Jaunākais izdevums

Atalgojumam līdz 2021.gadam katru gadu jāaug par 20% - par to vienojusies darba grupa, kas izstrādāja plānu ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai vidējā termiņā, informē Veselības ministrija.

Īstenojot šo plānu un palielinot darba samaksu nākamajā gadā par 20%, ambulatorajā sektorā nodarbinātajiem ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem tā mēnesī pieaugtu vidēji līdz 1350 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - līdz 810 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - līdz 540 eiro. Savukārt stacionārajā sektorā nodarbinātajiem ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem darba samaksa mēnesī pieaugtu vidēji līdz 1856 eiro; ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - līdz 1114 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 742 eiro.

Ārstniecības personu darba samaksa var atšķirties, ņemot vērā vairākus faktorus, piemēram, veiktā darba apjomu, darba stāžu, darba specifiku, nakts darbu u.c., kā arī ārstniecības iestādē noteikto papildu piemaksu veidus.

«Šogad īstenotais darba samaksas palielinājums par aptuveni 30% mazināja ārstu un māsu aizplūšanu uz privātās medicīnas sektoru,» komentē veselības ministre Anda Čakša.

Nākamajā gadā plāna realizācija prasītu papildu 70,7 miljonus eiro, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu tarifu palielinājumu, iestrādājot tajā darba samaksas pieaugumu ārstniecības iestādēs strādājošiem. Papildu nepieciešami vēl 19 miljoni eiro, lai slimnīcas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests varētu nodrošināt darba nepārtrauktību pēc «pagarinātā normālā darba laika atcelšanas». Veselības ministrija nepieciešamo papildu finansējumu iekļaus prioritāro pasākumu sarakstā, izstrādājot 2019.gada valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Steidzamības kārtā plāno paplašināt mediķu loku, kas varēs strādāt NMPD brigādēs

LETA, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) steidzamības kārtā gatavos grozījumus, lai paplašinātu mediķu loku, kas var strādāt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), šodien Ministru kabineta komitejas sēdē sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Grozījumi noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām varētu tikt sagatavoti līdz nākamajai nedēļai.

Čakša uzsvēra, ka problēmas NMPD Rīgas reģiona centrā vērojamas jau vairāku gadu garumā, un šī iemesla dēļ Čakša uzstājusi, ka nepieciešams palielināt atalgojumu.

Ministre norādīja, ka kopumā mediķu atalgojums pieaudzis par 30%, tomēr NMPD tas audzis tikai par 20%. Mazāks atalgojuma pieaugums dienestā saistīts ar to, ka šajā aprēķinā ņemts vērā arī atalgojuma palielinājums NMPD brigāžu šoferiem.

Čakša ministriem skaidroja, ka lielāko trauksmi mediķu vidū radījis satraukums par to, ka atalgojuma palielināšanai nepieciešamais finansējums netiks piešķirts, tomēr Čakša norādīja, ka informatīvais ziņojums par mediķu atalgojuma palielinājumu ir sagatavots, un viņa cer, ka jaunā valdība pieņems lēmumu arī finansējumu piešķirt, īpaši tāpēc, ka priekšvēlēšanu periodā partijas uzstāja, ka mediķu atalgojuma jautājums ir prioritārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nepanākuši vienošanos par atalgojuma garantiju izpildi, mediķi turpinās akcijas

LETA, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepanākot vienošanos par atalgojuma garantiju izpildi, mediķi plāno turpināt protestēt un visā Latvijā rīkos akciju «Nolaid karogu, iededz sveci!», no 8.novembra līdz 13.novembrim lielākajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī pusmastā nolaižot valsts karogu, informēja Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāvji.

Jaunajā akcijā vienosies Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, kā arī to atbalsta visas veselības aprūpes profesionālās organizācijas un ārstniecības iestādes.

«Politiķiem ir jādzird sabiedrība ne tikai priekšvēlēšanu laikā, bet jo īpaši tad, kad viņi jau ir ievēlēti Saeimā vai kļuvuši par ministriem. Jo tauta deputātus ir ievēlējusi, lai viņi rūpētos par visas valsts prioritātēm un cilvēku interesēm. Tā ir liela atbildība, kas prasa pienācīgu attieksmi un drosmīgu rīcību,» uzsvēra Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Paši pūta, paši dega jeb kā var nesolīt

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības stabilitāti draud satricināt nevis budžeta nepieņemšana Saeimā, bet gan tā pieņemšanu pavadošie mediķu streiki.

Iemesls gana leģitīms – netiek pildīts likumā ierakstītais par ikgadēju mediķu algu kāpumu par 20%. Jāuzsver: šo likuma normu iebalsoja šīs Saeimas deputāti, nevienam nebalsojot «pret». Tā nav mantojums no aizejošiem politiķiem. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris Rīga TV 24 ir norādījis: «Saeimas deputāti, stājoties amatā, ir zvērējuši ievērot Latvijas Republikas likumus un, ja viņi gatavojas, balsojot par šādu valsts budžetu, šo zvērestu lauzt, tad tiem deputātiem, kuri lauzīs zvērestu, nav vairs vietas Saeimā. Mediķu protesti varētu attīstīties arī līdz Saeimas atlaišanai.»

Kā redzams, likmes ir gana augstas un mediķi ir cīņas spara pilni. Viņus atbalsta arī veselības ministre Ilze viņķele, kas savā tviterkontā uzsver, ka: «Politiķiem jādod tādi solījumi, kas ir izpildāmi. Pieviltas cerības sāp visvairāk. Izprotu mediķu prasības un atbalstu pilsoniski aktīvu tiesību aizstāvību.» Ja runājam par vainīgajiem un atbildīgajiem, tad jāteic, ka valdība šajā situācijā bija pilnīgā ķīlnieku lomā, kurā to sagrāba Saeima, ministru partijas biedrus ieskaitot. Proti, valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ir skaidrojis, ka Ministru kabinets bija izšķiršanās priekšā: pildīt likumā iebalsoto un turēt mediķiem doto solījumu, atsakoties no jebkādiem papildu piešķīrumiem citām nozarēm, vai tomēr papildus pieejamo finansējumu sadalīt solidāri starp visām nozarēm. Nav liels pārsteigums, ka ministri izšķīrās par otro variantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Keris prasa 90 miljonus eiro mediķu atalgojumam, lai novērstu veselības aprūpes sabrukšanu

LETA, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaucot nepieciešamību novērst «valsts veselības aprūpes sabrukšanu», Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris vēstulē valsts augstākajām amatpersonām prasa 90 miljonu eiro piešķiršanu mediķu atalgojumam.

Vēstulē Valsts prezidentam Raimondam Vējonim un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniecei (VL-TB/LNNK) Keris LVSADA vārdā aicinu abas amatpersonas «neatliekami rīkoties, lai novērstu Latvijas valsts veselības aprūpes sabrukšanu».

LVSADA vadītājs akcentē, ka ārkārtas situācija, ko izraisījusi masveida atlūgumu iesniegšana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), skaidri liecinot, ka nozares darbinieku uzticība valstij esot smagi iedragāta. Viņš akcentē, ka krīzes cēlonis esot pašreizējās valdības atteikšanās iekļaut nākamā gada budžeta plānošanas dokumentos finansējumu, kas nepieciešams nozares darbinieku atalgojuma paaugstināšanai un virsstundu apmaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstniecības personu darba samaksa no nākamā gada 1.janvāra tiks palielināta par 20%, šodien lēma valdība.

Ministru kabinets atbalstīja Veselības ministrijas (VM) sagatavotos grozījumus noteikumos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām, kas nepieciešami, lai par 20% palielinātu ārstniecības personu zemāko mēnešalgu.

Zemākā mēnešalga tiek palielināta visās mediķu grupās - gan ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, gan ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem, gan ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām.

Saskaņā ar izmaiņām no nākamā gada 1.janvāra sertificēta ārsta un zobārsta zemākā mēnešalga no 899 eiro palielināta līdz 1079 eiro, kas ir pieaugums par 180 eiro. Tikmēr, piemēram, sertificētas māsas un ārsta palīga zemākā mēnešalga no 595 eiro palielināta līdz 714 eiro, kas ir par 119 eiro vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Viņķele: Medicīnas māsas noticējušas solījumam par algu palielināšanu

LETA, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīnas māsas noticējušas politiķu un valdības solījumam par algu palielināšanu, kas pamazām veicinājis viņu atgriešanos veselības nozarē, tāpēc iepriekš teiktais solījums par mediķu algu palielināšanu ir jāpilda, jo pretējā gadījumā veselības nozare piedzīvos katastrofālas sekas jautājumā par cilvēkresursu trūkumu tajā, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņķele uzsvēra, ka kontekstā ar nākamā gada valsts budžetu mediķu algu palielinājums ir šīs valdības būtiskākais jautājums. «Mediķu algu palielināšana nebija tikai aizejošās valdības solījums, bet arī tagad Saeimā ievēlēto politisko partiju solījums, kas noteikti ir jāpilda,» sacīja Viņķele.

Pēc ministres domām, medicīnas māsas un citi veselības aprūpes profesionāļi noticējuši savulaik izteiktajiem solījumiem, tāpēc pamazām atgriezušies veselības nozarē. Savukārt, ja minētais solījums netiks izpildīts, tad pēc Viņķeles domām, Latvijas veselības aprūpes nozare piedzīvos katastrofālas sekas, proti, nozares profesionāļi vairs nenoticēs solījumiem un piedzīvos būtisku cilvēkresursu trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: Kurās nozarēs ir visaugstākais atalgojums?

Žanete Hāka, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps ir samazinājies, taču piecās nozarēs vidējā samaksa gada laikā augusi virs 10%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Galerijā augstāk skaties, kā gada laikā mainījusies bruto darba samaksa dažādās nozarēs!

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 75 eiro, sasniedzot 1036 eiro par pilnas slodzes darbu. 2018. gada 1. ceturkšņa gada pieauguma temps bija 8,7%, bet pārējos ceturkšņos – no 8,1 līdz 8,4%.

2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 0,6 %. Jāatzīmē, ka minimālā alga šogad Latvijā nemainījās un, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tās līmenis šobrīd ir viszemākais – 430 eiro. 2019. gadā Lietuvā minimālā alga pieauga par 155 eiro jeb 38,8 % (no 400 līdz 555 eiro), Igaunijā izmaiņas bija mazākas – pieaugums par 40 eiro jeb 8,0 % (no 500 līdz 540 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Kurās nozarēs ir visaugstākā darba samaksa?

Žanete Hāka, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1004 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2017. gadu, vidējā alga palielinājās par 78 eiro jeb 8,4 %, un tā pieauga visās jomās.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 742 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,9 %, uzrādot par 1,5 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu 2018. gadā par 2,5 %, bija 7,2 %.

Bruto darba samaksas mediāna 2018. gadā bija 774 eiro un, salīdzinot ar 2017. gadu (707 eiro), tā pieauga par 9,5 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2018. gadā bija 573 eiro un gada laikā tā pieauga par 11,0 %.

Mediānas rādītāji tika aprēķināti, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta administratīvajiem datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Pagaidu budžets nozīmē jaunu investīciju aizkavēšanos

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 20.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais gads iesāksies ar pagaidu jeb tehnisko budžetu, kas nozīmē, ka tajā nav nekādu jauno politikas iniciatīvu. Pagaidu budžeta ietvaros netiks apmaksāti pakalpojumi, kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiks veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Taču turpināsies iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšana, nodrošinot spēkā esošo normatīvo aktu pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā izpildi.

Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks LNT paudis, ka jaunais budžets nebūs ātrāk par martu. Tātad teju gada ceturksni mēs būsim dzīvojuši, A. Vilka vārdiem izsakoties, pagātnē. Tas nozīmē, ka gada pirmajos trīs mēnešos netiks veiktas jaunas investīcijas un īstenotas jaunas programmas. Ja viena ceturtā daļa aktuālā gada paiet, mīņājoties pērnajā, bez jaunām politikas iniciatīvām, tas nenāk par labu attīstībai un izaugsmei.

Valsts interesēs ir pēc iespējas ātrāk apstiprināt jauno valdību, lai varētu pieņemt 2019. gada budžetu ar jaunām investīcijām.

Pozitīvi gan ir tas, ka, pateicoties mediķu arodbiedrības spiedienam, valdība ir lēmusi jau no 1. janvāra paaugstināt mediķu algas par 20%, taču tā ir tikai viena nozare. Ņemot vērā privātā sektora samērā nelielo investīciju apjomu, publisko investīciju aizkavēšanās nav laba ziņa. Turklāt Fiskālās disciplīnas padome ir paziņojusi, ka jaunajā budžetā fiskālā konsolidācija, kas nozīmē – mazāki valsts tēriņi, ir neizbēgama. Padome uzsver, ka, lemjot par mediķu atalgojuma palielināšanu jau no 1. janvāra, kamēr vēl nav apstiprināts jaunais budžets, valdība ir pārkāpusi fiskālās disciplīnas principus. Savā paziņojumā Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais norāda: «Minētajam pasākumam nav norādīti finansēšanas avoti, un nav pieejama arī pietiekama brīva fiskālā telpa. Konstatējam arī to, ka fiskālās disciplīnas regulējums nav pietiekams apstākļos, kad tiek ieviests pagaidu budžets, apdraudot sabalansētas makroekonomiskās politikas īstenošanu un valsts spējas pildīt uzņemtās saistības Eiropas Savienībā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam

Lelde Petrāne, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam.

Lai VID varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem un nodokļu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos plašākam krīzes skarto darba devēju lokam, ir papildināti 2020.gada 26.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".

Grozījumi ļauj sniegt atbalstu arī jaunākiem uzņēmumiem, kā arī palielina pieļaujamo nodokļu parāda apmēru.

Tā, sākot no šā gada 4.aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019.gada 1.marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvākajās dienās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu brigādes reģionos saņems jaunus auto, ar ko doties izsaukumos pie pacientiem, informē NMPD.

Lai atjaunotu autoparku, NMPD ir iegādājies 35 jaunus operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus, no kuriem pirmie 14 šobrīd ir nodoti dienestam, bet vēl 21 auto tiks piegādāts pakāpeniski līdz februāra beigām. Kā informēja dienesta pārstāve Ilze Bukša, tad kopējais projekta investīciju apjoms ir 3,7 miljoni eiro ar PVN. Izmaksas ietver ne tikai specifiski izgatavotas mediķu automašīnas ar to aprīkojumu, bet arī OCTA, servisa pakalpojumus, apkopes un citas mediķu darbam nepieciešamās nianses.

Tuvākajās dienās jaunie auto nonāks Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionu brigāžu rīcībā, lai mediķi ar tiem dotos izsaukumos pie pacientiem. Līdz šim tieši reģionu mediķu autoparks bija vissenākais. I.Bukša norāda, ka jaunās automašīnas ir ar 4x4 pilnpiedziņu, kas ir ļoti svarīgi mediķu darbam tieši reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai, sagatavojot valsts budžeta projektu nākamajiem trim gadiem, ik gadu jāparedz līdzekļi mediķu algu paaugstināšanai par 20 procentiem. To paredz izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanās likumā, kas ceturtdien, 13.decembrī, divos lasījumos kā steidzamas pieņemtas Saeimas sēdē.

«Šis ir skaidrs politisks vēstījums, ka mediķu algu palielināšanai nākamajos gados ir jābūt valdības prioritātei. Atbalstu šai iniciatīvai ir pauduši visi parlamentā pārstāvētie politiskie spēki. Patlaban medicīnas nozare stāv uz bezdibeņa malas, un, lai novērstu katastrofu, mums ir jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums nozarē strādājošajiem,» uzsver par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Mediķu skaits ārstniecības iestādēs turpina strauji sarukt, un tam par iemelsu ir ārstniecības personu novecošanās, kā arī zemā darba samaksa. Daudzi jaunie speciālisti izvēlas doties strādāt uz ārzemēm, kur tiek piedāvāts daudz konkurētspējīgāks atalgojums; tāpat mediķi aizplūst uz privāto sektoru. Cilvēkresursu situācija veselības nozarē rada nopietnu apdraudējumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nākotnē, teikts komisijas virzītā likumprojekta anotācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima vakar vakarā galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, nākamgad plānojot tērēt līdz šim lielāko naudas summu - 10,001 miljardu eiro.

Par 2020.gada budžetu nobalsoja 57 deputāti. Pārējie parlamentārieši sēdē nepiedalījās. Saeima budžeta paketē iekļautos likumprojektus deputāti sāka skatīt trešdien plkst.9, pirmo darba cēlienu noslēdzot tuvu pusnaktij.

Sēde tāpat sākās plkst.9, un bija paredzēts, ka tajā plkst.23.30 varētu tikt izsludināts pārtraukums, lai piektdien no rīta turpinātu izskatīt budžeta projektu. Budžeta izskatīšanas laikā divas reizes tika pieņemts lēmums saīsināt debašu laiku, un otrajā reizē, kad debašu laiks saīsināts līdz vienai minūtei, opozīcija pameta zāli, tur vairs neatgriežoties. Opozīcijas politiķi pauda, ka tā ir ņirgāšanās par demokrātiju un opozīciju un viņu turpmāka atrašanās sēdē vairs nav vajadzīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Deputātu solījumi vēja ziedu vērtē

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runājot par nākamā gada budžetu, veselības ministre Ilze Viņķele ir norādījusi, ka Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumos (pieņemti 2018. gada 13. decembrī) noteikto mediķu darba algu pieaugumu par 20% 2020. gadā īstenot nevarēs. Jo tam nepieciešami papildu 120 miljoni eiro, taču visi valsts budžeta līdzekļi, kas ir papildus bāzes finansējumam, ir vien 100 miljoni eiro, kas godīgi jāsadala visām nozarēm.

Ministre DB uzsvēra, ka «atalgojuma pieaugums mediķiem būs, taču, visticamāk, ne tādā apmērā, kādu pagājušā gada nogalē pēcvēlēšanu gaisotnē solīja Saeimas deputāti. Mēs vēl pacīnīsimies ne tikai, lai pierādījumos balstīti lēmumi kļūst par labo praksi, bet arī par to, lai veselības nozare saņem tai nepieciešamo finansējumu». Šajā situācijā vissatraucošākais ir tiesiskais nihilisms, ar kādu rīkojās jaunā Saeima. Proti, nevienam deptātam neesot pret, 80 parlamentārieši (ieskaitot veselības ministres partijas biedrus) nobalsoja par šiem grozījumiem, lai gan jau tobrīd vajadzēja būt skaidram, ka tas finansiāli nebūs iespējams. Tā ir ļoti slikta prakse, ka parlaments pieņem likumu, par kuru vēlāk pats pasaka, ka to izpildīt nevarēs. Tas tikai vairo tiesisko nihilismu. Saprotams ir arodbiedrības sašutums par to, ka likums vienkārši netiks pildīts. Tāpat ir saprotams, ka šo likumu pie labākās gribas nevar izpildīt. Pat pirmklasniekam ir skaidrs – ja papildu nauda līdztekus bāzes finansējumam ir 100 miljoni eiro visiem, bet mediķu algu paaugstinājums vien ir 120 miljonu eiro vērts, tad gali kopā neiet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - NMPD izsludina ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā

LETA, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) pieņemts lēmums izsludināt ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā, kas saistīts ar to, ka mediķi lielos apmēros pamet darbu NMPD.

Kā šodien žurnālistiem sacīja dienesta direktore Liene Cipule, patlaban dienestā notiek «masveida mediķu aizplūšana», kas saistīta ar mediķu neapmierinātību ar lielo slodzi un nesamērīgi mazo atalgojumu, kā arī par neskaidrību, kas ar mediķu atalgojumu notiks nākamgad.

Pēc Cipules teiktā, patlaban atlūgumi pieņemti no 15 darbiniekiem, tomēr ir saņemti vēl vairāki iesniegumi, par kuriem vēl notiks sarunas ar attiecīgajiem darbiniekiem.

Cipule sacīja, ka radusies situācija neatspoguļo tikai situāciju NMPD, tā atspoguļo situāciju visā veselības aprūpes nozarē, ko visvairāk izjūt tieši neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēji.

NMDP direktore uzsvēra, ka dienesta mediķu atalgojums zems ir ne tikai salīdzinot ar atalgojumu nozarē, bet arī skatoties uz visu Latviju kopumā. Cipule norādīja, ka dienesta mediķi pauduši, ka pēc NMPD pamešanas plāno doties strādāt uz lielveikalu «Maxima» vai uz degvielas uzpildes stacijām, proti, viņi plāno pamest veselības aprūpes sistēmu kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Prāvs pulks mediķu skaļā protestā pie parlamenta prasa atbilstošu finansējumu nozarei

LETA, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, ceturtdienas rītā pie Saeimas pulcējies prāvs pulks medicīnas darbinieku, kuri gan uzklausa kolēģu uzrunas, gan izkliedz dažādus saukļus, atskaņo sirēnas un svilpj.

Sanākušo ir tik daudz, ka dažiem politiķiem ir grūti izspraukties cauri pūlim, lai nokļūtu Saeimas ēkā, kur notiks parlamenta sēde.

Kādā brīdī mediķus centās uzrunāt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), bet mediķi šajā laikā sāka skaļi izsaukt dažādus saukļus un svilpt, tāpēc ne visiem izdevās viņu sadzirdēt. Mūrniece norādīja, ka saprot, ka līdzekļi veselības aprūpei ir nepietiekami. Viņa aicināja vienam otru uzklausīt.

Mediķu pārstāvji tika uzaicināti uz sarunu parlamentā. Pašlaik tajā notiek Saeimas priekšsēdētājas, finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) tikšanās ar mediķu pārstāvjiem.

Uz sanākušo protestētāju plakātiem ir tādi saukļi kā «Vai politiķiem rūp veselība? Neizskatās», «Jaunajiem mediķiem būt», «Valdība mīliet mediķus, jo nebūsiet mūžīgi veseli», «Noguruši mediķi var būt kaitīgi jūsu veselībai» un citi. Protesta akcijas sākumā pie Saeimas tika pienests zārks, uz kura rakstīts «politika».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 961 eiro un gada laikā tā pieauga par 8,6 % jeb 76 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā, bet Rīgā tā pārsniedz 1000 eiro.

Salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, privātajā sektorā algas augušas straujāk nekā sabiedriskajā. Vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 957 eiro, gada pieaugums – 8,9 %, sabiedriskajā sektorā – 969 eiro (8,1 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pieauga līdz 923 eiro jeb par 9,0 %.

2018. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa, kas tiek aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, bija 713 eiro. Gada laikā tā pieauga par 10,2 %, uzrādot par 1,6 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar šādu periodu pērn, pieauga par 8,3 % jeb 84 eiro, sasniedzot 1091 eiro par pilnas slodzes darbu. Un 12 no 19 pamatnozarēm vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par 1000 eiro.

Septiņās no tām - finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē - vidējā darba samaksa bija lielāka par vidējo rādītāju valstī.

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē, mākslas, izklaides un sporta nozarē, kā arī izglītībā.

Visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 15,1 %, galvenokārt palielinoties algām veselības aizsardzības nozarē. Gada laikā vidējā darba samaksa palielinājās virs 10 % arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (11,8 %; straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un ekspluatācijas līzings, kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi), būvniecībā - par 11,0 % un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (10,2 %; straujāk juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarē, kur vidējās darba samaksas pārmaiņas vairāk ietekmēja darbinieku skaita samazinājums nevis darba samaksas fonda pieaugums, un arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu nozarē).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rīgas dome pagarina nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus

Lelde Petrāne, 08.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sniegtu palīdzību iedzīvotājiem un uzņēmumiem valstī noteiktās ārkārtējās situācijas laikā, Rīgas domes pagaidu administrācija piektdien, 8. maijā, nolēma atkārtoti pārcelt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) samaksas termiņus – pirmā ceturkšņa samaksas termiņš pārcelts uz 1. jūliju, bet otrā ceturkšņa NĪN samaksas termiņš pagarināts līdz 17. augustam.

Līdz ārkārtas situācijas izsludināšanai bija noteikts, ka NĪN maksājams reizi ceturksnī - ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī - vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas.

Marta beigās Rīgas domes pagaidu administrācija nolēma NĪN pirmā ceturkšņa samaksas termiņu pagarināt no 31. marta uz 15. maiju. Tagad pirmā ceturkšņa samaksas termiņš pagarināts vēlreiz - līdz 1. jūlijam, bet otrā ceturkšņa samaksas termiņš pārcelts no 15. maija uz 17. augustu.

NĪN samaksas termiņa pagarināšana nodrošinās, ka atbalsts tiek sniegts visiem nodokļa maksātājiem, neradot papildus administratīvo slogu, ņemot vērā šobrīd jau samaksāto nodokļa apmēru. Tāpat tas sabalansēs nodokļa maksātāju iespējas nomaksāt nodokli ar nepieciešamību iekasēt aprēķināto NĪN summu pašvaldības budžetā, skaidro Rīgas dome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reirs: Veselības aprūpei finansējumu plānots iegūt no nodokļu sistēmas reformas

LETA, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpei finansējumu plānots iegūt no nodokļu sistēmas reformas, trešdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

"Nodokļu reformas kontekstā mēs veidosim nodokļu sistēmu, kas būtu taisnīga, un taisnīgums izpaudīsies tajā, ka nodokļu nomaksā piedalīsies visi strādājošie," teica ministrs.

Viņš arī piebilda, ka Latvijā apmēram 600 000 iedzīvotāju jau divus gadus maksā 1% sociālajā nodoklī, kas tiek novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, kamēr apmēram 250 000 iedzīvotāju iemaksas neveic un tādējādi nepiedalās arī veselības aprūpes finansēšanā.

"Tie ir tie iztrūkstošie līdzekļi, kas būtu nepieciešami," uzsvēra Reirs.

Latvijā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs ir apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs, bet 11% - darba ņēmējs. No kopējās obligāto iemaksu likmes 1% tiek novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iniciatīvas "Veselai Latvijai" ietvaros Latvijas Mobilais Telefons (LMT) nodrošinājis Latvijas lielākajām slimnīcām un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) vairāk nekā 1000 iekārtu, pieslēgumu un risinājumu attālināta darba veikšanai.

Latvijas medicīnas sistēma šobrīd tiek pakārtota darbam pandēmijas apstākļos, iespēju robežās ar plānveida pacientiem strādājot attālināti, lai pasargātu mediķus no fiziska kontakta un inficēšanās un mobilizētu visus iespējamos resursus Covid-19 izplatības mazināšanai.

Tāpēc trīs lielākās slimnīcas Latvijā – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca – digitalizē savu darbību, īstenojot apjomīgu tehnoloģiju ieviešanu.

Savukārt NMPD piegādātie sakaru līdzekļi tiks izmantoti operatīvākai informācijas apmaiņai ārkārtējās situācijas pārvaldībā un mediķu darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vidējā darba samaksa 1. ceturksnī 1 100 eiro

Lelde Petrāne, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 6,6 % jeb 68 eiro, sasniedzot 1 100 eiro, lieciena Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo periodu, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 7,0 %, sasniedzot 1 101 eiro, februārī – par 7,8 % (1 085 eiro), bet martā tās gada pieauguma temps bija viszemākais - 5,0 % (1 113 eiro).

2020. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 1,2 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 812 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 812 eiro. Gada laikā tā pieauga par 6,3 %, bet, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, samazinājās par 0,8 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 4,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru