Jaunākais izdevums

Pirmo 37 tūkstošu uzņēmumu, kuri iesnieguši savus pārskatus par saimniecisko darbību 2013.gadā, kopējais apgrozījums bijis 9,92 miljardi eiro, bet vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu – 264 tūkstoši eiro, liecina Lursoft apkopotie dati.

Salīdzinot šos datus ar 2012.gada rādītājiem, ir redzams uzlabojums, jo, pēc Lursoft aprēķiniem, aizpagājušajā gadā pirmie iesniegtie gada pārskati uzrādījuši 231 tūkstoša eiro lielu apgrozījumu uz vienu uzņēmumu, kas laika gaitā, pārskatus iesniedzot arī lielajiem uzņēmumiem, pieaudzis līdz 575 tūkstošiem eiro.

Lursoft eksperti pozitīvi vērtē faktu, ka pēc krīzes gadiem, kad uzņēmumi strādājuši ar zaudējumiem, pēdējos trīs gados tie atkal uzrādījuši peļņu. Turpinot iepriekšējā gada tendenci, 2013.gadā vidējā peļņa uz vienu uzņēmumu bijusi 13,7 tūkstoši eiro, kas ir par 0,85 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2011.gadā, savukārt peļņa pēc nodokļiem pērn uzrādījusi vienu no pēdējā gada augstākajiem rādītājiem, sasniedzot 11,4 tūkstošus eiro uz vienu uzņēmumu.

Aprēķinot uzņēmumu, kuri iesnieguši savus gada pārskatus par 2013.gadu, vidējo rentabilitāti, redzams, ka pērn tā bijusi teju divas reizes augstāka nekā 2012.gadā.

Kā norāda Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis, pašreizējie dati parāda fantastisku ainu, jo uzņēmumu vidējā rentabilitāte ievērojami lielāka nekā vidēji 2012.gadā, piebilstot, ka par krīzes pārvarēšanu varēšot runāt tikai tad, kad visi uzņēmumu rādītāji atgriezīšoties pirmskrīzes līmenī, tostarp gan neto apgrozījums un tīrā peļņa, gan parādsaistības un nodarbināto skaits.

Lursoft aprēķinātie dati rāda, ka aizvadītajā gadā uzņēmuma vidējā rentabilitāte bijusi 5,2, kamēr iepriekšējos divos gados tā nemaz nav pārsniegusi 3 atzīmi. Lai arī pašreiz uzrādītā vidējā rentabilitāte uzrāda ievērojami strauju pieaugumu, tā vēl nespēj sacensties ar pirmskrīzes gadiem, kad uzņēmuma vidējā rentabilitāte pārsniedza 6.

Patlaban Lursoft apkopojis datus par aptuveni 40% uzņēmumu, kuri ik gadu iesniedz savus finanšu pārskatus, tādēļ, tuvojoties pārskatu iesniegšanas beigu termiņam, minētie rādītāji mainīsies

Gada pārskatu likuma 66.pantā noteikts, ka uzņēmumiem ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz gada pārskats. Izņēmums ir uzņēmumi, kuru bilances kopsumma pārsniedz 1,4 miljonus eiro, neto apgrozījums 3,4 miljonus eiro, bet vidējais darbinieku skaits pārskata gadā bijis vismaz 250 (jāpārsniedz vismaz divus no šiem kritērijiem), kā arī uzņēmumi, kas ir koncerna mātes sabiedrības, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu. Šiem uzņēmumiem pārskati par finanšu gadu jāiesniedz ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, proti, līdz 31.jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta ar foto - TOP 500: Uz priekšu ar nospiestām bremzēm

Uldis Andersons, 03.11.2014

No kreisās: VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Uģis Magonis, AS Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis, SIA Douglas Latvia valdes priekšsēdētāja Dita Dricka, SIA Uralchem Trading vadītājs Valentīns Lavrentjevs, AS Valmieras stikla šķiedra prezidents Andris Oskars Brutāns, AS Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, AS Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latgales uzņēmumu apgrozījums aug

Žanete Hāka, 30.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2011.gada, kad Latgales reģiona uzņēmumi kopumā apgrozīja 1,675 miljardus eiro, 2013.gadā kopējais apgrozījums palielinājies par 12,48%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā pozitīvu uzrāvienu piedzīvojuši reģiona lielākie uzņēmumi, tāpat arī reģiona uzņēmējdarbības videi piepulcējies ievērojams skaits jauno uzņēmumu, kuri vēl tikai meklē savu attīstības virzienu un noieta tirgus.

Kamēr Latgales uzņēmumu kopējais apgrozījums uzrāda samērā stabilu pieaugumu, pretēja situācija vērojama, aplūkojot uzņēmumu kopējo peļņu/ zaudējumus. Īpaši veiksmīgs reģiona uzņēmumiem bijis 2012.gads, kad to kopējā peļņa palielinājusies par 57,22%, sasniedzot 66,029 miljonus eiro. Tiesa gan, pēc veiksmīgā 2012.gada kāpuma sekojis tikpat straujš kritums pērn, kad Latgales uzņēmumi kopumā guvuši 27,988 miljonu eiro lielus zaudējumus. Tiesa gan, lielāko daļu no reģiona uzņēmuma zaudējumu kopapjoma veido SIA LatRosTrans, kas 2013.gadu, neskatoties uz bruto peļņu, noslēdzis ar 59,465 miljonu eiro zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas. Kā skaidro uzņēmuma vadība, zaudējumu rašanos ietekmējis viens no nozīmīgākajiem uzņēmuma vadības lēmumiem, kura rezultātā tika atzīti ievērojami zaudējumi no vērtības samazinājuma atbilstoši uzņēmuma grāmatvedības politikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija

Uldis Andersons, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savu iepriekšējā ceturkšņa finansiālo veikumu šonedēļ informēja pasaules interneta tehnoloģiju grandi. Kopumā to sniegumu par vāju uzskatīt nevar, lai gan akciju mijēju reakcija šoreiz nebija tā pati optimistiskākā.

Daudzi noraizējušies par to, cik ļoti ekonomiku daudzviet smacēs pandēmijas uzplūdi un ar tiem saistītie arvien jaunie stingrie ierobežojumi.

Ja mēra tehnoloģiju līderu miljardus, tad kopaina ir visai iespaidīga. Piemēram, “Amazon.com” iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumi sasnieguši 96,15 miljardus ASV dolārus, kas šim uzņēmumam šādā periodā ir jauns rekords. Tas ir arī gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopumā šādi dati uzskatāmi atklāj, ka dauzi pasaulē pandēmijas laikā turpinājuši aktīvi iepirkties internetā. Kompānijas ceturkšņa peļņa savukārt sasniegusi 6,3 miljardus ASV dolārus, kas ir trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Rīgas uzņēmumiem sliktāki finanšu rezultāti nekā pārējo reģionu kompānijām

Žanete Hāka, 10.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas un Pierīgas uzņēmumu vidējais apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā bijis zemāks nekā valstī vidēji, liecina Lursoft dati.

Piemēram, 2011.gadā, kad valstī viens uzņēmums apgrozījis vidēji 24,799 tūkstošus eiro, Rīgas un Pierīgas uzņēmumu apgrozījums bijis par 17,17% zemāks. Šāda tendence saglabājusies arī 2012. un 2013.gadā, tiesa gan, ar katru gadu valsts vidējā rādītāja pārsvars pār Rīgas un tās apkārtnes uzņēmumiem sarucis. Aizvadītajā gadā viens Rīgas un Pierīgas reģionā strādājošs uzņēmums apgrozījis vidēji 22,767 tūkstošus, kamēr valstī viens uzņēmums strādājis ar vidēji 26,221 tūkstoša eiro apgrozījumu.

Rīga un Pierīga jau tradicionāli pulcē valsts lielākos uzņēmumus, kas uzskatāmi atspoguļojas arī reģiona uzņēmumu kopējā apgrozījuma rādītājā. Analizējot Rīgas un Pierīgas uzņēmumu kopējo apgrozījumu pēdējo trīs gadu laikā, redzams, ka kopš 2011.gada reģiona uzņēmumu apgrozījums audzis par 13,38%, palielinoties no 36,761 miljarda eiro 2011.gadā līdz 41,681 miljardam eiro pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Kara draudi finanšu tirgu no sliedēm neizsit; sarūk pat naftas cena

Jānis Šķupelis, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus no ierindas šobrīd, šķiet, nevar izsist nekas. Kopš gada sākuma ASV akciju cena palielinājusies jau gandrīz par 2%.

Tāpat jau tuvāko dienu jautājums var būt tas, ka ASV Dow Jones Industrial Average akciju indekss tirdzniecības sesiju pirmo reizi vēsturē noslēdz virs 29 tūkst. punktu atzīmes (un tad aiz kalniem vairs nav arī 30 tūkst. punkti). Jau pagājušonedēļ šim indikatoram izdevās paviesoties virs šī līmeņa. Tiesa gan, tirdzniecības sesiju tas tomēr noslēdza zem tā.

Pagaidām izskatās, ka akciju tirgū cenu pieaugumu, kas pagājušogad bija gandrīz 30% apmērā (ja runā par ASV akcijām), nav spējusi stādināt pat lielāka jauna atklāta kara iespējamība Tuvajos Austrumos. Irānas līdzšinējā atbilde ASV ģenerāļa nogalināšanai tiek vērtēta kā ierobežota. Pagaidām ticamāka izskatās konflikta deeskalācija, lai gan sagaidāms, ka šī spriedze turpinās uzturēt lielāku neskaidrību arī finanšu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pelnošākie grāmatizdevēji Latvijā TOP5

Zane Atlāce - Bistere, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no grāmatizdevniecības nozares kopējā apgrozījuma, kas pēdējos gados saglabājies bez būtiskām izmaiņām, nozares uzņēmumu kopējā peļņa pērn varētu būt piedzīvojusi būtisku kritumu - 2017.gadā tā samazinājusies līdz 180,61 tūkst.eiro, liecina Lursoft pētījums.

Grāmatizdevniecības nozarē vietu raduši 156 uzņēmumi, no tiem 8 reģistrēti aizvadītajā gadā. Nozarē reģistrēto uzņēmumu vidējais vecums sasniedzis 13 gadus un patlaban sekmīgi darbu turpina arī vairāki 1991.gadā reģistrēti grāmatizdevēji.

Pelnošāko Latvijas grāmatizdevēju TOP5 skatiet galerijā!

Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati liecina, ka izdevējdarbībā dominē izteikti nozares līderi – 2017.gadā 44% no Latvijas kopējās grāmatu tirāžas veido SIA Apgāds Zvaigzne ABC, AS Latvijas Mediji un SIA Jumava izdevumi. Apgāds Zvaigzne ABC 2017. gadā izdevis 364 grāmatas, kuru tirāža sasniedz 28% no kopējās grāmatu tirāžas.

Latvijas Mediji izdevuši 95 grāmatas, kuru tirāža veido 12% no kopējās tirāžas, bet Jumava – 147 grāmatas, kuru tirāža sastāda 4% no kopējās tirāžas, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati par izdevējdarbību Latvijā.Salīdzinājumā ar pēdējiem pieciem gadiem, grāmatu skaits ir gandrīz nemainīgs, taču grāmatu tirāža aizvien turpina samazināties. 2017. gadā izdotas 2 185 grāmatas, neskaitot krāsojamās grāmatas bērniem, bet grāmatu tirāža, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājusies par 11%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dienas tēma: Rentabilitātes rats iegriežas

U. Andersons, S. Igaune, E. Mudulis, M. Ķirsons, R. Bahšteins, E. Pankovska, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2/3 no lielākajiem Latvijas TOP 100 uzņēmumiem pērn palielinājuši savu rentabilitāti, lai gan kopējais 106 tūkst. apskatīto uzņēmumu apgrozījums ir samazinājies; peļņa ir augusi

Tā liecina DB apsekojums pēc Lursoft datiem, no kā var secināt, ka uzņēmumi pārskata izmaksas un domā par efektivitāti. Runājot par to, ko darīt uzņēmumam, lai paaugstinātu rentabilitāti, nodokļu eksperts Mārtiņš Vanags DB norāda, ka tas ir ļoti individuāls jautājums un atkarīgs no nozares. «Pēc manām domām, pats galvenais ir strādāt vēl efektīvāk un ar lielāku ražību. Citādi augstu rentabilitāti nav iespējams saglabāt. Protams, ja tas vienīgi nav ļoti inovatīvs uzņēmums,» novērojis M. Vanags. Jautāts, kādas ir tās kļūdas, ko pieļauj uzņēmumi, mēģinot celt rentabilitāti, viņš min ietaupījumu nākotnes investīciju jomā vai apgrozījuma nepalielināšanu. Īstermiņā tas varētu dot rezultātus, bet galu galā uzņēmums saēdīs sevi pats no iekšpuses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Zemgalē savu uzvaras gājienu turpina mazkapitāla SIA

Žanete Hāka, 20.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Zemgalē savu uzvaras gājienu aizvien turpina mazkapitāla SIA, jo kopš 2010. gada maija, kad tiek piedāvāta šāda iespēja, reģionā reģistrēta jau 2841 SIA ar samazinātu pamatkapitālu, liecina Lursoft apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā Zemgale straujāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugumu piedzīvojusi 2011. gadā, kad reģionā reģistrēti 1162 jauni uzņēmumi. Piedevām šajā gadā arī zemāko punktu piedzīvojis likvidēto uzņēmumu skaits.

2011. gadā, ņemot vērā jaunreģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaitu, reģiona uzņēmēju pulks paplašinājies par 815 komersantiem, kas ir vērā ņemams pieaugums pēc 2010. gada, kad Zemgales uzņēmumu skaits audzis vien par 371. Gan 2012., gan 2013. gadā reģionā bijusi vērojama stabilitāte, uzņēmēju skaitam attiecīgi katru gadu palielinoties par 600 uzņēmumiem, savukārt šogad, visticamāk, līdzšinējās tendences strauji mainīsies, jo līdz 1. oktobrim reģionā likvidēts jau 521 uzņēmums, kas ir augstākais rādītājs visā apskatītajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākie uzņēmumi šomēnes sākuši publicēt to, kā tiem iepriekšējā ceturksnī klājies ar to finansēm.

Šobrīd analītiķi vidēji sagaida, ka ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa 2020. gada ceturtajā ceturksnī gada skatījumā būs samazinājusies par 8,8%, liecina "FactSet" apkopotās aplēses. Ja tas piepildīsies, tad tas būtu trešais straujākais to peļņas kritums kopš 2009. gada trešā ceturkšņa. Tāpat tas nozīmētu, ka pasaules lielāko uzņēmumu kopējā peļņa sarūk jau četrus ceturkšņus pēc kārtas. Jāteic gan, ka, laikam ejot, Volstrītas pieņēmumi kļuvuši optimistiskāki. Piemēram, septembra beigās tika lēsts, ka ASV nozīmīgāko publiski kotēto kompāniju peļņa gada skatījumā būs sarukusi vairāk – teju par 13%.

Turklāt liela daļa uzņēmumu, kas janvārī jau ir paspējuši paziņot par savu iepriekšējā atskaites perioda sniegumu, visai pamatīgi pārspējuši ekspertu pirms tam izteiktās aplēses. "Bloomberg" rēķina – ja kompānijas turpina šādā garā to darīt, tad gada skatījumā ceturtajā ceturksnī var pat tikt fiksēts peļņas pieaugums nevis kritums. Pamatā tiek norādīts, ka daudzas lielās kompānijas visai strauji samazinājušas izmaksas un lielā daļā gadījumu spējušas pārslēgties uz dzīvi tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn uzņēmumu peļņa pēc nodokļiem pirmo reizi Latvijas vēsturē pārsniegusi 2,5 miljardus eiro, kas salīdzinājumā aizpērno gadu ir par 0.56 miljardiem eiro jeb 32 % vairāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina SIA Lursoft dati. «Lai arī vēl visi lielie uzņēmumi nav iesnieguši 2017. gada finanšu pārskatus un kopējie skaitļi vēl var mainīties, tomēr jau pašlaik 103 333 uzņēmumu (neskaitot banku un apdrošinātāju) gada pārskatos kopējā peļņa pēc nodokļiem pārsniegusi 2,51 miljardu eiro, kas ir vairāk nekā jebkad Latvijas vēsturē, jo līdzšinējais tīrās peļņas rekords 2,31 miljards eiro, kas tika sasniegts 2007. Gadā, nu ir pārspēts,» skaidro SIA Lursoft pētnieks Ainars Brūvelis.

Viņš atgādina, ka krīzes rezultātā 2009. un 2010.gadā kopējā uzņēmumu pelņa bija ar mīnusa zīmi – attiecīgi 1,40 miljardu eiro un 294,2 milj. eiro apmērā, savukārt viena miljarda eiro slieksnis pārkāpts 2005, 2006. un 2007. gadā un pēc tam tikai 2013. gadā. Faktiski 2017. gads ir pirmais, kurā uzņēmumu kopējā peļņa ir sasniegusi un pat pārsniegusi 2007. gada iespēto. «Recesijas dēļ kopējais tīrās pelņas apmērs kritās un Latvijas uzņēmumi spēja sasniegt iepriekšējo līmeni tikai pēc deviņiem gadiem,» uzsver A. Brūvelis. Viņš atzīst, ka kopējās peļņas pieaugums situācijā, kad Latvijā sarūk gan kopējais iedzīvotāju, gan arī uzņēmumu skaits ir priecīga ziņa. «Tas nozīmē, ka uzņēmumi ir spējuši sekmīgi strādāt, jo galu galā uzņēmumus jau dibina, lai gūtu peļņu, kuru, protams, katrs var izmantot dažādi – vieni to izmanto pašu patēriņam, citi investē jaunu biznesa projektu un ieceru īstenošanā, vēl citi reinvestē peļņu esošā biznesa izaugsmē,» tā A. Brūvelis. Viņš gan norāda, ka pērnais gads ir pēdējais, kad uzņēmumi strādāja pēc iepriekšējā uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma normām, jo kopš 2018. gada ir jauns peļņas nodokļa likums, kurš šo nodokli paredz maksāt tad, kad peļņa tiek sadalīta dividendēs vai arī veikti darījumi, kurus pielīdzina dividenžu saņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā tika spriests, ka Rietumvalstu lielāko kompāniju peļņas pieaugums bremzēsies. Tiesa gan, laikam ejot, šīs prognozes kļuvušas arvien drūmākas.

Vēl janvārī vidēji tika lēsts, ka šā gada ASV Standard & Poor’s 500 aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa pieaugs aptuveni par 6%. Šobrīd šī prognoze apcirpta līdz 1,5%, liecina FactSet apkopotie dati. Tas, ja salīdzina ar pagājušā gada 24% pieaugumu, izskatās maz. Turklāt vairāki Volstrītas tendenču pētnieki pat gaida, ka šā gada skatījumā lielo ASV publiski kotēto uzņēmumu nopelnītais varētu samazināties. Vidēji tiek gaidīts, ka jau trešajā ceturksnī ASV kompāniju peļņa gada skatījumā varētu sarukt par 3,2%. Savukārt ceturtajā ceturksnī tā atkal pieaugšot par nepilniem 4% (tas gan var būt pārlieku optimistiski). Daudz kas gan būs atkarīgs no tālākiem notikumiem, piemēram, kādi pavērsieni būs tirdzniecības karos. Tāpat kompāniju izmaksas un tādējādi bieži vien arī peļņu deldējusi augošā izejvielu, darbaspēka un ASV dolāra cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus ASV peļņa augšot par piekto daļu; Eiropā izaugsme tiek lēsta vairāk nekā divas reizes lēzenāka.

Lielās Rietumvalstu publiski kotētās kompānijas nupat sākušas publicēt savus iepriekšējā ceturkšņa finanšu rezultātus. Vismaz pašlaik tirgus dalībnieku noskaņojums attiecībā uz kārtējo peļņas atskaišu paziņošanas sezonu ir visai pozitīvs. Šobrīd tiek lēsts, ka, piemēram, ASV Standard & Poor’s 500 uzņēmumu otrā ceturkšņa peļņas pieaugums būs mazāk straujš nekā pirmajā ceturksnī. Šajā pašā laikā nopelnītā palielināšanās tempi tāpat, visticamāk, būs visai iespaidīgi.

Thomson Reuters analītiķu aptaujas rezultāti liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī ASV lielāko uzņēmumu peļņa gada skatījumā būs augusi par 20,7% (un ieņēmumi – par 8,7%). Tas būtu mazāk nekā šā gada pirmā ceturkšņa pieaugums par 26,6%. Ja šādi paredzējumi piepildās, tad tas būtu otrs straujākais ASV uzņēmumu peļņas pieaugums septiņu gadu laikā (aiz izcilā pirmā ceturkšņa snieguma). Turklāt jāņem vērā, ka parasti analītiķu paredzējumi mēdz būt visai piezemēti un reālie uzņēmumu rezultāti pēdējo gadu laikā krietni pārsniedz ekspertu pirms tam izteiktās aplēses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kurzemē bizness atgūstas

Žanete Hāka, 09.10.2014

1. Tolmets

Nozare: Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus
Apgrozījums 2013.gadā, miljonos eiro: 148,54
Izmaiņas pret 2012.gadu, %: -11,44

Foto: liepajniekiem.lv

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc piedzīvotās krīzes pēdējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaits Kurzemē atkal ir pieaudzis un, lai arī kopš 2011.gada tas uzrādījis nelielas svārstības, kopējā tendence liecina, ka ik gadu Kurzemes reģionā tiek reģistrēti aptuveni 1100 jauni uzņēmumi, un 58,84% no visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti kopš 2010.gada, ir mazkapitāla SIA, liecina Lursoft dati.

Ik gadu Kurzemē tiek likvidēti vairāki simti uzņēmumu, līdz ar to kopējais uzņēmumu skaita pieaugums nav mērāms ar četrciparu skaitli. Ņemot vērā likvidēto uzņēmumu skaitu, kam pēdējos gados ir bijusi tendence samazināties, redzams, ka ik gadu reģiona uzņēmēju pulks kļūst kuplāks par aptuveni 600 jauniem komersantiem. 2014.gadā, visticamāk, līdzšinējā dinamikā būs vērojamas izmaiņas, jo gada pirmajos astoņos mēnešos likvidēts jau 421 uzņēmums un to skaits atlikušajos mēnešos vēl turpinās pieaugt, noteikti pārsniedzot 2013.gada rādītāju.

nteresi par uzņēmējdarbības attīstīšanu Kurzemē izrādījuši arī ārvalstnieki. No Kipras šogad Kurzemes uzņēmumu pamatkapitālā ieguldīti jau 1,33 miljoni eiro, savukārt pērn no attiecīgās valsts Kurzemes uzņēmumu kapitālā investēti nepilni 7 miljoni eiro. Llielākās tiešās investīcijas no Kipras šogad ieguldītas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA GI Termināls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šodienu lielākajās tirdzniecības vietās ir nonācis Dienas Bizness izdotais žurnāls Miljonārs. Žurnāla Miljonārs autors ir Lato Lapsa, kas sadarbībā ar Lursoft ir paveicis šo darbu.

Šogad reizē ar tradicionālo miljonāru sarakstu tiek publicēts arī patiesā labuma guvēju simtnieks, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.

Publicējam ieskatam dažus no 100 lielākajiem patiesā labuma guvējiem:

- Artūrs Altbergs, uzņēmumu kopējā peļņa 24 680 645 EUR,

- Ernests Bernis, uzņēmumu kopējā peļņa 38 023 084 EUR,

- Edgars Dupats, uzņēmumu kopējā peļņa 33 693 424 EUR,

- Andris Kozlovskis, uzņēmumu kopējā peļņa 61 044 096 EUR,

- Vilis Dambiņš, uzņēmumu kopējā peļņa 24 950 742 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik augstu var kāpt akciju tirgi

Ingus Grasis, SEB bankas Private Banking pārvaldes investīciju stratēģis, 27.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gazele: Trijos gados auguši pieckārt

Daiga Kiopa, SIA Lursoft IT valdes locekle, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi, kuri, iespējams, sākuši darbību vien pirms pāris gadiem, nereti kļūst par uzlecošajām zvaigznēm, strauji ielaužoties tirgū un gadu no gada ievērojami kāpinot apgrozījumu.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasāms saraksts: Visstraujāk augošie uzņēmumi sadalījumā pa reģioniem pēc neto apgrozījuma pieauguma 2015.–2017. gadā

Vairāk nekā puse rīdzinieku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem visplašāk – proti, ar 63 uzņēmumiem – pārstāvēta ir Rīga. Sarakstā iekļuvušo galvaspilsētas uzņēmumu apgrozījums veido 60,68% no kopējā TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījuma 2017. gadā.

Kopā visi TOP 100 sarakstā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 242,9 milj. eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā šie paši uzņēmumi apgrozīja 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumi SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom turpinās darbu kā līdz šim - atsevišķi, šodien lēma valdība.

Vienlaikus Privatizācijas aģentūrai uzdots veikt nozares izvērtējumu un piedāvāt valdībai nākotnes rīcības scenārijus. Šī uzdevuma veikšanai līdz 1.oktobrim ir jāpiesaista konsultants, bet līdz gada beigām valdībā jānāk klajā ar ziņojumu, kā rīkoties turpmāk.

Šodien valdības sēdes slēgtajā daļā ministri skatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par abu uzņēmumu kapitāla daļu pārvaldīšanu, kas paredzēja divus scenārijus - uzņēmumus apvienot vai saglabāt pašreizējo situāciju. Valdība deva priekšroku otrajam variantam.

Valdība arī atbalstīja priekšlikumu saglabāt valsts kontroli pār abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības apskatu un šogad arī 1000 lielāko uzņēmumu sarakstu, kas tiek apkopoti zīmola izdevumā "TOP 500".

"Lursoft" apkopotie dati liecina, ka pagājušajā gadā turpinājusies ekonomiskā izaugsme, kas atspoguļojas arī uzņēmumu finanšu rādītājos. Latvijas uzņēmumu vidējais apgrozījums 2018. gadā palielinājies par 9,4%, savukārt vidējā peļņa bijusi par 46,4% lielāka nekā 2017. gadā. Pērn Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums veido 62,33 miljardus eiro, peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 4,13 miljardi eiro. 2018.gada apgrozījuma un peļņas rezultāti ir visu laiku augstākie, pārsniedzot arī tā dēvēto «trekno gadu» rādītājus, kad visu uzņēmumu kopējais apgrozījums svārstījās robežās no 48 līdz 50 miljardiem eiro, bet peļņas augstākais rādītājs bija gandrīz divas reizes mazāks – 2,3 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka «Citadele» šogad deviņos mēnešos nodokļu likumu izmaiņu dēļ strādājusi ar zaudējumiem 5,567 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotā informācija. Savukārt bankas «Citadele» grupas peļņa samazinājusies vairākkārt un šogad deviņos mēnešos bija 2,635 miljoni eiro.

«2017.gada rezultātu negatīvi ietekmēja 23,2 miljonu eiro izdevumi, kas saistīti ar atliktā nodokļa aktīva norakstīšanu Latvijas uzņēmumu ienākumu nodokļu likumdošanas izmaiņu rezultātā,» teikts finanšu pārskata vadības ziņojumā, piebilstot, ka bankas peļņa pirms nodokļa aktīva norakstīšanas bija 17,6 miljoni eiro, bet koncerna peļņa - 25,9 miljoni eiro.

Bankas «Citadele» resursu direkcijas vadītājs Kaspars Jansons aģentūrai LETA atzīmēja, ka atliktā nodokļa aktīva norakstīšana neietekmē bankas nākotnes plānus un nav saistīta ar bankas pamatdarbības rezultātiem. «Bankas »Citadele« pamatdarbības ienākumi ir pieauguši, un kredītportfeļa kvalitāte turpina uzlaboties. Šis ir grāmatvedisks efekts, ko izraisīja šovasar parlamentā apstiprinātās nodokļu reformas. Toties nākotnē šīm reformām būs pozitīva ietekme,» viņš uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pelnošāko uzņēmumu topā pamanījies iekļūt arī nu jau bankrotējušās a/s Latvijas krājbanka meitasuzņēmums SIA Atlantijas biroji , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nesen DB publicētais apsekojums pēc Lursoft datiem parādīja, ka, lai gan kopējais 106 tūkst. apskatīto uzņēmumu apgrozījums pērn ir samazinājies, to peļņa ir augusi. Godpilno ceturto vietu pelnošāko Latvijas uzņēmumu topā ieņem bankrotējušās a/s Latvijas krājbanka meitas uzņēmums SIA Atlantijas biroji, kura neto peļņa 2014. gadā bija 38,72 milj. eiro. Tas aiz sevis atstājis tādus uzņēmumus kā a/s Latvenergo (34,98 milj. eiro), Mikrotīkls (34,4 milj. eiro) un a/s Latvijas gāze (32,03 milj. eiro).

Sakārto aktīvus

Pie lielās peļņas 2014. gadā SIA Atlantijas biroji – uzņēmums, kura nosaukums daudziem DB aptaujātajiem ekspertiem vispār neko neizteica, – ticis, «savedot kārtībā vairākus aktīvus. Tā rezultātā arī parādījusies šāda grāmatvediskā peļņa, kas kompensējusi 2012. gada finanšu gada zaudējumus, kas SIA Atlantijas biroji radušies, pārņemot finanšu ķīlu no SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kā arī attiecīgās saistības pret la/s Latvijas krājbanka un Snoras», DB skaidro SIA Atlantijas biroji pārstāvis Oskars Fīrmanis. DB jau rakstīja, ka viena no galvenajām Atlantijas biroju «aktīvu sakārtošanas» aktivitātēm pērn bija tā, ka Latvijas nacionālā aviokompānija AirBaltic pati atpirka no SIA Atlantijas birojiem prasījuma tiesības pret sevi. Vairākus desmitus miljonus vērtās prasījumu tiesības AirBaltic atbilstoši līgumam varēs atmaksāt 15 gadu laikā. Tas radīja sašutumu vairākos Latvijas krājbankas kreditoros, pieļaujot, ka AirBaltic parāds pret banku tādējādi varētu būt ticis samazināts. Zīmīgi, ka SIA Atlantijas biroji gūtā peļņa nav jānovirza iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai vai Latvijas krājbankas kreditoriem, norādīja Oskars Fīrmanis, piebilstot, ka līdzekļi būtu jānovirza tikai tādā gadījumā, ja tiktu pārdoti paši SIA Atlantijas biroji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Valdība un Telia vienojas turpināt diskusijas par Lattelecom un LMT attīstības stratēģiju

LETA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un «Telia Company» prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas mobilais telefons» (LMT) turpmāku attīstību, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Lēmums par memoranda noslēgšanu apstiprināts Ministru kabinetā. Kā uzsver premjera birojā, saprašanās memorands nav uzskatāms par starptautisku līgumu, un tas nerada nevienai no pusēm nekādas tiesības un pienākumus starptautisko tiesību aspektā - šis dokuments ir nodomu protokols. Tā ir apņemšanās abām pusēm sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu abpusēji pievilcīgu turpmākās sadarbības, uzņēmumu «Lattelecom» un LMT attīstības stratēģiju.

Memoranda īstenošanas procesā radušās iespējamās domstarpības iesaistītās puses risināšot tikai sarunu ceļā. Savukārt finansiālie izdevumi šajā dokumentā minēto darbību veikšanai var tikt paredzēti tikai atsevišķos rakstveida līgumos starp abām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo un vidējo uzņēmumu neto apgrozījums un arī nodarbināto skaits turpina sarukt, savukārt peļņa un samaksāto nodokļu apjoms – ir pieaudzis, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina SIA Lursoft pētījums par 30 186 uzņēmumu, kuri strādā vismaz 11 gadus, iesniegtajiem gada pārskatiem. «Pētījumā centāmies noskaidrot mazo un vidējo uzņēmumu tendences uzņēmējdarbībā, kuras raksturo «tipisko Latvijas ilgdzīvotāju», kurš darbojas vismaz 11 gadus, neiekļaujot grupā mikrouzņēmumus, kā arī lielos uzņēmumus, arī ne kredītiestādes un apdrošinātājus. Iegūtie dati rada daudz jautājumu, uz kuriem nav skaidru atbilžu, vēl jo vairāk, dažas atklātās tendences ir pretrunā ar valsts kopējām uzņēmumu attīstības tendencēm,» rezultātu vērtē SIA Lursoft pētnieks Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka vairāk nekā 30 tūkst. uzņēmumu ir vērā ņemama (tas ir apmēram 30% no strādājošo Latvijas uzņēmumu kopskaita) un pietiekami respektabla grupa, jo tās kopējais neto apgrozījums pērn pārsniedz 17 miljardus eiro, kas arī veido ap 30% no Latvijas visu uzņēmumu kopējiem ieņēmumiem gadā. Šo uzņēmumu grupa kopumā nodarbināja nepilnus 270 tūkst. strādājošo, kas veido aptuveni pusi no privātajā sektorā strādājošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru