Neskatoties uz to, ka viesabonēšanas cenas patērētājiem ir ievērojami samazinājušās, joprojām netiek piedāvāti tarifi, kas būtu ievērojami zemāki par ES noteikumos paredzētajiem, tādēļ secināts, ka ES viesabonēšanas tirgū konkurence nav pietiekami liela, lai piedāvātu patērētājiem labāku izvēli un vēl izdevīgākus tarifus, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā.

Viesabonēšanas zvanu izmaksas kopš 2005. gada ir samazinājušās par vairāk nekā 70 %, savukārt īsziņu sūtīšana uz kādu no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm izmaksā par 60 % mazāk.

Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa, kura atbild par digitālās programmas īstenošanu, norāda, ka mobilo tālruņu un ierīču lietošanas izmaksas ārzemēs, ceļojot pa ES valstīm, ir nepārtraukti mazinājušās, kopš tika pieņemti pirmie viesabonēšanas noteikumi. Tomēr pēc trim gadiem kopš šo noteikumu ieviešanas lielākā daļa operatoru piedāvā mazumtirdzniecības cenas, kas ir tuvu tiesību aktos noteiktajiem maksimālajiem ierobežojumiem. «Lielāka konkurence ES viesabonēšanas tirgū patērētājiem nodrošinātu labāku izvēli un vēl izdevīgākus tarifus,» tā viņa.

Lai gan tiesību aktu ietekmē cenas ir mazinājušās, ziņojumā konstatēts, ka, neraugoties uz tarifu ierobežojumu ieviešanu, ES viesabonēšanas tirgū konkurence joprojām nav pietiekama, lai patērētājiem piedāvātu vislabāko izvēli un cenu.

Mazumtirdzniecības cenas visbiežāk ir ļoti tuvu ES regulējumā noteiktajām maksimālajām cenām. ES tiesību aktos noteiktais maksimālais tarifu ierobežojums par viesabonēšanā veiktajiem balss zvaniem 2009. gada beigās bija 0,43 eiro par minūti, savukārt patērētāji, kas izvēlējās «eirotarifu» vidēji maksāja 0,38 eiro minūtē par viesabonēšanā veiktu zvanu. «Eirotarifa» abonenti vidēji maksāja 0,17 eiro par viesabonēšanā saņemtajiem zvaniem, un šis rādītājs ir tikai nedaudz zemāks par juridiski noteikto maksimālo tarifu — 0,19 eiro.

Komisija uzskata, ka ES noteikumi dod operatoriem pietiekamu rīcības brīvību, lai piedāvātu izdevīgākus viesabonēšanas tarifus, kas ir zemāki par tiesību aktos noteiktajiem limitiem. Starpībai starp viesabonēšanas un vietējiem tarifiem līdz 2015. gadam būtu pakāpeniski jāsasniedz 0, kā to paredz Eiropas Digitālās programmas mērķi.

Attiecībā uz datu viesabonēšanu ziņojumā ir konstatēts, ka vairumtirdzniecības cenas ir ievērojami kritušās salīdzinājumā ar ES noteikto maksimālo ierobežojumu (1 eiro par augšupielādēto vai lejupielādēto datu megabaitu). 2009. gada beigās operatori savstarpēji iekasēja vidēji 0,55 eiro par megabaitu. Arī patērētājiem vidēji piedāvātās cenas samazinājušās no 3,62 eiro par megabaitu 2009. gada sākumā līdz 2,66 eiro 2009. gada beigās. Komisija sagaida, ka operatori izmantos vairumtirdzniecībā gūtos ietaupījumus, lai pazeminātu mazumtirdzniecības cenas, kuras Komisija turpinās uzraudzīt.

Komisijas veiktā analīze liecina arī par to, ka viesabonēšanas pakalpojumus patērētāji izmanto vairāk. Neraugoties uz to, ka ceļošanas apjomi ir kritušies par aptuveni 12 %, pēdējo divu gadu laikā ārzemēs saņemto zvanu un izsūtīto īsziņu kopējais apjoms ES teritorijā ir audzis. Konkrētāk, 2009. gada vasarā izsūtīto īsziņu apjoms bija par 20 % lielāks nekā iepriekšējā vasarā, pēc tam, kad visā ES tika ieviests vienots īsziņas cenas ierobežojums — 11 eiro centi.

Datu viesabonēšanas pakalpojumu apjoms 2009. gadā pieauga par vairāk nekā 40 %. Tā kā viedtālruņi un citas līdzīgas ierīces kļūst arvien izplatītākas, sagaidāms, ka šī tendence vērsīsies plašumā.

Komisija līdz 2011. gada jūnija beigām pārskatīs 2009. gadā pieņemtos viesabonēšanas noteikumus. Tā izvērtēs, vai ir sasniegti noteikumu mērķi un vai viesabonēšanas tirgus darbojas tā, kā tam būtu jādarbojas, proti, kā vienotais digitālais tirgus.