«Vienotā tumbočka» – OIK mafija

2018. gada 16. jūlijs plkst. 7:04
Autors: Sandris Točs - speciāli DB
Sadaļa: Eksperti
Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Andris Bite savā Twitter kontā ir izlicis foto, kurā redzams «OIK sistēmas rezultāts» – Iecavā jūnija vidū pļauj zaļus rudzus. Maizes un eksportpreces vietā no tiem top biogāzes sūdi, lai no tiem ražotu elektrību par paaugstinātu cenu. Bite ir šokēts, viņš raksta, ka tas ir «kā tualetes papīra vietā izmantot maizes šķēli».

Elektrības obligātā iepirkuma komponente tika ieviesta, intensīvi biedējot ar «slikto» Krievijas gāzi un solot «enerģētisko neatkarību», kas tikšot sasniegta, ja mēs ieviesīsim «labos» atjaunojamos energoresursus, kas turklāt esot «zaļi».

Rezultāts ir šie «Iecavas zaļie rudzi» plus nereti arī kukurūza un rapsis. Ar agresīvām lauksaimniecības kultūrām tiek noplicināta mūsu dabas bagātība - auglīgā zeme, lai ražotu nepamatoti dārgu elektrību, kas grauj Latvijas rūpniecības konkurētspēju. Tiek ķēzīta mūsu zeme, piecūkotas mūsu upes, un mēs vēl piemaksājam gandrīz 300 miljonus eiro gadā par to, lai paši būtu konkurētnespējīgi…

Liepājas metalurgs ir iznīcināts un novests līdz maksātnespējai lielā mērā OIK dēļ, jo tērauda kausēšanā elektrības pašizmaksai ir izšķiroša nozīme. Laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā Liepājas metalurgs OIK veidā samaksāja 10,9 miljonus latu, bet vienā pašā 2013.gadā tam bija jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu. Tādu «dāvanu» Latvijas ekonomikai un dāvanu bez pēdiņām maksātnespējas administratoru mafijai bija sagādājuši politiķi.

Pašlaik elektrības cena gala patērētājam Latvijā ir par 30% dārgāka nekā Igaunijā un par 42% dārgāka nekā Lietuvā. Latvijas tauta maksā miljardus, lai Latvijas ekonomika būtu konkurētnespējīga. Tas nav vienkārši absurds, tā nav kļūda, tā ir noziedzīga politika politiskās un ekonomiskās mafijas interesēs. Taču joprojām tiek spēlēts «nezinīšu cirks». Demisijas pieprasījumos Ašeradenam tiek prasīts atklāt vainīgos un nosaukt uzvārdus, it kā tie nebūtu zināmi.

Sapūdēti zaļi rudzi un bezjēdzīgi dārga elektrība. Vai te viss nav redzams? «Zemnieki» un Vienotība plus neko neredzošie «zaļie», kas vienmēr ir gatavi mērīt par Eiropas naudu biotopus, bet ne cīnīties ar ķīmisko smirdoņu Mangaļos vai pesticīdiem laukos.

Taču galvenā, protams, ir Vienotība. Rādītājs ir partiju ziedojumi, politiķu naudas aisberga redzamā daļa. Raidījums Nekā personīga pagājušā gada nogalē rēķināja, ka kopumā septiņu gadu laikā visvairāk no atjaunojamo resursu uzņēmējiem ziedojumos ir saņēmusi Vienotība - 256 tūkstošus eiro, bet otrajā vietā ir ZZS ar 140 tūkstošiem eiro. Neskatoties uz reitingu, kas vairs nesasniedz 2%, viena no bagātākajām partijām joprojām ir Vienotība, kura kopš pagājušajām parlamenta vēlēšanām ir pirmajā vietā ziedojumos ar 1,1 miljonu eiro. Protams, ir jābūt ļoti naivam cilvēkam, lai domātu - politiķi pieņem lēmumus tāpēc, ka tik ļoti mīl savas partijas, ka lobē projektus par to, ka kāds ir noziedojis viņu partijām biroja uzturēšanai. Taču partiju «melnās kases» mēs nezinām.

Ir tikai signāli. Kā leģendārā «Kampara tumbočka», kad Artis Kampars nespēja izskaidrot desmitus tūkstošus ģimenes kasē, kas bija kaut kā parādījušies viņa deklarācijā. Kad viņš to nespēja? Laikā, kad bija ekonomikas ministrs.

Nav brīnums, ka «Ašeradena kase» kā «Kampara tumbočkas» vēsturiskais mantojums ir pilna. Jo kas tad ir bijis galvenais Ašeradena pienesums ekonomikas ministra amatā?

Tieši ekonomikas ministru Arta Kampara un Daniela Pavļuta laikā tika izsniegtas elektrības pārdošanas atļaujas OIK ietvaros apjomā, kas pārsniedz visu pārējo ekonomikas ministru laikā izsniegtās atļaujas, kopā ņemot. Vēl vairāk – Kampara un Pavļuta laikā ir izsniegtas OIK atļaujas apjomā, kas pārsniedz Latvijas elektrības gada patēriņu, kopā ņemot! Kampars izsniedza OIK atļaujas 5,745 miljonu MWh apjomā, Pavļuts - 3,935 miljonu MWh apjomā, kas kopā veido 9,68 miljonus MWh, kamēr Latvijas elektrības gada patēriņš 2017.gadā bija tikai 7,28 miljoni MWh.

Respektīvi, OIK atļaujas savulaik tika dāļātas, pat neņemot vērā reālo Latvijas elektrības gada patēriņu. Labi, ka tās ir īstenotas tikai pa pusei – no 478 Kampara izsniegtajām atļaujām šodien spēkā esošas ir 209 atļaujas, bet no Pavļuta izsniegtajām 346 atļaujām - tikai 77. Bet kas gan ir valsts sekretārs Ekonomikas ministrijā laikā, kad notiek šīs ekonomiski absurdās un visdrīzāk noziedzīgās darbības? Neviens cits kā par «Vienotības kasieri» sauktā Edgara Jaunupa klasesbiedrs Juris Pūce, kurš, iespējams, tieši tādēļ arī nonāca valsts sekretāra amatā laikā, kad vajadzēja dalīt OIK atļaujas.

Ideoloģiski un faktiski OIK ir Ašeradena pārstāvētās Vienotības morālā un kriminālā atbildība. Formāli Pavļuts kādreiz pārstāvēja Zatlera Reformu partiju, bet kur gan tā iekļāvās, ja ne Vienotībā? Tagad Pavļuts pārstāv Kustību Par!, bet kas gan tā ir, ja ideoloģiski ne tā pati vien Vienotība? Tā ir šī Vienotības politiskā metode – ģeopolitiski ļoti pareizie stāsti, aiz kuriem savtīga politika savu biznesmeņu mafijas interesēs.

Tāpēc nav brīnums, ka «Ašeradena kase» kā «Kampara tumbočkas» vēsturiskais mantojums ir pilna. Jo kas tad ir bijis galvenais Ašeradena pienesums ekonomikas ministra amatā? Ar runām, ka vajag «labot OIK kļūdu», jo neatzīt to par kļūdu vairs nebija iespējams, Ašeradens ir panācis to, ka OIK netiek likvidēts!

Dalies ar šo rakstu