Jaunākais izdevums

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi nav intervējusi LTV 1 Rīta panorāma kaut arī reitingi aug, un viņš noteikti būs nākamajā Saeimā, un, ļoti iespējams, valdībā, bet intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nekandidēs vēlēšanās. Dziļa ir neizpratne, kādēļ tā ir tik svarīga ziņa sabiedriskajai televīzijai!?

Taču ziņa ir svarīga. Runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kas iezīmē kāda liela procesa galu. Lolita Čigāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurus sabiedrībā mēdz saukt par «sorosītiem». Saeimā Čigāne nonāca caur Vienotību, bet pirms tam viņas karjera pārsvarā veidojās Džordža Sorosa finansētajās struktūrās – Delnā un Providus. Visticamāk, Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā, tāpēc Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā Artis Pabriks, izmēģina veiksmi caur Attīstībai/PAR jaunveidojumu. Taču šīs fake partijas ir tikai sīki kuģīši, kreiseris vai, drīzāk, aviācijas bāzes kuģis, ir aizšauts, kuģis grimst.

Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos!

Ja tev ir tikai krasta apsardzes kuteri, bet pie taviem krastiem atpeld aviācijas bāzes kuģis, kas ved veselu armiju, tev nav nekādu izredžu. Tiklīdz Latvijas valsts 1991. gadā reāli atguva neatkarību, pie tās krastiem piestāja milzenis. 1992. gadā ASV «filantrops» Džordžs Soross nodibināja Sorosa fondu – Latvija, protams, tikai kā daļu no Open Society Foundations tīkla Eiropā, Āfrikā un Āzijā. 2012. gadā, kad fonds atzīmēja darbības divdesmitgadi Latvijā, tas izplatīja informāciju, ka «20 gadu laikā Sorosa fonds – Latvija aktivitātēs un iniciatīvās ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus ASV dolāru».

Lūk, kuģa izmērs! Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos! Neviena, pat ne vislielākā, bagātākā un ilglaicīgākā, Latvijas partija nav iztērējusi 80 miljonus, lai ietekmētu politiku, – nedz Latvijas ceļš, nedz Tautas partija, nedz Vienotība. Neviens Latvijas pilsonis, pat visturīgākais, nekad nav tērējis četrus miljonus dolāru gadā, lai ietekmētu Latvijas politiku.

Vēl vairāk. Latvijas pilsonim tas nav pat atļauts. Ir partiju finansēšanas griesti un ziedojumu limiti. Pat ja Latvijas pilsonis gribētu ziedot pilnīgi visām partijām atļautos aptuveni 19 000 eiro gadā, jūs taču saprotat, ka tas ne tuvu neveidotu to, ko katru gadu Latvijā tērē Džordžs Soross. Neviena partija pat uz vēlēšanām neiztērē četrus miljonus dolāru, vēl vairāk – nevienai Latvijas partijai tas nav pat atļauts.

Latvijā ir vieni no drastiskākajiem partiju finansēšanas ierobežojumiem pasaulē. Šos ierobežojumus un pašu ideju par partiju finansēšanas ierobežošanas vajadzību un lietderību visaktīvāk aktīvi lobējušas un virzījušas tieši ar Sorosa finansējumu saistītās struktūras, kuras pašas gadā kopā tērē šos četrus miljonus dolāru.

Jūs zināt šo atbildi, ka Sorosa fonda struktūras izplatot tikai ideoloģiju un vērtības, bet tieši ar politiku nenodarbojoties. Taču tas jau sen un acīmredzami neatbilst patiesībai! Jā, ziedu laikos Sarmīte Ēlerte bija «tikai» toreiz ietekmīgākā Latvijas laikraksta Diena galvenā redaktore un vienlaikus Sorosa fonda – Latvija valdes priekšsēdētāja no 1997. līdz 2006. gadam. Bet pēc tam viņa pati devās politikā un nonāca Vienotībā.

Jau sen Sorosa fonda struktūras ne tikai ietekmē Latvijas politiku, bet tieši iesaistās pat ar valsti saistītu saimniecisku jautājumu risināšanā. Pat bēdīgi slaveno «kapu tramvaju» uzrauga Delna. 300 tūkstoši eiro no Eiropas Savienības fondiem Skanstes tramvaja līnijas uzraudzībai ir izdalīti tieši Delnas vajadzībām. Arī Latvijas kuģniecības privatizācijas uzraudzību savulaik kūrēja Delnas vadītāja Inese Voika. Acīmredzot, kaut kas notiek, jo tagad viņa pati dodas politikā, lai startētu caur paši zināt kuru sarakstu.

Sorosa pārstāvji atrodas KNAB Sabiedriski konsultatīvajā padomē. Ne velti šai struktūrai bija viena no centrālajām vietām Sorosa struktūru ideoloģijā. Atcerēsimies «caurspīdīgumu» un «atklātumu», kas beidzās ar Juri Jurašu, kurš tā arī nav paskaidrojis nedz par Bunkus shēmām, nedz nodokļu shēmām, kuras viņš zina.

Soross ir izaudzējis veselu sociālo zinātņu pasniedzēju un politologu paaudzi, kuri dominē augstskolās, un audzina attiecīgas vērtības jau no skolas sola. Žurnālistu paaudzi, kam masu medijos vēl nesen bija gandrīz pilnīgs informācijas monopols, kuram izlauzties cauri bija praktiski neiespējami.

To izdarīja Facebook. Šeit nevajag Sorosa miljonus, šeit pietiek ar svaigu informāciju, interesantu domu un savu viedokli. Bez sociālajiem tīkliem nebūtu iespējams tas, kas notiek pašlaik un izmainīs 2018. gada vēlēšanu gaitu. «Vēlētāju izvēle būs jārespektē. Ja no latviskajām partijām KPV LV iegūs vislielāko atbalstu, tad Aldis Gobzems būs premjers, bet Kaimiņš pretendē uz Saeimas spīkera amatu,» Dienā spriež ZZS partijas boss Augusts Brigmanis. Viņš, protams, mēģina ironizēt, bet Sorosa ietekmei tas nav nekāds joks. Tas ir noriets. Jo uzvar citi, nevis tie, kurus atbalstīja un atbalsta Sorosa struktūras, mediji un politologi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LANA: Kāpēc FM neiesaistās vai netiek iesaistīta diskusijās par izmaiņām Alkohola aprites likumā?

Db.lv, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.

"Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams", vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #37

DB, 12.09.2023

Dalies ar šo rakstu

Sadarbībā ar interesentiem (produktu pircējiem) Latvijas Finieris ir gatavs veidot straujāku attīstību un ir atvērts sadarbībai ne tikai saistībā ar meža nozares produktiem, bet izskata arī iespējas ieguldīt ārpus sava tradicionālā produkta — saplākšņa.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Finieris valdes loceklis Mārtiņš Lācis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Aug elektroauto pieprasījums, infrastruktūra atpaliek

Tēma

Saplāksnis - nemainīgi viena no Latvijas svarīgākajām eksporta precēm

Aktuāli

Krieviem pārdodam šņabi, pērkam degvielu

Finanses

Izvēles nedarīt neko vairs nav. Ziemeļu Investīciju bankas prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks

Komunikācija

Uzņēmēju fokusā – uzticības veidošana

Nafta

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbinieki 50+ kā darba tirgus (ne)slēptais potenciāls

Mečislavs Maculēvičs, "Rimi Baltic" personālvadības direktors, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistika, Latvijas darba tirgū 40% no kopējā bezdarbnieku daudzuma veido darba ņēmēji, kuri pārstāv vecuma grupu 50+*. Šobrīd, kad darba tirgū ir akūts dažāda profila speciālistu trūkums, tas ir resurss, kas pelnījis lielu uzmanību un novērtējumu. Tas ir neizmantots potenciāls, kura apgūšanā ir būtiska gan darba devēju, gan arī pašu darba ņēmēju aktīvāka iesaiste.

Mūsdienu darba tirgū būtiskas prasības joprojām ir amatam atbilstoša izglītība un kompetences, tomēr aizvien vairāk fokusā izvirzās arī cilvēka individuālās īpašības – emocionālais briedums, strādīgums, motivācija augt, attīstīties un apgūt jaunas iemaņas. Mazumtirdzniecībā, kur profesiju klāsts ir plašs, tikpat plašas ir arī darbinieku iespējas sniegt savu ieguldījumu neatkarīgi no iegūtās izglītības, dzīves un darba pieredzes, vecuma, dzimuma vai fiziskiem ierobežojumiem.

Šobrīd "Rimi Latvia" nodarbina 1958 cilvēku vecuma grupā 50+, turklāt no tiem vairāk nekā puse ir mūsu veikalu "sejas" – pārdevēji un pārdevēji-kasieri. Dažādu profesiju darbinieki šajā vecuma grupā ieņem arī citus amatus gan "Rimi" veikalos, gan birojā. Vai mēs esam gatavi piedāvāt aktuālās 250 vakances 50+ vecuma grupas kandidātiem? Vai esam gatavi, ka esošie darbinieki attīsta savu karjeru uzņēmuma ietvaros jebkurā vecumā? Jā, nešaubīgi, ja ir interese un motivācija apgūt konkrētajai vakancei nepieciešamās prasmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

iPhone Photography School apgrozījums sasniedzis 14 miljonus eiro

Db.lv, 25.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmuma SIA "IPS Media", kas plašāk pazīstams ar zīmolu "iPhone Photography School", apgrozījums 2023. gadā audzis vairāk kā divas reizes, sasniedzot 14 miljonus eiro.

"iPhone Photography School" šobrīd piedāvā septiņus apmācību kursus cilvēkiem, kuri vēlas veiksmīgāk izmantot savu "iPhone" tālruni, lai radītu kvalitatīvas bildes, kas līdzinās ar profesionālu foto tehniku uzņemtiem kadriem. Uzņēmuma klienti ir gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Tomēr "iPhone Photography School" lielākais tirgus ir ārpus ES, kas nodrošina 85% apgrozījuma. Lielākais skaits jeb puse no šiem klientiem ir ASV.

"Patiesi priecājos un esmu gandarīts par tik strauju izaugsmi. Tas nozīmē, ka esam uz pareizā ceļa, un tā arī turpināsim. Šī gada lielākais jaunums būs produktu lokalizēšana. Iepriekš visi septiņi "iPhone Photography School" piedāvātie kursi bija tikai angļu valodā. Šogad ir mērķis izpētīt, ko varam paveikt, ja vācu, spāņu un franču valodās runājošiem iPhone lietotājiem piedāvājam apmācības viņu valodā," 2024. gada ieceres ieskicē "iPhone Photography School" izveidotājs un radošais direktors Emīls Pakārklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā birojā fokusā ir darbinieku labsajūta – tajā ir gan biodinamiskais apgaismojums, gan trenažieru zāle, gan fizioterapijas kabinets.

Veidojot jaunu galveno mītni, tiešsaistes platformas "Printify" prioritāte bija radīt vidi, kas veicina inovācijas un ļauj tās iemītniekiem strādāt pēc iespējas ērti, patīkami un efektīvi.

Pirmajā stāvā ir nodrošinātas visas ērtības atpūtas mirkļiem, lai dotu iespēju ērti aprunāties, satikties, ēst pusdienas, kā arī noorganizēt kādu ātru tikšanos ar viesi.

Otrajā un ceturtajā stāvā ir darba zonas, kuru mērķis ir veicināt pēc iespējas vieglāku koncentrēšanos. Trīs ēkas stāvi ir aprīkoti ar automatizētu biodinamisko apgaismojumu. Tā izvietojums ir pielāgots telpai, lietotāja vajadzībām un funkcijai, kas katrā stāvā atšķiras.

"Biodinamiskais apgaismojums ataino saules hronoloģiskos ciklus, kas pastarpināti ir sasaistē ar cilvēka iekšējo bioloģisko ritmu. Tādejādi apgaismojums pozitīvā veidā veicina darba spējas, ar apgaismojumu darbinieks ļaujas darbam, neiemieg un tajā pašā laikā vakarā tiek sagatavots nākamajai dienai. Gaismekļiem ir ieprogrammēts gaismas krāsas temperatūras un pielāgota spilgtuma maiņa visā dienas garumā," stāsta Jānis Berdigans, "Printify" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas tirgotājs Latvijā Enefit šogad plāno trīskāršot gada laikā uzstādīto saules enerģijas risinājumu jaudu, informē uzņēmumā.

Kopumā pērn Enefit Latvijas tirgū pērn realizēja elektroenerģiju 1 TWh un dabasgāzi 637 GWh apmērā, sasniedzot 57,66 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas salīdzinājumā ar 2019. gada rādītājiem saglabājies praktiski nemainīgs. Būtisku daļu klientu portfeļa veido ilgtermiņā fiksētas cenas līgumi, kurus lielā mērā iespaidoja cenu kritums enerģijas tirgos un Covid-19 radītais enerģijas pieprasījuma kritums. Tā rezultātā daļu no klientiem iegādātā enerģijas apjoma nācās realizēt otrreizējā tirgū zem pašizmaksas. Tādējādi gada griezumā uzņēmums strādājis ar 1,17 miljonu eiro zaudējumiem, nodrošinot ilgtermiņa saistības ar klientiem.

Eesti Energia plāno atkrastes vēja parku Rīgas jūras līcī 

Igaunijas energokompānija "Eesti Energia", kas ārvalstīs darbojas ar nosaukumu "Enefit", parakstījusi...

Vienlaikus Enefit ir mērķtiecīgi attīstījis gan savu klientu portfeli, gan arī pakalpojumu klāstu. “Pērn ieguvām tiesības nodrošināt dabasgāzes pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu biznesa klientiem, kā arī sekmīga iepirkuma stratēģija ļāva divkārt palielināt dabasgāzes pārdošanas apjomu. Tāpat arī tehnisko un energoefektivitātes pakalpojumu attīstība palīdzēja gada laikā kopējo klientu portfeli audzēt par 231% un gadu noslēgt ar 2 912 juridiskajiem un 16 008 mājsaimniecību klientiem. Visstraujākā izaugsme ir tieši mājsaimniecību segmentā, kur pērn esam trīskāršojuši klientu skaitu,” stāsta Enefit vadītājs Krists Mertens.

Pērn Latvijā kopumā uzstādīti saules enerģijas risinājumi ar 0,7 megavatu jaudu, un šo apjomu šogad paredzēts palielināt trīskārtīgi – līdz vismaz 2,1 megavatam. 2020. gadā uzsākta arī vairāku jaunu produktu virzība tirgū. Sadarbībā ar māsas uzņēmumu SIA Enefit Green un tā granulu ražotni Brocēnos uzsākta granulu tirdzniecība mājsaimniecībām. Savukārt Kolkā, zivju pārstrādes uzņēmumā Līcis-93, uzstādīta Enefit pirmā sašķidrinātās dabasgāzes stacija.

Arī šogad uzņēmuma attīstības fokusā ir atjaunīgā enerģija un energoefektivitātes risinājumi. “Joprojām milzīgs attīstības potenciāls ir saules enerģijas jomā, kur pašlaik aktīvākās ir mājsaimniecības. Tomēr arī uzņēmumiem enerģijas ražošana pašu patēriņam iezīmējas kā nākamais loģiskais solis pēc energoefektivitātes uzlabošanas. Šogad paredzam arī apgūt jaunu tirgus segmentu, piedāvājot elektroauto uzlādes iekārtu uzstādīšanu, lai veicinātu elektrotransporta infrastruktūras attīstību Latvijā. Savukārt uzņēmumiem piedāvāsim pieprasījuma agregācijas risinājumu, kas paredz iespēju regulēt klienta patēriņu, brīžos, kad tirgū ir augsts pieprasījums vai cena,” saka K.Mertens.

Jauno produktu ieviešanā uzņēmums fokusējas uz abpusējos ieguvumos balstītu zaļās enerģijas ražotāju un patērētāju sadarbību. Šogad Baltijas tirgū tiek ieviests ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līguma risinājums (PPA), kas ļauj uzņēmumiem iegādāties atjaunīgo enerģiju no konkrēta vēja parka. Tādējādi uzņēmums var iegūt izdevīgāku elektroenerģijas cenu ilgākam laika periodam, bet vēja enerģijas ražotājiem ir iespēja stabili plānot savu attīstību.

"Enefit" Latvijas elektroenerģijas tirgū darbojas kopš 2006.gada, kad sāka pārdot elektrību biznesa klientiem. Savukārt enerģijas ražošanas jomā Latvijā "Enefit" darbojas kopš 2011.gada, kad ieguva vairākuma daļu siltuma uzņēmumā "Enefit Power & Heat Valka". 2012.gadā uzņēmums uzcēla koģenerācijas staciju, kas darbojas ar biodegvielu un piegādā siltumu Valkas pilsētai.

"Enefit" ir Igaunijas valsts enerģētikas kompānijas "Eesti Energia" meitas kompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas novada pašvaldība 13.aprīlī organizē konferenci "Kā (iz)dzīvosim līdz Bauskas apvedceļam?", lai aktualizētu ar Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūvi saistīto jautājumu virzību, kā arī diskutētu par iespējamiem īstermiņa risinājumiem A7 tranzīta ietekmes mazināšanai abās pilsētās, informē Bauskas novada administrācijas Uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja Laura Ārente.

Dramatiski augošā tranzīta satiksme pilsētās jau sen kļuvusi nesamērīga mazpilsētu apmēriem. Valsts galvenā autoceļa A-7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) satiksmes intensitāte ir trīs reizes lielāka par projektēto transporta vienību optimālo skaitu, būtiski pārsniedzot esošā ceļa caurlaides spēju.

Pašvaldībā norāda, ka satiksme grauj un degradē Bauskas novada pilsētu infrastruktūru, un pilsētu dzīve ir pakārtota tranzīta maģistrālei. Jau 2016.gadā Bauskā konstatēta paaugstināta vibrācija, trokšņu līmenis un neatbilstīga gaisa kvalitāte, kas veselīgu dzīves, darba un uzņēmējdarbības vidi pilsētas centrā padarījusi neiespējamu. Pētījumos ir pierādīta maģistrāles pārlieku negatīvā ietekme uz tās iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši veselību, un pilsētvidi kopumā. Gaisa piesārņojums un trokšņu līmenis pilsētā pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielo pašvaldību plānotajos šā gada budžetos starp ieņēmumiem un izdevumiem veidojas plaisa, kuras aizpildīšanai līdzekļi tiek meklēti finanšu atlikumos un aizņēmumos

Deviņas Latvijas lielākās pilsētas pagājušajā gadā ir apstiprinājušas šā gada plānotos budžeta ieņēmumus un izdevumus. Lielākoties pašvaldību ieņēmumi pārsniedz izdevumus, vienīgais, kas ir atšķirīgs, – summas. Tomēr gada sākumā, veicot grozījumus, piemēram, Liepājas pašvaldība ir panākusi sabalansētu budžetu, kurā izdevumi un ienākumi ir 102,66 milj. eiro, bet tai skaitā vairāk nekā septiņi miljoni eiro ir atlikums uz gada sākumu, bet vairāk nekā deviņi miljoni eiro tiks aizņemti, DB norādīja Liepājas pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītāja Evija Kalveniece. «Tikko veicām budžeta grozījumus, kad bija zināms, cik liels ir finanšu atlikums uz gada sākumu. Likumā noteikts, ka pašvaldību budžetam ir jābūt sabalansētam. Sedzam ar aizņēmumiem un atlikumu uz gada sākumu. Tie arī ir reālie sabalansētie ieņēmumi un izdevumi,» skaidro E. Kalveniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Aicina valdību samazināt PVN piena produktiem

Db.lv, 27.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina valdību krīzes periodā samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi piena produktiem, informē biedrību pārstāvji.

Gan LPTA, gan LOSP uzskata, ka būtisks krīzes atbalsta instruments Latvijas piena ražotājiem būtu PVN samazināšana piena produktiem. Organizāciju ieskatā PVN samazināšana augļiem un dārzeņiem apliecināja, ka iedzīvotāju spēja atļauties pirkt augstākas kvalitātes vietējo produkciju stiprina nozares konkurētspēju.

"PVN samazināšana piena produktiem būtu nozīmīgs solis, lai palīdzētu zemniekiem pārdzīvot grūto situāciju un saglabāt savas saimniecības. Turklāt PVN samazināšana var būt elastīgs risinājums, ko piemēro tieši krīzes periodā," atzīmē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Vienlaikus tirgotāju pārstāvji norāda, ka būtisks jautājums ir arī Latvijas piena pārstrādes nozares konkurētspēja, piedāvājot augstvērtīgus produktus par cenu, kas spēj konkurēt ar kaimiņvalstu produkciju. Tai skaitā ir produktu kategorijas, piemēram, UHT piens, kur importa produkcijai nav vietējās alternatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīga kļūs par Baltijas tehnoloģiju galvaspilsētu, pulcējot vairāk nekā 2000 jaunuzņēmumu pārstāvju, tehnoloģiju entuziastu, ekspertu, studentu un nozares pārstāvju no visas pasaules.

Galvaspilsētā norisināsies vairāk nekā 20 dažādu pasākumu, kas veltīti idejām, jaunuzņēmumiem un jaunajām tehnoloģijām, no kuriem lielākais - konference TechChill - tiek organizēts jau astoto gadu, un piesaista Latvijai starptautisko mediju, investoru un IT zīmolu interesi.

Informācijas tehnoloģijas jau vairākus gadus ir visstraujāk augošā ekonomikas nozare Latvijā, un sistemātiski turpina pieaugt arī IT jomas eksports, tā skaidri iezīmējot Latvijas ekonomisko potenciālu. Strauji aug ne tikai IT nozare kopumā, bet arī Latvijas un Baltijas jaunuzņēmumu vides attīstība kopumā, un līdz ar to - arī investoru, mediju, lielo uzņēmumu interese par Baltijas tirgu. Rodas ne tikai aizvien jauni, veiksmīgi uzņēmumi, bet pēdējos gados Latvija sevi iezīmē jaunuzņēmumu pasaules kartē ar valsts atbalsta iniciatīvām, veidojas aizvien jauni pasākumi, notikumi un starptautiskas sadarbības projekti, tiek dibinātas organizācijas un Latvija tiek pārstāvēta arī ārpus robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sākam biznesu: Sniedz juridiskos pakalpojumus attālināti

Žanete Hāka, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Telitex izveidojusi platformu Legally, kurā organizācijām piedāvā saņemt juridiskos pakalpojumus attālināti. Tās dibinātāja Elvīra Krēķe centīsies rādīt piemēru nozares digitalizācijā.

Uzņēmums SIA Telitex sākotnēji citam mērķim dibināts pērnā gada martā, jo E. Krēķe bija beigusi Personas datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas kursus un attiecīgi tobrīd bijusi ideja veidot pašai savu uzņēmumu - vēlējusies klientus konsultēt personīgi. Klienti nākuši uz konsultācijām, taču rudenī viņa sapratusi, ka attīstība nenotiek tik strauji, kā viņa vēlējusies, un kaut kas būtu jāmaina. «Mēs ar partneri un uzņēmuma līdzdibinātāju strādājām divatā – es biju atbildīga par personas datu aizsardzības jomu, bet viņa – par citām juridisko pakalpojumu jomām. Sapratām, ka neiet tik raiti, klientu nav daudz, un bija stagnācija, līdz ar to uzdevums bija savienot tehnoloģijas ar uzņēmējdarbību un jurisprudenci, un tapa šāds inovatīvs risinājums,» stāsta E. Krēķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijas, efektīvāks darbs, paplašināšanās, organiska izaugsme, pieejami līdzekļi no obligāciju emisijas iecerētā paveikšanai ir stūrakmeņi CleanR Grupas šā gada straujai izaugsmei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš atzīst, ka pašlaik uzmanības fokusā ir darba ražīguma paaugstināšana, efektivizācija, kā arī procesu digitalizācija un inovāciju ieviešana.

Fragments no intervijas

Kādi ir šā gada pirmā pusgada saimnieciskās darbības rezultāti?

2023. gada pirmo sešu mēnešu saimnieciskās darbības rādītāji ir ievērojami labāki, nekā tika iespēts analogā laikā 2022. gadā. Proti, AS CleanR Grupa 2023. gada pirmajā pusgadā sasniegusi kopējo apgrozījumu 45,5 miljoni eiro, kas ir par 39% vairāk nekā tādā pašā periodā pērn. Tas ir apliecinājums pērn veiktajām investīcijām uzņēmumu grupas izveidē un attīstībā. Pirmais pusgads Grupā ievērojams ar vairākiem biznesa paplašināšanās darījumiem, tas ļāvis nostiprināt biznesa pozīcijas noteiktos biznesa virzienos plašākā Latvijas teritorijā. Aprīlī Grupas meitas sabiedrība Vizii Urban īstenojusi uzņēmuma iegādes darījumu, ar kuru Cēsu ielu uzkopšanas uzņēmums KOM- Auto kļuvis par Vizii Urban pārstāvi Vidzemes reģionā. Šī darījuma īstenošanu sekmēja arī Grupas finanšu plūsmas diversifikācija, kotējot obligācijas Nasdaq First North Rīgas biržā pagājušā gada nogalē. Sava ietekme ir gan saimnieciskās darbības organiskai izaugsmei, gan arī pirkšanas un apvienošanas darījumiem. Proti, sava ietekme ir CleanR Grupas pērn iegādātajam industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam RSC Noma, kā arī ražotāju atbildības sistēmas uzturētāja Zaļā josta vairākuma kapitāldaļu iegādei un apvienošanai ar grupas īpašumā esošo Eko Rija.Ienākumu palielinājumā būtiska artava pienākas 2023.gada martā darbu uzsākušajai 5,4 milj. eiro vērtajai plastmasas pārstrādes rūpnīcai, kas ražo plastmasas granulas, kuru noieta tirgus ir visa pasaule — Eiropa, Āzija, Amerika. Šī investīcija ir vērsta uz to, lai vairāk darbotos nevis vienkārši izejvielas — plastmasas - piegādes tirgū, bet gan spētu piedāvāt industriālo produktu, kam jau ir plašāks tirgus un cenu diapazons. Plastmasas tirgus ir globāls. Vienlaikus šī rūpnīca ir virzība uz mērķi samazināt atkritumu daudzumu, pārstrādāt atkārtoti to, kam jau ir beidzies dzīves cikls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tirgotāji: Pārtikas mazumtirdzniecībā vides aizsardzības prasības būs arvien aktuālākas

LETA, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu perspektīvā pārtikas mazumtirdzniecības nozares dienaskārtībā aktuāla būs vides aizsardzības prasību īstenošana, atzina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš norādīja, ka vides aizsardzības jēdziens ietver ne tikai patlaban visvairāk apspriesto jautājumu par dzērienu iepakojumu un depozīta sistēmu, bet arī tādas tēmas kā pārtikas atkritumi, videi draudzīgs iepakojums, energoefektivitāte un efektivitāte kopumā, kas ir sasniedzama, samazinot resursu patēriņu visos produkta dzīves cikla posmos.

Tāpat Krūzītis sacīja, ka nākamajā gadā Latvijā jāsāk darbs, lai 2022.gadā sekmīgi ieviestu depozīta sistēmu.

"Gan ražošanas, gan tirdzniecības jomas pārstāvji meklē risinājumus, kā plastmasas iepakojumu aizstāt ar papīru, kartonu, citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem vai citām videi draudzīgām alternatīvām. Tas ir tehnoloģiski sarežģīts process un nav paveicams vienā dienā, jo jāņem vērā gan pircēju ērtības, gan pārtikas drošības prasības," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kokapstrāde Vidzemē – prioritāra, tradīcijām bagāta un perspektīva nozare

Sadarbības materiāls, 16.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Resursu pieejamība kokapstrādi ierindojusi starp prioritārajām reģionā – paredzams, ka nākotnē šajā jomā ir perspektīvas iespējas augstas pievienotās vērtības un nišas koka produktu ražotājiem. Turklāt novada izglītības iestādes sagatavo profesionāļus ar mūsdienīgām zināšanām un prasmēm.

“Vidzeme arvien pārliecinošāk iezīmē savu ceļu Latvijas uzņēmējdarbībā. Vidzemē koncentrējas visvairāk kokapstrādes nozares uzņēmumu valstī, kas ir ļoti nozīmīgi spēlētāji gan apgrozījuma un radītās eksporta vērtības, nodarbināto skaita, gan arī produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanā,” vērtē asociācijas Latvijas Koks valdes locekle Sigita Alksne. Reģionā ienācis arī ievērojams ārvalstu kapitāls. Tas attīsta vietējo labklājību un uzņēmējdarbību, ienesot ne tikai jaunas tehnoloģijas un inovācijas lielajos biznesos, bet arī mūsdienīgas vēsmas uzņēmumu vadībā un pārvaldībā, piedāvā konkurētspējīgu atalgojumu, savukārt mazākos uzņēmumos ļāvis attīstīt dažādus produktus, lai spētu kāpināt eksportspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Augam" podiņā atliek vien iebērt zemi un sēkliņu, nolikt uz palodzes un, kad izaug stāds, ar visu podiņu to pārstādīt dobē.

Augam nepieciešams tikai ūdens, jo podiņā iestrādātas dažādas minerālvielas, kas laika gaitā lēni izdalās un nodrošina augu ar nepieciešamajām barības vielām.

Idejas autore Vaira Obuka uzskata, ka šāda veida podiņi, kas iekļaujas dārzniecībā un prasa maz pūļu, ir nākotne. "Ar šo produktu mēs gribam mācīt cilvēkus, ka ir forši nodarboties ar dārzkopību ilgtspējīgi. Uz to iet visa pasaule, arī nopietni ES dokumenti par to runā, piemēram, "Green Deal". Man visu mūžu ir sāpējuši vides jautājumi, tāpēc priecājos, ka esmu atradusi vidusceļu, kā radīt pozitīvu ietekmi pasaulē. Ir daudz cilvēku, kuri nodarbojas ar pētniecību, bet ir svarīgi pareizajā brīdī to pārvērst produktā, ar ko radīt reālas izmaiņas pasaulē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēs pagaidām neesam tirgus līderi, kas nozīmē, ka dažas vietējās kompānijas strādā ar lielāku apgrozījumu. Tajā pašā laikā tas norāda uz to, kā citu valstu bizness skatās uz Latviju. Ir bijušas Latvijā franču, zviedru kompāniju pārstāvniecības. Šīm kompānijām ir miljardu apgrozījums elektromateriālu tirgū pasaulē. Šīs kompānijas ir prom. Aiziešanas iemesli – neparedzama valsts nodokļu politika, ar ko grūti rēķināties".

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Baltijas Elektro Sabiedrība valdes loceklis Oļegs Kolomijcevs.

Vēl 1.jūnija Dienas Biznesā lasi:

  • Statistika - Ierobežojumi ietekmē preču tirdzniecības veidus
  • Tēma - Jāļauj strādāt visiem
  • Brīdis, kad preces vairs nevar stāvēt un pircēji grib pirkt
  • Nevar klātienē – pērk internetā
  • Finanses - DelfinGroup rudenī īstenos akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā
  • Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā – par to šis ir pēdējais brīdis domāt
  • Portrets - Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus darītavas saimnieks
  • Infrastruktūra - Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem
  • Tendences - Vesela paaudze, kas nav redzējusi inflāciju
  • DB konferences - Alternatīvu banku aizdevumiem netrūkst
  • Latvija joprojām kā izņēmums Baltijā
  • Brīvdienu ceļvedis - Linda Mūrniece, viesnīcas Hotel Roma vadītāja
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn universālveikala "Stockmann" apgrozījums sasniedza 25,5 miljonus eiro, kas pret iepriekšējo gadu ir samazinājums par gandrīz vienu miljonu eiro. Salīdzinājumā ar 2020.gadu samazinājušies universālveikala zaudējumi, pērn sasniedzot 1,4 miljonus eiro. Zaudējumi segti no iepriekšējo gadu peļņas, informē uzņēmums.

Apgrozījuma kritums radās gada pirmajā ceturksnī, laikā, kad valstī Covid-19 pandēmijas izplatības apturēšanai bija spēkā stingri tirdzniecības ierobežojumi, būtiski ietekmējot universālveikala darbību. Arī tirdzniecībai īpaši nozīmīgajā periodā - oktobrī un novembrī, apgrozījuma kritumu neizdevās kompensēt kārtējo tirdzniecības ierobežojumu dēļ.

Kā liecina "Stockmann" grupas prognozes, sagaidāms, ka šogad palielināsies grupas ieņēmumi un 2022.gads noslēgsies ar pozitīvu rezultātu.

"Šogad universālveikala fokusā arvien būs daudzkanālu iepirkšanās vides attīstība, iedvesmojot klientus un piedāvājot mūsdienīgas un ilgtspējīgas izvēles. Tuvāko plānu vidū ir mūsu jaunā lojalitātes programma "MyStockmann" ar ērti lietojamu aplikāciju un īpašiem piedāvājumiem, kas pie klientiem nonāks jūnija sākumā, bet jūnija beigās jaunā veidolā būs pieejams "Stockmann" modes un mājas preču e-veikals ar plašu zīmolu klāstu un uzlabotu funkcionalitāti. Arī rudenī turpināsim darbu pie e-komercijas attīstības, lai līdz gada beigām nodrošinātu vēl plašāku produktu un pakalpojamu pieejamību e-vidē," teic universālveikala "Stockmann" direktore Dace Goldmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varētu dot zaļo gaismu otrreizējo materiālu izmantošanai būvniecībā; jārisina arī jautājums par uzkrāto riepu likvidāciju, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējā gada laikā viena no aktuālākajām tēmām atkritumu apsaimniekošanas jomā ir jautājums par nolietoto riepu glabāšanu un pārstrādi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka galvenās problēmas ir saistītas ar sadzīves atkritumu pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem uz pārstrādes un reģenerācijas vietām, atkritumu, tajā skaitā riepu, apsaimniekošanas prasībām neatbilstošu uzglabāšanu un atkritumu nepamatotu nodēvēšanu par otrreizējām izejvielām. Lai risinātu daļu no jautājumiem, jau ir veikti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (AAL), kas stājās spēkā šā gada sākumā. Liela daļa stingrāko prasību tiks piemērotas no šā gada jūlija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gads Krievijai piemēroto sankciju zīmē: riski joprojām saglabājas augsti

Kristaps Markovskis, Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējis jau gads, kopš tika pieņemta pirmā Eiropas Savienības (ES) sankciju kārta pret Krieviju saistībā ar iebrukumu un karu Ukrainā. Gada laikā tai sekojušas vēl deviņas kārtas, jaunākā stājusies spēkā pavisam nesen.

Kopumā šī ir jauna, līdz šim nebijusi pieredze, tādēļ ir vērtīgi atskatīties, kā Latvijai veicies ar sankciju piemērošanu un kādi bijuši galvenie izaicinājumi.

Sankciju apjoms un ietekme

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ES ir piemērojusi sankcijas kopumā 1386 fiziskajām personām un 171 juridiskajai personai1, taču patiesībā sankcijām pakļauto personu loks ir krietni plašāks, jo sankcijām ir pakļautas ne tikai tās personas, kuras tieši minētas sankciju sarakstos, bet arī citas juridiskās personas, kuras atrodas sankcijām pakļauto personu īpašumā vai kontrolē.

Papildus ES ir noteikusi arī plaša mēroga sektorālās sankcijas, piemēram, noteiktu preču grupu importa un eksporta vai pakalpojumu sniegšanas aizliegumu, sadarbības aizliegumu ar noteiktām personām. Tāpat finanšu jomā Krievijas rezidentiem noteikts limits, līdz kādam atļauts izsniegt aizdevumus vai turēt finanšu līdzekļus. Droši varam apgalvot, ka pret Krieviju noteiktās sankcijas ir nepieredzēti plašas un tika pieņemtas ļoti strauji, ievērojot dinamisko situācijas eskalāciju Ukrainā. Šīm sankcijām ir būtiska ietekme Latvijā, ņemot vērā, ka mūsu valsts robežojas ar Krieviju un vēsturiski Latvijai bijušas un joprojām ir salīdzinoši ciešas ekonomiskās attiecības ar šo valsti. Tajā pašā laikā jāatzīmē būtiskais darbs, kas Latvijā pēdējos gados paveikts finanšu sektorā, mazinot klientu – nerezidentu – riska ekspozīciju. Līdz ar to sankciju radītās sekas finanšu sektorā ir ievērojami mazākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Huawei P30 Pro fotokamera ar 50x tālummaiņu raisa asociācijas ar specdienestu instrumentu, kas ļauj ielūkoties svešos birojos un mājokļos

Kopš 2016. gadā Huawei izsludināja sadarbību ar ikonisko fotoaparātu ražotāju Leica, lai «no jauna izgudrotu » fotografēšanu ar viedtelefoniem, bija puslīdz skaidrs, ka kamera saņems pamatīgu uzmanības devu Ķīnas uzņēmuma izpētes laboratorijās un mārketinga materiālos. Marta nogalē, Parīzē prezentējot jauno P30 Pro, Huawei jau diezgan atklāti demonstrēja, ka kamera ir kļuvusi par viņu centrālo intereses objektu. Četru lēcu sistēmai prezentācijā tika veltīts visvairāk laika, turpat zālē uzņemot fotoattēlus ar galveno konkurentu Apple iPhone XS Max un Samsung Galaxy S10+ kamerām un izceļot Huawei pārākumu visās izraudzītajās jomās. Tomēr P30 Pro nav tikai kamera, pat ja vairākums citu P sērijas jaunumu ir aizgūti no rudenī prezentētā Mate 20 Pro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #38

DB, 19.09.2023

Dalies ar šo rakstu

Investīcijas, efektīvāks darbs, paplašināšanās, organiska izaugsme, pieejami līdzekļi no obligāciju emisijas iecerētā paveikšanai ir stūrakmeņi CleanR Grupas šā gada straujai izaugsmei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš atzīst, ka pašlaik uzmanības fokusā ir darba ražīguma paaugstināšana, efektivizācija, kā arī procesu digitalizācija un inovāciju ieviešana.

Vēl uzņēmēju žurnāla 19.septembra žurnālā Dienas Bizness lasi:

Statistika

Ārējā tirdzniecībā turpinās kritums

Tēma

Latvijā mazu bērnu mirstība ir gandrīz divas reizes lielāka nekā Igaunijā

Ilgtspēja

Biznesam gaidāms grūts ilgtspējas ziņošanas eksāmens

Uzņēmējdarbība

Īpašnieki miruši, bet biznesa struktūras juridiski joprojām dzīvas

Komentāri

Pievienot komentāru