Karjera

Viesstrādnieki – ievest vai vēl pagaidīt

Dienas Bizness, 04.02.2013

Jaunākais izdevums

Lai gan bezdarba līmenis Latvijā joprojām ir mērāms ar divciparu skaitli, uzņēmēji jau izjūt darbaspēka trūkumu. Iemesli tam ir dažādi – gan augsti kvalificētu iedzīvotāju aizbraukšana no valsts, gan bez darba esošo cilvēku prasmju nepiemērotība darba tirgus pieprasījumam, gan ilgstošu bezdarbnieku nevēlēšanās nomainīt valsts vai pašvaldību maksātos pabalstus pret samaksu par darbu. Dienas Biznesa kluba biedru diskusijā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts izklāstīja daļu no viņa plānotajiem risinājumiem – aizbraukušo tautiešu reemigrācijas plānu, ieceres valsts investīcijas koncentrēt punktos, kur ir vislielākais attīstības potenciāls, un atbalstu to cilvēku apmācībām, kuri ar esošo izglītību vai prasmēm darbu atrast nespēj.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visā visumā jaunās valdības aprises jau ir diezgan skaidras, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Viņš teica, ka patiesībā esot tikai viens diskutabls jautājums - «cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai kāds pārskatītu vai nepārskatītu ultimātus un sarkanās līnijas».

Kopumā partijas esot vienisprātis par jaunās valdības darba programmu - «virsrakstiem». Vienlaikus sešos jautājumos esot vēlme iedziļināties vairāk.

Un tādēļ tiek rosināts organizēt ekspertu grupas, kas diskutētu par sešām tēmām - veselības aprūpes reformu, izglītības jomu, tiesiskuma un drošības jautājumiem, transporta un infrastruktūras tēmu, obligātā iepirkuma komponentes problēmas risinājumu un reģionālo reformu.

AP līdzpriekšsēdētājs skaidroja, ka ir piedāvājums AP, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) un «KPV LV» katrai uzņemties pa divām no šīm tēmām. «KPV LV» tam esot piekritusi, bet JKP vēl nav sniegusi atbildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: Bordāna piedāvātais darbu plāns būtiski pārsniedz budžeta iespējas

LETA, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna piedāvātais topošās valdības darbu plāns būtiski pārsniedz budžeta iespējas, šorīt LTV «Rīta panorāmā» vērtēja apvienības «Attīstībai/Par» (AP) viens no līderiem Daniels Pavļuts.

Pavļuts vērtēja, ka JKP potenciālajiem partneriem piedāvātā papildinātā valdības darbu programma noteikti esot solis uz priekšu, jo tajā ņemti vērā atsevišķi citu partiju ierosinājumi, tomēr tajā esot lietas, par kurām visas partijas vienoties nevarēšot.

Politiķis paziņoja, ka AP esot svarīgi, lai pirms valdības izveides būtu skaidra partiju vienošanās par to, ko un kā tā noteikti izdarīs. No šādas vienošanās viedokļa ļoti svarīgas būšot šodienas vairāku partiju sarunas.

Pavļuts uzsvēra, ka AP būšot ļoti svarīgi runāt par darbu plānu ietekmi uz valsts budžetu, jo pirms vēlēšanām izteikto solījumu ietekme uz budžetu sagaidāma ļoti liela un arī pašlaik «ar neapbruņotu aci» esot redzams, ka daļa solījumu pārsniedz budžeta iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: Sagaidot simtgadi, vajadzētu būt skaidrām koalīcijas aprisēm un veicamajiem darbiem

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja arī, sagaidot Latvijas simtgadi, vēl nebūs pilnībā noslēgusies valdības veidošana, tad valsts jubilejā jau vajadzētu būt skaidrām koalīcijas aprisēm un veicamajiem darbiem, aģentūrai LETA sacīja partiju apvienības «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Politiķis norādīja, ka politiskais spēks vēlas veiktspējīgas, dinamiskas un stabilas koalīcijas un valdības izveidošanu. Viņš skaidroja, ka jaunajā koalīcijā būtu jādominē Saeimā jaunievēlētajām partijām. Pašreizējā situācijā nav tik izšķiroši, kura no partijām uzņemas iniciatīvu, aicinot uz sarunām, jo no tā dēvēto centrisko jeb latvisko partiju spārna «visiem jārunā ar visiem», akcentēja politiķis.

Vaicāts par darāmajiem darbiem, ko «Attīstībai/Par!» ieskatā vajadzētu veikt nākamajai valdībai, Pavļuts norādīja, ka tā ir pieejamas veselības aprūpes nodrošināšana, kur radikāli jāmaina pašreizējais modelis, likvidējot, viņaprāt, gaidāmo diskrimināciju pakalpojumu saņemšanā cilvēkiem, kas ir samaksājuši nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Būvniecības uzraudzībā sola reformas

Vēsma Lēvalde, Māris Ķirsons, 26.11.2013

D. Pavļuts uzskata, ka Būvniecības likums, kas stāsies spēkā 2014. gada 1. februārī, ir solis uz priekšu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko ēku drošības audits, augstāki būvniecības procesa standarti un valsts reālas uzraudzības atjaunošana. Tie ir galvenie Ekonomikas ministrijā topošā rīcības plāna stūrakmeņi, Tiesa tie top vien pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas. Plānots, ka rīcības plāns tiks iesniegts izskatīšanai nākamajā valdības sēdē.

Tehniskā apskate

«Jau notiek ārkārtas pārbaudes sabiedriskajās vietās, it īpaši tajās, kuras uzceltas pēdējos gados vai notiek kādi būvdarbi,» uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. DB jau rakstījis, ka ekonomikas ministrs uzdevis nodrošināt, lai pašvaldību atbildīgās būvvaldes un būvinspektori veic ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās par būvnormatīvu ievērošanu, prioritāri tajās celtnēs, kur notiek vai ir plānoti būvdarbi. Līdzās tam Ekonomikas ministrija sola veidot iespējamo riskanto objektu sarakstu un karti, kur tiks veiktas neatkarīgas ārkārtas pārbaudes. «Tiks ņemti vērā arī anonīmie būvniecības speciālistu ziņojumi, kuri jau ir publicēti sociālajos tīklos un internetā. Pārbaudes neveiks pašvaldību būvvaldes, un tā būs neatkarīga pārbaude ne tikai par normatīvu izpildi, bet arī par šo ēku reālo drošību,» skaidroja D. Pavļuts. Tiesa, viens no uzņēmējiem norādīja, ka ekspertu pārbaudes nevar prasīt augstākus standartus, kā paredz esošie būvnormatīvi. DB jau rakstījis, ka Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs uzskata – ideja par to, ka arī sabiedriskajām ēkām ik pēc kāda laika būtu nepieciešama sava veida tehniskā pārbaude, tāpat kā automašīnām, ir loģiska. «Tāda ideja ir, un tā ir apsverama,» tā tehniskās apskates ideju vērtē D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka pieejamības un prasmju attīstībai, industriālajai infrastruktūrai, inovācijas veicināšanai, finanšu pieejamībai un energoresursu izmaksu samazināšanai - tās ir galvenās nozares, kurām periodā līdz 2020. gadam sola novirzīt pusmiljardu latu.

Nacionālās industriālās politikas īstenošanai un modernas rūpniecības un pakalpojumu industrijas attīstībai Latvijā plānots piešķirt vismaz 540 miljoni latu, no kuriem būtiskāko daļu veidos Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Nacionālās industriālās politikas ietvaros Ekonomikas ministrijas īstenotajām aktivitātēm plānots novirzīt aptuveni 370 miljonus latu.

Tāpat caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotajām aktivitātēm vismaz 170 miljonus latu plānots investēt industriālo zonu izveidē un atjaunošanā Latvijas reģionos, sacīja D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Emigrējušie Latvijas iedzīvotāji atgriezīsies dzimtenē, ja šeit būs pietiekama ekonomiskā izaugsme, augstāks labklājības līmenis, norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, skaidrojot, ka primāri reemigrācijas plāns paredz valstī atgriezt emigrējušos iedzīvotājus, tajā netiek aktualizēts imigrantu jautājums.

Pavļuts norādīja, ka tuvāko gadu laikā Latvijā tiks radīti 100 tūkstoši jaunu darba vietu, kam var nebūt 100% aizpildījums, tāpēc būs nepieciešams papildu darbaspēks. Ministrs uzsvēra, ka primāri plāns paredz aizbraukušo atgriešanu dzimtenē.

LNT raidījumā 900 sekundes D. Pavļuts skaidroja, ka ir trīs galvenie punkti, kuru virzienā ir jāstrādā – pirmkārt, jāatrod veids, kādā sakoordinēt darba devējus ar darba ņēmējiem ārvalstīs, otrkārt, jāizveido platforma latviešu organizācijām ārvalstīs, kas varētu informēt ārvalstīs dzīvojošos par atbalsta pasākumiem, treškārt, jāizstrādā atbalsta mehānisms jauktu ģimeņu atbalstam, jo, kā norādīja ministrs, Latvijā atgriežas un ārvalstīs dzīvo arī jaukta tipa ģimenes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pīlēns: Administratīvi teritoriālā reforma sākta nepareizā veidā un ļoti virspusēji

LETA, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijā ir nepieciešama, bet tā sākta nepareizā veidā, un ļoti, ļoti virspusēji, intervijā sacīja uzņēmuma «UPB» padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), organizējot ATR, obligāti būtu jāņem vērā ļoti dažādā iedzīvotāju blīvuma struktūra.

«Pirmkārt - Pierīgas tuvums, Rīgas aglomerācijas, blīvuma struktūra Ikšķilē vai Ogrē rada principiāli citādāku saimniecisko modeli nekā, piemēram, Ventspils vai Liepājas pieguļošajās teritorijās, kur saimnieciskās komponentes veido lielu disbalansu. Otrkārt, piemēram Vidzemes pilsētu - Cēsu un Valmieras - pieguļošās teritorijas ir daudz blīvākas. Respektīvi, Vidzemes zonā ir labāk sabalansētas teritorijas, bet Kurzemē ir ārkārtīgi liela neviendabība - gan no darba algu, gan arī, piemēram, no nekustamā īpašuma cenu viedokļa. Teritorijas ar zemu blīvumu un neviendabīgas teritorijas pieprasa valsts intervenci,» skaidroja Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pīlēns: Vienīgā ideja «eiro 2014.gadā pāri līķiem» ir pārāk šaurs mērķis

Žanete Hāka, 04.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze mūs ir tiktāl nogurdinājusi, ka, risinot atsevišķas taktiskas problēmas - airBaltic, tad Krājbankas, tad atkal citu -, esam pazaudējuši orientieri, kurp mēs īsti ejam, intervijā žurnālam Playboy saka UPB holdinga valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

«Tas ir kā studentu laikos, gumijas laiviņā pa Amatu braucot. Ja tu nodarbojies tikai ar ūdens smelšanu ārā no laiviņas, tad drīz esi krācē iekšā, pēc tam vēl pazaudē līdzairētāju, kuru krastmalas krūma zars ir izvilcis ārā no laivas, tad tu domā tikai par to, kā viņu glābt, - kāds tur vairs virziens? » jautā U.Pīlēns.

Viņš uzsver, ka līdzīgi notiek Latvijas politikā - mēs neesam līdzsvarā ar sevi, esam apjukuši starp nacionālas valsts ideju un līdzdalību ģeopolitisku problēmu risināšanā, glābjot eiro, un tā pazaudējam orientāciju, kurp katram sabiedrības loceklim jāiet. «Es būtu laimīgs, ja valdības vadītājs vai Saeimas spīkers man pateiktu skaidru redzējumu: dārgie uzņēmēji, mēs tagad kustamies tajā un tajā virzienā, būsim atkarīgi no Eiropas naudas, savu nacionālo identitāti uz desmit gadiem noliksim malā, iespējams, pēc tam paņemsim to atpakaļ, bet tagad būs Eiropas naudas apgūšanas process. Tas vismaz būtu redzējums, kuram var piekrist vai nepiekrist. Tagad ir pilnīga neskaidrībā,» viņš norāda, piebilstot, ka, ja sabiedrību tiktāl dezorientē, tā, protams, nogurst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pavļuts gatavs Rīgas domes sabiedriskā transporta jomas «bardaku» apspriest tiesā

LETA, 20.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Rīgas dome vērsīsies tiesā pret vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāju Danielu Pavļutu, viņš ir gatavs atbildēt par saviem un ministrijas izteikumiem un pieņemto lēmumu, medijiem atklāja ministrs.

Pēc Pavļuta domām, Rīgas domē ir daudz nekārtību un pašvaldības rīcībā vairāki normu pārkāpumi, lemjot par biļešu reformu Rīgas sabiedriskajā transportā. «Rīgas domes rīcībā nav nekādas loģikas. Šogad tā dotācijās saņēma 59 miljonus latu, nākamgad saņems tikpat - biļešu politika mainās, bet dotācijas nē,» norādīja ministrs, uzsverot, ka šis dotāciju apjoms pārsniedzot vairāku Latvijas pilsētu gada budžeta apjomu.

«Domes rīcība rada jucekļa sajūtu, jo tiek runāts par atlaidēm, bet ne par būtību, ka šis viss tiek darīts, lai cilvēki deklarētos Rīgā,» savu viedokli pauda Pavļuts, norādot, ka galvaspilsētas domes finansēšanā esot jāpanāk daudz lielāka caurredzamība. Pēc ministra domām, tas parādītu, ka zaudējumi patiesībā tiek nodarīti pašiem rīdziniekiem, jo, neskatoties uz biļešu cenu pacelšanu, dotāciju apjoms nemainoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts noraida Straujumas pārmetumus; gatavs sniegt savu skatījumu

LETA, 17.01.2014

L. Straujuma un D. Pavļuts šā gada septembrī grāmatas Ciemojamies Ministru kabinetā prezentācijas pasākumā

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) noraida premjera amata kandidātes Laimdotas Straujumas (V) viņam veltītos pārmetumus un pauž gatavību sarunā ar L. Straujumu un Vienotības vadību sniegt savu skatījumu uz izteikto kritiku.

Reformu partijas (RP) pieņemto lēmumu virzīt viņu ekonomikas ministra amatam arī topošajā valdībā Pavļuts vērtē kā absolūtu konsekventu, jo valdības veidošanas procesā politiskais spēks nekad nav minējis kādu citu kandidātu šim postenim. RP uzskata, ka nav vajadzības mainīt labi strādājošus ministrus, skaidroja ekonomikas ministrs.

Viņš atturējās prognozēt, kāds būs gaidāmo politisko sarunu rezultāts.

Saistībā ar atbildības uzņemšanos par Zolitūdes traģēdiju D. Pavļuts norādīja, ka pērn 25. novembrī atklātā vēstulē ir skaidrojis, ka no savas puses centies, lai jaunais Būvniecības likums būtu stingrāks tieši pret sabiedrisko ēku būvniecības prasībām. «Pateicoties manam, [toreizējā Tautsaimniecības komisijas vadītāja] Vjačeslava Dombrovska (RP) un pašreizējā vadītāja Jāņa Ozoliņa (RP) darbam, ir panākts rezultāts - Saeimas pieņemts likums,» skaidroja ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: Latvijā trīs gados varētu atgriezties pāris desmiti tūkstoši iedzīvotāju

Dienas Bizness, 13.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot reemigrācijas plānu, Latvija tuvāko trīs gadu laikā varētu panākt, ka valstī atgriežas pāris desmiti tūkstoši uz ārzemēm aizbraukušo iedzīvotāju, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Sarunā ar Latvijas Radio ministrs norādīja, ka negaida no plāna lielus rezultātus uzreiz – tas būšot pakāpenisks process. Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānā izstrādāti astoņi konkrēti pasākumi tuvākajiem trim gadiem, kas ir vērsti uz to, lai palīdzētu atgriezties tiem aizceļojušajiem iedzīvotājiem, kuri to vēlas vai vēl apsver. D. Pavļuts uzsvēra, ka plāna mērķis nav atgriezt visus aizbraukušos, bet gan palīdzēt tiem, kuri vēlas.

Ministrs skaidroja, ka tie cilvēki, kuri vēlas braukt atpakaļ uz Latviju, nesaprot kur īsti vērsties un līdz šim nav bijis tā, ka šāda informācija un pakalpojumi būtu vienkopus. «Mūsu priekšlikums ir vienas pieturas aģentūra, kas ir galvenais saziņas punkts cilvēkiem, kas vēlas braukt atpakaļ,» sacīja D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kampara laikā izsniegtās atļaujas atstāj vislielāko ietekmi uz OIK

Sandris Točs, speciāli DB, 10.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Arta Kampara laikā izsniegtās atļaujas atstāj vislielāko ietekmi uz OIK, savukārt «uz papīra» izsniegto licenču rekordists ir Daniels Pavļuts, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomikas ministrijas iecerētie grozījumi MK noteikumos Nr. 221* un Nr. 262** atjaunojamo energoresursu nozares skatījumā ir kārtējā likumdošanas manipulācija, lai samazinātu obligātā iepirkuma izmaksas, bet pārsubsidācijas risku novēršana ir tikai iemesls, lai tos virzītu. DB jau rakstīja, ka vēsturiski izsniegto licenču skaits, kas rada ietekmi uz obligāto iepirkuma komponenti (OIK), neticami uzblīda laikā, kad ekonomikas ministra amatu ieņēma Artis Kampars un Daniels Pavļuts. A.Kampara laikā izsniegtās atļaujas pašlaik atstāj vislielāko reālo ietekmi uz OIK un 2015.gadā 58,1% no OIK veidoja «Kampara laika» lēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pūce SM valsts sekretāra amatam saka «nē»; iespējams, pametīs civildienestu

Gunta Kursiša, Nozare.lv, 13.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja valdība lems par manu pārcelšanu Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieka amatā Eiropas Savienības un nozaru jautājumos, šo piedāvājumu noraidīšu un, visticamāk, pametīšu civildienestu,» norāda Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.

Atbilstoši Valsts civildienesta likumā noteiktajai procedūrai satiksmes ministrs Anrijs Matīss un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts priekšlikumu par EM valsts sekretāra pārcelšanu apsprieduši ar Pūci, kurš šim priekšlikumam nav piekritis.

«Priekšlikumam nepiekritu, jo neesmu nācis uz valsts pārvaldi, lai strādātu jebkurā amatā. Neskatos uz jebkuru amatu kā iespēju, bet vēlos darīt to darbu, kas mani interesē,» uzsvēra Pūce.

Tā kā ekonomikas ministram ir tiesības šādu priekšlikumu iniciēt, Pūcem ir svarīgi dzirdēt, kādu viedokli šajā jautājumā paudīs Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), jo bez valdības lēmuma Pūci nevar pārcelt citā amatā. «Ja premjers lems par manu pārcelšanu, es, visdrīzāk, pārtraukšu darba attiecības ar civildienestu,» uzsvēra EM valsts sekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pavļuts: ja nesanāks atsaukt aizbraukušos latviešus, būs jāķeras pie imigrantiem

Jānis Rancāns, 25.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem Latvijai, plānojot nākotnes ekonomisko attīstību, ir darbaspēka jautājums. Latvija joprojām saskaras ar bezdarba problēmām – rūpes raisošākais fakts ir tāds, ka liela daļa no bezdarbniekiem ir ilgstošie bezdarbnieki, sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Savā video uzrunā ministrs norādīja, ka vērojamas būtiskas atšķirības starp cilvēku prasmēm un tām prasmēm, kuras pieprasa darba tirgus un Latvijas ekonomiskā attīstība. «Šeit izdarāms ļoti liels darbs, lai uzlabotu mūsu pārapmācības sistēmu un izglītības sistēmu kopumā. Tāpēc Ekonomikas ministrija cieši strādā gan ar Izglītības un zinātnes ministriju, gan ar Labklājības ministriju,» sacīja ministrs.

Kā īpašu iniciatīvu ministrs izcēla uzsākto reemigrācijas plāna izstrādi, kas ir vērsts uz to, lai izmantotu iespējas, kuras rada uz ārvalstīm aizbraukušie Latvijas iedzīvotāji.

«Viņi noteikti ir apguvuši jaunas prasmes. Varbūt kāds ir sakrājis līdzekļus, lai nodibinātu jaunu uzņēmumu, Latvijā atgriežoties. Mums mūsu valsts piederīgie ir vajadzīgi, jo jau dažu gadu laikā mēs redzēsim, ka mūsu ekonomikas attīstībai trūkst paša svarīgākā – kvalificētu cilvēku – mums būs vajadzīgs katrs Latvijas iedzīvotājs,» akcentēja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībā Latviju uzmetuši gan lietuvieši, gan igauņi

Dienas Bizness, 13.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas jomā jaušamas politiskās domstarpības, un sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībā neviennozīmīgas darbības esot gan no Lietuvas, gan Igaunijas puses, taču vēl ceturtie – somi – līdz šim esot bijuši «liels nezināmais» - laikraksta Diena veidotā diskusijā savu viedokli par sašķidrinātās gāzes termināļa būvi pauda esošais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars.

«Igauņu dubultspēle ir acīmredzama,» izteicās Artis Kampars, norādot, ka savulaik Igaunijas puse nobloķēja Baltijas valstu vienošanos par termināli. «Bija tās nepatīkamās sarunas Briselē, tie nebija lietuvieši, kas pateica galīgo nē un nobloķēja memorandu,» norāda D. Pavļuts.

Latvijas pārstāvji šajā jautājumā nav pietiekoši gan EK, gan Eiropas redzamāko politiķu līmenī uzstājušies un skaidrojuši savus argumentus, uzskata A. Kampars.

Jau vēstīts, ka Baltijas valstīm, nespējot vienoties par labāko valsti reģionālam Eiropas Savienības finansētam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, Eiropas Komisija piesaistīja konsultantus, kas sākotnēji atzina - ja tiktu izveidots gāzes savienojums starp Igauniju un Somiju, termināļa būvēšana Igaunijā būtu izdevīgāka nekā Latvijā vai Lietuvā. Pirms tam tika atzīts, ka piemērotākā vieta ir Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka atbildība par OIK skandālu jāuzņemas tiem ministriem, kas strādāja Godmaņa un Kalvīša valdībās. Savu vainu Pavļuts neredz.

Pavļuts: Lielos lēmumus par OIK pieņēma citi

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pavļuts ierosina dienesta pārbaudi par valdības lēmumu neievērošanu

Vēsma Lēvalde, 25.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijā (EM) līdz šā gada 1.aprīlim jāveic dienesta pārbaude par komersantiem piešķirtajām elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesībām kopš 2012.gada 28.augusta, kad valdība nolēma apturēt jaunu tiesību piešķiršanu vismaz līdz 2016.gadam.

Šādu rīkojumu devis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

2012.gada augustā valdība nolēma pārtraukt jaunu kvotu izsniegšanu, savukārt termiņu pagarināšanā - ieviest stingrākas prasības. Ir izveidota darba grupa, lai samazinātu obligātā iepirkuma komponentes maksājumu pieaugumu. Tomēr ministrijas administratīvā vadība ir turpinājusi kvotu izsniegšanu arī pēc valdības lēmuma, uzņemoties jaunas saistības visiem elektroenerģijas patērētājiem. Šāda ministrijas administratīvās vadības rīcība ir pretrunā skaidri paustai valdības nostājai jaunas kvotas neizsniegt un daudz stingrāk uzraudzīt to īstenošanu, uzskata D.Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstādināt enerģijas izmaksu augšanu nav iespējams, taču, ierobežojot nesamērīgo atbalstu zaļajai enerģijai, var palēnināt cenu celšanos, intervijā žurnālam Playboy atzinis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

«Pieņemu, ka tas neizklausīsies pievilcīgi, bet varu apsolīt, ka, pateicoties manai darbībai, enerģijas izmaksas Latvijas iedzīvotājiem augs lēnāk. Tās augs, bet ne tik ātri,» atzīst ministrs.

Zaļā enerģija ir ļoti laba lieta – gan biodegviela, gan elektrība. Un it sevišķi laba tā ir tādai valstij kā Latvija, kurai nav savu fosilo resursu. Tomēr ir kaut kāds izmaksu līmenis patērētājam, pie kura tā zaudē jēgu. Latvijā no tā milzīgu virspeļņu gūst ļoti šaurs cilvēku loks, savukārt visi pārējie par to maksā. Turklāt maksā vairāk, nekā tas būtu tad, ja atbalsta sistēma būtu citāda. Pret šo atbalsta sistēmu es arī karoju, un jebkurš, kurš saka, ka es karoju pret zaļo enerģiju, vai nu neko nav sapratis, vai nodarbojas ar demagoģiju, skaidro Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības sarunas iezīmējot «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās

LETA, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Attīstībai/Par!» (AP) un «Jaunās Vienotības» (JV) otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi.

AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc tikšanās ar JV pārstāvjiem pauda, ka sarunās vērojams progress, un politiķi apspriež pēc būtības to, kas topošajai koalīcijas jādara. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Pavļuts.

«Varam teikt diezgan droši, ka šī tikšanās iezīmē jaunu fāzi topošās koalīcijas veidošanas sarunās,» norādīja Pavļuts. Viņa paustajām piekrita arī JV līderis Arvils Ašeradens, kurš sarunas arī vērtēja kā konstruktīvas, jo politiķi sāk strādāt pie reāli veicamo darbu saraksta. Ašeradens arī pauda, ka šī tikšanās iezīmē jaunu fāzi nākamās koalīcijas veidošanā.

Ašeradens tieši nevērtēja, kuras partijas vadītās sarunas ir bijušas veiksmīgākas - AP, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vai «KPV LV». Viņš gan piebilda, ka sarunās ar AP panākts vislielākais progress attiecībā uz veicamajiem darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozares pārstāvji kritizē jaunveidojamo kontroles biroju, pārmetot funkciju dublēšanos

LETA, 10.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunveidojamais Valsts būvniecības kontroles birojs varētu dublēt daudzas no funkcijām, kuras jau patlaban veic pašvaldību būvvaldes, turklāt tiek apšaubīta biroja speciālistu spēja atklāt ko vairāk, nekā jau patlaban spēj pašvaldību būvinspektori.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs diskusijā sacīja, ka jaunajai institūcijai paredzētās funkcijas pamatā ir tas pats, ko kādreiz pildīja Valsts būvinspekcija, un sanāk funkciju dublēšana.

«Sapratu, ka šī jaunveidojamā institūcija pieņems ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgas būves. Tas neiet kopā ar Administratīvā procesa likumu. To gan var koriģēt, ja ir liela vēlme. Taču bažas ir, ka tas radīs dublēšanos. Ja funkcijas, ko nepieciešams stiprināt būvinspektoriem, dod arī pašvaldību būvinspektoriem, viņi var izdarīt tieši to pašu. Jaunveidojamā institūcijā strādās tādi paši speciālisti. Tas ir emocionāls risinājums - veidot vēl vienu institūciju, kas dublē pašvaldības funkcijas tikai tāpēc, ka traģiskā Zolitūdes notikuma dēļ neuzticamies, ka pašvaldību inspektori var pieņemt ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgas būves,» norādīja I. Vircavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pavļuts «paredz» divu «jaudīgu» tehnoloģiju inkubatoru tapšanu

LETA, 19.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam liela uzmanība tiks pievērsta finansējuma nodrošinājumu inkubācijas instrumentiem. «Paredzu, ka nākamajā plānošanas periodā līdztekus esošajiem inkubatoriem tiks radīts viens vai divi jaudīgi tehnoloģiju inkubatori, kas būtiski atšķiries no līdz šim zināmajiem inkubatoriem,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Nākamajā plānošanas nacionālās industriālās politikas iniciatīvām pieejamais finansējums būs 800 miljoni eiro, taču no tā mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam - 430,3 miljoni eiro, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Lielākā daļa no summas tiks veltīta inovācijām: 128,7 miljoni eiro tiks kompetences centriem un tehnoloģiju pārneses sistēmām, 97,4 miljoni eiro - biznesa inkubatoriem, aizdevumiem, mikrokredītiem un garantijām, 64,8 miljoni eiro - tehnoloģiju inkubatoriem, agrīnās stadijas riska kapitālam un inovācijas motivācijas programmām.

Savukārt 58 miljoni eiro paredzēti klasteru iniciatīvām, ārējo tirgu apguvei, starptautiskajai konkurētspējai un tūrisma mārketingam, 51,8 miljoni eiro - industriālo zonu un telpu attīstībai, bet 29,9 miljoni eiro - partnerībā organizētām nodarbinātības apmācībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Dombrovskis – Ekonomikas ministrijas jaunā slota

Māris Ķirsons, DB žurnālists, 21.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandalozā Ķīļa mantinieks Izglītības un zinātnes ministrijā savas teorētiskās zināšanas varēs pārbaudīt praktiska darba pieredzē, vadot biznesam svarīgāko bastionu – Ekonomikas ministriju.

Pēdējā Laimdotas Straujumas jaunās valdības veidošanas intriga par to, kurš tad īsti vadīs vienu no biznesam nozīmīgākajām ministrijām – Ekonomikas –, ir atrisinājusies. Pēc neilgas «spītēšanās» un iestāšanās par to, lai pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts savu amatu saglabātu, Reformu partija tomēr piekrita valdības vadītājas vēlmei savā komandā par ekonomikas ministru aicināt Vjačeslavu Dombrovski.

Lai arī viņš pašlaik ir izglītības un zinātnes ministra amatā, tomēr līdz pērnā gada maijam bija Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšsēdētājs. Tādējādi Ekonomikas ministrijas darbības lauks V. Dombrovskim nebūs svešs. Arī «iesildīšanās» laika viņam nebūs, jo šķiet, ka jautājums par to, vai pērn pieņemtajam būvniecības likumam spēkā stāšanās no 1. februāra nav jāpārbīda uz vēlāku laiku, piemēram, 1. maiju vai varbūt pat 1. septembri, būs Vjačeslava Dombrovska jau kā ekonomikas ministra pirmais svarīgais lēmums. Galu galā šis būvniecības likums tika sagatavots tad, kad atbildīgo Saeimas komisiju vadīja Vjačeslavs Dombrovskis. Viņam būs jāpārņem no līdzšinējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta šī likuma darbināšanai nepieciešamo MK noteikumu projekti ne tikai apstiprināšanā, bet, iespējams, pat slīpēšanā, kuri ir «tā kā aizķērušies», un to kavējuši nevis kādi starppresoru strīdi, bet gan nozares speciālistu, maigi izsakoties, atšķirīgā nostāja, piemēram, tās pašas sertifikācijas dēļ. V. Dombrovskim šajā strīdā būs jāizvēlas, kurā pusē nostāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pavļuts: praktisku apsvērumu dēļ Latvijai labāk, ja reģionālais LNG terminālis atrastos tuvāk

Nozare.lv, 21.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raugoties no praktiskiem apsvērumiem, jo tuvāk reģionālais sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis, jo labāk, norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, vaicāts, kura no konsultantu minētajām vietām - Igaunija vai Somija - Latvijai būtu piemērotāka.

Viņš skaidroja, ka mērķis ir pēc iespējas ātrāk panākt, ka ir alternatīvs gāzes apgādes avots. No šī viedokļa projekts, kura gaitā vēl jāizbūvē savienojums zem jūras, viņaprāt, noteikti ir mazāk pievilcīgs nekā projekts, kurā atliek tepat netālu uzbūvēt termināli. Kā ziņots, šāds savienojums BalticConnector starp Igauniju un Somiju būtu nepieciešams, ja terminālis tiktu būvēts Somijā.

«No tehniskā, laika viedokļa izvēle ir vienkārša. Mērķis ir atvērtais gāzes tirgus,» teica ministrs.

Viņš gan piebilda: ja par prioritāti izvirza realizācijas ātrumu un lētumu, Latvijas risinājums būtu pievilcīgāks. «Protams, raugoties uz starptautisku un reģionālu mērogu, ir arī citi apsvērumi. Mums ir mūsu viedoklis, bet negribu diskreditēt kopumā konsultantu padarīto darbu. Esmu ļoti pateicīgs Eiropas Komisijai (EK), ka šis pētījums ir bijis un radīta bāze, par ko varam diskutēt,» norādīja Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozot atbalsta metodiku elektrības ražotājiem, Ekonomikas ministrija solīja 28 milj. eiro ietaupījumu; rezultāts gan var izrādīties pretējs

Jau kopš 2012. gada Latvijas Ekonomikas ministrijas (EM) viens no galvenajiem publiskās retorikas elementiem ir bijusi cīņa ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kā iemeslu steidzamai OIK reformu veikšanai minēja pat Liepājas metalurga krahu – tas liecinot, ka trauksme par subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu un potenciālajām sekām uz visu Latvijas ekonomiku esot nopietna un pamatota.

«Šīs izmaksas jau drīzumā var apdraudēt ne tikai mūsu uzņēmumu konkurētspēju, bet arī atsevišķos gadījumos dzīvotspēju,» tā D. Pavļuts. Rezultātā 2013. gada vasarā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 221. noteikumos par atbalstu lielajām koģenerācijas stacijām. Šo grozījumu rezultātā EM solīja, ka tiks ietaupīti vismaz 28 milj. eiro gadā. Jau tobrīd DB, atsaucoties uz bijušā EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ābeles informāciju, rakstīja, ka faktiski a/s Latvenergo dabasgāzes stacijām šo reformu rezultātā atbalsts tikai pieaugs, nevis samazināsies. Tagad, kad ir pieejami pilni 2013. gada dati, šis apgalvojums pierādīts arī skaitļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ar elektrības cenu kāpumu mājsaimniecībām jārēķinās nākamgad

Dienas Bizness, 17.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā gadā mājsaimniecībām ir jārēķinās ar elektrības cenu pieaugumu. Šobrīd esošais tarifs nesedz ražošanas izmaksas, atzina ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Sarunā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes ministrs norādīja, ka cenas varētu pieaugt, ja elektrības ražotājs Latvenergo ieviesīs jaunu tarifu, vai arī brīvā elektroenerģijas tirgus ietekmē. D. Pavļuts uzsvēra, ka par savu galveno uzdevumu izvirzījis laicīgu gatavošanos šim brīdim un cenu kāpuma risku mazināšanos.

Ekonomikas ministrs norādīja, ka tikšot meklēti veidi, kā samazināt elektrības cenu pieauguma ietekmi uz sociāli maz aizsargātajiem un mazturīgajiem. Šādu cilvēku atbalstam varētu tikt veidots īpašs fonds.

Jūnija sākumā Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumus līdz 2014. gada 1. aprīlim izveidot Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fondu. No fonda elektroenerģijas ražotājiem tiktu kompensēta starpība starp elektroenerģijas obligātā iepirkuma pārdošanas cenu un tirgus cenu. EM rosina sākotnēji fondā ieguldīt 29 miljonus latu, taču sarunas par fonda finansējuma apmēru tiks turpinātas 2014.gada valsts budžeta diskusiju ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru