Valsts robežsardze informē, ka sakarā ar pastiprinātu robežkontroles režīmu uz Latvijas - Baltkrievijas robežas, iedzīvotājiem tiek atteikta pierobežas joslas speciālo caurlaižu izsniegšana.

Lai arī pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms uz Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas ir atcelts kopš 2024.gada 10.februāra, joprojām pastāv augsts nelegālās migrācijas un Baltkrievijas varas režīma īstenoto hibrīdapdraudējumu risks uz Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas, tāpēc līdz 2024.gada 10.martam pierobežas joslā uz šīs robežas ir noteikts pastiprināts robežkontroles režīms. Valsts robežsardze vērš uzmanību, ka pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma 18. panta piektās daļas pirmo punktu Valsts robežsardzei ir tiesības atteikt speciālo caurlaidi, ja attiecīgajā pierobežas joslā ir noteikta pastiprināta robežkontrole.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Latvijas pārstāvniecībās šogad pieaudzis saņemto vīzu pieteikumu skaits, kas skaidrojams gan ar papildus piešķirto finansējumu konsulārā dienesta stiprināšanai, gan ar to, ka Latvija kļūst aizvien populārāka kā tūrisma galamērķis, informēja Ārlietu ministrijas pārstāvji.

Šī gada novembrī vien saņemto vīzu pieteikumu skaits pieaudzis par 47%, salīdzinot ar pagājušā gada novembri, vīzu nodevās iekasējot par 76,9 tūkstošiem latu vairāk nekā pērn šajā laikā.

Attiecīgi šogad novembrī saņemti 10,9 tūkstoši vīzu pieteikumu, savukārt pērn 7,4 tūkstoši vīzu pieteikumu. Vīzu nodevās šogad novembrī iekasēti 277 tūkstoši latu, bet pērn – 200 tūkstoši latu.

Vislielākais vīzu pieteikumu skaita pieaugums novembrī bijis vēstniecībā Krievijā - par 83%. Vēstniecībā Ukrainā vīzu pieteikumu skaits palielinājies par 34%, bet vēstniecībā Baltkrievijā – par 18%.

Kopējais vīzu pieteikumu skaits Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs šā gada maijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, ir pieaudzis par 47 %. Pērn pieņemti gandrīz 11 tūkstoši, bet šogad – vairāk nekā 16 tūkstoši vīzu pieteikumu.

Ievērojams vīzu pieteikumu skaita procentuālais palielinājums maijā ir bijis vēstniecībā Baltkrievijā – tas pieaudzis par 105 %, attiecīgi tie ir 1178 vīzu pieteikumi pagājušā gada maijā un 2414 vīzu pieteikumi šogad.

Vīzu pieteikumu skaits par 113 % palielinājies arī vēstniecībā Turcijā, kur pērn maijā tika pieņemti 82 vīzu pieteikumi, bet šā gada maijā 175 vīzu pieteikumi. Savukārt vēstniecībā Ķīnā pērn maijā tika pieņemti 57 vīzu pieteikumi, bet šogad attiecīgajā mēnesī jau 116 vīzu pieteikumi, kas ir par 104 % vairāk.

Ārlietu ministrija atzīmē arī vīzu pieteikumu skaita pieaugums par 55 % vēstniecībā Krievijā, salīdzinājumam: 1010. gada maijā pieņemti 4998 un 7759 vīzu pieteikumi šogad. Vīzu pieteikumu skaita pieaugums par 48 % vērojams vēstniecībā Ukrainā, kur pērn maijā pieņemti 803 vīzu pieteikumi, bet šogad 1185 vīzu pieteikumi. Par 48 % pieaudzis arī vīzu pieteikumu skaits vēstniecībā Uzbekistānā, pieņemot attiecīgi 137 un 203 vīzu pieteikumus.

Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs šā gada jūnijā pieņemts 21,41 tūkst. vīzu pieteikumu, kas ir par 32% vairāk nekā pērnajā jūnijā, kad tika pieņemti 16,23 tūkst. vīzu pieteikumu.

Valsts nodevās par vīzu pieteikumu izskatīšanu jūnijā iekasēts 505,81 tūkst. Ls, kas ir apmēram par 101 tūkst. Ls vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, DB informēja Ārlietu ministrija.

Visievērojamākais vīzu pieteikumu skaita procentuālais pieaugums jūnijā bijis Latvijas vēstniecībā Turcijā. Salīdzinot attiecīgo laika periodu 2010. un 2011.gadā, tas pieaudzis par 75%, attiecīgi tie ir 138 vīzu pieteikumi pagājušā gada jūnijā un 241 vīzu pieteikums šā gada jūnijā.

Vīzu pieteikumu skaits par 74% pieaudzis arī Latvijas vēstniecībā Azerbaidžānā, kur pērn jūnijā pieņemti 243 vīzu pieteikumi, bet šogad jūnijā - 423. Procentuāli liels vīzu pieteikuma skaita pieaugums bijis arī Latvijas vēstniecībā Gruzijā.

Šā gada jūnijā Igaunija paziņoja par digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas izsniegšanas uzsākšanu – tā ir jauna vīzu forma, kas ļautu ceļotājiem likumīgi strādāt Igaunijā.

Arguments par labu šādai vīzas formai ir tas, ka vīza piesaistīs valstij ceļojošos digitālos darbiniekus, kuri attiecīgi Igaunijā tērēs savus ieņēmumus, dalīsies savās zināšanās un kopumā dos labumu vietējai ekonomikai.

Tīmekļvietnē "Sifted" publicētā rakstā Karoli Hindriksa (Karoli Hindriks) norāda, ka valstīm, kuras ir ieinteresētas piesaistīt prasmīgus talantus savai valstij, vajadzētu apsvērt iespēju ieviest līdzīgu vīzu.

Vai šī būs jaunā vīzu tendence?

Šī nav pirmā reize, kad mēs redzam, kā tehnoloģijas rosina ieviest jaunas vīzas. Varam vilkt daudzas paralēles ar jaunuzņēmumu vīzu iniciatīvu, kas visā Eiropā ir izplatījusies neticamos ātrumos. Jaunuzņēmumu vīzas tiek izdotas tādās valstīs kā Itālija, Francija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Vācija, Beļģija, Spānija un visas trīs Baltijas valstis. Francija piedāvā pat jaunuzņēmumu ieguldītāju vīzu.

Pērn Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs kopumā pieņemti 163 304 vīzu pieteikumi, salīdzinot ar 137 810 vīzu pieteikumiem 2010. gadā, tādējādi kopējais vīzu pieteikumu skaits pārstāvniecībās ir pieaudzis par 18%.

Par vīzu pieteikumu izskatīšanu Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs pērn tika iekasēta valsts nodeva 3,9 miljonu latu apmērā, kamēr 2010. gadā iekasētās valsts nodevas summa veidoja 3,6 miljonus latu.

Procentuāli vislielākais vīzu pieteikumu skaita pieaugums pērn bijis Latvijas vēstniecībā Kazahstānā - salīdzinot ar 2010. gadu, tas pieaudzis par 48% un no 823 vīzu pieteikumiem 2010. gadā palielinājies līdz 1 222 vīzu pieteikumiem aizvadītajā gadā.

Vīzu pieteikumu skaits nozīmīgi pieaudzis arī Latvijas vēstniecībā Uzbekistānā (19%), Latvijas vēstniecībā Azerbaidžānā (15%), kā arī Latvijas vēstniecībā Gruzijā (14%).

27. oktobrī Ķīnā papildus jau esošajiem četriem vīzu centriem Pekinā, Šanhajā, Guandžou un Čengdu darbu uzsāka vēl vienpadsmit vīzu centri sekojošās pilsētās: Čanša, Čuncjina, Fudžou, Handžou, Dzjiņaņa, Kuņmina, Šeņjana, Naņdzjina, Šeņdžeņa, Uhaņa, Sjiaņa, informē Ārlietu ministrija.

Vīzu pieteikumu pieņemšanu un nosūtīšanu uz vēstniecību kopumā jau 15 vīzu centros Ķīnā nodrošina uzņēmums VFS Global. Vīzu centru atvēršana atvieglo ārvalstniekiem vīzas pieteikumu iesniegšanu ceļošanai uz Latviju, jo Ķīnas provinču un pilsētu iedzīvotājiem tiek sniegta iespēja iesniegt dokumentus vīzu saņemšanai tuvāk viņu dzīvesvietai.

Sadarbība ar VFS Global paredz, ka vīzu pieprasītāji var iesniegt pieteikumus vīzu centros, iepriekš rezervējot sev izdevīgāko laiku dokumentu iesniegšanai. Dokumenti tiek pārsūtīti izskatīšanai uz Latvijas vēstniecību Pekinā. Vīzu centros ir pieejami arī papildu pakalpojumi, tostarp konsultācijas par nepieciešamajiem dokumentiem, vīzu anketas elektroniska aizpildīšana, kopēšana, fotografēšana, apdrošināšanas noformēšana, pases nosūtīšana uz dzīvesvietu, tādējādi padarot ērtāku vīzu noformēšanas procedūru.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Ārlietu ministrijas Konsulārā un diplomātiskā nodrošinājuma direkcijas vadītājs Mihails Popkovs un Latvijas vēstnieks Ķīnā Māris Selga piektdien oficiāli atklāja vīzu pieteikumu centru Pekinā, kas izveidots sadarbībā ar uzņēmumu VFS Global.

Tuvākajā laikā gan Pekinā, gan arī Šanhajā, Guandžou un Čengdu tiks uzsākta vīzu pieteikumu pieņemšana. Līdz šī gada beigām paredzēts atvērt Latvijas vīzu centrus vēl 11 Ķīnas pilsētās. Vīzu centri atvieglos ārvalstniekiem vīzas pieteikumu iesniegšanu ieceļošanai Latvijā, jo Ķīnas provinču un pilsētu iedzīvotājiem tiks nodrošināta iespēja iesniegt dokumentus vīzu saņemšanai tuvāk viņu dzīves vietai.

Sadarbība ar VFS Global paredz, ka vīzu pieprasītāji varēs iesniegt pieteikumus vīzu centros, iepriekš rezervējot sev izdevīgāko laiku dokumentu iesniegšanai. Dokumenti tiks pārsūtīti izskatīšanai uz Latvijas vēstniecību Pekinā. Vīzu centros būs pieejami arī papildu pakalpojumi, tostarp konsultācijas par nepieciešamajiem dokumentiem, vīzu anketas elektroniska aizpildīšana, kopēšana, fotografēšana, apdrošināšanas noformēšana, pases nosūtīšana uz dzīvesvietu, tādējādi padarot ērtāku vīzu noformēšanas procedūru.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs šā gada aprīlī pieņemti 13,3 tūkst. vīzu pieteikumi. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieteikumu skaits palielinājies par 40%.

Vislielākais vīzu pieteikumu skaita procentuālais pieaugums aprīlī bijis Latvijas vēstniecībā Krievijā - 60%. Pagājušā gada aprīlī vēstniecībā pieņemti 4,31 tūkst vīzu pieteikumi, bet šī gada aprīlī skaits sasniedzis jau 6,91 tūkst.

Vīzu pieteikumu skaits par 68% pieaudzis Latvijas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas kancelejā Kaļiņingradā, kur pērn aprīlī pieņemts 431 vīzu pieteikums, bet šogad pieņemti 722 vīzu pieteikumi.

Savukārt, Latvijas vēstniecībā Baltkrievijā 2010.gada aprīlī tika pieņemti 1,22 tūkst. vīzu pieteikumi, bet šā gada aprīlī 1,59 tūkst. vīzu pieteikumi, kas ir par 30% vairāk nekā pagājušā gada aprīlī.

Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einārs Semanis šodien tika izsaukts uz Baltkrievijas Ārlietu ministriju, kur tika iepazīstināts ar lēmumu likt Latvijas vēstniecības Minskā diplomātiem atstāt valsti, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM pavēstīja, ka vēstniekam jāpamet Baltkrievija 24 stundu laikā, savukārt pārējiem diplomātiem - 48 stundu laikā. Vēstniecībā darbu turpināt paliks viens administratīvais darbinieks.

Reaģējot uz Baltkrievijas rīcību, Latvijas ĀM ir izsaukusi Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai informētu par identisku rīcību un baltkrievu diplomātu izraidīšanu līdz attiecību normalizēšanas brīdim.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien Rīgā, pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Karogu pie viesnīcas, kur dzīvo arī Baltkrievijas hokeja izlase, nomainīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Pūļa finansējuma vietnē Projektu banka uzsākta līdzekļu vākšana fotogrāfes Elīnas Kursītes un publicistes Elīnas Kolātes grāmatai Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi, kurā tiks apkopoti Latvijas pierobežas ciemos dzīvojošo cilvēku stāsti un fotogrāfijas.

Līdzekļi grāmatas Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi izdošanai tiek vākti Latvijas pūļa finansējuma vietnē projektubanka.lv. 40 dienu laikā iecerēts savākt 3300 eiro grāmatas ražošanas izmaksu segšanai, savukārt apmaiņā pret ieguldījumu varēs saņemt pašu grāmatu un citus labumus. Grāmatas izdošana paredzēta nākamajā gadā.

Topošās grāmatas autores uzsāka ceļojumus gar Latvijas sauszemes robežu šī gada maijā. Pierobežas ciemos abas autores meklē nedaudzos atlikušos iedzīvotājus, uzklausa viņu stāstus un iemūžina fotogrāfijās. Lielākā daļa ceļa veikta vasaras mēnešos, bet kopumā iecerēts apmeklēt aptuveni 60 pierobežas ciemus.

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban grozījumi ir nosūtīti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām. Saskaņošanas termiņš ir nākamās nedēļas sākums. Pēc tam grozījumi būs jāskata valdībai un Saeimai.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.

17.janvārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas vienošanos par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu, informēja Ārlietu ministrija.

Vienošanās projekts paredz vienkāršotu vietējās pierobežas satiksmes atļauju un vīzu izsniegšanu pierobežu teritoriju iedzīvotājiem, atceļot prasību pēc pušu tiesību aktos paredzēta ielūguma un apdrošināšanas polises. Pierobežas satiksmes atļaujas un daudzkārtējās Krievijas vīzas paredzēts izsniegt bez maksas ar derīguma termiņu no gada līdz diviem. Vienošanās paredz, ka pierobežas teritoriju iedzīvotāji, kuriem ir pierobežas satiksmes atļaujas vai daudzkārtējās Krievijas vīzas, var uzturēties otras puses valsts pierobežas teritorijā šādas atļaujas vai vīzas derīguma termiņa laikā bez kopējā uzturēšanās laika ierobežojuma, taču katras atsevišķas uzturēšanās reizes ilgums nedrīkst pārsniegt deviņdesmit dienas.

Pierobežas teritoriju iedzīvotāji, kuriem ir vietējās pierobežas satiksmes atļaujas, varēs uzturēties otras puses valsts pierobežas teritorijā 90 dienas 180 dienu laika posmā.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā Latvijas un Krievijas valdību vienošanās par pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu atvieglošanu. Vietējās pierobežas satiksmes atļaujas paredzēts izsniegt bez maksas ar derīguma termiņu no 1 līdz 2 gadiem.

Vietējās pierobežas satiksmes atļaujas tiks izsniegtas, ja ieceļošanas mērķis otras Puses teritorijā ir piederošā nekustamā īpašuma apsaimniekošana, radinieku apmeklējums, radinieku apbedījuma vietu apmeklējums, medicīniskās palīdzības saņemšana, piedalīšanās kultūras, izglītības un sporta pasākumos un to organizēšana, kuras regulāri rīko pušu valsts pārvaldes iestādes un institūcijas, piedalīšanās reliģiskos pasākumos, kā arī regulāra ekonomisko kontaktu īstenošana, pamatojoties uz attiecīgiem līgumiem, bez tiesībām strādāt. Tāpat vienošanās projekts nosaka, ka pierobežas teritoriju iedzīvotāji, kuri ļaunprātīgi izmanto tās nosacījumus, ir atbildīgi saskaņā ar pušu tiesību aktiem.

Uzsākot sadarbību migrācijas jomas uzlabošanai, Latvijas un Nīderlandes migrācijas dienestu eksperti, kā arī Nīderlandes vēstniecības pārstāvji š.g. 20.septembrī tiksies, lai apspriestu jautājumus par vīzu izsniegšanas procesa, imigrācijas un Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) pilnveidošanu. Sanāksmē, kas notiks plkst.15.00 Iekšlietu ministrijas 4.stāva zālē (Rīgā, Raiņa bulvārī 6), aicināti piedalīties arī masu mediju pārstāvji.

Uzlabojumi tiks veikti Pārejas līdzekļu programmas (Transition Facility) 2006.gada programmas projekta "Administratīvās rīcībspējas uzlabošana vīzu izsniegšanas, imigrācijas un SIS II ieviešanas jomā" ietvaros. To īstenos Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) no Latvijas puses, savukārt Nīderlandi pārstāvēs Imigrācijas un naturalizācijas pārvalde.

Projekta ietvaros tiks rīkotas lekcijas un semināri PMLP darbiniekiem, lai viņi varētu vienkāršāk un ātrāk pildīt pienākumus vīzu izsniegšanas, migrācijas un SIS II ieviešanas jomā. Jo īpaši ar šo projektu paredzēts atbalstīt Latvijas centienus sasniegt atbilstību Šengenas un Eiropas Savienības prasībām.

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Pašreizējā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko dēla Viktora Lukašenko iekļaušana Latvijai nevēlamo personu sarakstā liecina, ka saraksts ir rūpīgi izsvērts un izskatīts, tādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska.

Livdanskas ieskatā, saraksts veidots, ņemot vērā amatpersonu atbildību par represijām, kas tiek vērstas pret civiliedzīvotājiem, gan arī par dalību neleģitīmajās prezidenta vēlēšanās.

Tāpat pētniece akcentēja, ka saraksts dod skaidru signālu, ka Latvija, līdzās Lietuvai un Igaunijai neatbalsta situāciju, kāda pēc prezidenta vēlēšanām 9.augustā ir izveidojusies Baltkrievijā. Tas ir simbolisks un politisks žests, lai parādītu, kāda ir Latvijas nostāja un, ka tā neatbalsta Lukašenko režīmu, neleģitīmās vēlēšanas un politieslodzīto aizturēšanu, norādīja pētniece.

To, kādas varētu būt Latvijas un Baltkrievijas turpmākās ekonomiskās attiecības, rādīs laiks un Baltkrievijas valdības turpmākā rīcība, norādīja pētniece, uzsverot, ka tad, kad tika paziņoti oficiālie rezultāti un situācija Baltkrievijā attīstījās, Latvija bija piesardzīga savā nostājā, bet atvērta politiskā dialoga veidošanai arī pa diplomātiskajiem kanāliem.

Latvijas vēstniecībās un konsulātos ik mēnesi arvien pieaugot iesniegto vīzu pieteikumu skaits. Februārī kopējais iesniegto vīzu pieteikumu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, pieaudzis par 33 %.

Ja pērn februārī kopā pieņemti 5,46 tūkst., tad šī gada februārī jau 7,24 tūkst. vīzu pieteikumu, informē Ārlietu ministrija.

Procentuāli lielākais vīzu pieteikumu skaita pieaugums – 89%, februārī bijis Latvijas vēstniecībā Ukrainā. Savukārt skaitliski lielākais vīzu pieteikumu skaita pieaugums ir bijis Latvijas vēstniecībā Krievijā. Tur pērn februārī tika pieņemti 2,08 tūkst. pieteikumi, bet šī gada februārī jau 2,86 tūkst. pieteikum, kas ir par 38 % vairāk.

Latvijas konsulātā Pleskavā vīzu pieteikumu skaits palielinājies par 45 %. Vīzu pieteikumu skaits par 40 %, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, pieaudzis arī vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas kancelejā Kaļiņingradā.

Valsts sekretāru sanāksmē Ārlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu «Noteikumi par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par vienkāršotu vīzu izsniegšanas un valsts robežas šķērsošanas kārtību pierobežas iedzīvotājiem»,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā. Ministru kabineta noteikumu projekts sagatavots, lai, sakārtojot visus ieceļošanas jautājumus atbilstoši Šengenas līguma prasībām, no vienas puses, uzsāktu vienādu noteikumu piemērošanu visiem ārvalstu pilsoņiem, kuriem ieceļošanai Eiropas Savienībā ir nepieciešama ieceļošanas vīza, bet, no otras puses, saglabātu un stiprinātu pastāvošās ģimeniskās, kultūras un cilvēciskās saites abpus Latvijas un Krievijas robežai. Pēc līguma spēkā stāšanās saskaņā ar Latvijas Republikai attiecībā pret Krievijas Federācijas pierobežas iedzīvotājiem būs jāpiemēro tādi paši ieceļošanas noteikumi kā attiecībā pret visiem pārējiem ārvalstniekiem, kuriem nepieciešamas ieceļošanas vīzas. Tomēr Krievijas pierobežas iedzīvotājiem tiks noteikta virkne atvieglojumu vīzu saņemšanā, no kuriem galvenais ir tas, ka pašvaldību apstiprinātajos sarakstos iekļautajām personām vīzas tiks izsniegtas bez prasības uzrādīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē apstiprinātu ielūgumu un bez maksas. Analogus atvieglojumus Krievijas Federācijas vīzu saņemšanai baudīs arī Latvijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāji,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

Saeima šodien pieņēma paziņojumu, ar kuru Aleksandru Lukašenko neatzīst par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.

Saeimas paziņojumā "Par Baltkrievijas prezidenta mandāta leģitimitāti" pausts, ka Saeima neatzīst Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. "Atkārtoti uzsverot, ka 9.augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nebija nedz brīvas, nedz godīgas, ka Latvija neatzīst Baltkrievijas varas iestāžu publiskotos vēlēšanu rezultātus, tā norādot, ka šajos vēlēšanu rezultātos balstītais mandāts nav uzskatāms par demokrātiski iegūtu un leģitīmu," pauž parlaments.

Dokumentā norādīts, ka tas tapis, reaģējot uz 23.septembrī Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta inaugurācijas ceremoniju, kas līdz pēdējam brīdim tikusi turēta noslēpumā, un, kuras laikā Lukašenko deva amata zvērestu sestajam pilnvaru termiņam, tā arvien padziļinot Baltkrievijas politisko krīzi.