Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu.

Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.

2022. gada septembrī pēc ilgas un sarežģītas procedūras tika reorganizētas četras valsts kapitālsabiedrības, proti, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Tenisa centrs Lielupe, pievienojot šīs organizācijas VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, izveidojot kapitālsabiedrību SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Jauns pārvaldības modelis

Kapitālsabiedrības reorganizācijas ietvaros tika izveidots jauns uzņēmuma pārvaldības modelis, realizējot gan kopīgu iepirkumu organizēšanu, gan vienotu administratīvu funkciju nodrošināšanu, t. sk. izveidojot līdz šim faktiski neeksistējošu mārketinga un produktu pārdošanas funkciju. Būtiski, ka reorganizācijas rezultātā tika ieviesti labas korporatīvās pārvaldības principi, veicinot procesu atklātību, nodrošinot vienotas iekšējās dokumentu pārvaldības kontroles sistēmas esamību, vienota iepirkumu ierosināšanas un preču/pakalpojumu iegādes sistēmas ieviešanu u. c. uzņēmuma labas pārvaldības principiem atbilstošu procesu integrāciju uzņēmuma ikdienas darbībā.

Informācijas tehnoloģiju kompānija "dots." izstrādājusi sapulču pārvaldības risinājumu "Meetinch", ar ko cer uzlabot sanāksmju kultūru organizācijās.

"Vēlamies radīt pasaules mērogā atpazīstamu produktu. Jau šobrīd aptuveni puse "Meetinch" lietotāju ir no ārzemēm, liela daļa no ASV. Tuvākie mērķi ir palielināt uzticamību un klientu bāzi, nevienā brīdī neapstājoties inovatīvajā attīstībā, tādējādi radot lietotājiem arvien pievilcīgāku produktu. Mūsu piedāvājumā jau tagad ir pasaules mērogā unikāla funkcionalitāte, kas saistīta ar atkārtojošo sapulču pārvaldību, līdz kurai mēs nenonāktu, ja prototipēšanas posmā nebūtu uzsākuši aktīvas sarunas ar potenciālajiem klientiem, lai labāk izprastu viņu problēmas un vajadzības. Katrā ziņā uzņemto kursu plānojam noturēt," teic Kristaps Vergins, "dots." (SIA "WeAreDots") Produktu grupas vadītājs.

Līdz 2017.gada 1.janvārim vertikāli integrētajam uzņēmumam AS Latvijas Gāze ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

To paredz starpinstitūciju saskaņošanai nodotie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Enerģētikas likumā.

Likumprojektā tiek paredzēti divi galvenie termiņi pilnai pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanai. Latvijas Gāzei trīs mēnešu laikā pēc Enerģētikas likuma grozījumu stāšanās spēkā jāsagatavo un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jāapstiprina reorganizācijas plāns. Līdz 2017.gada 1.janvārim jāizveido juridiski neatkarīga sabiedrība, kas nodrošina pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pakalpojumus un kuras īpašumā ir pārvades sistēmas aktīvi, un kuras rīcībā ir dabasgāzes krātuve, licences dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumu nodrošināšanai, un kas ir apstiprināta kā pārvades sistēmas operators.

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) Ģenerālajā asamblejā 27.martā nobalsoja pret izmaiņām statūtos un reorganizāciju, kas ļautu apvienoties ar Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP).

Tā kā LOK nobalsoja pret apvienošanās procesu, vēlāk paredzētajā LSFP kopsapulcē par to nemaz netiks lemts.

Lai LOK varētu pārņemt visas LSFP saistības, tās statūtos būtu nepieciešams apstiprināt izmaiņas ne tikai biedru sarakstā un statusos, bet arī to tiesībās. No 99 delegātiem par izmaiņām statūtos nobalsoja 39, bet pret bija 60.

Mazāk kašķējoties, panāksim daudz vairāk 

Lielu pārmaiņu priekšā atrodas valsts sporta nozare, jo jau 27. martā biedri...

Savukārt par reorganizāciju tika atdotas 35 balsis, pret - 60, bet viens biļetens bija nederīgs.

Lai juridiski iesāktu apvienošanās procesu, atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam starp LOK un LSFP ir jānoslēdz rakstveida reorganizācijas līgums, kas pirms tam ar divām trešdaļām klātesošo biedru balsu jāapstiprina abu minēto organizāciju biedru sapulcēs.

Šobrīd izstrādātais plāns paredz, ka apvienošanās process ar pieteikumu Biedrību un nodibinājumu reģistrā par reorganizācijas līguma stāšanos spēkā noslēdzas 12.jūlijā. Reorganizācijas procesa rezultātā LSFP visas savas saistības un mantu nodod LOK un beidz pastāvēt.

Tiek uzsvērts, ka reorganizācija paredz atvērtākas, spēcīgākas un vienotākas organizācijas izveidi, kas sastāvētu no 101 biedra, tajā skaitā 26 asociētajiem biedriem. Vienotas organizācijas izveide palīdzētu risināt efektivitātes jautājumus, samazinot administratīvās izmaksas un veicinot laika resursu ekonomiju starp amatpersonām un biedriem, kā arī sadarbībā ar valsts institūcijām, kurām turpmāk komunikācija noritētu ar vienu sarunu partneri.

Ir paredzēts, ka turpmāk LOK prezidents būs LOK Izpildkomitejas priekšsēdētājs un vadīs tās darbu, savukārt ikdienas LOK darbību vadīs ģenerālsekretārs un divi valdes locekļi, kas visi kopā veidos LOK Valdi. LOK Izpildkomitejā turpmāk būs 20 locekļi - LOK prezidents, desmit olimpisko sporta veidu federāciju pārstāvji, četri LOK biedru pārstāvji, Asociēto sporta veidu federāciju pārstāvis, Atlētu komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Paralimpiskās komitejas pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis un Starptautiskās Olimpiskās komitejas loceklis.

Nupat, šā gada 2. maijā, Saeima trešajā lasījumā pieņēma vairākus grozījumus Komerclikumā, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Komerclikuma grozījumi palīdzēs cīnīties ar uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu, nosakot personas paraksta notariālu apliecināšanu, pilnveidos pamatkapitāla daļu un akciju atsavināšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī precizēs noteikumus par pirmpirkuma tiesību izlietošanu.

Grozījumi paredz stingrākas prasības saistībā ar personas paraksta formu, skaidro ZAB Tark Grunte Sutkiene partnere, Apvienošanās un iegādes prakses grupas vadītāja Andra Rubene. Viņa skaidro: «Komerclikuma grozījumi nosaki virkni pieteikumu un tiem pievienojamo dokumentu, uz kuriem personas paraksts turpmāk būs apliecināms notariālā kārtībā. Stingrākas prasības nodrošinās papildus aizsardzību un mazinās personas paraksta viltošanas iespējamību pieteikumos un dokumentos, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistram ierakstīšanai komercreģistrā.»

Bez obligāti noteiktajiem gadījumiem kapitālsabiedrībām savos statūtos un personālsabiedrībām Uzņēmumu reģistram iesniegtā visu biedru parakstītā iesniegumā paredzēta iespēja brīvprātīgi izvirzīt augstākas formas prasības un noteikt, ka uz visiem pieteikumiem un kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces protokoliem personas paraksts ir apliecināms notariāli. Notariāli apliecināta paraksta prasība tiks uzskatīta par izpildītu arī tad, ja parakstu būs apliecinājusi Uzņēmumu reģistra amatpersona vai ja dokuments būs parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

Ekonomikas ministrijas (EM) ieskatā AS Rīgas siltums (RS) sasteigti virza uzņēmuma reorganizāciju, kuras rezultātā iespējams būtisks siltuma tarifa kāpums Rīgā, teikts EM paziņojumā.

Šādi secinājumi radušies, iepazīstoties ar RS valdes sniegto informāciju par SIA Rīgas bioenerģijas investīciju projektu (divu katlumāju Rīgā - Rencēnu ielā 16 un Vietalvas ielā 5) realizāciju un pirmā pusgada darbības rezultātiem pēc katlumājas Rīgā, Rencēnu ielā 16, nodošanas ekspluatācijā.

EM nominētais pārstāvis RS padomē Kaspars Lore arī iepriekš vairākkārt paudis bažas par RS investīciju projekta SIA Rīgas bioenerģija lietderīgumu un potenciālo konkurētspēju.

Šobrīd uzņēmuma valde sagatavojusi priekšlikumu reorganizācijas ceļā SIA Rīgas bioenerģija pievienot RS un līdz ar to pārņemot a/s Rīgas Bioenerģija uzņemtās kredītsaistības 24,5 miljonu eiro apmērā. Lai izpildītu kredītsaistības un atgūtu katlumājas izveidē vēl papildu ieguldītās investīcijas 9 miljonu eiro apmērā, paredzams, ka uzņēmums varētu palielināt siltumenerģijas cenu Rīgā. EM norāda, ka pēc šādas reorganizācijas izsekojamība investīciju atmaksai praktiski nebūs iespējama.

Akciju sabiedrības "Olainfarm" 2021.gada 17.jūnija ārkārtas akcionāru sapulce tika organizēta pilnībā saskaņā ar Komerclikuma prasībām un, piedaloties vairāk nekā 70% balstiesīgā pamatkapitāla, noritēja atbilstoši, informē AS "Olainfarm".

Padomes locekļi atsaukti ar 90% akcionāru balsu vairākumu. Sapulces norises uzraudzības funkcija veikta pilnīgā apmērā. Sapulcē pieņemtie lēmumi ir saistoši visām iesaistītajām pusēm. "Olainfarm" skaidrojumus par sapulces lēmumiem iesniegts Latvijas Republikas uzņēmumu reģistram, lai novērstu mēģinājumus aizkavēt reģistros nepieciešamās izmaiņas, skaidro AS "Olainfarm".

Sapulcē ar akcionāru lēmumu tika atstādināti līdzšinējie "Olainfarm" padomes locekļi Kārlis Krastiņš un Haralds Velmers. Abi atstādinātie padomes locekļi turpina izplatīt nepatiesību gan par sapulci un tajā pieņemtajiem lēmumiem, iesniedzot savas pārdomas arī Uzņēmumu reģistram (UR), norāda uzņēmums.

Neraugoties uz a/s Latvijas kuģniecība vakar paziņoto agrāk ieplānotās akcionāru sapulces pārcelšanu uz 2011. gada 28. janvāri, tomēr tā tika noturēta apsardzes kompānijas TM Security mikroautobusā.

Uzņēmuma izziņotās akcionāru sapulces vietā Kuldīgas rajona Rendas pagasta Lejastiezumos bija ieradušies akcionāru (aptuveni 78% no uzņēmuma apmakstātā pamatkapitāla) pārstāvji, tostarp Latvijas kuģniecības lielākā (49%) akcionāra a/s Ventspils nafta pārstāvis.

Tieši tādēļ arī tika nolemts akcionāru sapulci noturēt. Tās vadīšanu uzņēmās zvērināts advokāts Uģis Grūbe. Sapulcē tika izskatīti visi paredzētie dienaskārtības jautājumi. Akcionāru sapulce nolēma atcelt līdzešinējo Latvijas kuģniecības padomi un tās vietā ievēlēt jaunu. Tā kā neviens cits, izņemot a/s Ventspils nafta no akcionāru pārstāvjiem savus pārstāvjus uz uzņēmuma padomi neizvirzīja, tad tika apstiprināta Latvijas kuģniecības jaunā padome nepilnā (septiņu locekļu) sastāvā. Jaunās Latvijas kuģniecības padomes pirmo sēdi sasaukt tika uzticēts a/s Ventspils nafta padomes priekšsēdētājam Saimonam Bodijam. Tāpat nolemts izteikt neuzticību četriem no pieciem pašreizējiem uzņēmuma valdes locekļiem. Latvijas kuģniecības akcionāru sapulces gaitu novēroja arī zvērināts tiesu izpildītājs.

Ar stingrākiem nosacījumiem izmaiņu veikšanai kapitālsabiedrībās un dalībnieku reģistrācijai, kā arī speciālu tiesvedības kārtību plānots ierobežot uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu.

Ārvalstu investoru un uzņēmēju atbalstītie grozījumi Komerclikumā, Civillikumā un Uzņēmumu reģistra likumā nodoti izskatīšanai Saeimas komisijās. Viens no biežāk sastopamiem veidiem kapitālsabiedrības prettiesiskai pārņemšanai ir izmaiņas tās pārvaldes institūcijās, jo īpaši SIA valdes sastāvā vai AS valdes un padomes sastāvā, klāsta likumprojekta sagatavotāja Tieslietu ministrija (TM), skaidrojot, ka nepieciešams paredzēt stingrākas prasības saistībā ar pieteikumiem Uzņēmumu reģistrā (UR) par izmaiņām kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijās. Tāpat prettiesiskai sabiedrības pārņemšanai tiek izmantota arī citu izmaiņu veikšana, piemēram, izmaiņas pamatkapitāla apmērā. Līdz ar to ir nepieciešams stiprināt prasības arī par citu pieteikumu un dokumentu iesniegšanu UR.

Uzņēmumu reģistra (UR) kompetencē nav izmeklēšanas un ekspertīzes veikšana par komersantu lēmumu pieņemšanas apstākļiem un iesniegto dokumentu autentiskumu, jo UR nav izmeklēšanas iestāde un tādai tam nav jābūt, uzskata advokātu biroja AmberLaw advokāte un partnere Inese Lazdupe.

Kā ziņots, pēdējās nedēļās atkal saasinājusies situācija AS Ventbunkers meitasuzņēmuma Latvijas naftas tranzīts akcionāru starpā, kad savstarpēji konkurējoši akcionāru grupējumi noturējuši katrs savu kompānijas akcionāru sapulci un UR ar nedēļas nogales atstarpi, 20.un 23.janvārī, reģistrējis divas izmaiņas šī uzņēmuma valdē un padomē.

Lazdupe sacīja, ka nekomentēs konkrēto situāciju, jo nav zināmi lietas faktiskie apstākļi un lietas dokumentiem, taču akcentēja, ka likuma norma, kas paredz UR pienākumu reģistrēt pieteiktās izmaiņas uzņēmumā, ja iesniegtie dokumenti atbilst likumā noteiktajām prasībām, nav uzskatāma par likuma trūkumu, jo UR nav izmeklēšanas iestāde, un tādai tai nav jābūt.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2021.gada 11.jūnijā apmierinājusi AS "Olainfarm" lielākā akcionāra SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas, nosakot, ka SIA "OLMAFARM" ir tiesīgs izlietot no AS "Olainfarm" akcijām izrietošās tiesības, tai skaitā balsot AS "Olainfarm" kārtējās un ārkārtas akcionāru sapulcēs.

Tas nozīmē, ka SIA "OLMAFARM" būs tiesīgs bez jebkādiem šķēršļiem un traucējumiem izlietot savas akcionāra balsstiesības jau šonedēļ gaidāmajās 2021.gada 17. un 18.jūnija AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs.

SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību tiesā iesniedza nolūkā novērst nopietnu savu kā akcionāra tiesību apdraudējumu un būtisku kaitējumu situācijā, kad pastāv bažas, ka AS "Olainfarm" lielākā akcionāra tiesības 2021.gada 17.jūnijā un 18.jūnijā AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs var pretlikumīgi mēģināt ierobežot Čehijā reģistrētā sabiedrība BLACK DUCK INVEST a.s. un ar to saistītās personas, atsaucoties uz iespējams, viltotu līgumu par SIA "OLMAFARM" piederošo 42,56% AS "Olainfarm" akciju iegādi, un uzdodoties par AS "Olainfarm" akcionāru.

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Aprīļa sākumā, 1.aprīlī, notikusi zāļu ražotāja AS «Olainfarm» akcionāru sapulce pie uzņēmuma ieejas, tomēr Uzņēmumu reģistram (UR) iesniegti dokumenti par vēl divām šajā datumā notikušām akcionāru sapulcēm, informē UR.

Kopumā 1.aprīlī UR tika saņemti trīs «Olainfarm» vārdā iesniegti pieteikumi izmaiņu reģistrēšanai komercreģistrā. Aģentūras LETA rīcībā nonākušie UR iesniegtie dokumenti par divām sapulcēm, kuru lēmumus iestāde nav reģistrējusi, liecina, ka abos pieteikumos bijušas dažādas neatbilstības, tostarp vienā no sapulcēm pieņemtie lēmumi ir līdzīgi jau pērn 4.septembrī notikušā akcionāru sapulcē lemtajam.

Publiski zināmajā sapulcē, kas notika pie «Olainfarm» mikroautobusā un kurā pieņemtās izmaiņas reģistrēja UR, pārstāvēti akcionāri, kuriem kopumā pieder 61,5% akciju. Savukārt vēl vienā akcionāru sapulcē, kuru, pēc iesniegtajos dokumentos atrodamās informācijas, vadījis kādreizējais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks, piedalījušies akcionāri, kuriem kopumā pieder 72,58% akciju.

AS “Olainfarm” valde ignorē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) norādījumus par nepieciešamību visiem akcionāriem nodrošināt vienlīdzīgas tiesības un ievērot citus korporatīvās pārvaldības principus, turpinot rupji pārkāpt gan akcionāru tiesības, gan likumu, uzskata AS “Olainfarm” akcionārs, bijušais SIA “Olmafarm” valdes loceklis Pēteris Rubenis.

“Komerclikums un biržas noteikumi paredz, ka jebkuram akcionāram ir tiesības iepazīties ar akcionāru sarakstu trīs dienas pirms sapulces. Taču AS “Olainfarm” valde ļoti rupji pārkāpusi šo principu un nav nodrošinājusi akcionāriem iespēju iepazīties ar šo sarakstu nedz trīs kalendārās, nedz trīs darba dienas pirms akcionāru sapulces, kas ir plānota rīt, 22. septembrī. Šāda rīcība var liecināt arī par vēlmi manipulēt ar saraksta datiem akcionāru sapulces dienā,” norāda P.Rubenis.

Viņš skaidro, ka gan AS “Olainfarm” valde, gan uzņēmuma pārstāvis Jānis Dubrovskis, atbildot akcionāriem, ir snieguši pretrunīgu informāciju, vieniem norādot, ka ar akcionāru sarakstu varēs iepazīties Olainē, uzņēmumā, sākot ar piektdienu, 18.septembri, bet citiem - ka to varēs darīt turpat Olainē, bet sākot ar sestdienu, 19.septembri.

Izvērtējot Latvijas Universitātes (LU) rektora 2019. gada vēlēšanu norises dokumentus un veicot to padziļinātu izpēti, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) konstatējis procesuālus pārkāpumus.

Pārbaudes rezultāti norāda uz trūkumiem gan konkrētajā augstākās izglītības iestādē, gan arī iezīmē nepieciešamību veikt būtiskus uzlabojumus augstskolu pārvaldības sistēmā kopumā.

LU rektora vēlēšanu procesu nosaka Augstākās izglītības likums, LU Satversme un vairāki iekšējie normatīvie akti – LU Satversmes sapulces nolikums, Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu nolikums un Balsošanas procedūra vēlēšanām LU rektora amatā. IKVD pārbaudē secināts, ka gan 2019.gada 24.maija sēdē, gan 2019.gada 6.jūnija ārkārtas sēdē ir pārkāpti gan ārējie normatīvie akti, gan vairāki LU Satversmes sapulces nolikumā ietvertie nosacījumi par sēdes sasaukšanu, dalībnieku izvirzīšanu, balsošanas kārtību un rezultātu paziņošanu.

Nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāru sapulcē izsludināts pārtraukums. Aviokompānijas akcionāru sapulci turpinās pēc tam, kad starp akcionāriem - valsti un Baltijas aviācijas sistēmām (BAS) - tiks parakstīta vienošanās. Tas varētu notikt tuvāko dienu laikā, pēc akcionāru sapulces paziņoja valsts pārstāvis, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss un BAS pārstāve Inga Piterniece.

Jau iepriekš tika panākta vienošanās par to, ka airBaltic prezidents Bertolts Fliks atstāj amatu, kā arī tiek izbeigts pēc daudzu domām valstij neizdevīgais lidsabiedrības akcionāru līgums. Taču saglabājās tehniskas problēmas ar finansējuma piesaisti airBaltic pamatkapitāla palielināšanai.

Kā ziņots, šodien ar pirmo mēģinājumu neizdevās sākt nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāru sapulci.

Akcionāru sapulces norises vietā - airBaltic birojā lidostā - īsi pirms plkst.12 ieradās akcionāru pārstāvji, kuri devās apspriesties atsevišķā telpā.

Pirms akcionāru sapulces Matīss žurnālistiem atzina, ka vienošanās starp akcionāriem vēl neesot panākta. Sīkākus komentārus viņš nesniedza.

Ķīnas kompāniju investīciju plāns ieguldīt zviedru autmašīnu ražotājā Saab varētu neizdoties, jo investori pavēstījuši, ka labprāt pārņemtu Saab, tiesai pavēstījis Saab administrators, lūdzot tai apturēt reorganizācijas procesu, raksta thelocal.se.

«Ķīniešu uzņēmēji vairs nevēlas sadarboties ar Saab Automobile māteskompāniju Swedish Automobile. Tā vietā viņi vēlas investēt tiešā veidā un pārņemt Saab vadību,» pavēstījis autoražotāja pārstāvis Gaijs Lofaks (Guy Lofalk).

Piektdien Swedish Automobile apliecinājis, ka Ķīnas parteri Pang Da un Youngman, kas Saab piekrituši investēt 245 miljonus eiro apmaiņā pret pusi kompānijas, tagad vēlas pārņemt visu kopmāniju. Swedish Automibile šo pieāvājumu noraidījis, teikts kompānijas paziņojumā, piebilstot, ka «uzņēmums pieprasījis Pang Da un Youngman apstiprinājumu, ka tie ir spējīgi un vēlas pildīt jau noslēgtos līgumus, bet Ķīnas kompāniju atbilde vēl nav sagaidīta».

Patlaban VAS "Latvijas pasts" ar Satiksmes ministriju (SM) apsver trīs stratēģiskos virzienus, kas iezīmētu turpmāko pasta nodaļu tīklu, skaidroja pasta pārstāvji.

Pastā informē, ka pirmais virziens nozīmētu turpināt darbu ar esošajām pasta nodaļām, saņemot valsts subsīdijas līdz četru miljonu eiro apmērā 2024.gadā.

Savukārt otrais variants paredz turpināt sākto pasta nodaļu tīkla optimizāciju, nodrošinot pasta un finanšu pakalpojumus pēc klienta pieprasījuma jeb "Pastnieks mājās". Šāds variants paredz gadu noslēgt ar 71 pasta nodaļu.

Trešajā variantā tiktu pārskatīts esošais pasta nodaļu skaits, kā arī īstenots gan pakalpojums "Pastnieks mājās", gan ieviesti citi alternatīvi risinājumi. Šis variants paredz "Latvijas pasta" un pašvaldību sadarbību, pakalpojumus daļēji nodrošinot, piemēram, ar valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru starpniecību. Pastā papildina, ka šis piedāvājums varētu būt optimālākais visām ieinteresētajām pusēm.

Latvijā acīm redzami sāk vairoties valsts institūcijas, kurās briest vai jau ir nobrieduši iekšējie nemieri.

Pirmā šāda struktūra nenoliedzami ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kura gadījumā jau ir grūti saprast, kurš kuram kādu vēstuli nosūtījis, kurš ir kaut ko nolēmis, bet kurš apstrīdējis, turklāt šajā jezgā pamanoties iesaistīt valdības vadītāju Valdi Dombrovski (Vienotība). Visa šī putra nu ir tik tālu, ka ir radusies gana skaidra pārliecība - kamēr netiks nomainīts gan KNAB vadītājs, gan arī abi vietnieki, diez vai kaut ko sakarīgu varam sagaidīt. Nupat vēstuļu rakstītāju pulciņam premjeram, paužot savu neapmierinātību, ir pievienojusies vēl viena institūcija - VID Muitas kriminālpārvalde, kuras darbinieki nav apmierināti ar kārtējo iecerēto VID reorganizāciju.

Ilgtermiņā risku apdrošināšanas sabiedrības «Gjensidige» mērķis ir būt Baltijas tirgus līderiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Gjensidige» ģenerāldirektors Marjus Junduls (Marius Jundulas).

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka kompānijas mērķis ir būt pelnošai, nevis tikai cīnīties par tirgus daļām. «Mums ir skaidrs mērķis - strādāt tā, lai kompānija ir pelnoša, sniedzot pievienoto vērtību kā darbiniekiem, tā klientiem un akcionāriem. Tikai cīnīties par tirgus daļām nav mūsu mērķis - tas nav ilgtspējīgs plāns. Jā, pagaidām pēc iegādes un apvienošanas procesiem mūs vēl neredzat topa pirmajās vietās, bet ilgtermiņā mūsu mērķis ir būt tirgus līderiem,» teica Junduls.

Komentējot prognozes par šā gada rezultātiem, «Gjensidige» ģenerāldirektors pastāstīja, ka arī šā gada mērķis ir gadu noslēgt ar peļņu. «Pēc reorganizācijas un veiktajām pārmaiņām tas ir izaicinājums, bet pagaidām viss norit pēc plāna,» viņš piebilda.

Savulaik Latvijā tika izveidots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kā neatkarīga, efektīvi strādājoša institūcija, kas cīnītos ar vienu no būtiskākajām problēmām šajā valstī. Šobrīd notiekošais saistībā ar šo institūciju vairāk atgādina draņķīgu ziepju operu, nevis efektīvas iestādes darbu.

Bet nu ieskats līdz šim jau bijušajās «sērijās»…

Pēc nokļūšanas KNAB vadītāja amatā Normunds Vilnītis izstrādāja biroja reorganizācijas plānu, kas diez ko neapmierināja daļu kolektīva, galvenokārt viņa vietniekus Jutu Strīķi un Alvi Vilku. Šim plānam savu atbalstu pauda speciāli izveidota starpinstitūciju komisija, tādējādi faktiski dodot zaļo gaismu tās realizēšanai. Savukārt mēnesi vēlāk premjers Valdis Dombrovskis (JL) atcēla šo reorganizācijas plānu, dodot visnotaļ skaidrus mājienus, ka Vilnītim vajadzētu pamest KNAB, jo viņš nespējot vadīt tā darbu. Tiesa, izrādījās, ka Dombrovskis ir spējīgs vien skaisti parunāt, jo pieņemt vai atlaist KNAB šefu (kurš pat nedomā iet prom) var vienīgi Saeima. Savukārt Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis (JL) ir atzinis, ka parlamenta vairākums, visticamāk, noraidīs Vilnīša atlaišanu.

Valsts kanceleja ir sagatavojusi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumus. Tie piedāvā precizēt pienākumus un to sadalījumu kapitālsabiedrību pārvaldībā iesaistīto pušu starpā, salāgot Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normas ar aktuālo Komerclikuma regulējumu, kā arī konsolidēt un precizēt kapitālsabiedrību regulējumu.

Pēdējo gadu dinamiskās pārmaiņas ekonomiskajā vidē un jauninājumi komerctiesībās radījuši nepieciešamību precizēt dažādus kapitālsabiedrību pārvaldības aspektus. Tādēļ Valsts kanceleja īsteno būtiskus konceptuālus pārvaldības risinājumus, kas ietverti konceptuālajā ziņojumā Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām.

Risinājumu starpā nozīmīgs akcents likts uz valsts kā akcionāra lomas stiprināšanu. Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumi paredz gan regulāru valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas pārskatīšanu Ministru kabineta līmenī, gan lielāku kapitāla daļu turētāja iesaisti un atbildību attiecībā uz mērķu izvirzīšanu un izvērtēšanu. Savukārt, lai stiprinātu aktīva akcionāra lomu likumā, piedāvāts nostiprināt valsts kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to ieņēmumu avotiem. Lai kaskadētu un precizētu valsts kapitālsabiedrībām sasniedzamos mērķus un izmantojamos instrumentus, grozījumos plānots nostiprināt arī pienākumu valsts kapitāla daļu turētājiem izstrādāt kapitālsabiedrībām gaidu vēstules.

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz iespēju tiesiskās aizsardzības procesos (TAP) un maksātnespējas procesos rīkot kreditoru sapulces attālinātā režīmā.

Ar plānotajiem grozījumiem minētās tiesības būs iespējams īstenot arī pēc 9.jūnija, kad iecerēts, ka varētu beigties valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka attālinātai kreditoru sapulces nodrošināšanai paredzēta iespēja noturēt kreditoru sapulces, izmantojot tos elektroniskos līdzekļus, kas ļauj pieslēgties tiešsaistē, piemēram, "Skype", "Microsoft Teams" un citus tādējādi nodrošinot iespēju piedalīties un balsot pilnībā attālināti.

Tāpat paredzēta iespēja administratoram noturēt kreditoru sapulces rakstveidā, iepriekš nosūtot darba kārtību un izlemjamos jautājumus kreditoru sapulces dalībniekiem, nosakot datumu, līdz kuram savs balsojums rakstveidā jāiesniedz administratoram.