Viedokļi

Viedoklis: ST spriedums mazina uzturlīdzekļu piedziņas efektivitāti

Dace Indāne Zvērināta advokāte advokātu birojā Tark Grunte Sutkiene LLM, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Pieaicinātā persona Satversmes tiesas izskatītajā lietā Nr. 2015-18-01, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

persona, kuras aprūpē ir bērns, iesniedzot Fonda administrācijai iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu, piekrīt parādnieka datu publicēšanai, un

Fonda administrācija nav saņēmusi no valsts vai pašvaldību iestādēm informāciju, ka attiecīgo ziņu publiskošana kaitētu bērna interesēm, un

Parādnieks nav persona ar invaliditāti vai persona ar ilgstošu darbnespēju.

Parādnieka dati no šī saraksta tiek dzēsti ar brīdi, kad tas veic kārtējo maksājumu savam bērnam, neatkarīgi no tā, vai parādnieks ir vai nav atmaksājis visu parādu Fonda administrācijai.

Tātad katra vecāka pienākums ir uzturēt savu bērnu, taču tajos gadījumos, kad vecāks nepilda šo pienākumu, uzturlīdzekļus minimālā apmērā bērnam izmaksā no valsts budžeta līdzekļiem. Fonda administrācija regresa kārtībā izmaksātās summas mēģina atgūt no parādniekiem. Lai veicinātu parādu atmaksu un to, ka vecāks pats pilda šo likumā noteikto pienākumu, no 2015. gada 1. jūlija tika ieviesta parādnieku datu publiskošana Fonda administrācijas mājaslapā.

Lieta par šīs tiesību normas atbilstību Satversmei ierosināta pēc Tiesībsarga pieteikuma. Tiesībsarga ieskatā parādnieku datu publiskošana nesamērīgi ierobežo gan paša parādnieka, gan parādnieka bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Tiesībsargs norāda, ka šādu personas datu publiskošana ir uzskatāma vienīgi par sabiedrības mazāk kvalificētās daļas stigmatizāciju un publisku pazemošanu, bet nepalīdz uzlabot šo personu mantisko stāvokli un neveicina uzturlīdzekļu maksāšanu.

Ko nosprieda Satversmes tiesa?

Satversmes tiesa konstatēja, ka konkrētā tiesību norma ir vērsta uz bērna tiesību aizsardzību, proti, uz to, lai bērns savai attīstībai nepieciešamos līdzekļus saņemtu no vecākiem, kā arī uz visas sabiedrības labklājību, jo sabiedrības interesēs ir atgūt pēc iespējas vairāk valsts budžeta līdzekļu, kas izmaksāti parādnieku civiltiesisko saistību segšanai. Tomēr vienlaikus ar šo normu tiek ierobežotas gan uzturlīdzekļu parādnieku, gan arī viņu bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Attiecībā uz parādnieku šis ierobežojums ir samērīgs, bet attiecībā uz parādnieka bērnu nav samērīgs.

Izvērtējot normas atbilstību Satversmei, Satversmes tiesa vērtē, vai tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojums ir attaisnojams, proti, vai: 1) tas ir noteikts ar likumu; 2) tam ir leģitīms mērķis; 3) tas ir samērīgs.

Attiecībā uz uzturlīdzekļu parādnieku privātās dzīves ierobežojumu, Satversmes tiesa nosprieda, ka ierobežojums ir noteikts ar likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs. Proti, šī norma ir viens no tiem tiesiskajiem instrumentiem, kas sekmē uzturlīdzekļu piedziņu. Turklāt kā liecina Fonda administrācijas mājaslapā publicētā informācija, 2016.gada pirmajos četros mēnešos kopumā regresa kārtībā atgūts par 28 procentiem vairāk izmaksāto uzturlīdzekļu nekā 2015.gada pirmajos četros mēnešos. No šīs statistikas izriet, ka apstrīdētās normas piemērošana ir veicinājusi to, ka vecāki labāk pilda savu pienākumu uzturēt bērnu. Tātad apstrīdētā norma sekmē bērnu tiesību uz attīstību aizsardzību, jo viņi saņem uzturlīdzekļus no saviem vecākiem. Vienlaikus apstrīdētā norma veicina arī sabiedrības labklājības aizsardzību, jo nodrošina visas sabiedrības interesēm atbilstošo bērna pamattiesību ievērošanu un Fonda iemaksu un izmaksu sabalansētību.

Tāpat Satversmes tiesa konstatēja, ka izvēlētais parādnieku tiesību ierobežojums – datu publiskošana – ir samērīgs. Likumdevējs tika izvērtējis alternatīvas leģitīmā mērķa sasniegšanai, piemēram, transportlīdzekļa izmantošanas aizliegumu, īpašumā un valdījumā vai turējumā esošo transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates veikšanas aizliegumu, ieturējumus no nodokļu kompensācijām, kredītvēstures izpētes biroju informēšanu, dažādu apliecību neizdošanu, apturēšanu vai anulēšanu, tomēr konstatējis, ka tie attiecībā pret parādnieku būtu nesamērīgi. Tādējādi Satversmes tiesa konstatēja, ka labums, ko no parādnieka pamattiesību ierobežojuma gūst sabiedrība, ir lielāks par viņa tiesībām nodarīto zaudējumu. Apstrīdētajā normā parādnieka pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un atbilst Satversmes 96.pantam.

Ja Satversmes tiesa šajā vietā savā spriedumā būtu likusi punktu, tad norma tiktu atzīta par atbilstošu Satversmei. Tomēr Satversmes tiesa konstatēja, ka, publiskojot datus par parādnieku, vienlaikus tiek aizskartas arī parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Proti, tiesa norāda, ka normā noteikto ziņu saturs ļauj citām personām, kuru rīcībā pilnībā vai daļēji ir parādnieka personas kods un ziņas par viņa bērniem, iegūt noteiktas ticamības pakāpes informāciju par parādnieka bērniem, citstarp arī tos identificēt. Šāda informācija trešajām personām var norādīt uz to, ka bērna vecākiem ir bijis strīds par bērna uzturēšanu, ka viens no viņiem atsakās labprātīgi pildīt tiesas spriedumu un uzturlīdzekļus viņa vietā maksā valsts. Šādas informācijas nonākšana trešo personu rīcībā var radīt nelabvēlīgas sekas bērnam, piemēram, pakļaut viņu emocionālas vardarbības vai sociālas atstumtības riskam, izraisīt viņā diskomforta sajūtu, kā arī ietekmēt bērna tiesības uz pilnvērtīgu attīstību sociālajā vidē.

Šobrīd norma paredz divus mehānismus bērnu tiesību aizsardzībai – pirmkārt, parādnieka dati tiek publiskoti tikai tad, ja tam piekritis tas vecāks, kura aprūpē bērns atrodas, un, otrkārt, dati netiek publiskoti, ja Fonda administrācija no valsts vai pašvaldību iestādēm ir saņēmusi ziņas, ka publiskošana var kaitēt bērna interesēm.

Satversmes tiesas ieskatā, tā vecāka, kura aprūpē bērns atrodas, piekrišana parādnieka datu publiskošanai pati par sevi ne vienmēr var garantēt bērna interešu aizsardzību, jo ir iespējamas situācijas, kad vecāku savstarpējo strīdu rezultātā iesniedzējs nebūs objektīvs un vēlēsies panākt uzturlīdzekļu parādnieka datu publiskošanu ar citu mērķi, pilnībā neizvērtējot bērna intereses. Turklāt parādniekam var būt arī citi bērni, kuri neatrodas tā vecāka aprūpē, kurš vēlas piedzīt uzturlīdzekļus no parādnieka. Līdz ar to pirms parādnieka datu publiskošanas tai personai, kuras aprūpē atrodas cits parādnieka bērns, nav iespēju uzzināt par parādnieka datu potenciālo publiskošanu un normatīvie akti nedod šai personai iespēju pirms datu publiskošanas izteikt savu viedokli. Tādējādi Satversmes tiesa konstatēja, ka parādnieka bērna tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību mazāk aizskartu tāds regulējums, atbilstoši kuram parādnieka dati būtu publiskojami tikai tad, ja Fonda administrācija no valsts vai pašvaldību iestādēm būtu saņēmusi informāciju, ka attiecīgo ziņu publiskošana nekaitēs bērna interesēm. Līdz ar to Satversmes tiesa nosprieda, ka parādnieka bērnam noteiktais privātās dzīves ierobežojums neatbilst samērīguma principam, un tādējādi norma ir neatbilstoša Satversmei.

Kādas sekas rada Satversmes tiesas spriedums?

Satversmes tiesa nosprieda, ka attiecīgā norma zaudē spēku 2017.gada 1.februārī. Satversmes tiesas ieskatā likumdevējam ir jāievēro līdzsvars starp bērna tiesībām uz attīstību un tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, un līdz ar to likumdevējam nepieciešams laiks, lai šīs tiesības līdzsvarotu. Citiem vārdiem sakot, Saeimai līdz nākamā gada februārim jāgroza esošais regulējums, nodrošinot, ka pirms parādnieku datu publiskošanas tiktu izvērtēts, vai šāda publiskošana nesamērīgi neaizskars parādnieka bērna tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Izvērtējot Satversmes tiesas spriedumu, jākonstatē, ka lai gan ar spriedumu ir iecerēts aizsargāt bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, tomēr ieguvēji ir arī uzturlīdzekļu parādnieki, kuru datus no nākamā gada februāra nevarēs publicēt, ja vien likumdevējs gudri negrozīs regulējumu. Statistikas dati rāda, ka uzturlīdzekļu atgūšana regresa kārtībā ir ievērojami pieaugusi, salīdzinot ar laiku, kad šāda publiskošana netika veikta. Taču, ja publiskošanu ir iecerēts turpināt, tad Saeimai ir jāpieņem regulējums, ar kuru nesamērīgi netiks ierobežotas bērna tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Šobrīd grūti iedomāties, kādi mehānismi varētu efektīvi novērst Satversmes tiesas norādītos riskus saistībā ar bērnu nepamatotiem privātās dzīves ierobežojumiem. Satversmes tiesas ieteiktais risinājums – pirms parādnieku datu publiskošanas Fonda administrācijai vajadzētu no pašvaldības un valsts iestādēm iegūt informāciju, ka šāda publiskošana nekaitēs bērna interesēm – rada vairākus praktiskus jautājumus. Kādām iestādēm šāda informācija tiktu pieprasīta? Bāriņtiesām, skolām? Vai šīs iestādes varētu iepriekš paredzēt, vai kaitējums varētu vai nevarētu tikt nodarīts? Kā Satversmes tiesa pati norāda spriedumā, teorētisks risks pastāvēs vienmēr, kas savukārt nozīmē, ka parādnieku datu publiskošana būtībā visos gadījumos tiktu padarīta neiespējama.

Var piekrist Satversmes tiesai, ka vecāki, kuri nolemj publicēt datus par uzturlīdzekļu parādnieku, ne vienmēr var rīkoties bērna labākajās interesēs. Tomēr regulējumu nevajadzētu arī pieņemt, balstoties uz prezumpciju, ka vecāki visos gadījumos rīkosies, neapsverot savu bērnu intereses. Saskaņā ar Fonda administrācijas mājas lapā norādīto informāciju 2016.gada maijā bija reģistrēti 31 713 parādnieki, savukārt uz 2016.gada 6.jūniju parādnieku sarakstā publiskota informācija tikai par 3059 pārādniekiem jeb 9.64% no kopējā parādnieku skaita. Par dažām personām šī informācija nav publiskojama saskaņā ar likumā noteiktajiem ierobežojumiem (invaliditāte, darbnespēja), tomēr lielākoties personas, kas pieprasījušas uzturlīdzekļus, ir izvēlējušās nepubliskot parādnieka datus. Tādējādi par vairāk kā 90% parādniekiem informācija netiek publiskota vispār, turklāt gada laikā, kopš dati tiek publiskoti, tikai divos gadījumos ir bijis nepieciešams dzēst datus, jo tika saņemta informācija, ka nepamatoti ir aizskartas parādnieku bērnu tiesības.

Jānorāda arī, ka šis Satversmes tiesas spriedums var radīt bīstamu precedentu. Proti, vecāki var izmantot “bērnu tiesību aizsardzības vairogu”, lai aizsargātu paši savas tiesības un intereses. Šobrīd publiski ir pieejama daudz un dažāda informācija – publicēta gan ziņu portālos, gan sociālajos portālos, gan avīzēs un žurnālos, publiskās datu bāzēs utt. – un šādas ziņas var ietvert pilnīgi jebko, sākot ar personu fotogrāfijām un interesēm, ierosinātiem maksātnespējas procesiem un nodokļu parādiem un beidzot ar personas pastrādātiem noziedzīgiem nodarījumiem vai citām prettiesiskām darbībām. Jebkurai no šīm personām var būt bērni, un attiecīgi šāda publiski pieejama informācija, kas var apkaunot attiecīgo vecāku, var vienlaikus arī radīt negatīvas sekas šīs personas bērniem, tostarp pakļaut bērnu emocionālas vardarbības vai sociālas atstumtības riskam, izraisīt viņā diskomforta sajūtu, kā arī ietekmēt bērna tiesības uz pilnvērtīgu attīstību sociālajā vidē. Līdz ar to pat tajos gadījumos, kad vārda brīvībai vai kādai citai pamattiesībai objektīvi būtu lielāks svars pār kādas personas privātās dzīves iespējamo aizskārumu, vienmēr būtu jāvērtē arī tas, kāds kaitējums varētu tikt nodarīts attiecīgās personas bērniem, ņemot vērā bērnu interešu prioritātes principu. Tomēr, ironiski aplūkojot minēto, varbūt tas varētu uzlabot Latvijas skumjo demogrāfisko situāciju un radīt papildu stimulu radīt bērnus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Satversmes tiesas spriedums var radīt bīstamu precedentu

Dace Indāne, Zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene LLM, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Pieaicinātā persona Satversmes tiesas izskatītajā lietā Nr. 2015-18-01, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ST: Norma par alimentu nemaksātāju datu publiskošanu nesamērīgi ierobežo bērnu pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību

LETA, 16.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu atbilst Satversmei attiecībā uz uzturlīdzekļu parādnieku pamattiesībām, bet nesamērīgi ierobežo bērnu pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, atzina Satversmes tiesa (ST).

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, ST atzina, ka attiecībā uz uzturlīdzekļu parādniekiem pamattiesību ierobežojums ir attaisnojams. Tiesa, vērtējot ierobežojumu, atzina, ka tas ir noteikts ar likumu un ierobežojumam ir leģitīmi mērķi - citu personu tiesību aizsardzība un sabiedrības labklājības aizsardzība. Proti, norma veicina gan to, ka bērns saņem viņa attīstībai nepieciešamos līdzekļus no vecākiem, gan to, ka valsts atgūst tos līdzekļus, kurus bērna uzturēšanai nodrošinājis Uzturlīdzekļu garantiju fonds.

Tomēr ST atzina, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo bērnu tiesības uz privāto dzīvi. Cita starpā tiesa norādīja, ka parādnieka bērna identificēšanas rezultātā trešajām personām pieejamā informācija var norādīt uz to, ka bērna vecākam ir bijis strīds par konkrētā vai cita bērna uzturēšanu, vecāks labprātīgi nepilda tiesas spriedumu un uzturlīdzekļus viņa vietā maksā valsts. Šādas informācijas nonākšana trešo personu rīcībā var radīt nelabvēlīgas sekas bērnam, piemēram, pakļaut bērnu emocionālas vardarbības riskam, izraisīt viņam diskomforta izjūtu, veicināt sociālu atstumtību. ST konstatēja, ka apstrīdētās normas pieņemšanas gaitā netika izskatītas un vērtētas alternatīvas, kas bērnu tiesības aizskartu mazāk, taču šādas alternatīvas pastāv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija kopā ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu ilgstošajiem alimentu nemaksātājiem sākusi piemērot reālas sankcijas - liegumu vadīt transportlīdzekli. Augustā tiesības atņemtas 47 cilvēkiem, bet vēl 100 parādniekiem sākts administratīvais process un autovadītāja apliecības izmantošanas liegums stāsies spēkā šomēnes, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

«Tie parādnieki, kas nenāks un ar mums nevienosies, agrāk vai vēlāk nonāks pie tā, ka viņiem tiks piemērots šis te tiesību izmantošanas liegums,» LNT ziņām norādīja Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administratīvais direktors Edgars Līcītis.

UGF atzīst, ka kopš paziņošanas par šādu sankciju ieviešanu parādnieku skaits sācis mazināties un vairāk kā 3000 personas sākušas maksāt uzturlīdzekļus, bet vēl ap 500 noslēgušas vienošanos par parāda atmaksu. Tādējādi nepilnu divu gadu laikā valstij izdevies atgūt vairāk nekā 10 miljonus eiro. «Ja mēs skatāmies konkrētos ciparos, tad uz septembri esam atguvuši piecus miljonus, tā ka pieaugums gada laikā ir par 30%,» LNT ziņām atzina E.Līcītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji

Lelde Petrāne, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, bet vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes maijā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi uzturlīdzekļu parādniekus vērtē 76% iedzīvotāju, kas ir nenozīmīgs samazinājums par 1% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad uzturlīdzekļu parādniekus nosodīja 77% iedzīvotāju. Lielāks nosodījums pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir sieviešu vidū, kā arī starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – 79%.

Savukārt attiecībā uz nodokļu un nodevu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, nemaksāšanu pašvaldībai iedzīvotāju attieksme salīdzinoši biežāk ir neitrāla vai pat pozitīva. Kopumā nodokļu un nodevu nemaksāšanu negatīvi vērtē tikai 54% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par 2% vairāk nekā pērn. Savukārt gandrīz katrs trešais aptaujātais jeb 29% iedzīvotāju pret nodokļu parādniekiem pauž neitrālu attieksmi. Salīdzinoši mazāks nosodījums pret nodokļu un nodevu parādniekiem ir novērojams starp Latgalē un Rīgā dzīvojošajiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kā arī ģimenēs, kurās sarunvaloda ir krievu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Par ko vēsta tiesneša dibens

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Par laimi, tiesu vidē ir alkas pēc paradigmas maiņas par to, ka sabiedrība ir pelnījusi caurspīdīgākus spriedumus.

Saskaņā ar SKDS apkopojumu, katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka sabiedrības viedoklī tiesnešiem jāieklausās vairāk. Tas būtu saprotams. Tikmēr 69% aptaujāto uzskatot, ka tiesas lēmumiem vajadzētu būt balstītiem likumos, jo pūļa viedoklī saskata arī bīstamību nonākt pie netaisnīga sprieduma. Arī tas ir saprotams.

Par vēlēšanu rezultātiem mēdz teikt, ka sabiedrībai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi. Nedomāju, ka šo līdzību var absolutizēt, runājot par tiesu varu un konkrētiem tiesnešiem. Turklāt, nedefinējot, kas īsti ir netveramais sabiedrības viedoklis, grūti iedomāties, kā to likt lietā. Vai kurnēšana dīvānos pie Panorāmas ir sabiedrības viedoklis? Ja ir, tad kā to izmērīt un apkopot? Vai «cepšanās » komentāros internetā ir sabiedrības viedoklis? Mūsdienās, kad trāpīgs ieraksts Twitter atstāj lielāku ietekmi, nekā dzīvu roku turēti plakāti pie Saeimas nama, sabiedrības viedokļa loma un ietekme mainās. Tiesneši lielāko spiedienu izjūtot no medijiem un sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski izskanējusi neoficiāla informācija, ka Krievijas tiešsaistes pakalpojumu operators Yandex.Taxi, iespējams, jau pavisam drīz varētu uzsākt savu darbību Rīgā. Taksometru nozares pārstāvji gan atzīmē, ka Yandex.Taxi jau pāris gadus taisās darboties Latvijā, bet tā arī tas nav noticis.

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš uz jautājumu, kā vērtē jauna spēlētāja ienākšanu, DB norāda, ka visu laiku kāds baumo par ārzemju aplikāciju ienākšanu Latvijā. Arī Uber jau 2014. gadā plānoja sākt darbību Latvijas tirgū, tomēr to vēl nav izdarījuši.

«Konkurentu ienākšanu nozarē vērtējam pozitīvi, jo konkurence uzlabo pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem. Tirgus ir pietiekami liels vairākiem spēlētājiem. 98% braucienu notiek ar privāto transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu, tāpēc ir kur augt. Turklāt liela daļa iedzīvotāju joprojām izmanto dispečeru pakalpojumus, lai izsauktu taksometru. Tas viss nākamo gadu laikā mainīsies. Taxify tirgū ir nostiprinājis savu pozīciju un strādā pie citiem inovatīviem risinājumiem, lai uzlabotu konkurētspēju,» piebilst J. Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības priekšlikums ieviest progresīvo Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un par vienu procentpunktu paaugstināt sociālo iemaksu likmi pagaidām nav pamatots ar Finanšu ministrijas aprēķiniem par fiskālo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem un prognozēto budžeta deficītu

DB sarunās ar nodokļu ekspertiem izkristalizējās, ka minētais priekšlikums ir tapis, jo valdībai ir bažas, ka sākotnēji iecerēto nodokļu reformu paaugstinātā budžeta deficīta dēļ varētu nesaskaņot Eiropas Komisija (EK). Turklāt nebija arī skaidrības, kur rast līdzekļus veselības aprūpes finansējumam. Tā kā pagaidām nav aprēķinu par jaunā priekšlikuma fiskālo ietekmi, tad nav zināms, vai tas pietiekami samazinās budžeta deficītu, kuru radīs iecerētā IIN samazināšana līdz 20% gada ienākumiem līdz 20 000 eiro, kā arī reinvestētās peļņas aplikšana ar nulles procenta likmi. Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomikas eksperti jauno priekšlikumu pagaidām atturas vērtēt, norādot, ka tas tiks darīts tikai tad, kad priekšlikums saskaņošanai tiks iesniegts Eiropas Komisijā. Vairums nodokļu ekspertu arī pauž savu izbrīnu, ka valdības vadītājs Māris Kučinskis ir nācis klajā ar šādu priekšlikumu, pirms ir zināmi aprēķini par tā fiskālo ietekmi, un to dēvē par samērā neveiksmīgu komunikāciju, prognozējot, ka aprēķinu rezultātā arī šis priekšlikums vēl var mainīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karikatūras autors: Agris Liepiņš

DB viedoklis Volstrītai tuvojas negaiss, iespējams, pamatīgs lasāms, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmēji piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla monētām apgrozībā

Žanete Hāka, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un 2 eiro centu) monētām apgrozībā.

Tomēr šāda iniciatīva varētu tikt īstenota, ja sabiedrības atbalsts ietu plašumā (pagaidām «par» un «pret» dalās diezgan līdzīgi), tiktu apzinātas nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un uzņēmēji gūtu pārliecību par šāda soļa ekonomisko atdevi. Šāds secinājums izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par mazā nomināla monētu nākotni, kurā piedalījās tirgotāju, inkasācijas uzņēmumu, kases aparātu uzturētāju, komercbanku, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un centrālās bankas pārstāvji, tātad cilvēki no nozarēm un institūcijām, kuras vistiešāk iesaistītas skaidrās naudas apritē.

Latvijas Banka rīkoja diskusiju, lai apzinātu skaidrās naudas apritē iesaistīto uzņēmēju un valsts institūciju pārstāvju viedokļus par atteikšanos no viena un divu centu monētām apgrozībā. Latvijā šāda apspriešana patlaban sākas, tikmēr vairākās eiro zonas valstīs (Somijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā) jau gadiem tiek īstenota pirkuma summas apaļošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dragi: ECB nav noteikta termiņa, kad lemt par stimulēšanas pasākumu turpināšanu

LETA--AP, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā bankas (ECB) prezidents Mario Dragi ceturtdien paziņoja, ka bankas augstākā vadība nav nolēmusi par termiņu, kurā izvērtēt jebkādas izmaiņas bankas īstenoto ekonomikas stimulēšanas pasākumu programmās.

Preses konferencē pēc bankas padomes sēdes viņš sacīja, ka 25 padomes locekļu veidotajā padomē valdīja «vienprātība nenoteikt konkrētu datumu, kad runāt par izmaiņām nākotnē».

Analītiķi sagaida, ka ECB 7.septembra sanāksmē sniegs skaidru signālu par to, kad varētu sākt samazināt obligāciju uzpirkšanas programmu, kuras mērķis ir panākt, ka inflācija eirozonā no pašreizējiem 1,3% pieaug līdz bankas mērķrādītājam - nedaudz zem 2%.

Dragi norādīja, ka par šo jautājumu runāt varētu rudenī. Nākamās ECB padomes sēdes paredzētas 7.septembrī un 26.oktobrī.

Vienlaikus ECB prezidents uzsvēra, ka eirozonas inflācijas rādītāju līmenis saglabājas zems, tādēļ ir jāturpina monetārās stimulēšanas pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

VID komentē DB publicēto uzņēmēja viedokli: «Vai valstij tiešām ir vajadzīgi eksportējoši uzņēmumi?»

Lelde Petrāne, 22.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv lūdza Valsts ieņēmumu dienestam (VID) komentēt pagājušajā nedēļā publicēto SIA SFM izpilddirektora Naura Jansona viedokli: «Vai valstij tiešām ir vajadzīgi eksportējoši uzņēmumi?»

Publicējam VID atbildi:

«Atbildot uz Jūsu lūgumu saistībā ar rakstu, jāteic, ka VID iespējas publiski komentēt ir stipri ierobežotas, bet centāmies sniegt priekštatu par to, kā tiek vērtētas PVN atmaksas, kāpēc kavējas utml. Arī publiskajā telpā jautājums par PVN atmaksām jau labu laiku ir diskusiju objekts, no vienas puses – tās pienākas atmaksāt, un ir jārūpējas, lai tas notiktu laikā; no otras puses - nepamatoti atmaksājot līdzekļi tiek izkrāpti no valsts (nodokļu maksātāju) kabatas, kā rezultātā aug ēnu ekonomika, un paši uzņēmēji sūdzas, ka tiek kropļots tirgus.

Oficiālais Komentārs

Likuma Par nodokļiem un nodevām 22. pants liedz publiski izpaust VID rīcībā esošo vai kontroles pasākumu laikā iegūto informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā vietā, lai pasaulei rādītu Latviju pozitīvā gaismā, amatpersonas ir radījušas nedrošas valsts tēlu, un uzņēmējdarbības vides un tiesiskuma problēmas, kā arī sakarīgas attīstības stratēģijas trūkums to tikai pastiprina

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik lielākās ieguvējas ir tās pašvaldības, kuras var piedāvāt plašākās un ērtākās «guļamistabas».

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES iedzīvotāji uzskata, ka cīņai pret terorismu ir jābūt prioritātei

Žanete Hāka, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņai pret terorismu ir jābūt Eiropas Savienības prioritātei Nr.1, kam seko bezdarba risināšana, cīņa pret krāpšanos nodokļu jomā, migrācija, ārējo robežu un vides aizsardzība - tā saskaņā ar jaunāko Eiropas Parlamenta pasūtīto Eirobarometra aptauju vērtē lielākā daļa cilvēku.

Latvijas iedzīvotāju vērtējumā jomas, kam būtu jābūt ES galvenajām prioritātēm, ir - cīņa pret terorismu (ES par galveno prioritāti to atzīst 82%, Latvijā - 76%) un veselība un sociālā drošība (ES - 63%; Latvijā - 73%) Latvijā 3.prioritāti dala cīņa pret bezdarbu (ES - 77%; LV - 72%) un cīņa pret krāpšanos nodokļu jomā (ES - 75%; LV - 72%).

Aptaujātie respondenti uzskata, ka ES būtu vairāk jārīkojas lielākajā daļā politikas jomu, par kurām viņi tika iztaujāti. Cīņu pret terorismu (82%) un bezdarba risināšanu (77%) cilvēki atzina kā, viņuprāt, galvenās prioritātes. 40% respondentu uzskata, ka terorisma draudu risks ir augsts, un no Eiropas Parlamenta piedāvātajiem pasākumiem cīņai pret terorismu kā trīs svarīgākos vērtē: cīņu pret teroristu grupējumu finansēšanu (42%), cīņu pret terorisma un radikalizācijas cēloņiem (41%) un ES ārējās robežas kontroles stiprināšanu (39%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šalcošo priežu spēkošanās ar luksus dzīvokļu namiem Latvijas kūrorta artērijā ir tikai fons Jūrmalas haotiskajām, bet kuslajām pārvērtībām

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā jau likvidēts vairāk uzņēmumu nekā jebkad iepriekš visa gada garumā, vienlaikus turpina sarukt jaunu uzņēmumu reģistrācija, rezultātā uzņēmumu kopējā bilance ir negatīva.

To liecina pēc Uzņēmumu reģistra ziņām veiktais SIA Lursoft pētījums. Tajā secināts, ka saskaņā ar kopējo tendenci valstī samazinājies no jauna reģistrēto uzņēmumu skaits un pieaudzis likvidēto uzņēmumu skaits. Lursoft dati rāda, ka 2015.gadā likvidēto uzņēmumu skaits audzis par 57,3%, sasniedzot 10 070, turpmāk tam ik gadu pieaugot, līdz visbeidzot pagājušajā gadā to skaits sasniedza jau 16 480 uzņēmumus. Pēdējos divos gados likvidēto uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā jaunreģistrēto, un arī pašreizējie dati par situāciju 2018.gadā neliecina par krasām izmaiņām – līdz 15.oktobrim šogad likvidēti jau 16 750 uzņēmumi, kamēr no jauna reģistrēti tikai 8 587.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta jomas projekti Latvijā tiek vilkti un īstenoti pēdējā brīdī, nesasniedzot optimālāko rezultātu

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ceļiem mūsu valstī ir tāpat kā ar padomju laika dzīvojamo fondu – turpmāka pastāvēšana ar treknu jautājuma zīmi

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Nodokļu reformas sitiens boksam

Sandris Točs, speciāli DB, 28.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības iecerēto nodokļu izmaiņu rezultātā ziedojumu samazinājums sportam var būt graujošs, jo lielajām kompānijām zudīs interese atbalstīt sportu bez nodokļu atlaides

Tā intervijā DB stāsta LNK Boxing valdes priekšsēdētājs, olimpietis Jevgēņijs Saproņenko, piebilstot, ka boksa nozares mērķis ir sagatavot profesionālus bokserus Maira Brieža līmenī.

Fragments no intervijas:

Pirms gada ar ambiciozu mērķi nodrošināt konkurētspējīgu Latvijas pārstāvniecību 2020.gada olimpiskajās spēlēs tika nodibināts boksa klubs LNK Boxing. Vai bokss Latvijā var būt arī bizness?

Var teikt, ka tas ir mazais bizness. Bokss pašlaik ir populārs visā pasaulē. Turklāt ne tikai profesionālais bokss, ne tikai kā sporta veids, bet arī kā fiziskās formas un veselības uzturēšanas veids. Mūsu klubā ar boksu nodarbojas arī sievietes un meitenes, zēni un vīrieši, kuri negatavojas kāpt ringā. Tie ir arī, piemēram, uzņēmēji, kuri vēlas būt lieliskā fiziskā formā. Būtībā mēs laužam stereotipu, ka bokss ir bīstams sporta veids, ka atnāksi un tiksi piekauts vai ka ar boksu nodarbojas cilvēki, kuri mīt nelabvēlīgos pilsētas rajonos. Kaut gan jāatzīst, ka šāds stereotips joprojām pastāv. Mēs, gluži otrādi, rādām, ka bokss var būt nodarbība veselībai, dzīvespriekam, ka bokss var būt patīkama nodarbe. Treniņi, protams, nav bezmaksas, klubu apmeklē liels cilvēku skaits, un mēs šādā veidā nopelnām. Pērn augustā atvērām pirmo klubu A. Saharova ielā, tad decembrī durvis vēra jau otrs mūsu klubs, kas atrodas Olimpiskajā sporta centrā Grostonas ielā. Te ir liela zāle, tas atrodas Latvijas labākajā sporta centrā, un tajā ir pats labākais boksa aprīkojums, kā arī Baltijas valstīs vienīgais sertificētais olimpiskais rings.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas ekonomiskā izaugsme pagaidām nav daudzsološa, tāpēc centrālajām bankām arī nākamajos gados var nākties atvērt makus

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Likumpārkāpumi nav bagātības priekšnoteikums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mīti un sazvērestības teorijas, kas nāk komplektā ar absolūtu neuzticēšanos valsts institūcijām, raksturo lielas sabiedrības daļas viedokli. To apliecina arī jaunākā sabiedriskās domas aptauja, kuru veica SKDS, tajā noskaidrots, ka lielākā daļa respondentu uzskata, ka godīgā ceļā Latvijā nav iespējams kļūt bagātam.

Gribētos teikt, ka šāds viedoklis varēja dominēt mežonīgā kapitālisma laikā deviņdesmito gadu vidū un beigās. Taču vairāk nekā 25 gadus pēc neatkarības atjaunošanas uzskats, ka savā valstī bagāts var kļūt, tikai krāpjoties un zogot, ir visai traģisks. Šāds viedoklis, jādomā, sakņojas negatīvajā pieredzē par to, kā notika privatizācija, kas tiešām bija netīrs process, un daudzajos korupcijas skandālos. Tajā pašā laikā nav pamata uzskatīt, ka mūsdienās tikai tā var tikt pie turības. Lai tie nebūtu tikai tukši apgalvojumi, minēšu dažus piemērus, kas ir nevis izņēmumi, bet apstiprina likumsakarības.

Vispirms jau jārunā par daudzajiem Latvijas jaunuzņēmumiem, kas darbojas ar ļoti atzīstamiem finansiāliem panākumiem, kuru pamatā nav nedz blēdības ar nodokļiem, nedz kādas citas mahinācijas. Piemēram, Latvijas audio tehnoloģiju jaunuzņēmums Sonarworks, kura izstrādāto sērijas Reference programmatūru lieto vairāki tūkstoši studiju visā pasaulē, sākot no radošiem entuziastiem līdz pat augstākā līmeņa studijām, ar to darbojas tādi mūziķi kā Maroon 5, Coldplay, Lady Gaga u.c. Tas piecu gadu laikā ir piesaistījis investīcijas divu miljonu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru