Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Meža nozare pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi par Latvijas tautsaimniecības stūrakmeni. Tā ne tikai “atved” naudu no ārzemēm, eksportējot visdažādākos koksnes izstrādājumus, bet ir arī ļoti nozīmīgs darba devējs, jo īpaši lauku reģionos, kur alternatīvu darba vietu faktiski nav. Var tīri spekulatīvi “izņemt” no nodarbināto skaita cilvēkus, kuri strādā gan koksnes pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumos, gan sniedz tiem dažādus pakalpojumus, rezultāts būs ļoti drūms. Būtībā meža nozare gan uztur pati sevi, gan dod darbu citām sfērām, kurās tāpat ir vajadzīgi darbinieki. Sava veida “atbalss” efekts.

Meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs. Aprēķini rāda, ka nozares uzņēmumi 2024. gadā nodokļos (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir samaksājuši teju 391 milj. eiro, 2018. gadā tie bija ap 223 milj. eiro, kas nozīmē pieaugumu par 168 milj. eiro. Tas ir daudz.

Jā, ir uzņēmumi, kuru kopējais samaksāto nodokļu apjoms ir atšķirīgs, tas ir saistīts ar darbības specifiku; lielākoties šādu uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi mērāmi simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Var izrēķināt, cik naudas nodokļos “atnes” viens kubikmetrs mežā iegūtas koksnes. Ja pērn ieguvām 16 milj. m³ koksnes, vidēji viens kubikmetrs valsts makā tikai darbaspēka nodokļos vien “atnesa” 24,5 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības, nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, summa krietni pieaugs. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” valsts budžetu nodokļu veidā 2024. gadā papildināja ar teju 49 milj. eiro + iespaidīgām dividendēm, kas (varbūt) ļāva nepalielināt kāda nodokļa likmi un deva papildus naudu valsts drošībai, veselības sfērai utt.

Latvijas tautsaimniecības attīstības stāstā ir nozares, kas, neraugoties uz ekonomikas cikliem, notur savu nozīmību un sniedz stabilu ieguldījumu valsts labklājībā. Mežsaimniecība un kokrūpniecība ir viena no tām – tā ne tikai nodrošina tūkstošiem darba vietu reģionos, bet arī ir viens no Latvijas eksportspējas un inovāciju balstiem.

Meža nozare ir daudz vairāk nekā resursu ieguve – tā ir mērķtiecīga un uz zināšanām balstīta sistēma, kas ar pārdomātu pārstrādi un investīcijām rada augstu pievienoto vērtību un notur valsts ekonomiku starptautiskā konkurencē.

Nozare ar stabilu pienesumu valsts budžetā un ekonomikā

Oficiālā statistika skaidri parāda: meža un saistīto nozaru devums Latvijas budžetā un ekonomikā ir pieaudzis gandrīz divkārt. Ja 2018. gadā nozares iemaksas valsts budžetā bija aptuveni 263 miljoni eiro, tad 2024. gadā šis skaitlis sasniedza 537 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka meža nozare sešu gadu laikā kļuvusi par vienu no dinamiskākajiem un stabilākajiem nodokļu maksātājiem valstī.

Vairāk nekā 20 organizācijas iesniegušas iebildumus par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem grozījumiem Meža likumā, kas paredz samazināt ciršanas vecumu virknei koku sugu, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

Grozījumiem 9.septembrī ir beidzies saskaņošanas termiņš.

Iebildumus iesniegusi SIA "Silvasert", Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienība, Latvijas Permakultūras biedrība, biedrība "Mēs Ēdolei", Meža inventarizācijas veicēju apvienība, biedrība "Drosme darīt", Jaunatnes organizācija "Protests", Latvijas Botāniķu biedrība, biedrība "Radi vidi pats", biedrība "Plieņciemam" un SIA "Taxatio".

Tāpat iebildumus iesnieguši Vides aizsardzības klubs, biedrība "Zaļā brīvība", biedrība "Latvijas ainavas", Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Dabas fonds, SIA "Saulgozes D", biedrība "Puse Latvijas", Finanšu ministrija (FM), Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Kultūras ministrija (KM), Satiksmes ministrija (SM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts kanceleja.

Pabeidzot darījumu ar Zviedrijas meža īpašnieku asociāciju "Sodra", Latvijā atradīsies vairāk nekā viena trešdaļa no visiem "IKEA" lielākā veikalu operatora "Ingka Group" investīciju struktūrvienībai "Ingka Investments" piederošā meža zemju portfeļa, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Ingka Investments" Latvijas mežsaimniecības uzņēmuma vadītājs Niks Šauva.

"Ingka Investments" pašlaik meži pieder septiņās valstīs - Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Rumānijā, Somijā, ASV un Jaunzēlandē.

Pēc darījuma noslēgšanās "Ingka Investments" Latvijā piederēs 245 000 hektāru meža zemju, un tas kļūs par lielāko privāto mežu īpašnieku. Līdz šim "Ingka Investments" Latvijā apsaimniekoja 110 000 hektārus.

Jautāts, vai tik liela meža zemju portfeļa koncentrācija tieši Latvijā ir bijis apzināts lēmums, Šauva pauda, ka, protams, galvenokārt tas saistīts ar "Sodra" mežu portfeļa pārdošanu, jo "šajā gadījumā bija lieliska iespēja, un tādas tirgū parādās ļoti reti". Tomēr, jau pirms apmēram desmit gadiem, "Ingka Investments" sākot investīcijas, Latvija un Baltija kopumā tika izvēlēta kā reģions ar augstu potenciālu turpmākajai izaugsmei.

Latvijai ir iespējas atrast atbilstošākos un veiksmīgākos risinājumus zemes apsaimniekošanā, vienlaikus sasniedzot labklājības pieaugumu, atstājot pozitīvu ietekmi uz sociālo vidi un nenodarot kaitējumu dabas aizsardzībai.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Meža resursu pieejamības ekonomiskie un tiesiskie aspekti Latvijā. Kā būtiskākā šī mērķa sasniegšanai tika minēta vienota izpratne un spēja sarunāties dažādām sabiedrības grupām, kā arī spējas vadīt diskusijas.

Katram sava izpratne

“Ir grūti adaptēties nevis jaunajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos, bet gan informācijas apmaiņas, zināšanu pārneses jautājumos, kas ir daudz svarīgāk, jo viedoklis par īpaši lielajām nozarēm ir daudziem un tur arī veidojas viedokļu sadursme, bet šos procesus novadīt nav tik vienkārši,” skaidro AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Savukārt bijušais Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols norādīja, ka diskusija varbūt nav tik daudz par nozares adaptāciju jaunajai realitātei, bet par to, kā Latvijā jēgpilni apsaimniekot resursus, tostarp zemi. “Tā nav jauna diskusija, taču paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka Latvijā ir daudzas dažādas politikas, taču zemes politikas nav, pamatvērtības katrs saprot citādi, un nav pārsteigums, ka šādos apstākļos arī nav bijis normālas dažādu izpratnes grupu sarunas,” tā A. Ozols.

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Kokogļu ražošanas SIA KRK Vidzeme vairāk nekā 10 gadu laikā īstenojis transformāciju, pārejot uz sava zīmola Marienburg produkcijas realizāciju, perspektīvā plāno palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus.

„Jaunu tirgu apguve, jaunu sadarbības partneru piesaiste ir laikietilpīgs process, jo būtiskākais jau nav palielināt ražošanas jaudas un saražot produkciju, bet gan spēt to sekmīgi realizēt tirgū,” situāciju skaidro SIA KRK Vidzeme īpašnieks Andris Griķis. Viņš norāda, ka uzņēmumam bija vajadzīgi vairāki gadi, lai īstenotu transformāciju no vienkārša produkta ražotāja, kurš produkciju piegādā privātā zīmola turētājam, uz savu saražoto kokogļu pārdošanu ar pašam savu Marienburg zīmolu. „Pašlaik apmēram 70% visu uzņēmumā saražoto kokogļu produkcijas tiek realizēti ar Marienburg zīmolu dažādu valstu — Latvijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, nelielos apmēros arī Zviedrijas, Islandes un Maltas — tirgos,” stāsta A. Griķis.

Meža nozare ir viens no stratēģiski nozīmīgākajiem balstiem Latvijas tautsaimniecībā ar būtisku pienesumu gan iekšzemes kopproduktā, gan valsts eksporta struktūrā. Nozare, kas aptver mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, 2023. gadā nodrošināja 6% no IKP un veidoja 17% no kopējā preču eksporta jeb 3,3 miljardus eiro.

Šie rādītāji apliecina, ka meža nozare ne tikai ir lielākā ražojošā nozare Latvijā, bet arī viens no galvenajiem konkurētspējas un ekonomiskās stabilitātes virzītājiem.

Koks, koka izstrādājumi un kokogles joprojām ir Latvijas eksporta preču līderos, kas apliecina nozares nozīmi globālajā tirgū. Vienlaikus nozares izaugsme prasa arī mērķtiecīgu politiku un investīcijas inovācijās, apstrādes jaudu modernizēšanā un cilvēkkapitāla attīstībā, lai saglabātu konkurētspēju starptautiskā vidē.

Neraugoties uz iespaidīgajiem rezultātiem, meža nozarei ir virkne izaicinājumu – klimata mērķu ieviešana, globālās piegādes ķēžu pārkārtošanās un pieaugošās prasības attiecībā uz vides ilgtspēju. Tāpēc nepieciešama stratēģiska pieeja, kas ļauj līdzsvarot ekonomisko izaugsmi ar ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu.

Latvijas apstrādes rūpniecība tradicionāli balstās uz trīs stratēģiski nozīmīgiem pamatelementiem – pārtikas pārstrādes, kokapstrādes un inženiertehniskajām nozarēm, kurās ietilpst metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika. Šoreiz tuvāk paraudzīsimies uz metālapstrādi, kas, neskatoties uz vairākiem sarežģītiem gadiem, sāk demonstrēt mērenu atveseļošanās dinamiku.

Kopš 2023. gada pavasara metālapstrādes un mašīnbūves nozarē vērojama lejupslīdes tendence, ko veicinājušas gan Covid-19 pandēmijas radītās sekas, gan ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie faktori ir būtiski ietekmējuši nozares attīstības dinamiku, aizstājot iepriekšējo izaugsmi ar ražošanas apjomu samazinājumu. Papildus tam nozari negatīvi ietekmē vājš pieprasījums un stagnējoša ekonomiskā situācija Eiropas galvenajos eksporta tirgos.

Kā uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) vadītājs Toms Grīnfelds, pieaugošā konkurence un cenu dempings ir kļuvuši par ikdienas izaicinājumu nozarē. Turklāt papildus ekonomiskajiem faktoriem uzņēmēji sastopas arī ar regulatīvajiem un birokrātiskajiem šķēršļiem Eiropas tirgū, kas kavē inovāciju ieviešanu un elastīgu pielāgošanos tirgus prasībām. Vienlaikus, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, metālapstrādes un mašīnbūves sektors Latvijā demonstrē strukturālu noturību un pielāgošanās spējas, kas ļauj prognozēt pozitīvākas attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē.

Mājokļu tirgus ciklā šī vasara iezīmē augšupeju – nekustamo īpašumu cenas pakāpeniski pieaug, taču pircēji saglabā aktivitāti un pieaug arī pieprasījums pēc mājokļu kredītiem, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Būtiskākais iemesls pircēju aktivitātes pieaugumam un cenu izmaiņām, protams, ir kredītlikmju samazināšanās. Eiropas Centrālā banka (ECB) kopš 2024. gada jūnija noguldījumu iespējas likmi ir samazinājusi astoņas reizes, tā rezultātā, piemēram, Euribor sešu mēnešu likme gadā ir samazinājusies gandrīz divas reizes – līdz aptuveni 2 %.

“Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss prognozē, ka līdz 2025. gada beigām Euribor sešu mēnešu likme varētu sasniegt 1,8 %, un nav paredzams, ka tā nokritīsies daudz zemāk par šo līmeni. Eametss pieļauj, ka ECB rudenī varētu vēl vienu reizi samazināt likmes.

ECB savus aprēķinus galvenokārt balsta inflācijas prognozēs, cenšoties nodrošināt, lai ilgtermiņā inflācija stabilizētos aptuveni 2 % līmenī. Eirozonas vidējais inflācijas līmenis svārstās ap 2 %, taču vairākās valstīs, piemēram, Igaunijā, Rumānijā, Slovākijā, patēriņa cenas pieaug krietni straujāk. Vienlaikus aizvien ticamāks kļūst neliels likmju pieaugums nākamgad.

Investīciju un mežu apsaimniekošanas uzņēmums Ingka Investments ir vienojies ar Zviedrijas lielāko mežu īpašnieku asociāciju Sodra par 135 000 hektāru zemes iegādi Latvijā un 18 000 hektāru iegādi Igaunijā. Apmēram 89 % no šīs zemes ir meža teritorijas.

Darījuma noslēgšanai vēl ir nepieciešams saņemt attiecīgo uzraudzības iestāžu apstiprinājumu.

Ingka Investments ir IKEA lielākā veikalu operatora Ingka Group investīciju struktūrvienība, kas kopumā apsaimnieko vairāk nekā 331,5 tūkstošus hektārus mežu zemes.

Ingka Investments izpilddirektors Pīters Van der Pūls (Peter van der Poel): “Mūsu uzņēmuma unikālā struktūra ir ielikusi spēcīgus pamatus ilgtermiņa domāšanai – investējot, mēs domājam gadsimtu, nevis desmitgažu perspektīvā. Arī šīs investīcijas Baltijas valstu mežsaimniecībā ir tieši šāds ilgtermiņa ieguldīšanas piemērs. Vēlamies dot savu pienesumu reģiona ekonomikai un saglabāt veselīgus mežus nākamajiem 100 gadiem, vienlaikus veicinot IKEA biznesa pieejamību un ilgtspēju.”

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kā arī Nīderlandes uzņēmuma "Ingka Investments" vadība, pārrunājušas ne tikai plānoto nekustamo īpašumu iegādes darījumu, bet arī turpmākās sadarbības perspektīvas.

Uzņēmums sniedza informāciju par 2025. gada 28. oktobrī noslēgto līgumu starp "Ingka Investment" un Zviedrijas uzņēmumu "Sodra", kas paredz "Ingka Investments" iegādāties 135 000 ha, no kuriem aptuveni 120 000 ha ir mežs. Darījuma vērtība tiek lēsta 720 milj. EUR apmērā. Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis informēja par potenciālajām sadarbības iespējām enerģētikas jomā un datu centru attīstīšanā, kā arī pieejamo atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanai.

"Uzņēmuma plānotā darbība attiecībā uz mežu apsaimniekošanu visaugstākajā mērā atbilst Latvijas interesēm, proti, koksni ir paredzēts pārstrādāt Latvijā, radot tai papildu pievienoto vērtību, kā arī stiprinot nozares konkurētspēju. Turklāt gan uzņēmuma paustie plāni, gan līdz šim veiktās aktivitātes, piemēram, meža zemju nodošana pētniecībai, liecina, ka uzņēmums komercdarbību veic, sabalansējot to ar rūpēm par mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu," uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 5 miljonu eiro apmērā mežsaimniecības uzņēmumam SIA Timbro. Finansējums ietver kredītlīniju un aizdevumu mežizstrādes tiesību un jaunu meža zemju iegādei, kā arī līzingu mežizstrādes tehnikas un transportlīdzekļu iegādei apaļkoku pārvadāšanai.

SIA Timbro aktīvi paplašina savu darbību, strauji audzis piegādātāju skaits un eksporta darījumu apjoms un pēdējā gada laikā tā ieņēmumi pieauguši piecas reizes līdz aptuveni 45 miljoniem eiro.

“Mežsaimniecības nozare ir viena no Latvijas ekonomikas pamatnozarēm ar būtisku lomu reģionālajā attīstībā un eksportā. Timbro ir lielisks piemērs tam, kā mērķtiecīga izaugsme var iet roku rokā ar atbildīgu saimniekošanu. Ar piešķirto finansējumu mēs atbalstām uzņēmuma plānus paplašināt darbību, ieguldot jaunos meža īpašumos un modernā tehnikā, kas palīdzēs palielināt efektivitāti un konkurētspēju Eiropas mērogā,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Vietējā kapitāla banka Artea joprojām ir viena no visaktīvāk analizētajām un novērotajām finanšu sabiedrībām Baltijas reģionā, liecina ekspertu novērtējumi.

Lai gan kopš gada sākuma Artea akcijas cena biržā ir samazinājusies līdz aptuveni 0,81 eiro, analītiķi uzsver, ka bankas ilgtermiņa potenciāls joprojām ir spēcīgs. To apliecina arī finanšu rezultāti - Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu un augstu rentabilitāti, tādēļ pašreizējais akcijas cenas līmenis, pēc analītiķu domām, investoriem varētu būt īpaši pievilcīgs. Šogad banka, īstenojot jauna zīmola ieviešanu un pamatplatformas modernizāciju, debitēja Nasdaq Baltijas biržā ar jaunu tirdzniecības simbolu - ROE1L, kas iezīmē jaunu attīstības posmu bankas vēsturē.

Plāns skaidrs

Neraugoties uz izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar stratēģisko projektu īstenošanu, Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu, norāda Vitauts Sinius (Vytautas Sinius), bankas valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. “Pašreizējā peļņas dinamika atspoguļo mērķtiecīgu ieguldījumu posmu - jauna zīmola un modernizētas pamatplatformas ieviešanu, kas vidējā un ilgākā termiņā nodrošinās būtisku pievienoto vērtību. Mūsu pamatrādītāji joprojām ir spēcīgi, taču akcijas cena biržā - salīdzinoši zema, tāpēc investori, kuri tic mūsu ilgtermiņa stratēģijai, šobrīd, iegādājoties mūsu akcijas, var gūt ievērojamu izaugsmes iespēju,” uzsver V.Sinius

Kiberdiena jeb Cyber Monday mūsdienās ir kļuvusi par vienu no gaidītākajiem iepirkšanās notikumiem tiešsaistē. Tā notiek pirmdienā pēc Melnās piektdienas un sākotnēji radās kā e-komercijas atbilde fizisko veikalu atlaidēm.

Šodien Kiberdiena ir kļuvusi par īstu tiešsaistes maratonu, kurā pircēji apzināti gaida izdevīgus darījumus, bet uzņēmumi sacenšas par klientu uzmanību. Lai gan konkurence ir liela, vietējiem uzņēmumiem šajā dienā ir vairāk iespēju nekā sākotnēji varētu šķist.

Kāpēc Kiberdiena piesaista tik daudz pircēju?

Cilvēki Kiberdienu uztver kā izdevību ne tikai ietaupīt, bet arī sagatavoties Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Pircēji meklē dāvanas, salīdzina cenas un izvēlas tos uzņēmumus, kas piedāvā patiesu vērtību. Lielu lomu spēlē arī ērtība – iepirkšanās notiek bez rindām, no jebkuras vietas un jebkurā laikā. Ja agrāk šajā dienā dominēja tehnoloģiju un elektronikas preces, šobrīd tikpat nozīmīgu lomu ieņem skaistumkopšana, mode un aksesuāri.

Lai arī līdz Atmežosanas regulas spēkā stāšanās brīdim ir atlikušas mazāk nekā 35 dienas, bet nav skaidrs, vai tā stāsies spēkā, vai arī tās ieviešana vēlreiz tiks atlikta, tāpat arī tas, kādas prasības būs jāspēj izpildīt mežsaimniekiem un liellopu audzētājiem.

Pašlaik spēkā ir norma, kura paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra liellopu gaļai, kakao, kafijai, palmu eļļai, gumijai, sojai, koksnei un produktiem, kas no tiem iegūti, būs nepieciešams apliecinājums, ka to ieguve nav saistīta ar atmežošanu un meža degradāciju. Tiesa, ir šaubas par Atmežošanas regulas prasību izpildi, jo ES līmenī neesot veikti visi atbilstošie mājasdarbi, turklāt vairākas valstis, tostarp Latvija, vēlas, lai tās tiktu klasificētas kā tādas, kurām nav nekādu risku mežu izciršanai, tāpat ir piedāvājums vienkāršot šīs regulas prasības mazajiem saimniekiem.

To, kāds būs risinājums, rādīs laiks, taču pēc vairāku nozaru aptaujāto uzņēmēju domām ES līmenī ir radīts haoss, kas veido neprognozējamu situāciju tiem, kuri strādā attiecīgajās sfērās.Jāatgādina, ka jau 2023. gada 29. jūnijā spēkā stājās ES Atmežošanas regula, kuras mērķis ir mazināt riskus, ka produkti, kas saistīti ar atmežošanu un mežu degradāciju, tiek realizēti ES tirgū vai eksportēti no tā, tādējādi mazinot ES ietekmi uz atmežošanu un mežu degradāciju visā pasaulē. Sākotnēji bija paredzēts, ka no 2024. gada 30. decembra regula jāsāk ievērot lielajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī tiem, uz kuriem attiecas ES Kokmateriālu regula, bet no 2025. gada 30. jūnija – mazajiem un mikro uzņēmumiem. Tas nozīmēja, ka no 2025. gada 1. jūlija pilnīgi visiem uzņēmumiem būs jāspēj izpildīt regulas prasības attiecībā uz dažādiem produktiem, kas iegūti no koksnes, palmu eļļas, sojas, liellopu gaļas, kakao, kafijas, kaučuka (piemēram, riepas, mēbeles, šokolāde, kartons, papīrs).

Latvijas mājsaimniecības pēdējo četru gadu laikā kļuvušas ievērojami bagātākas uz papīra – noguldījumu apjoms 2025. gada septembrī ir par 26 % lielāks nekā 2021. gada sākumā, un kopējā summa jau sasniedz 12,6 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas dati. Taču šim pieaugumam ir ironiska piegarša – patēriņa cenas šajā pašā periodā pieaugušas par 39,3 %, kas nozīmē, ka nauda “aug”, bet tās vērtība kūst.

Tikmēr mājokļu tirgus apjoms kopš 2021. gada palielinājies vien par 1-2 %, pērn sasniedzot ap 1,5 miljardiem eiro. Šis kontrasts izgaismo kādu paradoksu: iedzīvotāji nomināli ir uzkrājuši vairāk nekā jebkad, bet pārvērst to mājokļos nesteidzas. Tas ir skaidrojams ar daudziem iemesliem, tai skaitā ar vēlmi nodrošināties ar salīdzinoši likvīdiem aktīviem.

Tomēr ne viss ir tik drūmi. Jau 2025. gadā mājokļu tirgus ir aktivizējis – ir pieaudzis gan darījumu skaits, gan arī mājokļu kredītu skaits. Var pieņemt, ka turpmāk ir gaidāma aizvien lielāka aktivitāte mājokļu tirgū, jo ir izveidojies t.s. “uzkrātais pieprasījums”. Proti, iedzīvotājiem ir finanšu kapacitāte mājokļa iegādei, taču daļa potenciālo pircēju vēl aizvien nogaida. Īstermiņā šāda piesardzība bremzē tirgus aktivitāti, toties ilgtermiņā var veidoties lielāks pieprasījuma vilnis, tiklīdz finansiālie un ģeopolitiskie apstākļi kļūs labvēlīgāki.

Pēdējos gados Latvijas nekustamo īpašumu tirgū darījumu skaits bijis zems, cenas saglabājušās nemainīgas, bet pārdevēji un pircēji izvēlējušies nogaidīt, kad pienāks labāks laiks mājokļa iegādei.

Jaunākie “Latio” mājokļu pārskata dati liecina, ka zemākais punkts ir aiz muguras un 2025. gada tirgus ir atdzīvojies – darījumu skaits būtiski palielinās, pircēju pārliecība stiprinās un cenas pakāpeniski sāk pieaugt. Šo tendenci apstiprina arī Mājokļu tirgus pārliecības indekss, kas atspoguļo būtiskas izmaiņas pircēju un pārdevēju uzvedībā.

“Mājokļu tirgus pārliecības indeksa” dati par jūliju:

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Uzņēmumiem, kas izmanto tērauda loksnes, gan kvalitāte, gan uzticama piegāde ir izšķiroša nozīme. Tibnor, kas ir viens no vadošajiem tērauda produktu piegādātājiem Ziemeļvalstīs, piedāvā plašu tērauda lokšņu klāstu būvniecības un rūpniecības sektoram. Uzņēmums aktīvi strādā pie ilgtspējīgiem risinājumiem, palielinot pārstrādāta tērauda izmantošanu un optimizējot ražošanas procesus, lai samazinātu enerģijas patēriņu.

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus ir piedzīvojis ievērojamu aktivitātes pieaugumu, jūlijā Rīgā sasniedzot augstāko darījumu skaitu kopš pirmskrīzes laikiem.

Tirgus optimisms un pircēju aktivitātes pieaugums liecina par pozitīvām tendencēm, ko veicina vairāki būtiski faktori. Šajā straujajā izaugsmē nekustamo īpašumu aģentūra AVER izceļas kā tirgus līderis, kļūstot par pirmo Latvijā dibināto aģentūru, kas plāno atvērt franšīzes starptautiski.

Kas tirgū rada uzrāvienu?

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū valda pozitīvs noskaņojums un ticība nākotnei, ko daļēji veicina mediju retorikas maiņa, samazinot uzsvaru uz ģeopolitisko saspīlējumu. Cilvēki ir noguruši no baiļošanās un sāk aktīvāk īstenot svarīgāku dzīves pirkumu.Vienlaikus pastāv arī vairāki citi, ekonomiska rakstura faktori, kas stimulē tirgus atgūšanos un darījumu pieaugumu. Kā svarīgāko jāmin Euribor likmes samazināšanos, kas būtiski palielinājusi nekustamā īpašuma iegādes pieejamību. Ja agrāk augstā Euribor likme ļoti sadārdzināja nekustamo īpašumu kredītprocentu izmaksas, daudziem liedzot iegādāties vēlamo īpašumu par noskatīto cenu, tā vietā liekot izvēlēties īri, tad šobrīd pirkums ir kļuvis krietni izdevīgāks. Vairāk nekā 60% nekustamā īpašuma pircēju to iegādājas par kredītu.

Latvijas ražotāji var kļūt konkurētspējīgāki, ja izpratīs patērētājus un konkurentus un spēs piedāvāt savu preci arī eksportā, lai tādā veidā veicinātu ražošanas modernizēšanu un spētu piedāvāt zemāku cenu pircējiem arī Latvijā.

Šādas galvenās atziņas izskanēja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) rīkotajā diskusijā “Pēc kā stiepjas patērētāju roka? Modernās tirdzniecības ietekme uz piegādes ķēdi”.

Diskusijas dalībnieki – zemkopības ministrs Armands Krauze, “Rimi Baltic” kategoriju direktors Milans Blūms, SIA “Reitan Convenience Latvia” komercdirektore Ineta Legzdiņa, SIA “Skrīveru saldumi” un SIA “Dimdiņi” pārdošanas vadītājs Jānis Ilziņš, uzņēmumu stratēģiskais un vadības konsultants Jānis Kļaviņš un Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš – meklēja atbildes, par ko ir gatavi maksāt patērētāji, kādi izaicinājumi un iespējas paveras Latvijas pārtikas ražotājiem, kā izvēlēties nišu un attīstīt sortimentu, vai konkurēt tikai ar cenu, un ko nozīmē ilgtspēja piegādes ķēdē no lauka līdz plauktam.