Uzņēmums «Ādažu desu darbnīca» plāno ieguldīt krietni vairāk nekā trīs miljonus eiro jauna gaļas pārstrādes ceha izveidē Muižas ielā, Ādažos un tam nepieciešamo tehnoloģisko iekārtu iegādē ar mērķi apmēram piecas reizes palielināt ražošanas jaudas, aģentūrai LETA teica uzņēmuma lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jānis Sauka.

Viņš pastāstīja, ka galvenais investīciju projekta īstenošanas mērķis ir palielināt uzņēmuma ražošanas jaudas, jo kompānija nespēj saražot tik daudz produkcijas, cik varētu pārdot. «Mūsu ražošanas telpu platība patlaban ir 280 kvadrātmetru, bet topošās ražotnes platība būs 1300 kvadrātmetri. Ražošanas jaudas palielināsim apmēram piecas reizes,» sacīja «Ādažu desu darbnīcas» īpašnieks.

Viņš piebilda, ka investīciju projekta īstenošanas rezultātā kompānijai pavērsies iespējas produkciju realizēt arī ārvalstu tirgos. Pagaidām visu saražoto produkciju uzņēmums realizē vietējā tirgū ierobežoto ražošanas jaudu dēļ. Taču pēc investīciju projekta īstenošanas uzņēmums cer sākt realizēt auksti kūpinātu gaļu Skandināvijā un Igaunijā. Tāpat uzņēmums apsver iespēju mēģināt atvērt veikalu Lietuvā.

Uzņēmējs Aigars Vaivars pārtraucis sadarbību ar SIA Ozolmežu delikateses Siguldā, kas ražoja gaļas produktus ar zīmolu Daugavas delikateses.

Tādējādi DK Daugava veikalos uz laiku pārtraukta gaļas produktu tirdzniecība. Kā skaidro Daugavas saimnieks, abu pušu sadarbība pārtraukta, jo sadarbības partneris pārkāpis noslēgto līgumu par nemainīgu kvalitāti un produktu sastāvu. Proti, gaļas produktu ražotājs sācis variēt ar izejvielām, tās aizvietojot ar citām, kas ir pretrunā ar vienošanos. «Es nevaru strādāt ar cilvēkiem, kuri krāpj ne tikai Daugavas zīmolu, bet arī pircējus, tāpēc sadarbību pārtraucām. Šis gadījums pierādīja, ka uzņēmēju vārdi nesakrīt ar darbiem,» skaidro A. Vaivars. Šobrīd viņš meklē risinājumu, vai sākt sadarbību ar jaunu un uzticamu gaļas pārstrādes uzņēmumu vai arī sākt pašiem nodarboties ar gaļas produktu ražošanu, jo Sērenē vietas pietiekot.

Pēdējos mēnešus Aizputes ielas izdaiļo dažādi mākslas objekti. Tomēr vairums aizputnieku sašutuši par jauno mākslas objektu – desu virteni, kas aptinusies ap pazīstamo «Serdes» ēku, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

70 metrus garā desu virtene ietinusi visu māju gan no Jāņa ielas puses, gan no centrālās – Atmodas ielas. No tāluma tās izskatās gluži kā īstas, bet, pieejot tuvāk, redzams, ka gatavotas no auduma.

Desu virteni ar nosaukumu 100 m mākslas veidojusi māksliniece Iveta Laure, un kā viņa pati vēsta – tas ir sava veida protests pret mākslas vērtības noniecināšanu Latvijas sabiedrībā. «Desu virtene simbolizē patērētāju sabiedrību – mākslas un kultūras pretstatu,» rakstīts objekta anotācijā. Izrādās, ka līdz Latvijas simtgades svinībām ir plāns pagarināt virteni līdz 100 metriem.

Rēzeknes gaļas kombināts (RGK) plāno uzsākt desas Kalnu servelāde, kuras sastāvā būs zirga gaļa, ražošanu. Jauno desu plānots sākt ražot un pārdot tuvākajā laikā, norāda uzņēmuma pārstāvji.

«Veicot regulārus tirgus pētījumus, pieprasījuma analīzi un analītiku, jau savlaicīgi bijām pamanījuši, ka šobrīd Latvijā zirga desas ražošana ir brīva niša. Pēdējo nedēļu saceltās ažiotāžas dēļ, kad Eiropā patērētāju uzmanība, ir pievērsta zirgu gaļai, esam nolēmuši uzsākt jauna produkta ražošanu,» saka RGK padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.

Tāpat uzņēmums sola rīkot degustācijas, lai ar jauno produktu iepazīstinātu visus interesentus un zirgu gaļas cienītājus.

Viņš min, ka «daudzi vēl šodien atceras padomju laikā popularitāti ieguvušo desu Stepes pusžāvētā, kas arī tika ražota no zirga gaļas». «Šobrīd šāda veida delikatese vairs netiek piedāvāta, tomēr pieprasījums pēc tās ir, tādēļ esam nolēmuši uzsākt tās ražošanu un ļaut katram Latvijas iedzīvotājam nogaršot, kāda tad īsti ir pēdējā laikā tik bieži aprunātā zirga,» norāda G. Piteronoks.

Veicot modernizāciju, SIA Gaļas nams - Ādaži plāno iegādāties gan mikrokuteri par 100 tūkstošiem eiro, gan citas ražošanai nepieciešamās iekārtas.

Kā liecina paziņojums Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā, mikrokuterim izvirzītas vairākas prasības – tam jābūt paredzētam dažādu veidu vārītu desu, pusžāvētu desu, tajā skaitā ar produktu iekļāvumiem gatavošanai, iekraušanas piltuvei jābūt no 180 līdz 200 litriem, bet galvenajam maiņstrāvas dzinējam ar jaudu līdz -95 kW. Iekārtai jābūt izgatavotai no nerūsējoša tērauda.

Pretendentu piedāvājumi tiek gaidīti līdz 19. jūlijam.

Tāpat SIA Gaļas nams – Ādaži plāno iegādāties kūpināto un vītināto desu ražošanas iekārtu par 300 tūkstošiem eiro, kā arī autoklāvu, pacēlāju un metāla detektoru.

Kopējās modernizācijas iemaksas pārsniegs pusmiljonu eiro, liecina IUB informācija.

Valdības veidošanā valstij stratēģisku mērķu un ideju novirzīšana otrajā plānā gan pašiem politiķiem, gan procesu vērotājiem šķiet pašsaprotama. Mēs kā tādai meksikāņu ziepju operai sekojam līdzi valdības veidošanas procesam, aizrautīgi «analizējot» partiju un politiķu aktierspēli.

Valdības veidošana atgādina seriālu labākajās meksikāņu tradīcijās. Gan pēc sižeta neprognozējamības, gan tēlu daudzveidības, gan virmojošajām kaislībām. Lai gan politiskās partijas procesā, šķiet, ir sasniegušas ekvatoru un iezīmējušās jaunās valdības aprises, taču līdz pilnīgai skaidrībai par konkrētām personām vēl tālu. Taču jau līdz šim valdības veidošanas procesā piedzīvota vesela emociju un notikumu gamma – pēkšņa jaunu tēlu parādīšanās, solījumi, to laušana, atkāpšanās no principiem, uzmešana, apvainošanās, daudz mīklu, nezināmā un neizskaidrojamā.

Paužot atbalstu Ukrainas tautai, uzņēmums “Cesvaines piens” turpmāk savas produkcijas nosaukumā vairs neietvers Krievijas nosaukumu, proti, “Krievijas siers” turpmāk tiks saukts par “Tilzītes sieru” (“Tilsit”, “Tilsiter”).

Nosaukums tiks mainīts visiem “Cesvaines piens” zīmola produktiem un uzņēmuma pārstāvētā zīmola “Siera nams” izplatītajai produkcijai.

“Šādu soli gribējām spert jau sen, taču nosaukuma maiņa vienmēr licies sarežģīts un ilgstošs process. Ar nosaukumu “Tilsit”, “Tilsiter” eksporta tirgos strādājam jau vairākus gadus, un šis siera veids visā Eiropā ir pazīstams tieši ar šo, nevis Krievijas nosaukumu. Februāra beigās sākoties Krievijas karam Ukrainā, nebija šaubu – pienācis brīdis nosaukumu mainīt,” skaidro akciju sabiedrības “Cesvaines piens” izpilddirektors Agris Skvarnovičs.

Šobrīd “Krievijas siers” ir viens no pieprasītākajiem sieriem Latvijā un pieprasītākais siers no “Cesvaines piena” produkcijas sortimenta.

Latvijas balzams (LB) pēc īpaša pasūtījuma sācis ražot leģendārās britu grupas Queen singla Killer Queen četrdesmitgadei veltītu degvīnu, kas arī nosaukts slavenā singla vārdā, informē LB Komunikācijas vadītāja Dana Hasana.

«Šis ir viens no ambiciozākajiem un sarežģītākajiem projektiem LB vēsturē. Vienlaikus tas ir liels gods un atzinība mūsu speciālistu meistarībai un produktu reputācijai, jo paceļ uzņēmumu jaunā līmenī – īpašā, kopzīmolu (affinity brands) jomā, kad vienā kopprojektā sadarbojas vairākas iesaistītās puses, radot jaunu zīmolu ar pievienoto vērtību, augstvērtīgu saturu un unikālu dizainu,» atzīst LB komercdirektors Valters Kaže.

Zīmīgais 1974.gads, kad Killer Queen iekaroja pasauli, simboliski radis atspoguļojumu arī dzēriena receptūrā - ražošanā izmantotais spirts ir septiņas reizes destilēts un degvīnam ir veikta četrkārtēja filtrācija. Jāatzīmē, ka «jāvārdu» dzēriena receptūrai un pudeles dizainam teicis pats Queen ģitārists Braiens Meijs (Brian May), kurš pavasarī koncertēja Latvijā.

Pie patērētājiem visā Latvijā atgriezies kosmētikas zīmols Dzintars, kuru tā vēsturiskajā rūpnīcā atsācis ražot uzņēmums H.A. Brieger.

Ar laiku uzņēmums plāno pārbūvēt ražotni, lai tā kļūtu energoefektīvāka, kā arī lielākās investīcijas nākamo trīs, četru gadu laikā ir paredzētas jaunās iekārtās un ražošanas cehos. Nākamā pusotra gada laikā plānots atjaunot fasēšanas ceha telpas un aprīkojumu.

"Dienā mēs varam ražot līdz 4 tonnām masas un safasēt līdz 20 000 vienību. Kad dosimies eksportā, tad veidosim otro, trešo maiņu un pēc aptuveni trīs gadiem atgriezīsimies pie tā paša ritma, kas bija padomju laikos, kad Dzintars strādāja 24/7. Es ceru, ka mēs nonāksim arī līdz tam," atklāj uzņēmuma vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kosmētika atgriežas veikalos 

Dzintars ķermeņa kopšanas līdzekļu jaunā līnija ar 15 produktiem sākusi ceļu pie...

Pirmajā darbības gadā uzņēmums vēlas sasniegt vismaz 7 miljonu eiro apgrozījumu. "Mēs būsim apmierināti, bet es uzskatīšu, ka neesmu labi izpildījusi savu darbu un varētu labāk. Plāns ir nākamo trīs gadu laikā kļūt par lielāko kosmētikas ražotāju Baltijā. Citādi mēs nevaram atļauties, lai uzturētu visas ēkas. Piemēram, ēkas pieder atsevišķam uzņēmumam, pārvalde citam un ražošana ir cits uzņēmums, kas īrē telpas. Visas Dzintaram nevajadzīgās telpas tiek izīrētas nomniekiem, lai nevilktu ražotni uz leju, lai tā negrimst, kā tas bija iepriekšējā Dzintarā," pauž A.Udalova.

Šobrīd uzņēmumā notiek četru produktu sēriju ražošana. Savukārt pēc aptuveni divām nedēļām uzņēmums H.A. Brieger piedāvās vēl trīs jaunus produktus – divas zobu pastas Tūja un Engure, kā arī mutes skalošanas līdzekli Bērzupe. Aprīļa beigās, maija sākumā visos veikalos un aptiekās nonāks arī saules aizsarglīdzekļi.

Dzintars pavasarī startēs ar jaunu dizainu 

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā...

"Nolēmām, ka arī eksporta tirgos vēlamies startēt ar saules aizsarglīdzekļu sēriju. Tā ir produkcija, ar kuru mēs kā Dzintars un Latvijas tauta noteikti varam lepoties eksportā. Tas būs aptieku produkts par pieņemamu cenu, ko var nopirkt jebkurā veikalā," komentē A. Udalova. Eksportā ar šiem produktiem plānots startēt Igaunijā, Ukrainā un Gruzijā.

Jūnijā patērētājiem tiks piedāvāti matu kopšanas līdzekļi, kā arī bērniem paredzēta kosmētika. Šobrīd notiek diskusija, kādus varoņus likt uz produktu iepakojumiem. Savukārt septembra beigās uzņēmums piedāvās arī sejas kopšanas līdzekļus.

Nākamajā gadā uzņēmums piedāvās vēl vienu zīmolu H.A Brieger. "Tālākais punkts, kur bija pieejams H.A. Brieger ziepju un parfimērijas fabrikas izstrādājumi, bija Čikāga. Mēs vēlamies, lai šis zīmols atgrieztos savās vēsturiskajās vietās - Čikāgā, Parīzē, Briselē un Sanktpēterburgā. Ar Dzintars es ticu, ka mēs radām jaunu nišu – dabisko masu produkciju, jo mūsu galvenais izaicinājums ir, lai produktos būtu ne mazāk kā 95% dabisko sastāvdaļu un 5% mēs atstājam zinātnei," stāsta A.Udalova.

Piemēram, Niveja krēmam atstāta līdzšinējā receptūra. Mazliet ir pamainīta produkta smarža, lai padarītu to maigāku. Arī lūpu balzamiem ir saglabāta vēsturiskā recepte. Visos pārējos produktos ir izņemti sulfāti un parabēni, bet pamatā tās ir vēsturiskās Dzintars receptūras.

Arī jaunā matu sērija būs balstīta uz Dzintars vēsturiskajām receptūrām, bet tajās nebūs silikonu, sulfātu, parabēnu. "Tā būs ļoti laba kosmētika par cenu, kuru principā tirgū neviens nepiedāvā. Ar ko mēs ceram izdzīvot šādā cenu grupā? Tas ir apjoms un mēs domājam, ka šādā veidā mēs varam pretendēt ne tikai uz NVS valstīm, bet noteikti arī uz Skandināviju un Eiropu, jo visa pasaule pārorientējas uz dabiskumu un tā ir niša, kura mums noteikti ir jāaizņem masu produkcijas tirgū. Ar ko mēs esam sliktāki ar Itāliju, Vāciju vai Franciju? Kāpēc mēs nevarētu ražot tādos apjomos? Mums ir 43 000 kvadrātmetru ražotne, mēs nevaram atļauties būt mazs uzņēmums. Mums noteikti ir ļoti daudz jāeksportē," komentē A.Udalova.

Viņa atzīst, ka Dzintars sev nes līdzi nostaļģiju un atmiņas, taču plānots uzrunāt arī jaunāku auditoriju. "Mūsu partnerim McCann lielākais izaicinājums bija izdomāt, kā uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsu klips, kurā ir Raimonda Paula 70. gadu dziesma un jauniešu performance, sāk uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsdienu jauniešiem arī ir svarīgi, vai produkts ir ražots šeit, vai ārzemēs. Es labprāt atstāšu naudu pie sevis, mājās, nevis maksāšu kādam uz ārpusi," pauž A.Udalova.

Vaicāta, vai Dzintars atsāks ražot arī dekoratīvo kosmētiku, A.Udalova atzīst, ka tas ir viņas sapnis. "Ja mēs atskatāmies vēsturē, tad Dzintars sarkanās lūpu krāsas brauca skatīties pat L'Oreal vadība, lai lūgtu atļauju tās ražot. Izrādās, ka sarkanās lūpu krāsas ar pareizo receptūru nav tik vienkārši ražot. Ir tikai dažas ražotnes pasaulē, kas to dara un pēc tam ar privātu preču zīmi tiek pārdotas privātiem zīmoliem. Dzintaram ir gan receptūra, gan iekārtas, iespējams, ka šobrīd ir jāpamaina smarža, ar ko Dzintars bija gan unikāls, gan mazliet novecojis. Manuprāt, tas vairs neuzrunā jauniešus un tās nav smaržas, kuras es pati vēlētos produktos sajust. Es ceru, ka mēs pāris gadu laikā atjaunosim arī dekoratīvās kosmētikas ražotni," atklāj A.Udalova.

"H.A. Brieger" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments", bet līdz 2021.gada janvāra sākumam - "Dzintars Production". Kompānijas pamatkapitāls ir 284 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir A.Udalova.

Latvijas amatpersonām adresētā Ukrainas galvenā rabīna Jakova Blaiha (Yaakov D. Bleich) pateicība par atbalstu Ukrainai, kurā cita starpā pieminēts arī Pjotra Avena un viņa biznesa partnera Mihaila Fridmana lēmums piešķirt vēl 150 miljonus eiro privātos līdzekļos palīdzības pasākumiem ukraiņiem, izsaukusi zibenīgu Krievijas propogandistu reakciju.

Ukrainas virsrabīns Putinu sauc par diktatoru un pateicas Latvijai par atbalstu 

Ukrainas galvenais rabīns Jakovs Blaihs (Yaakov D. Bleich) nosūtījis vēstuli Latvijas tieslietu...

Proti, Krievijas TV vadītājs Andrejs Karaulovs savā Youtube kanālā “Andreja Karaulova platfoma” norāda: “Ja Ukrainas galvenais rabīns Bleihs palīdzēs savam draugam Pjotram Avenam, tad Avens sniegs Ukrainai 150 miljonus. Bet par ko šie 150 miljoni? Avens (kādreizējais Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs – red.), kurš atbildēja par visām mūsu iekšpolitiskajām lietām, viņam jau sen ir Latvijas, NATO dalībvalsts pilsonība. Kādā veidā mūsu ministriem, kuriem ir piekļuve augstākajiem valsts noslēpumiem, bija iespēja saņemt NATO valsts pilsonību, kā tas bez pūlēm ir izdevies Pjotram Avenam? Tas gan ir, tā teikt, atsevišķs jautājums. Mums arī kādreizējais ārlietu ministrs Kozirevs (Andrejs Kozirevs – red.) jau sen dzīvo Majami, viņš jau sen zina visus kara noslēpumus. Tāpat arī Avens – viņiem ministrijas bija vienā ēkā, kā zināms. Kolēģi. Visiem viss labi, visi ar valsts noslēpumiem, naudas vairāk nekā vajag, Avens pat miljardieris. Kozirevs, es domāju, gan jau neatpaliek. Kā? Lūk, tā. Pašaik Latvija sankciju dēļ var atņemt Avenam pilsonību un lūk - samaksāšu es jums 150 miljonus, tika atstājiet man pilsonību. Tagad mēs zinām, cik maksā pilsonība Latvijā. Protams, ja šāds darījums notiks, par ko es ļoti šaubos, jo vairāk, ka tas ir ļoti apkaunojošs. Taču Avens iet uz šo kaunu un izskatās, ka ne viņš viens. Un ja viņam tas izdosies, tad visiem būs skaidrs – samaksā Ukrainai 150 miljonus, var arī mazāk, var arī vairāk un saņem pilsonību. Galvenais samaksā, jo Ukrainai taču tik ļoti ir vajadzīga nauda”.

Aizdomās par politiķu ieinteresētību investīciju strīdu izšķiršanā par labu kādai no pusē intervijā laikrakstam Diena dalās kādreizējais Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes palīgs jurists Ivars Mēkons.

Pēc ilgstošiem skandāliem esat aizgājis no darba valsts pārvaldē. Vai pareizāk jāsaka - jūs piespieda aiziet?

Valsts pārvaldē, un tieši Valsts kancelejā, strādāju 12 gadu. Pārstāvēju valsti starptautiskos investīciju strīdos. Lai gan lēmumu par aiziešanu pieņēmu brīvprātīgi, jāsaka, man bija pamatotas bažas, ka tiek veikti pasākumi, lai no manis tiktu vaļā. Sākotnēji tika meklēti oficiāli iegansti, tādus neatrada, tad sekoja netieši, bet ļoti intensīvi un skaidri mājieni no dažādām pusēm. Nekas pārsteidzošs nebija arī pielaides valsts noslēpumiem atņemšana. Tas gan nekādā veidā netraucēja man savu darbu turpināt, jo pielaide man bija 10 gadu un jāsaka, visā šajā laikā biju izskatījis labi ja kādus desmit attiecīgi klasificētus dokumentus.

Aprīļa beigās Rīgā tiks atklāts Baltijā modernākais alus muzejs Aldara alus darbnīca, kura izveidē investēti 1,5 miljoni eiro, informē Aldara pārstāvji.

Tas ir pirmais šāda veida muzejs Latvijā, kur varēs vairāk uzzināt par Latvijā un citviet pasaulē brūvēto alus šķirņu dažādību, iepazīties ar alus darīšanas noslēpumiem mūsdienās un senākā pagātnē, kā arī pašiem izmēģināt roku alus brūvēšanā un degustēšanā.

Muzejs atradīsies vienā ēkā ar Aldara vēsturisko alus darītavu Rīgā, Tvaika ielā 44, un būs izvietots trīs stāvos 800 m2 platībā. Apmeklētājiem tas būs pieejams katru dienu. Plašākai publikai Aldara alus darbnīca pirmo reizi durvis vērs 16. maijā - Muzeju naktī.

«Mēs ļoti ceram, ka alus muzeja atvēršana būs nozīmīgs solis alus kultūras attīstībā Latvijā, kā arī veicinās tūrisma attīstību Rīgā. Līdz šim vairākas alus darītavas ir uzņēmušas viesus, lai iepazīstinātu ar alus darīšanas noslēpumiem, bet šoreiz mēs ejam soli tālāk un izveidojam muzeju ar pastāvīgu ekspozīciju. Apmeklētāji varēs aplūkot dažādus vēsturiskus priekšmetus, iepazīties ar alus darīšanas pamatprincipiem un visdažādākajām alus šķirnēm, kā arī paši izmēģināt roku alus brūvēšanā,» atzīst Aldara izpilddirektors Marguss Kasteins.

62 tūkstoši kilogramu zirga gaļas Latvijā pērn tika ievesti no ārzemēm. 146 tūkstošus kilogramu ieguva pašmāju kautuvēs, nokaujot 519 zirgus. Ne viens vien gaļas produktu ražotājs apgalvo, ka mūsu zemē pircējus ar zirga gaļu drīzāk varot nobaidīt nekā ieinteresēt, tomēr šie nogalēto bērīšu kilogrami, pārstrādāti desās vai pelmeņos, tiek apēsti tepat, Latvijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Zirga gaļu Latvijā galvenokārt pārstrādā desās un pelmeņos. Akciju sabiedrība Rīgas miesnieks to izmanto auksti kūpinātās desas Itāļu salami ražošanā, stāstījusi uzņēmuma mārketinga vadītāja Juliāna Juškeviča. Receptūrā zirga gaļa tiekot izmantota kā tipiska Ziemeļitālijas salami receptes sastāvdaļa. Rīgas miesnieks iepērk Itālijā audzētus zirgus, no kuriem, kā skaidrojusi J. Juškeviča, var iegūt augstas kvalitātes gaļu.

«Zirga gaļa, kuru izmantojam pārtikā, ir audzēta analoģiski kā liellopu gaļa. Tā nav darba vai sporta zirgu gaļa,» lai nerastos pārpratumi, piebildusi uzņēmuma pārstāve. Vienā gadā Rīgas miesnieks pārstrādājot līdz desmit tonnām zirga gaļas, kas ir mazāk nekā viens procents no kopējā uzņēmuma ražošanas vajadzībām iepirktās gaļas apjoma.

Pāvilostā kopš vasaras pasta nodaļas ēka kļuvusi saulaināka vārda tiešā nozīmē, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Uz ēkas sienas uzgleznota saule, sērfošanas dēlis un jūra, kā arī mudinājums popularizēt Pāvilostu sociālajos tīklos: «Kā mēs te sakām: Kāp uz dēļ`, knips nost, haštag klāt un instagram iekšā!»

Laikraksts sazinājies ar Latvijas Pasta pārstāvjiem un noskaidrojis, ka šis ir nebijis notikums. «Latvijas Pasta Pāvilostas nodaļa ir pirmā no uzņēmuma pasta nodaļām, kuras vizuālais veidols izstrādāts atšķirīgi no tradicionālajām un balstīts uz tās atrašanās vietas un tai raksturīgo aktivitāšu specifiku – šajā gadījumā vasaras un sērferu galvaspilsētas statusu,» laikrakstam norādījusi Latvijas Pasta ārējo komunikāciju vadītāja Gundega Vārpa.

LASI ARĪ:

Kļūt par veģetārieti zirga gaļas dēļ nav vērts. Zirgs kā lopiņš ēd tikai veģetāru uzturu, to pārstrādā ar baktēriju palīdzību, līdz ar to tieši zirga gaļa ir ražota no viskvalitatīvākās izejvielas, skaidro Latvijas Ārstu biedrības prezidents un ārsts Pēteris Apinis

Visiem pārējiem lopiņiem tiek vairāk vai mazāk papilduzturs, sākot no sojas izstrādājumiem, zivju un gaļas miltiem un tā, ko Latvijas likumdošana dēvē par uzturbagātinātājiem, tā viņš.

Apinis norāda, ka kolēģi no Dānijas un Zviedrijas esot stāstījuši, ka cilvēki Skandināvijā izvairoties no dažādu «burgeru ēstūžiem», jo, viņuprāt, šo iestāžu produktos zirga gaļas esot visvairāk. «Tirdzniecības tīkls Rimi aizliedzis Latvijas uzņēmumu gaļas produktus, it kā desām būtu piemalti troļļu nagi un bārdas,» saka Apinis, runājot par to, ka arī Latvijas ļaudis ar neticību skatās uz desām un kotletēm, kur varot būt iestrādāta zirgu gaļa, kas nu būšot ļoti kaitīga veselībai.

Latvijas un Igaunijas robežas abās pusēs Valkā un Valgā 9. un 10.maijā norisināsies 13.Lielais labdarības robežtirgus, informē Valkas novada domes pārstāve Zane Brūvere.

9.maijā notiks pērn aizsāktā tradīcija - konkurss gaļas ražotājiem jeb 2.Starptautiskais gaļas un desu festivāls, kurā aicināti piedalīties hobijkulināri, mājražotāji un uzņēmēji , kas ražo gaļas izstrādājumus. Desu, gaļas izstrādājumu un žāvējumu kvalitāti vērtēs starptautiska žūrija.

10.maijā pirmo reizi tiks rīkots gaļas grilēšanas konkurss, kurā individuālie dalībnieki vai komandas varēs parādīt savas prasmes gaļas marinēšanā un cepšanā. Būs iespēja marinēt gaļu uz vietas, kā arī pārsteigt žūriju un robežtirgus apmeklētājus ar mājās marinētu gaļu. Konkursa dalībnieki tiks vērtēti, labākie - apbalvoti.

Jau tradicionāli Robežtirgus ideja un mērķis ir labdarība un tirgū iegūtie līdzekļi par tirdzniecības vietu nomu un loteriju tiek atvēlēti kādam konkrētam mērķim. Pērn Robežtirgus organizētāji vienojās ieņēmumus ieguldīt šūpoļu uzstādīšanā uz Valkas - Valgas robežas. Šūpojoties būtu iespēja vienā mirklī pabūt abās valstīs. Šogad mērķis paliks nemainīgs - tirgū ievāktie līdzekļi tiks novirzīti unikālajām šūpolēm, kuras tiks uzstādītas reizē ar Valkas - Valgas centra pārbūves projekta īstenošanu.

Slimo liellopu gaļa no Polijas nav nonākusi apritē, informē Lido Kvalitātes vadības un produktu attīstības daļas vadītāja Gunita Daine.

«Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka neliels daudzums saņemtās Polijas piegādātāja liellopu gaļas ir jāiznīcina un jānovērš riski tās izplatībai, kopumā tie ir 27 kg liellopu gaļas. Augsta izsekojamības sistēma uzņēmumā ļāva nekavējoties konstatēt, ka 9 kg gaļas atrodas Lido noliktavās un nav sākta šīs izejvielas izmantošana, savukārt 18 kg izmantoti desu produkcijas ražošanā, bet nekas no minētā gaļas apjoma nav nonācis apritē. Minētais gaļas daudzums pašlaik atrodas Lido noliktavās un sadarbībā ar PVD gaļa tiks iznīcināta atbilstoši pārtikas drošuma un higiēnas prasībām, lai novērstu jebkādus riskus par tās tālāko izplatību. Ņemot vērā, ka kvalitāte un drošība ir Lido darbības prioritāte, uzņēmuma iekšējā kvalitātes kontroles sistēma ļāva nekavējoties rīkoties un savlaicīgi novērst jebkādu apdraudējumu sabiedrībai,» skaidro G. Daine.

Lai arī SIA New Rosme veic izmaiņas veļas kolekcijās, orientējot tās uz Rietumvalstu picējām, šogad uzņēmums plāno palielināt eksporta apjomus uz Krieviju, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā SIA New Rosme eksports uz Krieviju veidoja tikai 8% no uzņēmuma apgrozījuma, kas bija viszemākais eksporta apjoms uz šo valsti uzņēmuma darbības vēsturē. Lai arī šogad eksports uz Krieviju varētu sasniegt 15%, produkcijas realizācijas apjomi uz kaimiņvalsti ne tuvu nav tādi kā pirmskrīzes laikā.

2016. gads SIA New Rosme bija visnotaļ aktīvs un izaicinošs, uzņēmums turpināja noieta tirgus restruktizāciju, veica izmaiņas kolekcijās, vairāk orientējot tās uz Rietumvalstu pircējām, stāsta SIA New Rosme vadītājs Edgars Štelmahers, uzsverot, ka no produkta idejas līdz tā nokļūšanai veikalu plauktos paiet 1,5–2 gadi. «2017. gada finansiālās darbības rezultāti liecina, ka esam strādājuši pareizajā virzienā – pieaug gan pārdošanas apjomi, gan rentabilitātes rādītāji. Veļas ražošanas bizness no citiem atšķiras ar to, ka produkta izstrādes cikls ir ļoti garš. Tā nav desu ražošana, kad, reaģējot uz tirgus pieprasījumu, var piešaut klāt ķiplokus un salīdzinoši ātri sākt ražot desu ar ķiplokiem. Ir nepieciešama tirgus izpēte, materiālu piegādātāju atrašana, konstrukciju izstrāde un notestēšana, pilnas izmēru skalas izveidošana, ražošana, dalība izstādēs, piegādes mārketinga u.c. aktivitātes. Arī klienta pusē šis cikls ir ļoti garš, piemēram, ja mēs braucam šajā pavasarī prezentēt jaunās kolekcijas, tad pirmos pasūtījumus varam sagaidīt tikai nākamā gada sākumā,» apakšveļas ražošanas biznesa specifiku raksturo E. Štelmahers. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija aptuveni 5,2 milj. eiro. Tas bija 2015. gada līmenī, bet uzņēmums ir būtiski samazinājus zaudējums. E. Štelmahers prognozē, ka 2017. gadā SIA New Rosme apgrozījums pieaugs par 5–10% un pēc ilgāka laika tiks gūta peļņa.

«Ar budžetu ir tā, kā ar desu taisīšanas procesu, kas cilvēkiem nav jāredz. Kad desa būs gatava, mēs to labprāt parādīsim.» Tik neveikli Latvijas televīzijas intervijā izteicās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Vēl jo neveiklāk tas ir tādēļ, ka oriģinālais citāts par to, ka cilvēkiem nav jāredz desu taisīšana un politika, pieder Vācijas impērijas jeb Otrā reiha kancleram Oto fon Bismarkam, kurš nebija nekāds demokrātisko vērtību aizstāvis, kuru piedienētu citēt XXI gadsimta Eiropas valsts vadītājam. Var pieņemt, ka K. Kariņš bija domājis, ka nav ko pāragri tracināt cilvēkus, kamēr gala lēmums nav pieņemts.

Taču šāda paternālistiska pieeja nav savienojama ar pilsonisku sabiedrību. Ierobežoto resursu apstākļos, kad nozaru ministriju pieprasījumi vairākkārt pārsniedz budžeta iespējas un neviens nesaņems tik daudz, cik prasījis, sabiedrībai ir svarīgi zināt ne tikai to, kam ierobežotais finansējums piešķirts, bet arī to, pēc kādiem kritērijiem tas noticis. Tieši tur arī slēpjas āķis. Jo izskatās, ka budžeta sadale būs viena liela dīlošana starp partiju, nevis valsts interesēm. Budžeta prioritātes būtu nosakāmas saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam un citiem konceptuāliem politikas plānošanas dokumentiem. Taču katrai partijai ir savi jājamzirdziņi, savi solījumi vēlētājiem, un sāksies parastā tirgošanās – ja es jums iedošu tam un tam, tu mums iedosi atkal šitam. Un visi laimīgi. Vai tas atbilst valsts un kopējām sabiedrības interesēm, nav tik svarīgi, galvenais, lai budžeta sadales procesā kāda partija nav lielāka ieguvēja par pārējām un nesapelna pārāk daudz bonusa punktu vēlētāju acīs.

Pēdējos desmit gados lielāko banku trijnieks ir mainījies, taču lielākās bankas godu stabili šajā laikā saglabājusi a/s Swedbank

Tā spējusi izkuģot caur pārmaiņu vējiem finanšu sektorā. Krīzes laikā bankai nācās saskarties ar ievērojamu zaudēto kredītu apmēru un atvēlēt aizvien lielākus līdzekļus dažādu regulatoru prasību īstenošanai, taču kredītiestāde spējusi tikt ar tiem galā un patlaban ir lielākā banka Latvijā gan aktīvu, gan klientu, gan peļņas ziņā.

A/s Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis banku vada no Saules akmens visaugstākā punkta – ērta biroja ar fantastisku panorāmu ēkas 24. stāvā. Lai nezaudētu formu, viņš apgūst cīņas sporta veidu džiu džitsu (jiu jitsu), spēlējas ar akcijām pasaules fondu tirgos un nākamajā vasarā plāno braukt uz darbu ar velosipēdu.

Nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par slimu liellopu gaļu, kas nonākusi ēdināšanās uzņēmumos, kā arī par «I Love Eco» medus neatbilstību kvalitātes standartiem. Vai šie un līdzīgi gadījumi signalizē par zemu pārtikas kvalitāti Latvijā, vai tieši pretēji – par sekmīgu uzraugošo iestāžu darbu un problēmu novēršanu?

Savā viedoklī skaidrošu, kurās jomās visbiežāk tiek atklāti pārkāpumi un kā patērētājiem pasargāt sevi pašiem, zinot pazīmes, pēc kurām atšķirt bojātu preci no labas.

Biežākie pārkāpumi ar derīguma termiņiem

Biežākie pārkāpumi tiek novēroti tādu produktu tirdzniecībā, kuriem ir salīdzinoši īss derīguma termiņš. Ēdināšanas nozarē nepieciešams ne tikai ievērot produktu derīguma termiņus, bet arī uzglabāšanas nosacījumus un higiēnas pasākumus. Ja kādā no šīm jomām notiek pārkāpumi, tas var novest pie nepatīkamām sekām – gan patērētājiem, kas izpaudīsies kā dažādas saslimšanas, gan pašiem uzņēmējiem, kas izpaudīsies kā atbildība par pārkāpumu. Tieši ēdināšanas nozare ir tā, kurā novērojami visbiežākie pārkāpumi, īpaši izglītības iestādēs un sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumos – domāju, ka ikviens ir dzirdējis par salmonelozes uzliesmojumiem izglītības iestādēs, kur saslimuši vairāki bērni.

Rēzeknes gaļas kombināts pēc divām nedēļām sāks ražot zirgu gaļas desu.

To Db pauda Rēzeknes gaļas kombināta līdzīpašnieks Guntis Piteronoks. «Ņemot vērā sacelto ažiotāžu un to, ka zirga gaļa ir ekoloģiskāka, nekā citas, nekas cits mums neatliek, kā sākt zirgu gaļas desu,» teica uzņēmējs, piebilstot, ka arī mediji aktīvi palīdz attīstīt uzņēmējdarbību.

Jau ziņots, ka Lietuvas Pārtikas un Veterinārais dienests (PVD) konstatējis zirga gaļu arī Rēzeknes gaļas kombināta ražotājā produkcijā, un saskaņā ar šo atzinumu uzņēmuma ražojumus, kuras sastāvā minēta «liellopa gaļa», no tirdzniecības visās Baltijas valstīs izņēmis veikalu tīkls Rimi, tikmēr Latvijas PVD norāda, ka nav informēts par zirga gaļas klātesamību uzņēmuma ražojumos.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Kūpinātas strausa gaļas desiņas un gliemežu delikateses – tāda ir jaunā Latvijas garša, kas dzimst Kuldīgas novadā.

Apvienojot strausu fermas, gliemežu audzētavas un gaļas pārstrādes īpašnieku potenciālu, Kurzemes biznesa inkubatorā izveidots uzņēmums, kas ap pērnajiem Ziemassvētkiem Kalnciema tirgū nogādāja pirmo kopīgi izstrādāto un par labu atzīto produktu – strausa gaļas desiņas. Īsā laikā pieprasījums tā audzis, ka idejas autore Agnese Buka nolēmusi atstāt algotu darbu un pievērsties tikai «jaunas Latvijas garšas» veidošanai, kā viņa pati apzīmē biznesa ideju. Pavisam drīz strausa gaļas produktu klāstu papildinās gliemežu delikateses un eksotika kļūšot par jauno Latvijas tradīciju, uz gardēžu mērķauditoriju tēmē kuldīdznieki. «Patiess stāsts un aicinājums baudīt,» savu koncepciju atklāj SIA Alias products pārstāvētā zīmola Baudi! idejas autore A.Buka. Gastronomiskais tūrisms, viņasprāt, varētu būt viens no lielākajiem tūristu magnētiem.