Jaunākais izdevums

Saeima ļauj pašvaldībām «rotaļāties» ar nodokļiem brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ); deputāti aicinās Valsts prezidentu likuma grozījumus neizsludināt, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

ZZS deputātiem draudzīgi sabloķējoties ar SC kolēģiem, bet NA parlamentāriešiem «nevainīgi» atturoties vai nepiedaloties balsošanā par atsevišķiem punktiem likumā Par nodokļu piemērošanu brīvostās un SEZ, Saeima pieņēmusi attiecīgā likuma grozījumus, kas varētu negatīvi ietekmēt jaunu ieguldījumu ieplūšanu.

Visu rakstu Vietvalži varēs uzlikt iemauktus komersantiem iespējams izlasīt pirmdienas, 20.jūnija, laikrakstā Dienas Bizness, 5.lpp.!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investora rīcībā paliks KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsns

LETA, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd Latgales SEZ darbojas 28 uzņēmumi un ir radītas vismaz 350 jaunas darba vietas, bet līdz 2025. gadam, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kopumā tiks radītas vairāk nekā 600 jaunas darba vietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.

Uzņēmēju interese par Latgales SEZ apliecina, ka savulaik – 2017. gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā: investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgalē, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt, pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību, papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas brīvostā 2015.gadā pieaudzis apkalpoto kruīza kuģu skaits un lielums

Dienas Bizness, 05.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 12 mēnešos pieaudzis Rīgas brīvostā apkalpoto kruīzu kuģu skaits (+6 kuģi), kas ir par 10,3% kā 2014.gadā. Turklāt turpina palielināties kruīza kuģu vidējais lielums (+13,4%) salīdzinot ar iepriekšējo gadu, informē Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne.

2015. gada 12 mēnešos ostā apkalpoti vidēji 3587 kuģi, visvairāk 1539 sauskravu kuģi, 753 tankkuģi, 564 konteinerkuģi un 410 balkeri. Kopumā kuģu ienācieni atsevišķos gada mēnešos sadalījušies vienmērīgi, bet lielākais apkalpoto kuģu skaits reģistrēts maijā un septembrī, kad ostā ienāca attiecīgi 317 un 316 tirdzniecības kuģi.

Tāpat 2015. gadā nedaudz palielinājies kuģu skaits, kuru GT ir no 6001 līdz 10 000, bet kā noturīga un pozitīva vērtējama tendence samazināties to kuģu skaitam, kuru GT ir zem 6001. Šī tendence liecina par to, ka ir attaisnojusies stratēģija attiecībā uz infrastruktūras attīstību un kuģu ceļa padziļināšana darbiem, kas ostā ļauj ienākt lielākas klases kuģiem. 39,7% no Rīgas brīvostā apkalpotajiem kuģiem ir virs 10 000 GT un to īpatsvars, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, turpina pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SEZ vilkmi var kāpināt

Māris Ķirsons, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) Latvijā bijušas veiksmīgs apstrādes rūpniecības dzinējspēks reģionos, īpaši labi rādītāji sasniegti Liepājā, tomēr reģionā Latvijas SEZ piedāvājumam trūkst konkurētspējas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādi secinājumi skanējuši domnīcas Certus pētījumā par speciālajām ekonomiskajām zonām Latvijā, kas tika prezentēts pirmajā reģionālajā forumā «Liepāja. Nākotne. Tagadne.».

Salīdzinājumā ar nacionālās un reģionālās attīstības tendencēm, SEZ Latvijas reģionos ir bijušas savdabīgas ražošanas izaugsmes salas. «Nenoliedzami, ka SEZ ir efektīvs instruments, lai veicinātu ražošanas izaugsmi un radītu darba vietas reģionos,» secināja domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš savu sacīto pamatoja ar datiem, kas liecina, ka nodarbinātība apstrādes rūpniecībā Liepājas SEZ laikā no 2008. līdz 2015. gadam pieaugusi par 59%, Ventspils SEZ – pat par 78%, tajā pašā laikā Kurzemē tā sarukusi par 29%, bet Latvijā kopumā – par 26%. Līdzīgu ainu rāda arī neto apgrozījums SEZ statusā strādājošajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kas Liepājas SEZ strādājošajiem analogā laikā pieaudzis par 157%, Ventspils SEZ – par 120%, Rēzeknes SEZ – par 48%, kamēr Kurzemē neto apgrozījums kopumā bija sarucis par 10%, Latvijā kopumā gan pieaudzis par 8%. V. Dombrovskis atgādina, ka reģionālo SEZ sniegumu var mēģināt salīdzināt ar Jelgavas industriālajā parkā bāzētajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuriem bija un ir piekļuve ievērojami lielākiem cilvēkkapitāla un darbaspēka resursiem. Pētījumā secināts, ka Liepājas un Ventspils ekonomisko zonu rezultāti pēc nodarbinātības un apgrozījuma pieauguma ir tuvu Jelgavas sasniegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) valde, izvērtējot Liepājas SEZ pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisijas ziņojumu, nolēmusi par Liepājas SEZ pārvaldnieku apstiprināt Uldi Hmieļevski.

Liepājas SEZ valde ar 2022.gada 4.marta lēmumu nolēma veikt Liepājas SEZ pārvaldnieka amata pretendentu atlasi divās kārtās. 21.aprīlī atbilstoši komisijas apstiprinātajam Liepājas SEZ pārvaldnieka amata pretendentu atlases nolikumam tika izsludināts konkurss, nosakot pieteikumu iesniegšanas termiņu 6.maijā. Noteiktajā termiņā Liepājas SEZ pārvaldē tika saņemti desmit pārvaldnieka amata pretendentu pieteikumi.

Liepājas SEZ pārvaldnieka atlases komisija konkursa pirmajā kārtā, atbilstoši nolikumam novērtēja pretendentus atbilstoši to iesniegtajiem dokumentiem, atbilstoši komisijas noteiktajiem pretendentu atlases kritērijiem un nolēma virzīt sešus pretendentus konkursa otrajai kārtai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) 25. augusta valdes sēdē izskatīti un pieņemti 16 lēmumi gan par ilgtermiņa nomas slēgšanu, kas saistīti ar bijušās Tosmares kuģu remonta rūpnīcas maksātnespējas procesa noslēgšanos, gan par ieguldījuma slēgšanu, gan par grozījumu izdarīšanu rezervācijas un apbūves tiesību līgumos.

Liepājas SEZ valde nolēma slēgt arī pārjaunojuma līgumu ar SIA “Liepāja Steel”.

Kurzemes rajona tiesas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā 2021. gada 4. augustā reģistrētas Liepājas SEZ pārvaldei piederošās tiesības uz nekustamo īpašumu Brīvības ielā 94, Liepājā.

Liepājas SEZ valde 2021. gada 5. jūlijā lēma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz nekustamo bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā. Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo “Liepājas metalurga” teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Saeima atbalsta Latgales SEZ izveidošanu

Dienas Bizness, 19.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā ceturtdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, ar kuru ir paredzēts izveidot jaunu speciālo ekonomisko zonu (SEZ) Latgales reģionā. Par Latgales SEZ izveidošanu šodien nobalsoja 89 deputāti.

Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai.

«Ar Latgales SEZ izveidi tiek radīts papildu instruments, lai Latgale attīstītos līdzvērtīgi citiem Latvijas reģioniem, jo ikviena reģiona attīstība ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā,» uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Likumprojekts nosaka, ka SEZ darbība ilgs līdz 2035. gada 31. decembrim un tās kopējā teritorija nepārsniegs 5% no Latgales reģiona platības.

Likumprojektā nav noteikta katras Latgales plānošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības maksimālā teritorijas platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss. Lai teritoriju platību noteikšanas process būtu elastīgs un spētu pielāgoties uzņēmējdarbības vides pieprasījumam, priekšlikumus par katrai Latgales plānošanas reģionā ietilpstošajai pašvaldībai nosakāmo teritorijas platību, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, sniegs Latgales plānošanas reģiona attīstības padome.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales speciālās ekonomiskās zonas statusā pašlaik strādā tikai viens uzņēmums SIA Varpa, tuvākajā laikā varētu pievienoties vēl trīs uzņēmumi, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš 2017. gada savu darbību uzsākusi Latgales speciālā ekonomiskā zona. Attiecīgais likums Saeimā tika pieņems jau pērn maijā. DB jau vēstīja, ka investoru piesaistei Latgalē izmantos speciālo ekonomisko zonu un tās labumus, bet pagaidām par ieguldītāju «rindām» runāt nevar, kaut arī ir pirmie pionieri, kuru darbība varētu kalpot kā savdabīga reklama – pozitīvais piemērs – citiem. Latvijā pašlaik darbojas speciālā ekonomiskā zona Rēzeknē (tajā darbojas 18 uzņēmumi) un Liepājā (41 uzņēmums). Latgales SEZ ir jaunākais šāds veidojums. Atšķirībā no citiem SEZ, Latgales reģiona pašvaldībām nav noteikta katras maksimālā teritorija un platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, Kopumā Latgales SEZ teritorija var būt līdz 72 735 ha jeb 5% no reģiona kopējās platības. Latgales SEZ darbības termiņš paredzēts līdz 2035. gada 31. decembrim. Uzņēmumiem, kas vēlas pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem, proti, uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm (līdz 80%) ir jāslēdz attiecīgs līgums ar Latgales SEZ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas SEZ aicina Liepāja Steel veikt darbības elektrotēraudkausēšanas iekārtu rekonservācijai

Db.lv, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes aicinājusi Turcijas investora "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmumu SIA "Liepāja Steel" veikt nepieciešamās darbības elektrotēraudkausēšanas iekārtu rekonservācijai.

Lai kopīgi diskutētu par bijušās Liepājas metalurga teritorijas tālāko attīstību, 2021. gada 21. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde uz diskusiju aicināja teritorijas lokālplānojuma izstrādātājus AS “UPB”, inženierkomunikāciju turētājus, Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģionālās vides pārvaldes un Turcijas investora uzņēmuma SIA “Liepāja Steel” (īpašumā ir elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtas) pārstāvjus.

SIA “Liepāja Steel” ir izteicis vēlmi atjaunot ražošanu un ņemot vērā projekta mērogu, investīciju apjomu un projekta īstenošanai nepieciešamās teritoriju, Liepājas SEZ pārvalde aicināja uzņēmēju uz kopīgu tehnisko darba sanāksmi ar atbildīgajām valsts un pašvaldības institūcijām, infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātājiem, lai gūtu iespēju nepastarpinātai komunikācijai un informācijas apmaiņai par dažādiem projekta aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums SIA "Pulsar Optics" investīciju projektu īstenošanai Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā plāno ieguldīt 5,1 miljonu eiro, informē Latgales SEZ pārstāvji.

SIA "Pulsar Optics" ir Lietuvas augsto tehnoloģiju kompānijas "Yukon Advanced Optics Worldwide"' meitas uzņēmums, kurš kopš 2021.gada Daugavpilī ražo termovizuālo, digitālo nakts un dienas redzamības optisko aprīkojumu civilajām vajadzībām, gatavo produkciju eksportējot galvenokārt uz Eiropu, Lielbritāniju un ASV.

SIA “Pulsar Optics” investīciju projektu īstenošanai Latgales SEZ teritorijā plāno veikt ieguldījumus 5,1 milj. eiro apmērā, kopumā Daugavpilī radot 112 jaunas darba vietas. Tiks realizēti divi ieguldījumu projekti: ražošanas iekārtu iegādei un telpu pielāgošanai plastmasas liešanas un mehāniskās apstrādes ražošanas vajadzībām 2,03 milj. eiro apmērā, kā arī uzņēmuma darbības paplašināšanai jaunu darba vietu izveidē, paredzot saņemt Latgales SEZ kapitālsabiedrībām likumā paredzētos nodokļu atvieglojumus par sākotnējo ieguldījumu rezultātā radītajām jaunizveidotajām darba vietām 2,8 milj.eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Ventspils brīvostā pieciem uzņēmumiem apturētas darbības ar banku kontiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane.

Viņa norādīja, ka šie pieci uzņēmumi kopumā nodrošina ap 52% no Ventspils ostas apgrozījuma. Strautmane sacīja, ka šie uzņēmumi patlaban strādā ar bankām, lai atrisinātu situāciju.

"Kopumā varu apgalvot, ka Ventspils brīvostā patlaban krīzes nav - kuģi ienāk un kravas tiek pārkrautas," skaidroja Strautmane.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile piebilda, ka darbības ar banku kontiem ir apturētas tiem uzņēmumiem, kuru patiesais labuma guvējs ir Aivars Lembergs, bet uzņēmumus kontrolē Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

"Man ir informācija, ka šie uzņēmumi paši ir vērsušies pie ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pēc skaidrojumiem, kā viņiem rīkoties, lai izvairītos no sankcijām. Tad, kad uzņēmumi saņems OFAC skaidrojumu, būs skaidrs, kā tālāk rīkoties," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Loginovs: Pēc 2018. gada ogles Rīgas centrā vairs krautas netiks

Zane Atlāce - Bistere, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2019.gadam Rīgas centrā tiks pārtraukta akmeņogļu pārkraušana, pārceļot šīs operācijas uz Krievu salas termināli, informē Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP).

RBP pauž stingru apņemšanos sekmīgi sasniegt projekta Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu mērķi, līdz ar to novēršot jebkādus finanšu korekciju riskus no Eiropas Komisijas puses.

Stividoriem, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, šīs darbības būs atļautas ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim. Līdz minētajam datumam stividoriem sava darbība ir jāpārceļ uz jaunizbūvēto Krievu salas termināli.

Ja stividori, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, atteiksies pildīt uzņemtās saistības par kravu pārkraušanas operāciju pārcelšanu uz Krievu salas termināli, Rīgas brīvostas pārvalde savas kompetences ietvaros, sākot ar 2019. gadu, noteiks ierobežojumus to kuģu ienākšanai Rīgas brīvostā, kuru mērķis būs ogļu kravu pārkraušanas operācijas Eksportostā, tādējādi pārtraucot šīs teritorijas neatļautu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabos Rīgas brīvostas tēlu, pabeigs Krievu salas projektu un izstrādās ilgtermiņa stratēģiju

Šādu apņemšanos sarunā ar Dienas Biznesu pauž jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kas Jūs īsti pamudināja piedalīties konkursā uz šo amatu un tādējādi izgaismoties? Jo viena lieta ir būt Rīgas brīvostas flotes (RBF) direktoram un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam, kas ikdienā vismaz vēsturiski nav bijuši starmešu gaismā, bet pavisam cita publicitāte ‒ vienas vai otras problēmas dēļ ‒ Rīgas brīvostas pārvaldniekam.

Osta mani vienmēr ir interesējusi. Jūras transporta bizness ir tas, ar ko tieši vai pastarpināti visu savu darba mūžu esmu bijis saistīts. Skatoties uz Latviju no attīstības viedokļa, nav jau nemaz tik daudz nozarei nozīmīgu organizāciju vai uzņēmumu. Līdz ar to mans lēmums bija organisks. Neesmu gan liels publicitātes piekritējs. Manuprāt, sabiedrības uzmanība Rīgas brīvostai ir nedaudz pārspīlēta. Tam ir savi iemesli, vēsturiski zināmā mērā arī Loginova faktors. Taču osta ir saimnieciska struktūra, un tai savā būtībā nevajadzētu atšķirties no citām ostām. Protams, tā ir mūsu galvaspilsēta, kur koncentrējas liela daļa ekonomiskās aktivitātes. Vēsturiskais publicitātes fons gan nekur momentā nepazudīs, un ar to man būs jāsaskaras. Esmu apņēmības pilns uzspodrināt brīvostas tēlu sabiedrības acīs, ko kopā ar komandu arī izdarīsim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostas pasažieri ir ļoti nozīmīgi Rīgai, tādēļ ir svarīgi stimulēt to atbraukšanu līdz pilsētai, atzina Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (LA).

Viņš norādīja, lai gan ostai ienākošie un izejošie kuģi ir svarīgāki, tā pasažieru infrastruktūru uztver kā daļu no savas līdzatbildības.

Zeps pauda, ka pasažieru pārvadāšanas procesā ir iesaistītas vairākas puses - "Tallink", "Rīgas pasažieru termināls" un Rīgas brīvosta. "Mēs no savas puses esam aicinājuši uzlabot infrastruktūru, kuru apsaimnieko "Rīgas pasažieru termināls", sākot jau ar tualetēm un beidzot ar autostāvvietu. Tie visi ir aspekti, kuri sāk veidot tūrista priekšstatu par Rīgu. Taču arī mēs viņu vietā uzlabojumus nevaram veikt, jo tā nav mūsu ēka un infrastruktūra," sacīja brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs.

Viņš skaidroja, ka brīvosta aktīvi iesaistās sarunās ar "Tallink", kas pašlaik nezina, kā turpmāk veidosies starptautiskie pārvadājumi, kas būs atļauts, kas nē. Pagājušajā gadā pēc gadiem ilgušām sarunām no Rīgas izdevies atvērt jaunu prāmju maršrutu uz Helsinkiem, un pērn plūsma šajā maršrutā bijusi pat lielāka nekā līnijā Rīga-Stokholma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Termināļu saglabāšana ostas rīcībā deviņdesmitajos gados bija iespējama, tā vietā tika veikta privatizācija

To sarunā ar DB norāda Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Vaicāts, vai nebūtu pienācis laiks mainīt brīvostu darbības principus, lai tās no zemju izmantotājām un infrastruktūras attīstītājām kļūtu par kravu piesaistītājām, veidojot savas loģistikas kompānijas, kā to dara un arī Latvijai iesaka Rietumvalstu ostu pārstāvji, L. Loginovs norāda, ka tad būtu jābūvē arī terminālis. Citādi iznāktu, ka visa loģistikas ķēdīte līdz ostai ir sakārtota, brīvosta piedāvā izdevīgus tarifus, bet privātie termināļi «vārtus vaļā never».

Patlaban ostām nav liegts būvēt savus termināļus, saka brīvostas pārvaldnieks. Taču sava biznesa, proti, velkoņu pakalpojumu, organizēšana novedusi pie konkurentu pretestības un tiesvedībām, lai gan velkoņu bizness bijis ekonomiski pamatots un svarīgs no ostas drošības viedokļa. Te gan jāatgādina, ka Konkurences padomi «uzcepināja» ne tik daudz tas, ka brīvosta pati sniedza velkoņu pakalpojumus, bet gan tas, ka tika diskriminēts privātais pakalpojumu sniedzējs. Rezultātā soda naudā vien Rīgas brīvosta bija spiesta maksāt 622,4 tūkst. eiro. Savukārt patlaban norit tiesvedība, kur L. Loginovs un viņa vietnieks Aigars Pečaks tiek vainoti dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, tostarp nelikumīgu prēmiju izmaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn pārvadāts lielākais pasažieru skaits Ventspils ostas vēsturē

Žanete Hāka, 08.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī prāmju satiksmes operatori Ventspils brīvostā, galvenokārt, orientējas uz ro-ro kravas transportēšanu, arvien lielāku lomu ieņem pasažieru pārvadāšana.

2015.gadā ar prāmjiem Ventspils brīvostā ieradušies vai aizbraukuši 105 tūkstoši pasažieru, kas ir lielākais prāmju pasažieru skaits viena gada laikā Ventspils ostas vēsturē.

Ventspils brīvosta šobrīd ir aktīvākais prāmju satiksmes centrs Latvijā. Septiņas reizes nedēļā prāmji kursē uz Nīneshamnas ostu Zviedrijā, bet vienu reizi – uz Travemindi Vācijā. Tieši Zviedrijas līnija kļūst aizvien populārāka – to 2015.gadā izmantojuši 92 115 pasažieri, kas ir par 25 759 pasažieriem jeb 39% vairāk nekā 2014.gadā. Vācijas līniju izmantojuši 13 028 pasažieri. Kravas auto šoferi (59 492) pasažieru skaitā neietilpst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investori veikuši maksājumus par bijušā Liepājas metalurga mantu

LETA, 03.06.2021

"Aslanli Metalurji" īpašnieks Hamdi Alaedins Ejuboglu (no kreisās) un SIA "FeLM" valdes loceklis Jānis Rībens.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas investori "Aslanli Metalurji" veikuši līgumā atrunātos maksājumus par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā, pavēstīja "Aslanli Metalurji" pārstāvji.

Šogad 30.aprīlī SIA "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

Tāpat investors detalizēti ir informējis Liepājas pilsētas administrāciju par pasākumiem, kuru pamatā ir pilsētas iedzīvotāju paustās bažas, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vides un dzīves apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildu teritorijām Latgales reģionā piešķirs speciālās ekonomiskās zonas statusu

Dienas Bizness, 03.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai, šajā reģionā papildu teritorijām tiks piešķirts speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) statuss. Tas paredzēs nodokļu atvieglojumus tajā strādājošajiem uzņēmumiem. Par to šodien vienojās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, atbalstot izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumu.

Likums noteiks SEZ izveidošanas, pārvaldīšanas un izmantošanas kārtību. Līdzīga kārtība šajā reģionā jau patlaban noteikta Rēzeknes SEZ teritorijām.

Šajā speciālajā ekonomiskajā zonā strādājošie komersanti saņems uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, šodien sēdē deputātiem sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji.

Valdībai būs jānosaka Latgales SEZ teritorija, kuras kopējā platība nepārsniegtu piecus procentus no Latgales reģiona teritorijas, teikts likumprojektā. Tās būs noteiktas teritorijas Latgales novados un pilsētās, norādījuši likumprojekta autori. Tāpat valdībai būs jānosaka kārtība, kādā tiek aktualizēts šīs zonas teritoriju saraksts, jo tas varēs mainīties atkarībā no komersantu pieprasījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Konceptuāli atbalsta 15,3 miljonu eiro valsts aizdevumu Ventspils brīvostas pārvaldei

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas dos brīvostai iespēju saņemt 15,3 miljonu eiro valsts aizdevumu.

Ja šodien tiks nolemts sasaukt vēl vienu parlamenta ārkārtas sēdi, tad Saeima, iespējams, šodien varētu lemt par likumprojektu galīgajā lasījumā. Lai gan atsevišķi opozīcijas deputāti rosināja noteikt mēnesi garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tomēr Saeimas vairākums to neatbalstīja.

Paredzēts valsts aizdevumu izsniegt pret vairākām ķīlām - par labu valstij tiks ieķīlāti četri Ventspils pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi un Ventspils sauskravu termināls un ir identificētas arī citas iespējamas ķīlas nākotnē, šodien Saeimas atbildīgās komisijas sēdē norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Valdība jūnijā atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas nosaka, ka Finanšu ministrs valsts vārdā izsniegs aizdevumu brīvostas pārvaldei kredītiestāžu izsniegto būvniecības kredītu pārkreditēšanai un sākto būvniecības projektu kreditēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pečaku lūdz apsūdzēt par iespējamām nelikumībām attīstot infrastruktūru Krievu salā

LETA, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) rosinājusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonu Aigaru Pečaku par iespējamu prettiesisku, neefektīvu un neekonomisku rīcību, vadot un īstenojot projektu par infrastruktūras attīstību Krievu salā, noskaidroja aģentūra LETA.

Amatpersonu rosināts apsūdzēt par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas, neminot amatpersonas vārdu informēja Valsts policijā.

VP informēja, ka apsūdzību rosināts celt pret amatpersonu, kura Rīgas brīvostas pārvaldnieka prombūtnes laikā ir pildījusi tās pienākumus. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka minētā amatpersona ir bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks Aigars Pečaks.

Amatpersonas darbība, īstenojot projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" no sākšanas brīža 2006.gada 17.februārī līdz 2012.gada 14.maijam, izraisījusi smagu seku iestāšanos 2015.gada 11.augustā, nodarot Latvijas valstij 1 012 467 eiro lielu kaitējumu, informēja policijā.

Komentāri

Pievienot komentāru