Šobrīd situācija Latvijas nekustamā īpašuma jomā ir pasīvi stagnējoša un vienīgās reālās dzīvības pazīmes šajā biznesa jomā ir vērojamas ap Rīgu – visvairāk Rīgas un Jūrmalas dzīvojamajā segmentā.
Pasaules finanšu krīze diezgan skaidri parādīja, ka Latvijas nekustamā īpašuma tirgus aktivitāte ir ļoti atkarīga no dažādiem ārējiem faktoriem, sarunā ar Saldo uzsvēra nekustamā īpašuma kompānijas Real Property Group valdes priekšsēdētājs Mihails Daņilevičs.
«Pašreizējās aktivitātes dzīvojamajā segmentā pārsvarā veicina ārvalstu pircēju interese un veiktie darījumi. Diemžēl jāatzīst, ka vietējā tirgū brīvas pieejamās naudas jebkādu nopietnu darījumu veikšanai praktiski nav,» atzina speciālists. Pēc krīzes radītā pieklusuma zināmā mērā «ar uzviju atkopies» ir Rīgas vēstniecību rajons jeb tā sauktais klusais centrs – par īpašumu iegādi šajā vietā patlaban ir vērojama liela investoru interese, stāsta M.Daņilevičs, gan piebilstot, ka šī pat ģeogrāfiski ierobežota tirgus segmenta attīstību nevar saukt par tirgus uzrāvienu valsts mērogā, jo kopumā tie ir pāris tūkstoši pircēju, kuri iegādājušies nekustamos īpašumus, daži lai iegūtu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā.
Vienlaikus viņš norāda, ka nevar gluži uzskatīt, ka tieši uzturēšanās atļaujas bijis tas iemesls, lai iegādātos dzīvokli Rīgā. «Dzīvokļa pirkums Latvijā bieži vien ir emocionāls pirkums - otrā vai trešā mājvieta, līdzīgi kā šādi īpašumi tiek pirkti Spānijā, Portugālē, Lielbritānijā. Šie cilvēki vēlas nopirkt vēl vienu īpašumu vietā, kur dažādu iemeslu dēļ pavada daudz laika, taču vienlaikus viņi vadās arī no praktiskie apsvērumiem - visbiežāk tiek pirkts dzīvoklis, nevis māja, jo šie cilvēki nevēlas veltīt ļoti daudz laika un pūļu sava otrā vai trešā mājokļa apsaimniekošanai,» skaidro eksperts.