Jaunākais izdevums

Viena no lielākajām pārtikas ražotāju grupām Ziemeļvalstīs – Lantmännen ek. för – paziņojusi, ka notikusi vienošanās par VAASAN Group Oy (VAASAN), kam pieder arī Hanzas maiznīcas, iegādi. VAASAN Group Oy (VAASAN) patlaban pieder Lion Capital.

Lantmännen grupa ir lauksaimniecības kooperatīvs, kura īpašnieki ir 32 000 Zviedrijas lauksaimnieku, un tajā strādā vairāk nekā 8000 darbinieku, tā darbojas vairāk nekā 20 valstīs, ieņēmumi ir 33 miljardi zviedru kronu. Lantmännen grupa Ziemeļvalstīs ieņem vadošo lomu lauksaimniecībā, iekārtu būves, bioenerģijas un pārtikas produktu ražošanā.

Lantmännen grupai jau šobrīd pieder apmēram 8 procenti VAASAN kapitāldaļu, un, veicot šo darījumu, tā iegūs īpašumā atlikušās kapitāldaļas. Pēc nepieciešamo oficiālo atļauju saņemšanas VAASAN tiks pievienots Lantmännen Unibake – starptautiskam maizes ražošanas uzņēmumam, kas pieder Lantmännen grupai, kura ražo saldētu un svaigu maizi gan ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, gan pārtikas mazumtirdzniecības nozarei.

Pievienošanās dod iespēju papildināt Lantmännen Unibake pašreizējo piedāvājumu ar vairākiem jauniem izstrādājumiem un konceptiem, kā arī nodrošinās iekļūšanu sausmaizīšu segmentā starptautiskā mērogā, uzņēmums arī paplašinās savu klātbūtni Baltijas jūras reģiona valstīs.

«Šī pievienošanās iezīmē jaunu posmu abu uzņēmumu attīstībā,» akcentē Esa Rautalinko (Esa Rautalinko), VAASAN grupas izpilddirektors.

«Pievienošanās stiprinās mūsu pakalpojumu un piegādes iespējas un papildinās Lantmännen un VAASAN kopīgo piedāvājumu. Kopīgi mēs nodrošināsim plašāku noieta tirgu,» stāsta Verners Devinks (Werner Devinck), Lantmännen Unibake izpilddirektors.

Puses vienojās, ka iegādes cenu neizpaudīs. Darījums ir jāpārbauda atbilstoši normatīvo aktu oficiālajām prasībām. Procedūru paredzēts pabeigt 2015. gada vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un maizes izstrādājumu ražotāja AS Hanzas maiznīcas apgrozījums 2017.gadā sasniedza 17,770 miljonu eiro, kas bija par 10,4% jeb 1,677 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma zaudējumi pieauga par 20,5% jeb 186 tūkstošiem eiro un pagājušajā gadā bija 1,093 miljoni eiro.

AS “Hanzas maiznīcas” neto agrozījuma pieaugumu skaidro ar to, ka uzņēmums iegādājās “bake off” (iepriekš apceptu izstrādājumu) produkcijas pārdošanas biznesu un tādējādi palielināja “bake off” pārdošanas apjomus sešas reizes. Pārējās produkcijas pārdošanas apjomi pērn saglabājās 2016.gada robežās, sacīts tā gada pārskatā.

Pērn uzņēmums nodarbināja vidēji 188 darbiniekus, kas bija par 29 darbiniekiem mazāk nekā 2016.gadā. Savukārt AS “Hanzas maiznīcas” kopējie maksājumi valsts kopbudžetā pieauga līdz 2,651 miljonam eiro.

AS “Hanzas maiznīcas” 2017.gada finanšu pārskats pieejams sīkākai uzziņai “Lursoft”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Hanzas maiznīcas slēdz ražotni Rēzeknē

LETA, 16.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā maizes tirgus samazināšanos un konkurences saasināšanos, maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja AS Hanzas maiznīcas slēgusi filiāli Rēzeknē, turpmāk koncentrējoties uz ražošanu tikai vienā maizes ceptuvē Rīgā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvji.

Samazinoties tirgum un pieaugot konkurencei, uzņēmumam bija jāpārskata attīstības plāni, lai nodrošinātu efektivizāciju un palielinātu konkurētspēju visās jomās, norādīja uzņēmuma Ražošanas daļas vadītājs Valērijs Lotockis

Viņš arī informēja, ka filiāles slēgšana notiek pakāpeniski. Reorganizācijas gaitā uzņēmums izveidojis kompensēšanas sistēmu, nosakot papildu kompensācijas darbiniekiem, ņemot vērā to darba stāžu maiznīcā. Tāpat nodrošināts atbalsts jauna darba meklējumiem.

Patlaban uzņēmumam ir desmit vakances Rīgā, kurām var pieteikties Rēzeknes filiāles darbinieki, taču pagaidām šādu interesi tie nav izrādījuši. Daļa darbinieku līdz filiāles slēgšanai bija pārtraukuši darba attiecības, jo bija atraduši citu darbu. Rēzeknes filiālē pirms reorganizācijas strādāja 84 darbinieki, sacīja uzņēmuma pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Uzsāk sociālu iniciatīvu ar mērķi veicināt graudu palikšanu Latvijā

Laura Mazbērziņa, 29.06.2018

Kreisā pusē ZS «Lauciņi» zemnieks Ainārs Siliņš. Pa vidu AS «Rīgas Dzirnavnieks» direktore Anita Skudra. Labajā pusē AS «Hanzas Maiznīcas» vadītājs un valdes loceklis Uģis Mihņevičs.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Hanzas Maiznīcas» sadarbībā ar AS «Rīgas Dzirnavnieks» un vietējiem zemniekiem īsteno sociālu iniciatīvu, kuras ietvaros uz Latvijas labības laukiem uzstādītas speciālas zīmes. Tās apliecinās, ka konkrētajā laukā izaudzētie graudi tiks izmantoti maiznīcā rudzu maizes cepšanā.

Katru gadu liela daļa Latvijā izaudzētu graudu tiek eksportēti uz ārvalstīm. Šī iniciatīva ir viens no veidiem, kā uzsvērt, cik nozīmīgu lomu Latvijas pārtikas ražošanā ieņem tepat uz vietas izaudzētie graudi, vēsta uzņēmumi. Iespējams, tas arī motivētu lauksaimniekus daudz vairāk dot priekšroku audzēt graudus pārtikai un nodot tos vietējiem ražotājiem.

«Šī iniciatīva ir simboliska un ļauj apzināties izaudzēto graudu vērtību - ikviens garāmbraucējs vai garāmgājējs var sekot līdzi, kā laukā izaug rudzi, un apzināties, ka reiz no šī labības lauka graudiem tiks izcepta rudzu maize. Vienlaikus prognozējam, ka šāda iniciatīva sekmēs zemnieku ieinteresētību nodot savu produkciju pārstrādei vietējās dzirnavās, nevis eksportēt uz ārvalstīm, precīzi zinot, kā tālāk tiks izmantots viņu veikums,» stāsta Uģis Mihņevičs, AS«Hanzas Maiznīcas» vadītājs un valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Hanzas Maiznīcas turpina veiksmīgi konsolidēt ražošanu un šobrīd norit darbs pie rudzu formas līnijas uzstādīšanas Rīgas ražotnē, informē uzņēmuma pārstāvji.

Plānots, ka pirmās rudzu formas maizes Latvijas tirgum šī līnija uzsāks ražot jau 5. novembrī.

Kopā pēdējos divos gados uzņēmums modernizācijas projektos ir ieguldījis aptuveni 2,3 miljonus eiro.

AS Hanzas Maiznīcas valdes loceklis Ants Promans: «Uzņēmums ir viens no vadošajiem maizes ražotājiem Latvijā, tāpēc, lai turpinātu veiksmīgu attīstību un sekotu līdzi tirgus tendencēm, esam uzsākuši vairākus modernizācijas projektus. Lielākie no šiem projektiem ir rudzu formas maizes līnijas uzstādīšana ražotnē Rīgā, kā arī loģistikas centra modernizācija. Abi šie projekti uzlabo mūsu konkurētspēju, kas ir ļoti būtiski, ņemot vērā sīvo konkurenci un krītošo maizes tirgu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada janvārī par AS Hanzas Maiznīcas komercdirektoru kļuvis Uģis Mihņevičs. Jaunais vadītājs būs juridiski atbildīgs par uzņēmumu un vienlaikus arī Vaasan Oy svaigās maizes biznesa jomas vadības komandas loceklis, informē uzņēmumā.

U. Mihņevičs līdz šim ieņēma tirdzniecības direktora un valdes locekļa amatu Latvijas lielākajā alusdarītavā Aldaris, Carlsberg grupā, un guvis pieredzi, strādājot vadošajos amatos tādos lielos uzņēmumos kā Gutta, Rīgas Piena kombināts un NP Foods. Kopumā uzņēmuma jaunajam vadītājam ir 20 gadu pieredze FMCG jeb ātrās aprites patēriņa preču sektorā.

AS Hanzas maiznīcas īpašnieks Somijas uzņēmums Vaasan Oy kopš šā gada jūnija ir kļuvis par starptautiskā Zviedrijas koncerna Lantmännen ek. för sastāvdaļu. Šobrīd Hanzas Maiznīcas piedāvā ap 60 dažādus svaigās maizes produktus un vairāk nekā 10 veidu konditorejas izstrādājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Hanzas Maiznīcas turpmāk iegādāsies vietējo zemnieku audzēto rudzu miltus

Rūta Cinīte, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Hanzas Maiznīcas līdz ar jauno ražas sezonu iegādāsies miltus no vietējo zemnieku audzētiem graudiem. Uzņēmums jau vienojies ar AS Rīgas Dzirnavnieks par miltu piegādi, kas samalti tikai no Latvijā izaudzētu rudzu graudiem, informē kompānijā.

Hanzas Maiznīcas vadītājs un valdes loceklis Uģis Mihņevičs kopā ar Rīgas Dzirnavnieka valdes locekli Žilvinas Pakeltis apmeklēja arī vairākas saimniecības, kurā tiek audzēti rudzi, no kuriem jaunajā sezonā tiks iegūti milti. Viena no šādām saimniecībām bija z/s Klidziņa ar zemnieci Laimu Klidziņu, kas specializējusies rudzu audzēšanā jau daudzus gadus.

«Jau līdz šim mēs sadarbojāmies ar vietējiem miltu ražotājiem, kas piegādāja mums miltus no vietējiem graudiem. Šobrīd mēs speram soli tālāk un esam vienojušies ar Rīgas Dzirnavnieku par šo miltu izcelsmes izsekojamību, kas ļauj mums noteikt kurā Latvijas saimniecībā graudi ir izaudzēti. Tādā veidā mēs varam garantēt, ka katrs mūsu ražotnē izceptais maizes kukulis nāk no vietējiem laukiem,» saka U. Mihņevičs:

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Hanzas Maiznīca izstrādājusi jaunu maizes līniju ar dārzeņiem

Zane Atlāce - Bistere, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot ēšanas tendencēm pasaulē un iedzīvotāju paradumam uzturā vairāk lietot dārzeņus, AS Hanzas Maiznīca izstrādājusi jaunu maizes līniju ar dārzeņiem –Dārzeņu rikas un Dārzeņu tostermaizi, kuru sastāvā vismaz 40% ir dārzeņu, informē uzņēmumā.

Produktu izstrādē investēti vairāk nekā 100 000 eiro. Abu maižu sastavā ir burkāni, baltās pupiņas, turku zirņi un pastinaki, bet kviešu miltus papildinājušas auzu pārslas, saulespuķu sēklas un linsēklas.

«Mēs aktīvi sekojam līdzi veselīguma tendencēm pasaulē un pakāpeniski pārņemam stafeti, tās ieviešot Latvijā. Mums Latvijā ir izveidojies nepareizs stereotips, ka mums negaršo un mēs neēdam dārzeņus, bet šogad rudenī ar SKDS veiktā aptauja rāda pretējo – mūsu iedzīvotājiem garšo un tie labprāt uzturā lieto dārzeņus. Tāpēc mēs nolēmām papildināt mūsu sortimentu ar garšas ziņā atšķirīgām dārzeņu maizēm,» skaidro AS Hanzas Maiznīcas vadītājs un valdes loceklis Uģis Mihņevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/S Hanzas maiznīcas paziņojusi, ka līdz ar jauno ražas sezonu turpmāk iegādāsies rudzu miltus, kas būs ražoti no vietējo zemnieku audzētiem graudiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu rudzu maizes ēšanas tradīcijas Latvijā, ražotāji, sabiedriskās organizācijas un Zemkopības ministrija iepazīstināja ar plānotajiem pasākumiem rudzu maizes tradīciju saglabāšanā, kā arī sabiedriskās organizācijas un ražotāji parakstīja kopīgu sadarbības memorandu, liecina medijiem sniegtā informācija.

AS «Hanzas Maiznīcas» valdes loceklis un vadītājs Uģis Mihņevičs, kas vienlaikus ir iniciators memoranda parakstīšanai un diskusijai par rudzu maizes tradīciju turpināšanu, norādīja, ka ražotājam ir svarīgi saglabāt nacionālās vērtības, kas ir rudzi. Uzņēmums izvirzījis plānus veicināt saražoto rudzu maizes apjomu palielināšanos par vairāk nekā 2 miljoniem maizes klaipu. Lai to sasniegtu, uzņēmums plāno paplašināt maizes sortimentu, liekot uzsvaru uz rudzu maizes dažādību un ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu.

Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka ierosināja Latvijas skolās un pirmsskolas mācību iestādēs ieviest bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, piedāvājot audzēkņiem šķiedrvielām bagātu, veselīgu, no vietējiem graudiem ražotu rudzu rupjmaizi. Viņasprāt, dot iespēju mūsu bērniem regulāri saņemt svaigu rupjmaizes škēli ir loģiska un acīmredzama nepieciešamība. Vienlaikus biedrības mērķis ir veicināt jauno maiznieku apmācību, saglabājot sentēvu maizes cepšanas tradīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ceptuvē Lielezers nepieļauj viduvējības

Monta Glumane, 02.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "N. Bomja maizes ceptuve Lielezers" valda ģimeniska atmosfēra. Tas liek domāt, ka pozitīvās emocijas un mīlestība pret darbu tiek iecepta arī maizē, kā arī palīdz uzņēmuma attīstībā gan Latvijā, gan austrumu virzienā.

"Kopumā "Lielezers" iet nedaudz pret tirgus tendenci, ja runā par saldskābmaizes un rupjmaizes samazināšanos kopējā portfelī. Mēs redzam nelielu kāpumu ar atsevišķu mēnešu kritumiem. Protams, cits stāsts ir par baltmaizi. Tur šie rādītāji krītas, un mēs nespējam konkurēt ar lielajiem ārzemju kapitāla uzņēmumiem, piemēram, "Fazer", "Hanzas maiznīca" un "Latvijas Maiznieks".

Tas ir saprotami. Uz līnijām neražojam, maizi cepam ar rokām, un tas ir dārgāk, bet savu nišu tirgū turam. Mēs esam rokdarbnieki, tradicionālie, bet viņi – modernā ceļa gājēji," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta maiznīcas "Lielezers" maizniekmeistars Valters Kanopa.

Maiznīcas "Lielezers" galvenais noieta tirgus ir Rīga, jo tur dzīvo pirktspējīgākā tirgus daļa. Katru dienu trīs līdz pat četras mašīnas no Limbažiem mēro ceļu uz Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad AS Hanzas Maiznīca, īstenojot uzņēmuma reorganizācijas plānu un konsolidējot ražošanu Rīgas rūpnīcā, slēgs Rēzeknes filiāli. Reorganizācijas rezultātā tiks atlaisti 84 darbinieki, informē Rēzeknes pašvaldība.

Rēzeknes pilsētas pašvaldība iespēju robežās ir gatava sniegt palīdzību iedzīvotājiem jauna darba meklējumos. Apmēram 25 darbiniekiem tiek piedāvāts darbs Rīgas ražotnē.

Kā apgalvo AS Hanzas maiznīca pārstāvji, šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā kopējo maizes tirgus samazināšanos un sīvo konkurenci pēdējos gados Latvijā, kā arī uzņēmuma ieceri turpināt realizēt ilgtermiņa investīciju plānus ražotnes modernizācijai Rīgā.

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, komentējot šo situāciju, norādīja, ka maiznīcas slēgšana ir diezgan liels zaudējums pilsētai un tās iedzīvotājiem, līdz ar to, lai mīkstinātu visas iespējamās negatīvās sekas, Rēzeknes pašvaldība, izmantojot veiksmīgu sadarbību ar Rēzeknes uzņēmējiem un investoriem, ir gatava galvot par speciālistiem, tādējādi palīdzot tiem iekārtoties jaunā darba vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmes un neveiksmes ir neatņemama biznesa sastāvdaļa, galvenais šajā procesā ir saskatīt jēgu un gūt kādu mācību, nevis tikai priecāties par panākumiem vai bēdāties par neveiksmēm, teic Iveta Lāce, biroju kompleksa Verde komercdirektore.

Mūsdienās biznesa veiksmes pamatā ir fleksibilitāte un spēja pielāgoties, uzskata I.Lāce. Šobrīd pasaule mainās tik strauji, ka kaut ko prognozēt ir praktiski neiespējami, tāpēc mums ir jāmācās pieņemt lēmumus ļoti ierobežotā informācijas telpā, stāsta Verde komercdirektore, piebilstot, ka tas gan neesot nekas jauns. Biznesa vidē nekad nebūs tā, ka pilnīgi viss ir skaidrs, tāpēc mums tas ir vienkārši jāpieņem un jārīkojas, atzīmē I. Lāce, uzsverot, ka spēja izdzīvot mainīgajos apstākļos šajos laikos ir lielākais izaicinājums jebkuram uzņēmumam.

Piepilda sapni

Skolas laikos es sapņoju kļūt par žurnālisti, jo jau pusaudzes gados strādāju televīzijā bērnu un jauniešu raidījumu redakcijā, atminas I. Lāce. “Ļoti apzināti gāju uz mērķi un darīju visu iespējamo, lai savu sapni piepildītu, tāpēc likumsakarīgi, ka pēc vidusskolas beigšanas izvēlējos studēt komunikācijas zinātnes. Jāsaka, ka deviņdesmitie gadi šai nozarei, kā jau daudzām citām, bija interesants laiks - vide mainījās, un visi tikai mācījās pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Lai gan mans sapņu darbs saistījās ar televīziju, dažādu iemeslu dēļ nonācu rakstošajā žurnālistikā. Paralēli studijām darbojos izdevumā Vakara Ziņas, bet vēlāk arī avīzē Dienas Bizness,” stāsta I. Lāce.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Atdzīvina un uzpucē

Linda Zalāne, 19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir salīdzinoši maz precedentu, kad vēsturiskiem zīmoliem tiek notrausti putekļi, tie sāk jaunu dzīvi. Parasti tiek uzposts pazīstams zīmols, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2001. gadā Ogres maiznieks apvienojās ar Druvu – Latvijas maiznīcu ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi, visu ražotni pārceļot uz Ogri. Tā paša gada nogalē maiznīcu iegādājās somu Fazer Bakeries. Tolaik Latvijā maizes tirgū dominēja cits somu uzņēmums Hanzas maiznīca, jaunizveidotās maiznīcas tirgus daļa bijusi aptuveni 5%. Sākotnēji uzņēmuma produktu portfelī bija maize ar Ogres maiznieks un Druvas zīmoliem. «Druva bija atpazīstama kā vecākā un lielākā pēckara maizes marka Latvijā, to apstiprināja arī patērētāju pētījumi, tāpēc maiznīca turpināja strādāt tikai ar Druva zīmolu. Pirmās maizes ar Fazer zīmolu tirgū parādījās tikai 2005. gadā,» stāsta Fazer Bakeries Baltic mārketinga direktore Baltijā Kristīne Grapmane. Pirmā Druva zīmola atjaunošana tika veikta 2002. gadā, vienlaikus ar zīmola vizuālo maiņu atjaunots produktu portfelis. Otrā zīmola atjaunošana īstenota 2008. gadā, tikai nedaudz mainot logo un atjaunojot produktu iepakojumus. Trešā zīmola atjaunošana bijusi 2014. gada nogalē. Līdzīgi kā tas ir ar modi, arī zīmoli pilnveidojas, lai būtu pievilcīgi patērētājiem, saka K. Grapmane. Zīmola atjaunošana ir palīdzējusi noturēt pozitīvu tirdzniecības dinamiku agresīvas konkurences apstākļos. Ieguldītais darbs ir vainagojies panākumiem – zīmola tirgus daļa ir pieaugusi no sākotnēji nepilniem 5% līdz aptuveni 15% no kopējā maizes tirgus, viņa apgalvo. Kopējās Druvas rebrendinga investīcijas netiek atklātas, zīmola attīstībā tiek investēts nepārtraukti, visa dzīves cikla garumā. Piemērām, katra jauna produkta ienākšana, katra komunikācijas kampaņa ir investīcija zīmola attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību ieviest visās Latvijas skolās bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, teikts vēstulē Saeimas deputātiem.

Programmas mērķis ir bagātināt bērnu un jauniešu uzturu ar veselīgu rudzu rupjmaizi, kas būtu pieejama skolās un pirmsskolas mācību iestādēs bez maksas.

Rudzu maizi par veselīgu atzīst gan ārsti, gan uztura speciālisti – rudzu maize ir ļoti vērtīgs produkts, jo ir izcils šķiedrvielu, magnija un daudzu citu vitamīnu un minerālvielu avots, kas nodrošina spēku, enerģiju un izturību. Īpaši svarīgi tas ir mūsu bērnu veselībai, jo pilnvērtīgai un sātīgai maltīte ir ļoti liela nozīme imūnsistēmas uzturēšanā. Savukārt augošiem bērniem ik dienas ir nepieciešams sabalansēts, dažādām uzturvielām bagāts uzturs.

Rudzu maizi Latvijā cep jau gadu simtiem, tieši tādēļ Latvijā ir sastopama tik augstvērtīga un garda maize, jo tās cepšanas tehnoloģija ir līdz smalkākajai niansei izstrādāta un izlolota, mantota no paaudzes paaudzē. Tādējādi no mūsu Latvijas šķietami pieticīgās graudaugu kultūras – rudziem – arī mūsdienās tiek cepta pasaulē vērtīgākā rudzu maize

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PA valsts speciālajā pensiju budžetā ieskaitījusi gandrīz miljonu eiro

Dienas Bizness, 12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī VAS Privatizācijas aģentūra (PA) valsts speciālajam pensiju budžetam pārskaitījusi 888 946 eiro, kas saņemti no valsts kapitāla daļu pārdošanas sešos uzņēmumos. Valsts kapitāla daļu pārdošanu PA veic ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) iepriekš noslēgtā sadarbības līguma ietvaros.

Šogad pirmajā ceturksnī ir pārdotas SIA Antikvariāts Planēta, AS Talsu autotransports, SIA Latvijas ķīmija, AS Hanzas maiznīcas un AS Putnu fabrika Ķekava valsts kapitāla daļas, kā arī 2015. gada 29. janvārī izsolē biržā tika pārdotas 149,4 tūkst. AS Valmieras stikla šķiedra akciju.

2014. gadā ar VSAA noslēgtā līguma ietvaros PA veiksmīgi pārdeva četru uzņēmumu valsts kapitāla daļas, kas valsts pensiju speciālo budžetu ļāva papildināt ar vairāk nekā pusmiljonu euro. 2015. gadā PA turpinās ar VSAA noslēgtajā līgumā ietverto uzņēmumu valsts kapitāla daļu pārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta galerija - Mainās pircēju paradumi un maize tiem līdzi

Anda Asere, 02.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli iepakotie maizes klaipiņi pircējus vairs tik ļoti nesaista; ražotāji investē viņu vēlmju apmierināšanā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgū pamatā dominē trīs lielie ražotāji – Latvijas maiznieks, Fazer un Hanzas maiznīca. Pārējo maizes tirgus apjomu aizpilda vairāki vidējie, pamatā nišas produktu ražotāji – Dona, Lielezers, Lāči, Kuldīgas maiznieks, Liepkalni u.c. Tajā pašā laikā arvien lielāku tirgus daļu nodrošina maiznīcas un konditorejas, kuras ierīkotas tirdzniecības vietās, novērojusi SIA Liepkalni Mārketinga vadītāja Ieva Zariņa.

«Maizes tirgus ir ļoti dinamisks. Tajā ir sīva konkurence, ir novērojama patērētāju uzvedības maiņa. Cilvēki arvien vairāk izvēlas maizes ar dažādām piedevām – sēklu, graudu. Pie augošiem segmentiem varam minēt maizes ar piedevām un Latvijas ne tik ļoti raksturīgām garšām, bet tradicionālās maizes īpatsvars kļūst arvien mazāks. Priecē, ka Latvijā veiksmīgi līdzās pastāvēt spēj tik dažādi ražotāji un maizes piedāvājums ir tik plašs,» saka Artūrs Ilziņš, a/s Latvijas maiznieks valdes loceklis, pārdošanas un mārketinga vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ogre taustās identitātes meklējumos un sliecas atgriezties pie saknēm

Lāsma Vaivare, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izbaudījusi kūrorta un trikotāžas ražošanas lielpilsētas slavu, Rīgai tuvā Ogre taustās identitātes meklējumos un sliecas atgriezties pie saknēm.

Laba vieta dzīvošanai, Rīgas guļamrajons, zaļa pilsēta – tie ir biežāki apzīmējumi, kas dzirdami, vietējiem jautājot, kas Ogre ir šodien. «Es teiktu, ka ir identitātes meklējumi, bet nav skaidras, nolasāmas virzības. Sava identitāte ir jāatrod un pie tās jāturas. Tas ir tāpat kā biznesā – ir jābūt skaidri zināmam, ko gribi panākt un tikai tad tu vari kaut ko ticamu izdarīt, pretējā gadījumā tikai pagrāb kaut ko no viena, kaut ko no otra,» saka Iveta Zāģere, kuras lolojumā – M. Pūres beķerejā pilsētas centrā – jūtams senās kūrortpilsētas šarms. Kafejnīca ne vien valda retro noskaņas ar Ulmaņlaika mēbelēm interjerā un aizgājušiem laikiem atbilstīgu mūziku, bet tā arī nes pirmskara Latvijas laikos Ogrē pazīstama beķera Mārtiņa Pūres vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru