Kokapstrādes uzņēmuma SIA «Vika Wood» peļņa pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā pieauga līdz 5,346 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma apgrozījums samazinājās un bija 58,657 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2016.gadu, SIA «Vika Wood» apgrozījums pagājušajā gadā samazinājās par 1,7%, savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa pieauga 1,8 reizes. Balstoties uz izmaiņām likumdošanā, uzņēmums pērn reversēja atliktā nodokļa saistības un pilnā apmērā tās norakstīja peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kas pozitīvi ietekmēja tā peļņu par 1,2 miljoniem eiro.

SIA «Vika Wood» vadība gada pārskatā atzīmē, ka pērn pieauga cenas gan izejvielām - zāģbaļķiem, gan uzņēmuma saražotajai produkcijai - zāģmateriāliem. Lietainā vasara un rudens, kā arī vēlā ziemas iestāšanās ierobežoja ražošanai nepieciešamo zāģbaļķu pieejamību, palielinot to cenu. Savukārt zāģmateriālu cenas pieaugumu veicināja pieprasījuma kāpums visos zāģmateriālu tirgos. SIA «Vika Wood» pagājušajā gadā samazinājusi ražošanas apjomus par 5,5%, bet vienlaikus spēja pārdot visu pagājušajā gadā sažoto produkciju.

Kokapstrādes uzņēmuma Vika Wood apgrozījums pērn samazinājies par 11,7% līdz 36,47 miljoniem latu, un līdz ar to kritusies arī uzņēmuma peļņa, liecina Lursoft dati.

Viens no lielākajiem Talsu novada uzņēmumiem 2012. gadā nopelnīja 1,85 miljonus latu iepretim 4,63 miljoniem latu, ko Vika Wood izdevās nopelnīt 2011. gadā.

Uzņēmuma vadība skaidro, ka pērn ekonomikā nav novērojusi būtiskas izmaiņas pozitīvā virzienā un, SIA Vika Wood vadība uzskata, ka 2012. gadā turpinājusies stagnācija, tādēļ pieprasījums pēc zāģmateriāliem un celulozes šķeldas nav palielinājies, kas, savukārt, ietekmēja to cenas.

Pārskata gadā SIA Vika Wood samazinājusi savu ražošanas apjomu par 17%. Iemesls šādam samazinājumam bijis Latvijas Valsts Mežu samazinātais zāģbaļķu piegāžu apjoms par 28% jeb 70 tūkst. m3. Uzņēmuma vadība norāda, ka būtiskais apjoma samazinājums, kas radies no uzņēmuma neatkarīgu iemeslu dēļ, visvairāk negatīvi ietekmējis kopējos darbības rezultātus.

Cilvēka darba dzīves ritms uzņem aizvien straujāku tempu un prasa daudz lielāku enerģijas patēriņu, nekā tas bija pirms 20 gadiem. Tādēļ pieaug nozīme tai dzīves telpai, kurā mēs pavadām laiku vienatnē vai kopā ar saviem tuvajiem, šajā harmoniskajā vidē uzkrājot spēkus nākamajām dzīves uzvarām. Katrs savu īpašo mājokli saredz savādāku, taču pamata vērtības ir līdzīgas - komforts, kvalitāte un ilgtspējīgs risinājums, kas ļauj māju sajūtu baudīt paaudzēs, tādējādi veidojot tieši savu īpašo identitāti. Tāpēc ir svarīgi izdarīt pārdomātu izvēli brīdī, kad tiek likti pamati šai videi – vai mēs vēlamies ātru un lētu, vai tomēr pārdomātu un ilgtermiņā vērstu mājokli.

Uzņēmums Glass & Wood, kurš Latvijas mājokļu projektēšanas un būvniecības tirgū darbojas jau 14 gadus, ir šī uzņēmuma dibinātāja un vadītāja Jāņa Garanča atbilde uz šo jautājumu pašam sev, kad viņš domāja, kādu vēlas izveidot savas ģimenes māju. „Mājoklim ir jābūt profesionāli izveidotam, kvalitatīvam un tādam, kas sniedz siltuma sajūtu. Šis ir iemesls, kādēļ tika radīts Glass & Wood, kura pamatvērtības un darbus raksturo trīs vārdi – kvalitāte, dabiskums un autentiskums,” pauž J. Garančs.

SIA Amber Wood Eiropas grīdu seguma tirgu cenšas iekarot, izmantojot invotīvus ražošanas un pārdošanas risinājumus.

Ozols jau kopš seniem laikiem tiek uzskatīts par ļoti vērtīgu koksni, no kura gatavoti izstrādājumi ir ne tikai ļoti izturīgi, bet arī prestiži. Pagājušajā gadsimtā ozolkoka mēbeles tika uzskatītas kā savdabīgs varas un ietekmes simbols. Ozolkoka karotes, mucas, arī kalšanai nepieciešamās kokogles un pat finiera ražošana – tā ir vēsture, taču pašlaik ozols lielākoties tiek izmantots kā grīdas materiāls – gan grīdas dēļu, gan parketa veidolā. To, ka Latvijā izaugušo ozolu koksni var sekmīgi pārstrādāt augstas pievienotās vērības produktā – grīdās – pierāda arī SIA Amber Wood.

Kokapstrādes uzņēmums "Vika Wood" pagājušajā gadā strādāja ar 60,851 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 6% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka 2,6 reizes - līdz 2,514 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2019.gadā, samazinoties globālajai tautsaimniecības izaugsmei, zāģmateriālu tirgi piedzīvoja strauju cenu lejupslīdi. Nozīmīga ietekme uz cenu dinamiku bija papildus mežizstrādes apmēriem egles mizgraužu dēļ un zemu izmaksu izejmateriāla pieejamībai Centrāleiropas kokrūpniecībā.

Tajā pašā laikā Latvijā saglabājās salīdzinoši augstas izejmateriālu izmaksas. "Vika Wood" pērn palielināja ražošanas apmērus par 1%. Kompānijas vadība informē, ka pēc apmēra pērn visvairāk produkcijas realizēts Japānā - 25,4%, seko Latvija, kur realizācija veidoja 19,3%, Igaunija - 15,4%, Ķīna - 6,4%, Vācija - 5,1%, Lietuva - 5%, Koreja - 4,9%, Apvienotā Karaliste - 4,6% un Nīderlande - 4,5%.

SEB banka un Latvijas lielākais kokzāģēšanas uzņēmums SIA Vika Wood parakstījis sadarbības līgumu par ilgtermiņa finansējuma piešķiršanu 7 miljonu eiro apmērā ražotnes paplašināšanai un modernizēšanai.

Kā informēja SEB bankas pārstāvji, finansējuma izlietojuma mērķis ir SIA Vika Wood ražotnes paplašināšana un modernizēšana atbilstoši tirgus prasībām. Projekta īstenošanai tiek piesaisti arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, tāpēc papildu 7 miljonu eiro finansējumam SEB banka un SIA Vika Wood parakstīja 1,05 miljonu latu lielu galvojuma līgumu ES struktūrfondu avansa maksājuma saņemšanai no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras.

«Pateicoties ilgus gadus veidotai infrastruktūrai koksnes ražošanā Latvijā, uzņēmuma spējai pielāgoties mainīgajai biznesa videi, kā ar prasmei izmantot eksporta iespējas, SIA Vika Wood arī ekonomikas lejupslīdes gadu laikā spējusi nodrošināt stabilus ražošanas apjomus,» uzsver SEB bankas prezidents Ainārs Ozols.

Ministru kabinets šā gada 10. oktobra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu kokrūpniecības SIA «Vika Wood» investīciju projekta «SIA Vika Wood ilgtermiņa ieguldījumi ražošanas efektivitātes uzlabošanai» īstenošanai.

SIA «Vika Wood» investīciju projekta ietvaros iegādāsies jaunas ražošanas iekārtas, kas ļaus paplašināt savu ražoto produktu klāstu un uzlabot esošo produktu kvalitāti.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 10 500 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Vika Wood» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 2 625 000,00 eiro apmērā.

SIA «Vika Wood» projekts ir 31. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA «Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF» un SIA «Rimi Latvia» projekti.

SEB banka ir piešķīrusi uzņēmumam Vika Wood ilgtermiņa aizdevumu 7.5 miljonu eiro apmērā. Aizņēmums kopā ar paša uzņēmuma līdzekļiem tiks ieguldīts ražošanas modernizācijā, uzstādot automatizētu zāģmateriālu šķirošanas līniju, informē SEB banka.

Jaunā iekārta nodrošinās zāģmateriālu šķirošanu, izmantojot lāzerskenerus. Šis ieguldījums ļaus uzņēmumam uzlabot zāģmateriālu šķirošanas procesa efektivitāti un ļaus palielināt sašķiroto zāģmateriālu kategoriju skaitu.

«Savlaicīgi veiktās investīcijas modernās tehnoloģijās dos iespēju vēl efektīvāk izmantot koksni, paplašināt produktu klāstu, un nostiprināt uzņēmuma pozīcijas tālākai izaugsmei. Izvēloties tehnoloģiju, tika paņemti labākie nozarē pieejamie tehniskie risinājumi un augstākie darba vides standarti,» saka «Vika Wood» valdes priekšsēdētājs Haralds Kronbergs.

«Viens no modernas ražošanas principiem ir automatizēt rutīnas procesus, darbiniekiem uzticot to vadību un uzraudzību. Šī būs pirmā šāda tipa automatizētā šķirošanas līnija Latvijā, un tas uzņēmumam ļaus stiprināt gan savu produktivitāti, gan konkurētspēju ne tikai Latvijā, bet arī plašākā reģionā. «SEB » banka un «Vika Wood» sadarbojas jau daudzus gadus,» norāda «SEB» bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi tiks finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma, šodien nolēma valdība pēc Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informatīvā ziņojuma uzklausīšanas.

Patlaban avārijas seku likvidēšanas prognozētās izmaksas nav noteiktas un tās tiks noteiktas tuvākajā laikā, teikts FM ziņojumā.

Valdība nolēma, ka FM (tās pārraudzībā esošā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)) veic visas nepieciešamās darbības Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai un trīs nedēļu laikā iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu, kas paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 6.decembra rīkojumā «Par finansējuma piešķiršanu Rīgas pils Priekšpils projekta izdevumu segšanai», nosakot, ka Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi, ieskaitot juridiskos pakalpojumus, tiek finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma.

Ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijusi atklātas uguns avots, secinājuši VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pieaicinātie eksperti.

Ņemot vērā, ka ugunsgrēka izcelšanās avots saskaņā ar VNĪ pieaicināto ekspertu atzinumu bijis būvobjektā, par ko saskaņā ar līgumu atbild būvnieks, VNĪ prasa, lai pilnsabiedrība SBRE par saviem līdzekļiem novērš ugunsgrēka sekas. Provizoriski aplēstās šo darbu izmaksas ir 4,3 miljoni latu.

VNĪ jau nosūtījis būvniekam vēstuli ar prasību saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem novērst postījumus. Vienlaikus iesniegti pieteikumi apdrošinātājiem AAS Baltijas Apdrošināšanas nams (BAN) un BTA Insurance Company (BTA) par zaudējumu atlīdzību.

Savukārt SBRE šodien jau preventīvi medijiem izplatīja vēstījumu, ka uzskata VNĪ paziņojumu par spekulatīvu, jo ugunsgrēka izmeklēšanā piedalās vairāki dažādo pušu pieaicinātie eksperti, tomēr oficiālo slēdzienu sniegs Valsts policijas izmeklēšana. Pēc būvnieka domām, VNĪ cenšas novērst uzmanību no savas atbildības par notikušo un sekām.

Kokapstrādes uzņēmuma SIA Vika Wood apgrozījums pērn sasniedzis 55,984 miljonus eiro, kas ir par 7,88% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums apgrozījuma kāpumu skaidro ar cenu līmeni tirgū gan zāģmateriāliem, gan blakus produktiem, kā arī nelielu ražošanas apjoma pieaugumu. Tiesa gan, neskatoties uz apgrozījuma kāpumu, uzņēmuma peļņa samazinājusies par 38,7%, līdz 1,629 miljoniem eiro.

Uzņēmums norāda, ka pērn ekonomikā nav notikušas būtiskas izmaiņas pozitīvā virzienā un turpinājusies stagnācija, kas nav devusi pozitīvu ietekmi uz uzņēmuma darbības nozari. Uzņēmums ziņo, ka pieprasījums pēc zāģmateriāliem un celulozes šķeldas nav palielinājies, kas savukārt ietekmējis to cenas. Iesniegtajā vadības ziņojumā norādīts, ka, tikai pateicoties ražošanas līmenim, SIA Vika Wood pagājušajā gadā spējusi pacelt zāģmateriālu cenu, salīdzinot ar 2012.gadu par 8%, savukārt zāģbaļķu cena palielinājusies par 13%.

SIA Vika Wood šogad zāģmateriālus saražos vairāk nekā 2008. gadā un arī nākamgad cer saglabāt esošos ražošanas apjomus

«Šogad nav bijusi neviena dīkstāves diena, nodarbināto skaits un to atalgojums nav samazināts, zāģētās produkcijas ražošanas apjoms m3 izteiksmē būs lielāks nekā 2008. gadā, kad saražoja 252 941 m3,» stāsta vienas no Latvijas no lielākajiem kokzāģētājiem SIA Vika Wood valdes loceklis Andris Krecers.

Viņš atzīst, ka šobrīd vēl ļoti precīzi nevar pateikt, par cik m3 vai procentiem salīdzinājumā ar 2008. gadu saražoto zāģmateriālu būs vairāk. «Lai arī 2009. gadu dēvē par ekonomiskās lejupslīdes laiku, tomēr Vika Wood nav sašaurinājies un visu gadu ir strādājis stabili un vairāk pārdevis ārzemēs nekā pērn,» norāda A. Krecers. Viņš atzīst, ka uzņēmuma plāns šogad zāģmateriālu ražošanas apjomus saglabāt ap 250 000 m3 būs izpildīts ar uzviju. SIA Vika Wood ražošanas jauda ir aptuveni 280 000 m3 žāvētu un šķirotu zāģmateriālu, no tiem 35% ir egles, 65% - priedes zāģmateriāli. Ražošanas apjomi 2010. gadā būs atkarīgi arī no svarīgākās izejvielas — skujkoku zāģbaļķu pieejamības Latvijā un to cenām. «Daļu baļķu piegādās Latvijas valsts meži, bet pārējo daļu pirksim spot tirgū no citiem mežu īpašniekiem un koksnes tirgotājiem,» uzsver A. Krecers. Viņš norāda, ka šobrīd ir pabeigta sarunu procedūra par a/s Latvijas valsts meži apaļkoksnes piegādēm, tomēr sarunas par to vēl joprojām notiek.

Jauna komercķīla reģistrēta kokzāģēšanas rūpnīcai SIA Vika Wood, liecina Lursoft pieejamie dati.

5,25 miljonu eiro vērtās ķīlas ņēmēja ir AS SEB banka, ar kuru uzņēmums slēdzis lielāko daļu no iepriekš reģistrētajiem komercķīlu līgumiem.

Izziņā esošie dati rāda, ka SIA Vika Wood par labu komercbankai ieķīlājusi savus krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības.

Talsu novada uzņēmums SIA Vika Wood savu darbību uzsācis pirms nepilniem divdesmit gadiem. Pērn uzņēmuma apgrozījums audzis par 7,88%, sasniedzot 55,984 miljonus eiro, savukārt peļņu veidojuši 1,629 miljoni eiro. Apjoma ziņā visvairāk produkcijas uzņēmums pagājušajā gadā realizējis Japānā (28,14%), aiz kuras seko Latvija ar 15,49%, Ķīna (11,48%) un Vācija (7,66%).

Ņemot vērā, ka Valdgales kūdras un meža ugunsgrēka dzēšanā aktīvā fāze ir noslēgusies, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) beidzis savu darbu notikuma vietā.

Pirmdien izvērtējot situāciju ugunsgrēka vietā Valdgales pagastā un Ventspils novada Puzes pagastā, tika konstatēts, ka ugunsgrēka aktīvā fāze ir noslēgusies - ugunsdzēsēju noteiktā perimetra iekšpusē nenotiek gruzdēšana, neveidojas sadūmojums, kā arī nepastāv tieša ugunsgrēka bīstamo faktoru ietekme uz iedzīvotājiem, aģentūru LETA informēja VUGD.

Šī kūdras un meža ugunsgrēka dzēšanas darbi bija grūti un ilgi, tomēr šobrīd resursu iesaiste ugunsgrēka vietas uzraudzībā nav nepieciešama tik liela, tāpēc notikuma vietas kontrole tiek nodota Valsts meža dienesta pārziņā.

VUGD pateicas par sadarbību ikvienam, kurš iesaistījās ugunsgrēka dzēšanā.

Valsts meža dienesta (VMD) Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis aģentūrai LETA sacīja, ka ugunsgrēks nav nodzēsts, taču ugunsgrēka aktīvā fāze ir noslēgusies. "Gruzdēšana no rīta var nebūt, bet pēcpusdienā parādīties - tā ir kūdra. Nav tā kā citās augsnēs, kur uguns pa virsu noskrien un nav kam degt un gruzdēt. Gruzdēšana var atsākties," teica Jaunķiķis, piebilstot, ka šī iemesla dēļ VMD darbinieki turpinās apsekot teritorijas perimetru un uzraudzīt kūpošās vietas.

Saeimas Pieprasījuma komisijas deputāti trešdien pauda neapmierinātību ar Rīgas pils apdrošinātāja Baltijas Apdrošināšanas nams atteikumu maksāt apdrošināšanu par ugunsgrēka zaudējumiem un nolēma vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu pārbaudīt apdrošinātāja licenci.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināts Baltijas Apdrošināšanas nama padomes priekšsēdētājs Ēriks Teilāns, tomēr viņš nebija ieradies, par ko vairāki deputāti neslēpa dusmas.

Komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja, ka tā ir ignorēšana, savukārt deputāte Ingūna Rībena (NA) sacīja, ka viņai būtu daudz jautājumu Teilāna kungam, bet viņš parlamentāriešus «nemaz nav pagodinājis ar savu klātbūtni».

Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols informēja, ka pirms pāris dienām ticies ar apdrošināšanas kompāniju. «Nav gluži tā, ka viņi izliekas par beigtiem, bet nav konkrētas atbildes, vai viņi ir gatavi maksāt,» viņš teica.

Gadu pēc ugunsgrēka Rīgas pilī prokuratūra saistībā ar šo gadījumu cēlusi apsūdzības trīs personām.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi divas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākumos ietilpa nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu. Tāpat pie kriminālatbildības saukta viena uzņēmumā strādājošā persona, kuras nevērīga rīcība darba izpildes laikā, iespējams, izraisīja ugunsgrēku, informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.

Uzņēmumu personas pie kriminālatbildības sauktas par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ar to radīts būtisks kaitējums. Par šādu noziegumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Lai gan Valdgales kūdras un meža ugunsgrēks, visticamāk, izcēlās kūdras ražošanas uzņēmuma«Pindstrup Latvia» teritorijā, tā laikā tika konstatēti arī vairāki ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumi ārpus ugunsgrēkaperimetra, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» pastāstīja iekšlietu ministrs RihardsKozlovskis (V).

Viņš norādīja, ka izmeklēšanā par Valdgales pagasta plašā ugunsgrēka izcelšanos pagaidām nekādu jaunumu nav, jo darbs ir laikietilpīgs, ņemot vērā dažādas veicamās tehniskās pārbaudes. Tomēr joprojām galvenā versija esot, ka ugunsgrēks izcēlies uzņēmuma «Pindstrup Latvia» teritorijā.

«Savukārt otrs gadījums, kas bija jau ārpus šī perimetra, pavisam citā vietā tai pašā novadā, pilnīgi noteikti bija ļaunprātīga dedzināšana. Tika aizdedzinātas septiņas vietas. Tā bija vairāku kilometru garumā apzināti veikta ugunsgrēka izraisīšana,» norādīja iekšlietu ministrs, apgalvojot, ka Valsts policija šo ļaunprātīgo dedzināšanupatlaban izmeklē.

Kā ziņots, ugunsgrēks Valdgales kūdras purvā izcēlās 17.jūlija pievakarē un drīz vien liesmas pārmetās arī uz mežu. Vēlāk degšanas kopējā platība tika aplēsta virs 1000 hektāriem. Ugunsgrēka vietā joprojām notiek gruzdēšana, kuru atbildīgie dienesti rūpīgi uzrauga.

Viens no Latvijas lielākajiem kokrūpniekiem SIA Vika Wood iedarbinājis jauno baļķu mizotāju. Iepriekšējais sadega ugunsgrēkā, kas izcēlās šā gada 1. martā. Kopš ugunsgrēka tiek zāģēti nemizoti baļķi, līdz ar to celulozes šķeldas vietā tika ražota ievērojami lētākā dedzināmā šķelda, skaidroja SIA Vika Wood izpilddirektors Andris Krecers. Viņš atzīst, ka tādējādi uzņēmums guvis mazākus ieņēmumus un līdz ar to arī mazāku peļņu. Tiesa, ugunsgrēka tiešos zaudējumus, kā arī dīkstāves un balķu mizotāja nedarbošanās laikā radītie kopējie zaudējumi vēl tiekot rēķināti un tie varētu būt zināmi jūlija nogalē vai augusta sākumā. «Uzņēmums ir apdrošināts ne tikai pret dažādām nelaimēm, bet arī pret to radītajām sekām un dīkstāvēm, līdz ar to zaudējumus segs apdrošināšanas kompānija,» norāda A. Krecers.

Neliela 100% Latvijas kapitāla SIA Wood ART.lv ar interjera dizaina izstrādājumiem, vēsturisku priekšmetu restaurāciju un kopiju izgatavošanu ieguvusi pasūtījumus Maskavā .

Uzņēmuma īpašnieki mērķtiecīgi nav strādājuši, lai saņemtu iespaidīgus pasūtījumus no Krievijas, tomēr uzņēmuma izstrādājumu kvalitāti ārzemnieki ir novērtējuši – sameklējuši interjera dizaina restauratorus un ražotājus un piedāvājuši Golden Gate 28 stāvu biroju ēkā Maskavā sabiedriskām telpām izveidot interjeru. Lai arī SIA Wood ART.lv ir pieredze dizaina interjera viedošanā vairākās viesnīcās Latvijā, kā arī privātmājās, tomēr tik liela apmēra darba pasūtījums ir saņemts pirmo reizi.

«Uzņēmuma rīcībā ir attiecīga ražotne, kvalificēti speciālisti galdniecības izstrādājumu (arī mēbeļu) izgatavošanai, restaurācijai un montāžai,» galveno sekmīga darba recepti atklāj SIA Wood ART.lv līdzīpašnieks Alvis Barkāns. Viņš īpaši izceļ uzņēmuma darbiniekus, bez kuriem panākumi izpaliktu.

Somijas mežrūpniecības grupa "Metsa Wood" iniciatīva "Hybrid City" meklē veidus, kā padarīt būvniecību ilgtspējīgāku, izmantojot pašreiz pieejamās būvniecības metodes.

Ņemot vērā, ka būvniecība patērē ap 50% no pasaulē pieejamajiem resursiem, ir nepieciešams plāns B kā, saglabājot pašreizējo efektivitāti, ražošanu padarīt ilgtspējīgāku un ar mazāku negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Tāpēc "Metsa Wood" organizē starptautisku inovāciju konkursu, kurā aicina piedalīties arī interesentus no Latvijas.

"Metsa Wood" aicina būvinženierus un būvniecības kompānijas un citus interesentus pievienoties iniciatīvai, lai kopīgi atklātu pasaules labākos risinājumus efektīvākām, ilgtspējīgākām, modulārām un praktiskākām celtniecības metodēm. Dalībniekiem ir jāizvēlas esoša daudzstāvu ēka, kas nav būvēta no koka, jāizvēlas ēkā izmantots elements un jāpārveido tā, izmantojot "Metsa Wood" laminēta finiera kokmateriālus Kerto LVL kā galveno materiālu.

Par Latvijas lielākā zāģētās produkcijas ražotāja SIA Vika Wood vienīgo īpašnieku kļuvis Īslandes kompānija Norvik hf, liecina SIA Lursoft informācija pēc Uzņēmumu reģistra datiem.

Līdz šim 6,54% SIA Vika Wood kapitāldaļu piederēja SIA Norvik Timber Industries, kura 100% kapitāldaļu īpašnieks bija Īslandes kompānija Norvik hf, kurai arī piederēja atlikušie 93,46% kapitāldaļu.

«Uzņēmumā nekādu pārmaiņu nav, jo Norvik hf kā ir bija tā arī ir uzņēmuma īpašnieks,» tā situāciju komentēja SIA Vika Wood valdes loceklis Andris Krecers. Viņš arī uzsvēra, ka pārbīdes īpašnieku pusē nemaina uzņēmuma agrāk nospraustos plānus un veicamos pasākumus.

Finanšu ministrijas (FM) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) organizētajā Kurzemes finanšu forumā par labāko darba devēju tika atzīts kokapstrādes uzņēmums Vika Wood.

Lai godinātu uzņēmīgākos un sociāli atbildīgākos darba devējus Latvijas Republikas 90. gadadienas priekšvakarā un izceltu darba devēju nozīmi, kā arī ieguldījumu reģionu attīstībā, LDDK pasniedza atzinības rakstus labākajam darba devējiem. Kurzemē to uzņēmuma Vika Wood vārdā saņēma valdes loceklis Andris Krecers. Labākā darba devēja balvai Kurzemes reģionā VID un DDK bija izvirzījusi uzņēmumus, kuru darbība reprezentē labas uzņēmējdarbības praksi – SIA Jaunalko, A/S Venceb, SIA Vika Wood, SIA Ostasceltnieks un LSEZ SIA Pumac Latvia.

Par galveno kritēriju šim titulam tika izvirzīta nodokļu disciplīnas ievērošana, kā arī tiesiskas darba attiecības, kvalitatīva pārvaldība un aktīva ne tikai paša uzņēmuma darbības organizēšana, bet arī darbošanās nozares asociācijā, Db informēja LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.

Šajā reizē portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā aplūkot ražošanas procesu kokapstrādes uzņēmumā Vika Wood!

Pēdējos gados uzņēmums ražo aptuveni 250 tūkstošus gatavās produkcijas gadā. Uzņēmums apstrādā skujkokus priedi un egli, un to sadalījums ir aptuveni attiecīgi 55% priede un 45% - egle, stāsta SIA Vika Wood ražošanas vadītājs Udo Pētersons.

Lielāko daļu veido eksports - aptuveni 80%, savukārt pārējie 20% produkcijas tiek tirgots Latvijā. Lielākie uzņēmuma tirgi ir Japāna, Ķīna, arī Vācija, un kopumā Vika Wood eksportē teju uz 30 valstīm.

Kompānijā strādā aptuveni 140 darbinieki.

Kompānija pirms 3-4 gadiem ražoja vairāk, taču tagad apjomi samazinājušies, kas saistīts ar izejmateriālu sagādi.

Kā tiek ražoti zāģmateriāli, skaties galerijā augstāk!

Rīgas pils ēku komplekss ir apdrošināts, sacīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāve Daiga Laukšteina.

«Pagaidām nekādu plašāku informāciju nevaram sniegt, jo notiek ugunsgrēka cēloņu izmeklēšana. Ir jāizvērtē operatīvā situācija, jāveic telpu apsekojums, kas noteikti notiks šodien, tad varēsim lēst nodarīto zaudējumu apmēru,» sacīja Laukšteina.

Viņa piebilda, ka patlaban VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane piedalās Kultūras ministrijā sasauktajā operatīvajā sanāksmē.

LNT raidījumā 900 sekundes Strautmane sacīja, ka ugunsgrēkā visvairāk cietušas divas pils zāles - Baltā un Svētku zāle.

Savukārt par to, vai bijuši apdrošināti Rīgas pilī esošie muzeji un to krājumi, Laukšteinai informācijas nav.

Uzņēmums SIA Prima M, kura apsaimniekotajā teritorijā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, noraida Valsts vides dienesta (VVD) pausto informāciju, ka teritorijā varētu būt atradušies arī bīstamie atkritumi, aģentūrai LETA teica Prima M valdes locekle Lūcija Uzkliņģe.

Viņa uzsvēra, ka šajā teritorijā atradās tikai otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli.

«Nevar būt nekādas runas, ka šajā teritorijā atradušies jebkāda veida bīstamie atkritumi. Šajā teritorijā atradās tikai un vienīgi otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli - polimēri un citas derīgas izejvielas,» atzīmēja Uzkliņģe.

Viņa arī pauda neizpratni par to, kādā veidā VVD ir atklājis bīstamos atkritumus, iepriekš nesaskaņojot inspektora ierašanos ar uzņēmumu. Uzkliņģe piebilda, ka pēc notikušā ugunsgrēka uzņēmums nav komunicējis ar VVD.

Prima M vadītāja teica, ka šodien ugunsgrēka skarto teritoriju apmeklēs kāds no uzņēmuma pārstāvjiem, lai to apsekotu un varētu izlemt, kādā veidā teritoriju sakopt.