Jūrmalā šā gada 1. pusgadā, nakšņojuši 54 717 viesi, kas ir par 5 % vairāk nekā pērnā gada 1.pusgadā.

Tomēr ņemot vērā to, ka statistika tiek apkopota tikai no daļas Jūrmalas tūristu mītņu, kopējais skaits ir vēl lielāks. Šajā laika periodā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 66% no viesiem ir bijuši ārvalstu atpūtnieki un attiecīgi 34 % Latvijas iedzīvotāji.

Kopsummā statistikas dati ir apkopoti no 43 tūristu mītnēm. Vislielākais noslogojums šajā laika periodā bija sanatorijās un kūrorta rehabilitācijas centros, kas sastāda 45% savukārt vidējais kūrorta viesnīcu noslogojums bija 28%, un viesnīcu noslogojums 21%.

Kūrortpilsētas viesu apmeklējums, sadalījumā pa valstīm:

1. Latvija (34%) – 18571 viesi

2. Igaunija (14%) – 7824 viesi

Tereški ir apdzīvota vieta Jaunalūksnes pagastā, kurā, kā daudzos Alūksnes novada ciemos, ir gan apņēmīgi cilvēki, gan arī pamestas mājas. Šādas vietas lēnām paliek aizvien klusākas, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Terešku idzīvotāja Daina Bušmane Tereškos ir dzimusi un augusi, vien uz pāris gadiem aizdevusies dzīvot uz Rīgu. Kopš tā laika viņa strādājusi pie sava vectēva kūtī par slaucēju, bet tagad saimnieko zemnieku saimniecībā Ciedras. Kopumā saimniecībā ir vairāk nekā 60 gaļas lopi.

«Agrāk Tereški bija liels ciemats: te bija 18 saimniecības. Tās visas bija diezgan spēcīgas, bet tagad te ir tikai divas saimniecības – mūsu zemnieku saimniecība Ciedras, kas nodarbojas ar lopkopību, un Ilmāra Briltes zemnieku saimniecība Bērzemnieki, kura nodarbojas ar puķu stādu un dārzeņu audzēšanu. Kopumā Tereškos ir astoņas mājas, no kurām trijas ir pilnībā tukšas un pamestas. Šobrīd Tereškos varētu būt apmēram desmit cilvēki,» stāsta D.Bušmane. 1940.gadā blakus mājā, kura nu ir sen jau kā nodegusi, dzīvojuši septiņi cilvēki. Tagad pārsvarā visās Terešku mājās cilvēki dzīvo pa vienam. D.Bušmane uzskata, ka Tereškos cilvēki neatgriezīsies un mājas paliks tukšas. Šeit nekursē arī autoveikals, un cilvēki dodas iepirkties uz Alūksni.

Igaunijas bankas Nordea un DNB paudušas pārliecību, ka vispareizāk būtu pasludināt aizdomās par izvairīšanos no nodokļiem turētā piena pārstrādes uzņēmuma Tere bankrotu, bet viens no Igaunijā lielākajiem piena pārstrādātājiem Maag Grupp vēlas pārpirkt konkurenta īpašumu, vēstīja laikraksts Postimees.

«Jā, visticamākais lēmums ir bankrots. Bankrota laikā varētu pārdot funkcionējošu uzņēmumu un izbeigt problēmas, kas kļuva tam liktenīgas,» laikrakstam teica advokātu biroja COBALT vecākais partneris Jānuss Modi, kas pārstāv banku Nordea un DNB intereses.

«Ja tagad kļūs skaidrs, ka uzņēmums ir izdarījis vēl lielākus nodokļu disciplīnas pārkāpumus, tad uzņēmumam vairs nevar veikt sanāciju. Sanācijas programma neizturēs, ja desmit gadu laikā radīsies papildu izdevumi pat pāris tūkstošu eiro apmērā,» viņš norādīja.

Modi sacīja, ka sanācijas procesu vajadzēja pabeigt jau sen, jo tā laikā tika ignorēti sanācijas pamatprincipi, proti, parādnieks slēpa liecības, publiskojot tikai pašam izdevīgus datus un traktējot tos sev izdevīgi. Advokāts paziņoja, ka šobrīd pat nav skaidrs, vai visi kreditori patiešām ir kreditori.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Igaunijas piena koncerns Tere bankām parādā ir 36 miljonus eiro un uzņēmuma nodokļu parāds valstij ir 800 tūkstoši eiro, trešdien vēstīja laikraksts Postimees, kura rīcībā esošā informācija liecina, ka uzņēmuma īpašniekam Oliveram Krūdam tuvākajā laikā banku spiediena dēļ būs jāpārdod koncerna īpašums vai jāsamierinās, ka kreditori pieprasa Tere bankrotu.

Postimees vēstīja, ka kredītu 30 miljonu eiro apmērā dzēšanas termiņš beidzās jau pagājušā gada 20.oktobrī, tomēr bankas Krūdam deva vēl trīs mēnešus laika parādu nokārtošanai, bet arī šis termiņš ir jau pagājis. Sindicēto kredītu pārstāvošās bankas DNB Pank un Nordea pagaidām nav izlēmušas par tālāko rīcību Tere gadījumā.

2014.gada decembrī Tere parādi pārsniedza 53 miljonus eiro, no kā kredītu parādi bija vairāk nekā 36 miljonu eiro apmērā, bet citi parādi un priekšapmaksa veidoja vairāk nekā 17 miljonus eiro. Kompānijas ieņēmumi no pārdošanas 2014.gadā pārsniedza 85 miljonus eiro, bet peļņa bija 900 tūkstoši eiro. Uz 2016.gada 1.janvāri Tere bija izveidots nodokļu parāda dzēšanas grafiks 800 tūkstošiem eiro.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2006.gadā, apmeklējuši ārvalstis, 27% bija devušies apmeklēt draugus un radiniekus, 24% - atpūsties, 14% - kārtot biznesa darījumus, bet 14% kā galveno ceļojuma motīvu nosauca iepirkšanos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ja brauciena galvenais motīvs bija iepirkšanās, tad tika iztērēti vidēji 612Ls dienā.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) robežu šķērsojošopersonu izlases veida apsekojuma rezultāti liecina,ka 2006.gadā Latvijas iedzīvotāji kopumā šķērsojuši valsts robežu 3.1 milj. reižu, kas ir par 7.6% vairāk nekā 2005. gadā. Latvijas iedzīvotāju ceļojuma mērķi jau vairākus gadus ir nemainīgi – joprojām lielākais vairums ceļotāju dodas uz kaimiņvalstīm, visvairāk uz Lietuvu (33%), tad seko Igaunija (17%), Krievija (11%) un Baltkrievija (6%). Uz Eiropas Savienības valstīm pagājušajā gadā devās 77% ceļotāju, bet uz NVS valstīm 18%.

No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2006.gadā, apmeklējuši ārvalstis, 27% bija devušies apmeklēt draugus un radiniekus, 24% - atpūsties, 14% - kārtot biznesa darījumus, bet 14% kā galveno ceļojuma motīvu nosauca iepirkšanos. Pēdējo gadu laikā pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas kā galveno ārzemju ceļojuma motīvu nosauc atpūtu. Piemēram, ja 1996.gadā atpūsties uz ārzemēm devās 6% ceļotāju, tad 2006.gadā jau 24%.

Rīgā visvairāk naudas tērē tūristi no Norvēģijas un Beļģijas, aģentūrai BNS pavēstīja Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Anna Blaua, atsaucoties uz jaunāko biroja veikto pētījumu.

Viņa informēja, ka Norvēģijas iedzīvotāji Rīgā tērē vidēji 122,66 eiro, bet Beļģijas iedzīvotāji - 100,59 eiro, vienlaikus no tūristiem vismazāk naudas Rīgā tērē lietuvieši – 48,01 eiro dienā. Kopumā ceļotāju vidējie izdevumi dienā, kas tiek tērēti neieskaitot izmitināšanas un transporta pakalpojumus, uzturēšanās laikā Rīgā ir 74,86 eiro apmērā.

Tāpat Blaua norādīja, ka, pēc aptaujas datiem, no tiem ceļotājiem, kuri kā savu galamērķi izvēlējušies Rīgu, lielākais īpatsvars ir vecuma grupā no 36 līdz 45 gadiem.

Savukārt, analizējot uzturēšanās ilgumu Rīgā, secināts, ka visbiežāk respondenti pilsētā izvēlas pavadīt 1-3 dienas, ko norādīja 52,1% aptaujāto, kamēr 4-6 dienas izvēlas pavadīt 25,8%, bet 13,4% Rīgā pavada 1-2 nedēļas. Vidēji 2,3% aptaujāto Rīgā uzturas ilgāk par mēnesi, kas visbiežāk saistīts ar izglītošanās un apmācības programmām.

Igaunijas reģionālais laikraksts Maaleht pieļauj, ka Igaunijas uzņēmējs Tomass Tols varētu būt investējis Latvijas piena pārstrādes uzņēmumā Tukuma Piens, kā arī, iespējams, interesējas par grūtībās nonākušo Igaunijas piena pārstrādes grupu Tere, kas pieder uzņēmējam Oliveram Krūdam.

Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka Tukuma Piena vadītājs Otto Tamme ir atguvis parādu no Krūdas. 2009.gadā viņa kompānija Dalton Eesti ieguva 47 miljonus Igaunijas kronu jeb trīs miljonu eiro vērtu parādzīmi no toreizējās Tere māteskompānijas Luterma. Procesa rezultātā tika pasludināts Luterna bankrots.

Pēdējo desmit gadu laikā Tamme ir bijis saistīts ar vairāku Tola investīciju vadību Igaunijā, Latvijā un Baltkrievijā.

Cita Igaunijas pārtikas grupa Maag Grupp publiski ir paziņojusi par interesi Tere iegādē. Aprīlī Maag Grupp piedāvāja par 60 miljoniem eiro iegādāties Tere, vēstīja laikraksts Postimees. Maag arī paziņoja, ka nevēlas Krūdu redzēt partneru vidū.

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Easy Wine un Easy Beer koncepcijas restorāniem Rīga kalpo kā eksperimentāla laboratorija, kurā pieslīpēt produktu, lai pēc tam to pārdotu ārvalstīs.

Pašlaik Rīgā ir izveidoti četri restorāni, kuru nosaukumā ietverts vārds «easy», pirmais pirms trim gadiem atvērts Easy Wine, kam pa šo laiku piepulcējušies vēl trīs citi tīkla restorāni – Vecrīgā esošie Easy Beer un Easy Bar&Kitchen, kā arī lidostā Rīga esošais Easy Wine Rix. Kopumā tajos strādā 65 darbinieki.

Salīdzinot ar citām Eiropas galvaspilsētām, Rīgā nav daudz tūristu. «Tāpēc, ja Rīgā šādas koncepcijas bizness spēj strādāt ar plus zīmi, tad citās Eiropas pilsētās tas būs veiksmīgs modelis,» uzskata Pēteris Ozols, restorānu tīkla pārvaldīšanas uzņēmumu izpilddirektors. Viņš ēdināšanas jomā strādā jau 25 gadus, to laikā sniedzis padomus un vadījis vairāku ēdināšanas vietu atvēršanu. Karjeras sākumposmā viņš kopā ar šefpavāru Mārtiņu Rītiņu atvēris Vincentu, bet pēc tam darbojies dažādos projektos kopā ar Andreju Žagaru, kā arī roku rokā ar Hotel Bergs komandu savulaik atvēris šīs viesnīcas restorānu.

Centrālā statistikas pārvaldes veiktais valsts robežu šķērsojošo personu apsekojums robežkontroles punktos liecina, ka no kopējā ārvalstu viesu skaita 72% Latvijā uzturējušies mazāk par 24 stundām.

Vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bijis 1.2 diennaktis. Viesi, kuri Latvijā pavadīja vairāk par diennakti, šeit uzturējās vidēji 3.5 diennaktis (2006.g.- 4.0 diennaktis).

Apekojumā aptaujāti tika gan Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriežas no ārzemēm, gan ārzemju viesi, kuri dodas prom no Latvijas.

Apsekojumā iegūtie rezultāti liecina, ka š.g. 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2006.gada attiecīgo ceturksni ārvalstu viesu skaits Latvijā palielinājies par 13%.

Pavisam 2007.gada 1.ceturksnī ārvalstu viesi Latvijas robežu šķērsojuši 958 tūkst. reizes. Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši tuvējo kaimiņvalstu iedzīvotāji - 37% no ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 26% - no Igaunijas, 7% - no Polijas, 7% - no Krievijas, 4% -no Zviedrijas un 3% - no Vācijas.

Elektroenerģijas neesamību Ilze un Kristaps Čabļi pārvērtuši par efektu un saviem viesiem piedāvā nakšņošanu Bumbiermuižā bez elektrības.

No Rīgas kņadas noguruši, pirms aptuveni sešpadsmit gadiem viņi pārcēlās uz klusu lauku nostūri netālu no Ērgļiem. Brīvības garša, lauku idille bija tas, kas Kristapu aicināja pilsētas realitāti nomainīt pret laukiem. Nebija gan skaidrs, ar ko nodarboties. Lēnām, pamazām apgūtas saimniekošanas prasmes biškopībā, ogu/augļu vīnu radīšanā, kūpinātu/vītinātu desu gatavošanā, putnkopībā, aitkopībā, zirgkopībā – viss bija eksperimentēšana. Kad radās doma mēģināt darboties tūrisma virzienā, bija skaidrs tas, ka jāpiedāvā viesiem īstums, apstākļi, ko iepazinuši paši, dzīvodami un izdzīvodami laukos.

Bērnībā bija iemīļots teiciens «bumbiera laišana», kas nozīmē foršu atpūtu, apvienojot patīkamo ar lietderīgo, – padarīt kādu mazu, noderīgu darbiņu – salasīt ogas, sakrāmēt malku, pie viena izbaudīt dabas doto skaistumu. Iegādājušies nelielu īpašumu, nodēvēja to par Bumbiermuižu.

Igaunijas Kalev un Tere Food Groups iegāde Alta Capital Partners meitas uzņēmumam a/s Rīgas Piensaimnieks pavers lielākas eksporta iespējas.

Ekskluzīvā intervijā Db a/s Rīgas Piensaimnieks (RPS) valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers uzsver, ka notikušais darījums ir apliecinājums tam, ka turpināsies piena pārstrādes nozares konsolidācija Baltijas mērogā, kurā aktīvu dalību ņem viņa vadītā kompānija un tās akcionāri.

Alta Capital Partners iegādājies 100% piena produktu ražotāju Kalev Paide Tootmine, 100% vadošo šokolādes un konfekšu ražotāja Kalev Chocolate Factory, 99,1% cepumu ražotāja Kalev Jõhvi Tootmine, 100% cepumu ražotāja Vilma, 81,26% sabiedriskās ēdināšanas kompānijas Maias­mokk daļas, kā arī piena un siera produktu ražotāju Tere un piena savākšanas un piegādes uzņēmumu Meieri Transport, kurus kontrolē uzņēmums Rubla. Kalev Paide Tootmine kontrolē 65,6% Valmetek Invest, kas nodarbojas ar siera produktu ražošanu un izplatīšanu, daļas. Šī darījuma summa ir vairāk nekā 56 miljoni eiro (39,4 milj. Ls), savukārt Tere un Meieri pārdošanas cenu darījuma puses ir vienojušās neizpaust. Darījums tiks pilnībā noslēgts, saņemot Igaunijas Konkurences Padomes lēmumu. Alta Capital Partners šo uzņēmumu akcijas iegādājās no to lielākajiem akcionāriem Olivera Krūdas (Oliver Kruuda), Heino Prīmāgi (Heino Priimägi) un Āre Annusa (Aare Annus). Kalev nekustamo īpašumu un mediju struktūrvienības saglabāsies to līdzšinējo uzņēmumu īpašumā.

Pēdējo divu mēnešu laikā Covid-19 ietekmes dēļ būtiski mainījies cilvēku dzīvesveids un līdz ar to arī ikdienas izdevumi.

"Luminor" bankas dati atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji kopš marta sākuma savus ikdienas tēriņus kopumā samazinājuši par 34%.

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā iedzīvotāju izdevumu samazinājums ir vislielākais – Lietuvā tie ir 26%, bet Igaunijā 28%.

"Novērojumi liecina, ka krīzes situācijā cilvēki ir spējuši "savilkt jostas" un krasi samazināt ikdienas tēriņus teju visās kategorijās. Likumsakarīgi, ka, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19 ierobežojumiem, visās trīs Baltijas valstīs visstraujāk jeb par 93-94% samazinājusies vidējā summa, ko cilvēki tērē par ceļošanu un atpūtu ārpus mājas. Tāpat ievērojami samazinājušies arī izdevumi par citām lietām, kas nav pirmās nepieciešamības preču vidū – apģērbs, transports un maltītes restorānos, par ko visu Baltijas valstu iedzīvotāji tagad tērē aptuveni par 60-70% mazāk naudas," saka Normunds Rudzītis, "Luminor"Privātpersonu segmenta vadītājs.

Šā gada 3.ceturksnī salīdzinājumā ar 2005.gada attiecīgo ceturksni ārvalstu viesu skaits Latvijā palielinājies par 25.7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Latvijas iedzīvotāji ārzemēs tērē ievērojami vairāk līdzekļu (par 51.5 milj latu vairāk) nekā ārvalstu ceļotāji Latvijā.

Pavisam 2006.gada 3.ceturksnī ārvalstu viesi Latvijas robežu šķērsojuši 1660 tūkst. reizes. No kopējā ārvalstu viesu skaita 65% Latvijā uzturējušies mazāk par 24 stundām. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bijis 1.8 diennaktis. Viesi, kuri Latvijā pavadīja vairāk par diennakti, šeit uzturējās vidēji 4.5 diennaktis (2005.g. 3. ceturksnī – 5.4 diennaktis).

Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši tuvējo kaimiņvalstu iedzīvotāji – 36% no ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 21% no Igaunijas, 7% no Krievijas, 6% no Somijas un no Vācijas, un 5% no Zviedrijas.

Aptaujāti par Latvijas apmeklējuma iemesliem – 37% ārzemju ceļotāju kā iemeslu norādīja atpūtu, 23% norādīja, ka Latvijā ieradušies tikai caurbraucot (tranzītā), 15% no visiem aptaujātiem kā ceļojuma iemeslu minēja draugu, radinieku apmeklējumu un 10% darījumu kārtošanu.

Cilvēkiem patīk saņemt atalgojumu par to, ka viņi iepērkas pie kāda konkrēta tirgotāja; viņi vērtē, kur par savu pirkumu gūs lielāku labumu

Par šo virtuālo biznesu, kas daudziem joprojām šķiet neizprotams, plašāk intervijā DB stāsta holandietis Gabi Kols (Gabi Kool), kurš jau 15 gadus strādājis ar lojalitātes programmām, bet šobrīd ir nobāzējies Latvijā, kur attīsta daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmas Pins.

Lojalitātes bizness sācies kā aviokompāniju biežo lidotāju apbalvošanas programma, bet šobrīd pasaulē ir jau divi miljardi daudzpartneru lojalitātes karšu un vēl neskaitāmas individuālās veikalu, kafejnīcu, skaistumkopšanas u.c. kompāniju klientu kartes. Viena no daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmām – Pins, kas iepriekš bija zināma kā BalticMiles, – radīta Latvijā uzņēmumā Coalition Rewards. Šobrīd šīs programmas karti lieto 1,9 miljoni cilvēku, no kuriem 1,2 miljoni to dara nevis tepat Latvijā, bet gan vairāk uz ziemeļiem – Somijā.

Centrālās statistikas pārvaldes veiktais valsts robežu šķērsojošo personu apsekojums robežkontroles punktos liecina, ka š.g. 2. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2006.gada attiecīgo ceturksni, ārvalstu viesu skaits Latvijā palielinājies par 16%.

Pavisam 2007. gada 2.ceturksnī ārvalstu viesi Latvijas robežu šķērsojuši 1330 tūkst. reizes. No kopējā ārvalstu viesu skaita 70% Latvijā uzturējušies mazāk par 24 stundām. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bijis 1,3 diennaktis. Viesi, kuri Latvijā pavadīja vairāk par diennakti, šeit uzturējās vidēji 3,7 diennaktis (2005.g. 2. ceturksnī – 3,1 diennaktis).

Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši tuvējo kaimiņvalstu iedzīvotāji - 38% no ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 26% no Igaunijas, 7% no Zviedrijas, 6% no Polijas un Krievijas, 4% no Vācijas un 2% no Somijas.

Aptaujāti par Latvijas apmeklējuma iemesliem – 25% ārzemju ceļotāju kā iemeslu norādīja atpūtu, 30% norādīja, ka Latvijā ieradušies tikai caurbraucot (tranzītā), 14% kā ceļojuma iemeslu minēja darījumu kārtošanu un 13% no visiem aptaujātiem kā ceļojuma iemeslu minēja draugu, radinieku apmeklējumu.

Visbiežāk Rīgu apmeklē 36 gadus vecs vīrietis ar vidējiem ieņēmumiem, kas ieradies ar lidmašīnu, divas līdz trīs dienas uzturas četru zvaigžņu viesnīcā un personiskajiem tēriņiem iztērē vidēji 74,86 eiro dienā, secināts jaunākajā Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) veiktajā pētījumā.

No tiem ceļotājiem, kuri kā savu galamērķi izvēlējušies Rīgu, lielākais īpatsvars ir vecuma grupā no 36 - 45 gadiem. Analizējot uzturēšanās ilgumu Rīgā, secināts, ka visbiežāk respondenti pilsētā izvēlas pavadīt 1–3 dienas, ko norādīja 52,1% aptaujāto, 4-6 dienas izvēlas pavadīt 25,8%, savukārt 13,4% Rīgā pavada 1 - 2 nedēļas. Vidēji 2,3% aptaujāto Rīgā uzturas ilgāk par mēnesi, kas visbiežāk saistīts ar izglītošanās un apmācības programmām.

Izpētot iecienītākās tūristu nakts mītnes, redzams, ka lielākais vairums viesu dzīvo viesnīcās, priekšroku dodot četru zvaigžņu viesnīcām - to norādīja 56% aptaujāto, 33% izvēlas apmesties trīs zvaigžņu viesnīcās, savukārt 10% aptaujāto izvēlas piecu zvaigžņu viesnīcas.

Pavasaris ir klāt, un 8. marts uz sliekšņa. Ziedu romantika nav zudusi, lai arī dažkārt jāatsakās no iespējas personīgi tos pasniegt, taču ziedus var pasūtīt ar piegādi. Ziedu bāze Florex iepriekš pasūtītus ziedus piegādā tajā pašā dienā un sniedz ieteikumus, kā labāk veikt izvēli tīmekļa vietnē florexshop.lv.

Ziedu bāzes Florex speciālistes db.lv sniedza atbildes ne tikai par pasūtīšanu un piegādi, bet arī par izvēli, sortimentu un to, kādi ziedi ir pieprasītākie, kā labāk sagādāt pārsteigumu, veicot piegādi ar kurjeru, un kādas viltības jāzina, lai ziedi ilgāk stāvētu vāzē.

Cik ilgu laiku pirms noteiktās piegādes jāveic pasūtījums?

Iesakām pasūtījumu veikt iespējami laikus, t.i., divas trīs dienas pirms plānotās piegādes. Jo agrāk tiks veikts pasūtījums, jo lielāka iespēja būs saņemt tieši tos ziedus, kurus vēlaties pasūtīt. Protams, lieliem notikumiem, kā kāzām, svinīgām viesībām un citiem pasākumiem, pasūtījumu nepieciešams veikt vismaz divas trīs nedēļas iepriekš. Šādu pasākumu organizēšanā nepieciešams saskaņot visu ar noteikto konceptu un piemeklēt vispiemērotākos un klienta vēlmēm un gaumei atbilstošākos ziedus. Mēs piedāvājam arī iespēju veikt pasūtījumu mūsu mājaslapā www.florexshop.lv tieši tajā pašā dienā ar izpildes termiņu trīs līdz četru stundas laikā, ieskaitot piegādi, bet, ja izvēlēsieties saņemt ziedus mūsu noliktavā, tad izpildes termiņš būs īsāks - divas stundas. Pasūtot piegādes dienā, klients var izvēlēties tikai no tiem ziediem, kas konkrētajā dienā ir pieejami bāzē. Gadās, ka klienti ir apbēdināti, ja nav pieejami konkrēti ziedi vai pušķis, kas iepaticies. Tieši tādēļ savlaicīgi veikts pasūtījums nodrošinās, ka izvēlētie ziedi būs pieejami noteiktajā pasūtījuma dienā.

Vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pakļaujas impulsīviem pirkumiem, visvairāk naudu tērējot pārtikai un apģērbam, liecina pētījums.

Biedrības Naudas plānošanas centrs (NPC) dibinātāji - AS GE Money un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, šī gada nogalē organizēja aptauju*, kuras mērķis bija noskaidrot, vai cilvēki sevi kontrolē iepirkšanās laikā. Aptaujā iegūtie rezultāti norāda - neskatoties uz salīdzinoši lielo respondentu paškontroli iepirkšanās laikā, 82% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju laiku pa laikam pakļaujas impulsīviem pirkumiem.

Aptaujas ietvaros, iedzīvotājiem tirdzniecības centrā tika uzdots jautājums “Vai Jūs kontrolējat sevi iepērkoties?’ un pēc pāris citiem jautājumiem - “Vai Jūs mēdzat veikt impulsīvus pirkumus?”. Lai gan lielākā daļa respondentu (59%) norāda, ka kontrolē sevi iepērkoties, no tiem 52% pēc brīža atzīst, ka bieži un dažkārt mēdz veikt impulsīvus pirkumus. 20% no tiem, kas sevi kontrolē, impulsīvus pirkumus veic ļoti reti un 28% impulsīvus pirkumus neveic nekad. Kopumā no visiem respondentiem vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzina, ka veic impulsīvus pirkumus.

Mājokļu nepieejamība un pieaugošas īres maksas, kas nereti apsteidz ienākumu kāpumu, ir problēma visā Eiropas Savienībā. Tas īpaši jūtams lielpilsētās, kurās koncentrētas darba vietas

Pasaules Bankas (PB) ziņojumā minēts, ka lielpilsētās 2017. gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo laika posmu mājokļa cena augusi vidēji par 4,5%. Tajā pašā laikā ir atšķirības starp dalībvalstīm. Piemēram, kopš 2010. gada Ziemeļvalstīs cena augusi par 50%. Savukārt 2017. gada 4. ceturksnī tā straujāk kāpa Īrijā (11,8%), Nīderlandē (8.5%), Čehijā (8,4%), Bulgārijā (8,2%) un Latvijā (8,1%).

Viduslaiku cietokšņi

PB savā 2017. gada ziņojumā norāda, ka mājokļi Eiropas metropolēs ir kļuvuši nepieejami to pārāk augstas īres maksas dēļ, ko radījis tas, ka pieprasījums pēc mājokļiem ir lielāks nekā piedāvājums. Lielo pieprasījumu ietekmē aizvien pieaugošā urbanizācija, kā arī nesenā migrācijas krīze, kuras dēļ būtisks daudzums migrantu ieradās Eiropas lielajās pilsētās. Franču ģeogrāfs Kristofs Guijī, rakstot par periferiālo Franciju un problēmām, ar kurām sastopas mazpilsētu iedzīvotāji, norāda, ka viņu gadījumā pārcelšanās uz lielpilsētām nav iespējama, jo metropoles ir kā viduslaiku cietokšņi, tikai mūru vietā mūsdienās ir augstās īre maksas. Vissliktākajā situācijā ir jaunās ģimenes, kas vēlas sākt patstāvīgu dzīvi, kā arī ienācēji lielpilsētās no perifērijas. Eiropas lielpilsētu mājokļu krīzi radījusi ne tikai imigrantu plūsma, bet arī urbanizācija, lauksaimniecības sašaurināšanās, tradicionālo industriālo nozaru izzušana, kuras kādreiz koncentrējās reģionos, tas nozīmē, ka cilvēki aizvien vairāk darba meklējumos tiecas uz metropolēm. Tādās lielpilsētās kā Parīze un Londona mājokļu cenu uz augšu dzen arī nerezidenti, kuri masveidā tur iegādājas nekustamos īpašumus.

Dzirdot par gida profesiju, pirmās asociācijas nereti ir par cilvēkiem Vecrīgā, kuri staigā ar karodziņiem, sagaidot tūristus un piedāvājot viņiem ekskursijas, taču patiesībā profesionāla gida darbs ir daudz plašāks un sarežģītāks.

Gids nereti ir viens no pirmajiem, ko ārvalstu viesi satiek, tātad – mūsu pilsētas vai valsts seja.

Gidi uz ielām ar karodziņiem

Jāsaprot, ka tie, kuri stāv laukumā pie Rīgas domes ar karodziņiem, nav profesionāli gidi. Tāpēc noteikti ir vērts padomāt, vai vēlamies savu pilsētu rādīt tūristiem šādi? Tajā pašā laikā jāatzīst, ka šie cilvēki acīmredzot savu darbu prot, jo gadiem redzami vieni un tie paši cilvēki – tātad viņu darbam ir pieprasījums. Patiesībā tieši pieprasījums arī veido piedāvājumu no gidu puses – mēs pielāgojamies auditorijai un cenšamies stāstīt to, kas katru attiecīgo grupu interesē. Gidam ir jābūt ļoti plašām zināšanām, kas nepārtraukti jāpapildina. Ja tūristi brauc ar konkrētu mērķi, piemēram, redzēt Baltijas lielākos IT uzņēmumus, to ir nepieciešams nodrošināt. Protams, ir vairākas populārākās vietas, uz kurām dodas mūsu viesi, piemēram, Rundāle, Sigulda u.tml. Latvijas un Baltijas piedāvājums tūristiem kopumā ir daudz plašāks, nekā viesi to apzinās, tāpēc ir jāspēj izprast, kas vēl viesus varētu interesēt un piedāvāt arī to.

Summa, ko Latvijas iedzīvotāji tērē ārzemju interneta veikalos, ir gandrīz trīs reizes lielāka nekā tā, kas tiek izdota pašmāju vietnēs, liecina bankas Citadele apkopotie dati par veiktajiem pirkumiem internetā pēdējo 12 mēnešu laikā.

Dati rāda, ka no kopējās tiešsaistē veikto pirkumu darījumu summas ārzemju interneta veikalos tērēti 73%, kamēr Latvijā – vien 27%. Produkti un pakalpojumi, kam internetā tērētas vislielākās naudas summas, ir aviobiļetes, ceļojumi un izklaide, kā arī mazumtirdzniecība. Latvijas interneta veikalos iedzīvotāji visvairāk naudas izdevuši aviobiļešu iegādei, bet ārzemju – dažādos mazumtirdzniecības veikalos.

Vīrieši interneta veikalos tērē vairāk par sievietēm – no visas tiešsaistē veikto pirkumu kopsummas 55% sastāda vīriešu veikto pirkumu summa un 45% – sieviešu. Atšķirīgas ir arī nozares, kurās abi dzimumi izvēlas tērēt naudu. Vīriešiem aktuālāki ir pirkumi, kas saistīti ar izklaides un finanšu pakalpojumu nozarēm. Piemēram, no kopējās izklaides nozarē veikto pirkumu summas vīrieši tērējuši 71%, bet sievietes – 29%. Savukārt sievietes teju divreiz vairāk (71%) nekā vīrieši (29%) tērē Latvijas mazumtirdzniecības interneta veikalos – tie ir apģērbu, pārtikas u. tml. veikali.

Rīgas naktsklubi līdz ar krīzi kļuvuši tukšāki, un iedzīvotāji, ja arī turpina klubus apmeklēt, tad tajos tērē daudz mazāk, aģentūra BNS uzzināja, aptaujājot klubu pārstāvjus.

Uzņēmumam Krasils piederošā muzikālā kluba Pulkvedim neviens neraksta apmeklētāju skaits pašlaik ir tikai viena trešdaļa no tā, kas klubu apmeklēja gadu iepriekš, pastāstīja uzņēmuma grāmatvede Baiba Biša.

Biša klāstīja, ka cilvēki klubu apmeklē tiešām krietni mazāk.