoties 30%. Tātad iesāktie darbi ir pareizais virziens, un tie ir jāpaplašina un jāturpina.

Rezumējot - darbaspēka nodokļa reformas fiskālo defektu varētu kompensēt, pirmkārt, ar īpašuma nodokļu palielinājumu to plašākajā izpratnē: labklājības pārvirzīšanas nodokļi (īpašuma, mantojuma un dāvinājuma nodokļi, nodokļi par kapitāla un finanšu darījumiem) un labklājības uzturēšanas nodokļi (kārtējie nekustamā īpašuma nodokļi un nodokļi par neto aktīviem). Tādējādi algota darba ienākumu saņēmējiem varētu saglabāt esošo dzīves līmeni un reformas neradītu spiedienu uz uzņēmējdarbību.

Otrkārt, samazinoties IIN likmi, palielinātos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, kas sekmētu patēriņa kāpumu. Izmantojot vispārīgā līdzsvara (CGE) modeli, kura uzbūve ļauj analizēt arī otrās kārtas efektus, redzams, ka ienākuma nodokļa izmaiņas ģenerē pozitīvu makroekonomisko un tikai nelielu negatīvo fiskālo ietekmi. Tam kompensācijai varētu pietikt ar iepriekšminēto ienākumu apliekamās bāzes paplašināšanu (piemēram, ārvalstu vērtspapīri, luksus mantojums vai dāvinājums) un īpašuma nodokļa atlaižu reformu.

Savukārt, runājot par nodokļu stratēģijas mērķi palielināt ieņēmumus, sasniedzot 1/3 no IKP, ir jāatgriežas pie izdevumiem. Tie ir iemesls, kādēļ nodokļi vispār tiek iekasēti. Kad bērns saka: Iedod man 5 eiro! Mēs pārjautājam: Kam? Un, ja piekrītam, – tad dodam. Tāpat būtu veidojamas ieņēmumu-izdevumu attiecības. Nulles budžeta pieejā viens no posmiem ir vēlmju samērošana ar iespējam, bet šo robežu var rēķināt dažādi. Pirmkārt, izmantojot sarežģītas programmatūras un sociālekonomiskās dinamikas novērtējuma modeļus, pievēršoties katram nodoklim atsevišķi. Šāda pieeja visdrīzāk ietvers lielāku vai mazāku, bet tomēr kļūdu. Alternatīva, kā norāda Hyde un Jarocki (1983) [i], ir skatīties pagātnē un pieņemt, ka nākamajā gadā ieņēmumi būs ne vairāk kā iepriekšējā – tātad izpilde ir nākotnes griesti. Tādējādi nodokļu ieņēmumi budžetā kā īpatsvars pret IKP kļūst par līdzekli valsts politikas īstenošanai, nevis mērķi. Turklāt kvantitatīvais fokuss ir krīzes ekonomikas pazīme. Svarīgi atcerēties - jo konkurētspējīgāka ir ekonomika, jo straujāk tā var augt, un tai līdz – nodokļu ieņēmumi.

Visbeidzot, ar uzņēmējdarbību saistītu nodokļu paredzamībai ir nozīme ekonomikas konkurētspējas veidošanā. Piemēram, uzņēmumu nodokļu daļa pret peļņu var būt stabili augsta kā Vācijā vai stabili zema kā Šveicē. Tomēr abas šīs valstis atrodas nemainīgi augstu PEF globālās konkurētspējas indeksā. To nosaka daudzi faktori, bet tajā skaitā arī nodokļu paredzamība. Savukārt Latvijā ar katru jaunu budžetu tiek veidoti jauni ieņēmumus palielinoši pasākumi, kas skar arī uzņēmējdarbības vidi.

Latvijai primāri ir nepieciešami konkurētspējīgi uzņēmumi, un tie ir galvenie izaugsmes dzinējspēki. Ja nemainīsim uzsvaru, drīz būsim starp ES fondiem atkarīgo rehabilitācijas programmās, jo Eiropā briest pārmaiņas. Tādēļ šobrīd ir jābūt izlēmīgākiem. Konkurētspējīga ekonomika nesīs līdz augstāku labklājību, lielākus nodokļu ieņēmumus un mazinās nevienlīdzību. Nevis otrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Par ko vēsta tiesneša dibens

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Par laimi, tiesu vidē ir alkas pēc paradigmas maiņas par to, ka sabiedrība ir pelnījusi caurspīdīgākus spriedumus.

Saskaņā ar SKDS apkopojumu, katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka sabiedrības viedoklī tiesnešiem jāieklausās vairāk. Tas būtu saprotams. Tikmēr 69% aptaujāto uzskatot, ka tiesas lēmumiem vajadzētu būt balstītiem likumos, jo pūļa viedoklī saskata arī bīstamību nonākt pie netaisnīga sprieduma. Arī tas ir saprotams.

Par vēlēšanu rezultātiem mēdz teikt, ka sabiedrībai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi. Nedomāju, ka šo līdzību var absolutizēt, runājot par tiesu varu un konkrētiem tiesnešiem. Turklāt, nedefinējot, kas īsti ir netveramais sabiedrības viedoklis, grūti iedomāties, kā to likt lietā. Vai kurnēšana dīvānos pie Panorāmas ir sabiedrības viedoklis? Ja ir, tad kā to izmērīt un apkopot? Vai «cepšanās » komentāros internetā ir sabiedrības viedoklis? Mūsdienās, kad trāpīgs ieraksts Twitter atstāj lielāku ietekmi, nekā dzīvu roku turēti plakāti pie Saeimas nama, sabiedrības viedokļa loma un ietekme mainās. Tiesneši lielāko spiedienu izjūtot no medijiem un sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski izskanējusi neoficiāla informācija, ka Krievijas tiešsaistes pakalpojumu operators Yandex.Taxi, iespējams, jau pavisam drīz varētu uzsākt savu darbību Rīgā. Taksometru nozares pārstāvji gan atzīmē, ka Yandex.Taxi jau pāris gadus taisās darboties Latvijā, bet tā arī tas nav noticis.

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš uz jautājumu, kā vērtē jauna spēlētāja ienākšanu, DB norāda, ka visu laiku kāds baumo par ārzemju aplikāciju ienākšanu Latvijā. Arī Uber jau 2014. gadā plānoja sākt darbību Latvijas tirgū, tomēr to vēl nav izdarījuši.

«Konkurentu ienākšanu nozarē vērtējam pozitīvi, jo konkurence uzlabo pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem. Tirgus ir pietiekami liels vairākiem spēlētājiem. 98% braucienu notiek ar privāto transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu, tāpēc ir kur augt. Turklāt liela daļa iedzīvotāju joprojām izmanto dispečeru pakalpojumus, lai izsauktu taksometru. Tas viss nākamo gadu laikā mainīsies. Taxify tirgū ir nostiprinājis savu pozīciju un strādā pie citiem inovatīviem risinājumiem, lai uzlabotu konkurētspēju,» piebilst J. Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dragi: ECB nav noteikta termiņa, kad lemt par stimulēšanas pasākumu turpināšanu

LETA--AP, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā bankas (ECB) prezidents Mario Dragi ceturtdien paziņoja, ka bankas augstākā vadība nav nolēmusi par termiņu, kurā izvērtēt jebkādas izmaiņas bankas īstenoto ekonomikas stimulēšanas pasākumu programmās.

Preses konferencē pēc bankas padomes sēdes viņš sacīja, ka 25 padomes locekļu veidotajā padomē valdīja «vienprātība nenoteikt konkrētu datumu, kad runāt par izmaiņām nākotnē».

Analītiķi sagaida, ka ECB 7.septembra sanāksmē sniegs skaidru signālu par to, kad varētu sākt samazināt obligāciju uzpirkšanas programmu, kuras mērķis ir panākt, ka inflācija eirozonā no pašreizējiem 1,3% pieaug līdz bankas mērķrādītājam - nedaudz zem 2%.

Dragi norādīja, ka par šo jautājumu runāt varētu rudenī. Nākamās ECB padomes sēdes paredzētas 7.septembrī un 26.oktobrī.

Vienlaikus ECB prezidents uzsvēra, ka eirozonas inflācijas rādītāju līmenis saglabājas zems, tādēļ ir jāturpina monetārās stimulēšanas pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

VID komentē DB publicēto uzņēmēja viedokli: «Vai valstij tiešām ir vajadzīgi eksportējoši uzņēmumi?»

Lelde Petrāne, 22.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv lūdza Valsts ieņēmumu dienestam (VID) komentēt pagājušajā nedēļā publicēto SIA SFM izpilddirektora Naura Jansona viedokli: «Vai valstij tiešām ir vajadzīgi eksportējoši uzņēmumi?»

Publicējam VID atbildi:

«Atbildot uz Jūsu lūgumu saistībā ar rakstu, jāteic, ka VID iespējas publiski komentēt ir stipri ierobežotas, bet centāmies sniegt priekštatu par to, kā tiek vērtētas PVN atmaksas, kāpēc kavējas utml. Arī publiskajā telpā jautājums par PVN atmaksām jau labu laiku ir diskusiju objekts, no vienas puses – tās pienākas atmaksāt, un ir jārūpējas, lai tas notiktu laikā; no otras puses - nepamatoti atmaksājot līdzekļi tiek izkrāpti no valsts (nodokļu maksātāju) kabatas, kā rezultātā aug ēnu ekonomika, un paši uzņēmēji sūdzas, ka tiek kropļots tirgus.

Oficiālais Komentārs

Likuma Par nodokļiem un nodevām 22. pants liedz publiski izpaust VID rīcībā esošo vai kontroles pasākumu laikā iegūto informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmēji piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla monētām apgrozībā

Žanete Hāka, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un 2 eiro centu) monētām apgrozībā.

Tomēr šāda iniciatīva varētu tikt īstenota, ja sabiedrības atbalsts ietu plašumā (pagaidām «par» un «pret» dalās diezgan līdzīgi), tiktu apzinātas nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un uzņēmēji gūtu pārliecību par šāda soļa ekonomisko atdevi. Šāds secinājums izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par mazā nomināla monētu nākotni, kurā piedalījās tirgotāju, inkasācijas uzņēmumu, kases aparātu uzturētāju, komercbanku, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un centrālās bankas pārstāvji, tātad cilvēki no nozarēm un institūcijām, kuras vistiešāk iesaistītas skaidrās naudas apritē.

Latvijas Banka rīkoja diskusiju, lai apzinātu skaidrās naudas apritē iesaistīto uzņēmēju un valsts institūciju pārstāvju viedokļus par atteikšanos no viena un divu centu monētām apgrozībā. Latvijā šāda apspriešana patlaban sākas, tikmēr vairākās eiro zonas valstīs (Somijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā) jau gadiem tiek īstenota pirkuma summas apaļošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karikatūras autors: Agris Liepiņš

DB viedoklis Volstrītai tuvojas negaiss, iespējams, pamatīgs lasāms, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības priekšlikums ieviest progresīvo Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un par vienu procentpunktu paaugstināt sociālo iemaksu likmi pagaidām nav pamatots ar Finanšu ministrijas aprēķiniem par fiskālo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem un prognozēto budžeta deficītu

DB sarunās ar nodokļu ekspertiem izkristalizējās, ka minētais priekšlikums ir tapis, jo valdībai ir bažas, ka sākotnēji iecerēto nodokļu reformu paaugstinātā budžeta deficīta dēļ varētu nesaskaņot Eiropas Komisija (EK). Turklāt nebija arī skaidrības, kur rast līdzekļus veselības aprūpes finansējumam. Tā kā pagaidām nav aprēķinu par jaunā priekšlikuma fiskālo ietekmi, tad nav zināms, vai tas pietiekami samazinās budžeta deficītu, kuru radīs iecerētā IIN samazināšana līdz 20% gada ienākumiem līdz 20 000 eiro, kā arī reinvestētās peļņas aplikšana ar nulles procenta likmi. Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomikas eksperti jauno priekšlikumu pagaidām atturas vērtēt, norādot, ka tas tiks darīts tikai tad, kad priekšlikums saskaņošanai tiks iesniegts Eiropas Komisijā. Vairums nodokļu ekspertu arī pauž savu izbrīnu, ka valdības vadītājs Māris Kučinskis ir nācis klajā ar šādu priekšlikumu, pirms ir zināmi aprēķini par tā fiskālo ietekmi, un to dēvē par samērā neveiksmīgu komunikāciju, prognozējot, ka aprēķinu rezultātā arī šis priekšlikums vēl var mainīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ceturtdienas vakarā atbrīvojis kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētās personas - Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņa partijas biedru Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu, noskaidroja aģentūra LETA.

Neminot personu vārdus, KNAB paziņojumā presei raksta, ka pagājušā gada jūnijā sāktajā kriminālprocesā divas personas atzītas par aizdomās turētām par politiskās organizācijas nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kas izdarīta personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī par krāpšanu, kas izdarīta personu grupā un lielā apmērā.

Tāpat vēl viena persona atzīta par aizdomās turēto par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.

Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

KNAB norāda, ka ir neatkarīga tiesībsargājošā iestāde, kas savā darbībā ievēro Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības un pienākumus. KNAB likums nepieļauj iejaukšanos iestādes darbā attiecībā uz lēmumiem, ko KNAB pieņem, pildot likumā noteiktās funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepastāvot inflācijai globālajā tautsaimniecībā un kavējoties ES fondu naudas piesaistei, ekonomiskais pieaugums šogad var izrādīties krietni vien mazāks nekā pērn vai arī apstāties pavisam

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Melnā zelta tirgū atgriezusies pārdevēju dominance, kas var novest pie ilgstošāka cenas krituma, vienlaikus piebremzējot augošo inflāciju arī Latvijā

DB viedokli par šo tēmu lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav viennozīmīgas atbildes – vajag vai nevajag valstij stutēt paklupušos IKP audzētājus, bet par veiksmes stāstu dēvētā Latvijas nacionālā lidsabiedrība, kurā joprojām tiek pumpēta nauda, arī nerada drošu pārliecību par līdzīgu lēmumu pareizību

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts finansējumā par medicīnas pakalpojumiem būtu ietverti līdzekļi, ko atvēlēt ārstu profesionālajai pilnveidei, farmāciju kompāniju aicinājumi sēsties lidmašīnā būtu mazāk saistoši

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pēc 25 gadiem ir zem katras kritikas un pat zem Krievijas rādītāja

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātās medicīnas veiksmes stāsti līdzās valsts veselības aprūpes traģēdijām

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kučinskis: Nodokļu reforma netiks bremzēta, neatkarīgi no dažādiem uzskatiem

LETA, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netaisos bremzēt nodokļu reformu tikai tādēļ, ka katrai pusei ir dažāda attieksme, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka novērtē uzņēmēju organizāciju pienesumu reformu veidošanas procesā, un, tikai kopīgi, ieklausoties vienam otrā, būs iespējams nonākt līdz «finišam». Viņš uzskata, ka uzņēmēju organizāciju iebildumi nav viennozīmīgi vērtējami un patiesība vienmēr ir kaut kur pa vidu.

Lai gan dzirdami iebildumi, pēc premjera domām reformas ieguvumi ir visnotaļ lieli, kaut gan varbūt nav tādi, kādus tos bija iedomājušies uzņēmēji. Kučinskis sacīja, ka iepriekš izstrādātais modelis apdraudēja visas tās iestādes, kas tiek finansētas no valsts budžeta.

«Uzskatu, ka vienošanās ar uzņēmējiem joprojām ir spēkā. Nepieņemu nekādus pārmetumus, jo šajā pašā vienošanās par kopīgu darbu ir ieraksts, ka ejam uz to, lai ieņēmumi no nodokļiem iekšzemes kopproduktā (IKP) būtu 32% vai 33%. Tikmēr pirmais piedāvājums, ko izstrādāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Banka paredzēja 28% no IKP,» uzsvēra Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz visai saspringto situāciju pasaules ekonomikā, vairākām Latvijas rūpniecības nozarēm ir izdevies strauji kāpināt produkcijas izlaides apjomus

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankciju apmaiņas un rubļa vērtības krituma sakausējuma bomis smagi iedragājis ekonomikas pakausi ne tikai Latvijā

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts grib apturēt aizejošu vilcienu ar vārdiem «Konsultē vispirms!»

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd netiek vērtēts, vai un kā grūtībās nonākušu vietējo uzņēmumu atbalstīt, tomēr Dzintara gadījums liek aizdomāties par vairākiem aspektiem

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielo legālo algu saņēmējus diskriminējošā likumdošanas norma piedzīvojusi fiasko, bet varas greizā valsēšana ar solidaritātes nodokli meklē jaunus ritmus

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaitliski rūkošo cilvēkresursu potenciālu nevis stumt laukā pa valsts durvīm, bet turēt godā. Jautājums – kā?

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru