Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā apstiprināts būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21, kurā apvienoti vairāki būvnormatīvi ar mērķi noteikt prasības dažādu būvju – ēku, stadionu, arēnu, brīvdabas izklaides būvju projektēšanai, būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei un restaurācijai vienā normatīvajā regulējumā.

Jaunais būvnormatīvs izstrādāts sadarbībā ar nozares ekspertiem veidojot jēgpilnu regulējumu un izslēdzot novecojušās normas, nodrošinot iespēju būvspeciālistiem projektēšanā izmantot mūsdienu prasībām atbilstošākos risinājumus, informē Ekonomikas ministrijā.

Ar jauno regulējumu vienkopus ir ietvertas prasības ēku galvenajiem raksturlielumiem – telpu augstumiem, stāvu skaitam, apbūves laukumam, ēkas kopējai platībai, stāvu platībai, telpas platībai un ārtelpu platībai.

Tāpat ir pilnveidotas prasības ēku lietošanas drošībai, pilnveidotas higiēnas prasības, nekaitīguma prasības būvēm, pilnveidotas vides pieejamības prasības.

Vienlaikus precizēta arī virkne speciālo būvnormatīvu, viena veida prasības iekļaujot vienā normatīvā, tādējādi mazinot regulējuma sadrumstalotību.

Jaunais būvnormatīvs stāsies spēkā 2021. gada 1. novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gatavojas koka daudzstāvu biroja ēkas būvniecībai

Māris Ķirsons, 06.01.2022

Idejas autors Mārtiņš Štrauss (no labās), arhitekti Fricis Vilnis, Kārlis Mičulis,

Dāvis Markus un būvnieks Mārtiņš Zaķis cer, ka Zelt koka daudzstāvu biroja ēkas

būvniecība varētu sākties 2022.gadā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecstāvu koka konstrukciju biroja ēku Zelt 1200 m2 platībā varētu sākt būvēt 2022. gadā, lai jau 2023. gadā tajā varētu ierasties pirmie nomnieki.

Šādu potenciālo laika grafiku Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums atklāj ieceres pasūtītājs, betona grīdu kompānijas Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss. Viņš atzīst, ka Covid-19 pandēmija un arī būtiskais koksnes produktu sadārdzinājums ir piespiedis atlikt iecerētā projekta realizāciju.

“Pašlaik darbojamies Altum programmā, kurā detalizēti pētām siltumtehniskās īpašības — ēkas uzsilšanu un arī atdzišanu, akustiku, kā arī konstrukciju savienojumu risinājumus,” stāsta M. Štrauss. Iecerētajā projektā kokam ir lielas priekšrocības, jo nav nepieciešami siltumizolācijas materiāli, kādi būtu vajadzīgi, ja šādu pašu biroja ēku būvētu no betona. “Varu būvēt arī no betona, taču visā Eiropā arvien vairāk būvē no koka, turklāt nereti šīs daudzstāvu koka ēkas ir saražotas Latvijā,” norāda M. Štrauss.

Komentāri

Pievienot komentāru