Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Augstākā tiesa (AT) šodien Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā divu gadu cietumsodu piesprieda arī uzņēmējai Inārai Vilkastei. Tomēr līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai viņai uz cietumu vēl nebūs jādodas.

AT arī atjaunoja pirmās instances tiesas atcelto Vilkastes naudas līdzekļu arestu. Līdz ar to viņai tika arestēti 128 460 latu, 77 903 ASV dolāri (42 223 latu) un 27 400 eiro (19 180 latu), kas tiks konfiscēti, ja šodien pasludinātais spriedums stāsies spēkā.

Vilkaste pēc saīsinātā sprieduma noklausīšanās žurnālistiem apgalvoja, ka tiesa nav lēmusi taisnīgi, jo viņa neesot vainīga. Uzņēmēja sacīja, ka šīs nepatiesās apsūdzības un neskaitāmu apmelojošu iesniegumu dēļ viņas dzīve pēdējos gados ir pārvērtusies ellē, arī mediji pret viņu īstenojot nomelnošanas kampaņu.

Vilkastes advokāte Jeļena Kvjatkovska norādīja, ka AT spriedums nav tiesisks, tāpēc par to noteikti tikšot iesniegta kasācijas sūdzība.

Nekustamo īpašumu uzņēmums Real Estate Expert (REE) patlaban Jūrmalā, Dārzkopības ielā 19 - pie Lielupes tilta -, attīsta aptuveni 21 miljonu eiro vērtu kompleksu, kurā galvenā zona plānota kā veselības tūrisma centrs, stāsta REE padomes priekšsēdētāja Ināra Vilkaste.

Darbs pie šī kompleksa izveides sācies 2007. gadā, taču krīzes laikā tika pārtraukts.

Projektu plānots īstenot uz 10 873 liela zemes gabala un tā ietvaros plānots uzbūvēt viesnīcu ar 102 numuriņiem un pazemes autostāvvietu 143 automašīnām, kā arī komerciāla lietojuma ēkas. Viesnīcas apartamenti aizņems 10928,5 kvadrātmetrus, medicīnas centra un komerclietojuma telpas - 9609,8 kvadrātmetrus un pazemes autostāvvieta - 4387 kvadrāmetrus, informēja REE pārstāvji.

Projektu izstrādājis arhitektu birojs Arhis, un projekta pirmā daļa jau tikusi finansēta, tāpat ir uzbūvēti ēkas pamati un pazemes autostāvvieta. Pašlaik arī pilnībā izstrādāta projekta dokumentācija, veikta projekta saskaņošana, un saņemta atļauja tā būvniecībai, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmēja Ināra Vilkaste, atsaucoties uz grāmatā «Zem likumīgā «jumta»» rakstīto, vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas locekļiem sūdzas par iespējamajiem specdienestu konkrētu darbinieku sakariem ar kriminālnoziedzniekiem.

Vilkaste vēstulē nedaudz neprecīzi norāda komisijas nosaukumu, kā arī adresē to komisijas priekšsēdētājam «I. Latkovskim», lai gan komisijas priekšsēdētājs ir Ainars Latkovskis (V). Savukārt Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) vada Saeimas Sabiedrības saliedētības komisiju.

Vēstules kopijas viņa nosūtījusi Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram.

Vilkaste uzsver, ka grāmatā minētie «fakti norāda uz Latvijas nacionālo interešu nopietnu apdraudējumu, uz demokrātiskas valsts pamatu sistemātisku graušanu». Specdienestu «darbinieki mūsu valstī ir izveidojuši sistēmu, kuras mērķis, no vienas puses, ir pasargāt konkrētas personu grupas - atsevišķu valsts drošības struktūru, iestāžu, partiju pārstāvjus - no likumā paredzētas atbildības un tiesiskajām sekām».

Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmums nodot tā saucamo Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietu atkārtotai izskatīšanai apelācijas kārtībā, vērtējams pozitīvi, tomēr tas nenozīmē, ka Latviju var dēvēt par tiesisku valsti, uzskata uzņēmēja Ināra Vilkaste.

Jau ziņots, ka apelācijas instancei vēlreiz būs jāskata Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lieta. 17. decembrī AT Senāts atcēla 2012. gada spriedumu daļā par uzņēmējas I. Vilkastes atzīšanu par vainīgu kukuļošanā. Tāpat tiesa atcēla spriedumu daļā par bijušā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora Viļņa Štrama un viņa bijušā vietnieka Pētera Stranča sodīšanu par kukuļa viena miljona eiro (702 804 latu) apjomā prettiesisku pieprasīšanu un daļēju pieprasītās summas - 326 tūkst. eiro (229 114 latu) - prettiesisku pieņemšanu.

Tiesībsargs Juris Jansons ir nosūtījis vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim (V), aicinot vērst uzmanību uz iespējamiem smagos kibernoziegumos apsūdzētā Imantas iedzīvotāja Denisa Čalovska pamattiesību aizskārumiem.

Tiesībsargs norāda, ka birojā tika saņemti Čalovska un viņa zvērinātas advokātes iesniegumi par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem izdošanas procesā, un par iesniegumos minētajiem apstākļiem Tiesībsarga birojā ir ierosināta pārbaudes lieta.

Tiesībsarga vēstulē Dombrovskim ir uzsvērts, ka, pieņemot lēmumu par Latvijas pilsoņa izdošanu kriminālvajāšanai un tiesāšanai citā valstī, Latvijas institūcijas pieņem fundamentālu lēmumu attiecībā uz savas valsts pilsoni. Tādēļ Satversmes 98.pants, kas nosaka, ka Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības, ļauj piemērot izņēmumu.

Bijušās Ukrainas premjerministres Jūlijas Timošenko arests un turēšana apcietinājumu bijusi nelikumīga, atzinusi Eiropas cilvēktiesību tiesa (ECT).

J. Timošenko piespriests septiņus gadus ilgs cietumsods saistībā ar Ukrainai zaudējumus nesoša gāzes līguma noslēgšanu ar Krieviju. Bijusī Ukrainas premjere un tās politiskie sabiedrotie apsūdz valsts prezidentu Viktoru Jankukoviču tiesas prāvas sarīkošanā, lai nobīdītu J. Timošenko no politiskās skatuves.

Eiropas cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka J. Timošenko apcietinājums vēl pirms tiesas pārkāpis viņas tiesības uz brīvību un drošību, jo bija noteikts uz neierobežotu laiku. Eiropas cilvēktiesību tiesa uzskata, ka tas bijis nevajadzīgi, jo neesot bijis nekāda pamata tam, ka J. Timošenko nolems pamest valsti. Iepriekš bijusī premjere noteiktos liegumus neesot pārkāpusi.

Saeima šodien pieņēma paziņojumu, ar kuru Aleksandru Lukašenko neatzīst par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.

Saeimas paziņojumā "Par Baltkrievijas prezidenta mandāta leģitimitāti" pausts, ka Saeima neatzīst Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. "Atkārtoti uzsverot, ka 9.augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nebija nedz brīvas, nedz godīgas, ka Latvija neatzīst Baltkrievijas varas iestāžu publiskotos vēlēšanu rezultātus, tā norādot, ka šajos vēlēšanu rezultātos balstītais mandāts nav uzskatāms par demokrātiski iegūtu un leģitīmu," pauž parlaments.

Dokumentā norādīts, ka tas tapis, reaģējot uz 23.septembrī Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta inaugurācijas ceremoniju, kas līdz pēdējam brīdim tikusi turēta noslēpumā, un, kuras laikā Lukašenko deva amata zvērestu sestajam pilnvaru termiņam, tā arvien padziļinot Baltkrievijas politisko krīzi.

Lai gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir viena no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē prioritātēm vides jomā, tomēr finansējums īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) aizsardzībai un apsaimniekošanai ir nepietiekams. To atzīst gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji, gan bijušie šīs nozares ministri, piektdien raksta laikraksts Diena.

Tomēr pašreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka ministrijai pēdējos gados izdevies būtiski palielināt finansējumu dabas aizsardzības mērķiem.

K. Gerhards stāsta, ka kopš 2013. gada ir atjaunota kompensāciju izmaksa par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ĪADT, sākti jauni ikgadējie maksājumi, kā arī segti parādi par iepriekšējiem gadiem. «Šogad plānots izmaksāt arī kompensācijas par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītiem būtiskiem postījumiem, kuras pēdējos gadus netika maksātas. Vienlaikus kopš 2013. gada izdevies palielināt Dabas aizsardzības pārvaldes budžetu, un arī šogad tas pieaugs, salīdzinot ar 2014. gadu. Svarīgi atzīmēt, ka no 2014. gada Dabas aizsardzības pārvaldes budžetā ir līdzekļi, kas nodrošina, ka vairs nav jācērt ministrijas valdījumā esošie meži, lai iegūtu līdzekļus šīs iestādes funkciju veikšanai,» bilst K. Gerhards.

Rīgas apgabaltiesa šodien piesprieda cietumsodus bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam, viņa vietniekam Pēterim Strancim un Raimondam Janitam tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, taču cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums.

Kā norādīja Stranča aizstāvis, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, Štramam šodien piespriests četru gadu, četru mēnešu un sešu dienu cietumsods, kā arī mantas konfiskācija, savukārt Strancim tiesa piesprieda četru gadu, trīs mēnešu un sešu dienu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju. Kā norādīja Vārpiņš, cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums.

Štramam konfiscēta iepriekš konfiscētā manta - mājās atrastie līdzekļi un nekustamais īpašums. Strancim esot konfiscēta motorlaiva un automašīna.

Tikmēr Janitam tiesa piesprieda viena gada un septiņu mēnešu cietumsodu, un arī viņa gadījumā cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Visbeidzot uzņēmējai Inārai Vilkastei tiesa lēma atstāt spēkā pirmās instances piespriesto 40 000 latu (56 914 eiro) naudas sodu.

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments atstāja negrozītu apgabaltiesas spriedumu tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, ar kuru uzņēmējai Inārai Vilkastei tika piespriests 40 000 latu (56 914 eiro) naudas sods.

Kā aģentūru LETA informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, AT atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 15.maija spriedumu. Šis lēmums nav pārsūdzams.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa piesprieda cietumsodus bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam, viņa vietniekam Pēterim Strancim un Raimondam Janitam tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, taču cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Kā aģentūrai LETA toreiz norādīja Stranča aizstāvis Saulvedis Vārpiņš, Štramam piespriests četru gadu, četru mēnešu un sešu dienu cietumsods, kā arī mantas konfiskācija, savukārt Strancim tiesa piesprieda četru gadu, trīs mēnešu un sešu dienu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju. Kā norādīja Vārpiņš, cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Štramam tika konfiscēta iepriekš konfiscētā manta - mājās atrastie līdzekļi un nekustamais īpašums. Strancim esot konfiscēta motorlaiva un automašīna.

Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) saistībā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) izdoto rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.

Lembergs ar šo sūdzību neprasa piedzīt no valsts kompensāciju. Sūdzības mērķis, pēc Lemberga teiktā, ir panākt atzinumu un «pasvītrot, ka Latvija ministra Sprūdža personā pārkāpj Satversmi un klaji ignorē savas starptautiskās saistības».

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, izdodot rīkojumu par manis atstādināšanu no pašvaldības vadītāja amata pienākumu pildīšanas un publiski apgalvojot, ka es esmu pārkāpis likumu, ir uzņēmies tiesneša lomu, kā arī izdarījis spiedienu uz Rīgas apgabaltiesu un tādējādi pārkāpis Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,» paziņojumā masu medijiem savu lēmumu vērsties ar sūdzību ECT pamato Lembergs.

Cilvēki biežāk vēršas ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā gadījumos, kad uzskata, ka nevar panākt savu tiesību pienācīgu ievērošanu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) kopš Latvijas kļūšanas par konvencijas dalībvalsti un tas piemērošanas attiecībā uz Latviju ir izskatījusi virkni lietu ar Latviju kā atbildētāju. Piemēram, Aleksandra Laventa sūdzību par netaisnīgu tiesas procesu saistībā ar Banka Baltija, kur ECT konstatēja, ka nav ievērotas tiesības uz taisnīgu tiesu un izmeklēšanas procesu, t. s. Kononova lietu, kuras ietvaros ECT vērtēja, vai notikusi nepamatota viņa notiesāšana par 1944. gadā izdarītu kara noziegumu, konstatējot, ka Latvija rīkojusies adekvāti un atbilstoši kvalificējusi A. Kononova rīcību, kā arī žurnālista A. Ozoliņa un laikraksta Diena sūdzību par nepamatotu vārda brīvības ierobežošanu un prasību atsaukt ziņas par Laimoni Strujēviču. Šādus spilgtākos piemērus DB atgādina zvērināta advokāte Ieva Azanda. Arī šobrīd ECT ir vērsušies vairāki Latvijā pazīstami cilvēki.

Latvijas uzņēmēji maz sūdzas ES Vispārējā tiesā, lai arī Eiropas regulējumi attiecināmi gandrīz uz visām dzīves sfērām, sākot no lauksaimniecības fondiem un pārtikas un beidzot ar pasažieru kompensācijām.

Par to, kas ir Eiropas Savienības Tiesa, kas ES Vispārējā tiesa, ko tām prasīt un ko tās spriež, Dienas Biznesa jautājumi ES Vispārējās tiesas tiesnesei Ingai Reinei.

Kas pēc būtības ir ES Vispārējā tiesa, kāds ir lietu tvērums, un kad tajā vēršas?

Tiesiskums ir viena no ES pamatvērtībām, tāpēc Eiropas Savienības Tiesas kā iestādes galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai ES tiesības visās ES dalībvalstīs tiktu piemērotas un interpretētas vienādi. Eiropas Savienības Tiesa kā iestāde sastāv no divām tiesām: ES Tiesas (EU Court of Justice - EST) un ES Vispārējās tiesas (EU General Court). ES Vispārējā tiesa nodrošina tieši pieejamu tiesiskās aizsardzības līdzekli privātpersonām un uzņēmumiem, kas vēlas apstrīdēt kādu ES iestādes tiesību aktu, praktisko rīcību vai bezdarbību, kas tiem ir adresēts vai skar tiešā veidā. ES Vispārējā tiesa skata arī zaudējumu atlīdzības prasības par ES iestāžu prettiesiska tiesību akta, rīcības vai bezdarbības rezultātā nodarītu kaitējumu. ES Vispārējās tiesas kompetenci var salīdzināt ar Latvijas Administratīvo tiesu, vispārējās jurisdikcijas tiesu un Ekonomisko lietu tiesu kompetenci.

Augstākā tiesa šodien apelācijas kārtībā sāka skatīt tā saucamo Rīgas domes kukuļošanas lietu, kurā. Sākoties lietas izskatīšanai, apelācijas sūdzības iesniedza Raimonds Janita, Vilnis Štrams, Pēteris Strancis un Ināra Vilkaste – Vaškeviča. Savukārt prokuratūra iesniegusi divus apelācijas protestus.

Pēc prokuratūras domām R.Janitam piemērots pārāk bargs sods. Jāatgādina, ka tiesa viņam piesprieda trīs, taču prokuratūra prasīja piespriest tikai vienu gadu cietumā. Savukārt Vilkastei piemērots nepamatoti maigs sods, proti, prokuratūra prasīja cietumsodu, bet tiesa piemēroja naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu apmērā. Advokārti tiesas sēdē pieteica vairākus lūgumus, tai skaitā aicināt uz tiesu liecināt lietā figurējošo Raimondu Štālbergu. Tika iesniegti arī dokumenti par R. Janitas un V. Štrama veselības stāvokli. R.Janitam pagājušā nedēļā sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība, kad viņam kļuva slikti ar sirdi.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

«Kamēr Deniss Čalovskis atrodas Latvijā, uzņemšos rūpes, lai viņa cilvēktiesības tiktu nodrošinātas,» pastāstīja kibernoziegumos apsūdzētā Latvijas pilsoņa Čalovska aizstāve advokāte Ilona Bulgakova.

Bulgakova norādīja, ka šodien tikās ar savu klientu un Čalovskis par valdības lēmumu uzzināja jau vakar no masu medijiem. «Neapšaubāmi, Čalovskis bija cerējis uz taisnīgu lēmumu. Savukārt es uzskatu, ka šis lēmums ir netaisnīgs, vēl jo vairāk - Satversmes 98.pantā ietvertais nosacījums - ja ar izdošanas procesu pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības - tas netika vērtēts vispār,» minēja advokāte.

Tāpat viņa sacīja, ka stabilās garantijas, ka Čalovskis nokļūtu atpakaļ Latvijā iespējamās notiesāšanas gadījumā, netika sniegtas, tas neizriet arī no ASV atbildīgo iestāžu nosūtītās notas, kas ir Bulgakovas rīcībā. Viņa arī sacīja, ka tagad ir radies jautājums par to laiku, ko Čalovskis līdz sprieduma pasludināšanai varētu pavadīt ASV, - tas laika sprīdis Bulgakovai nav zināms, kā arī nav zināms nekas par aizstāvību, kas Čalovskim tur varētu būt.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome (ZAP) izmantos Eiropas un starptautisko advokātu organizāciju palīdzību, lai risinātu jautājumu saistībā ar valsts amatpersonas statusa noteikšanu zvērinātiem advokātiem, kas praktizē maksātnespējas jomā Latvijā, informē ZAP.

Savukārt, Saeimai neuzklausot ZAP un tās ārvalstu kolēģu iebildumus, kas pamatojas uz starptautiski akceptētām tiesību normām un principiem, ZAP turpinās meklēt ceļus šā jautājuma risināšanai starptautiskā līmenī, neizslēdzot iespēju vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

ZAP nolēmusi vērsties Eiropas Advokatūru un juristu biedrību padomē, kas apvieno visu Eiropas Savienības valstu, Norvēģijas, Lihtenšteinas, Islandes un Šveices profesionālās organizācijas, lai lūgtu padomes viedokli par Latvijā plānotajām pārmaiņām zvērinātu advokātu statusa regulējumā.

Ceturtdien, 2015.gada 10.septembrī, Saeimā plānots lemt par grozījumiem likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas paredz, ka no 2016.gada 1.janvāra zvērinātam advokātam, kas praktizē kā maksātnespējas procesa administrators, valsts amatpersonas deklarācijā būs jādeklarē ne tikai tā informācija, kas saistīta ar maksātnespējas procesa administratora pienākumu veikšanu, bet jānorāda arī visa informācija par personām, kuras pie advokāta vērsušās pēc juridiskās palīdzības un aizsardzības.

Jau esam pieraduši, ka informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem ir brīvi publiski pieejama ikvienam interesentam. Lai to saņemtu, nav ne jāreģistrējas, ne jānorāda, kādēļ šī informācija vajadzīga vai kur tā tiks izmantota. Ir pietiekami Uzņēmumu reģistra mājas lapā atrast sevi interesējošo uzņēmumu un viss redzams kā uz delnas.

Teju aizmirsusies nebūt ne tik senā pagātne, kad informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem izplatījās baumu līmenī no mutes mutē vai plašsaziņas līdzekļu analītiskajos raidījumos, bet to pārbaudīt varēja vienīgi īpaši tam pilnvarotas iestādes un amatpersonas.

Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas jau no 2018. gada 1. aprīļa nodrošināja informācijas par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem pieejamību ikvienai personai. Sākotnēji šī informācija bija pieejama par maksu, bet jau no 2019. gada vidus – bez maksas. Publiski ir brīvi pieejams patiesā labuma guvēja vārds, uzvārds, dzimšanas datums, mēnesis un gads, personas kods, valstspiederība un dzīvesvietas valsts. Šī informācija bez šaubām ir uzskatāma par fiziskas personas datiem Vispārējās datu aizsardzības regulas izpratnē. Tādēļ diskusijas par to, vai gadījumā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējums neaizskar personu tiesības uz datu aizsardzību, juristu vidū notika jau sen. Tomēr līdz šim tās nebija guvušas atspoguļojumu tiesu praksē, ņemot vērā to, ka no pieteikuma iesniegšanas tiesā līdz reālam spriedumam nereti paiet vairāki gadi.

Cilvēktiesību aizstāvji vērsušies tiesā pret Apvienoto Nāciju organizāciju (ANO) cerībā panākt kompensāciju izmaksu holeras upuriem Haiti. Viņi uzskata, ka slimības izplatībā vainojami ANO miera uzturētāji, vēsta Reuters.

Prasība tiesā iesniegta pēc tam, kad ANO oficlāli paziņojusi, ka neizmaksās simtiem miljonu ASV dolāru kompensācijas holeras upuriem Haiti. Ar holeru kopš 2010. gada oktobra saslimuši vairāk nekā 650 tūkst. Haiti iedzīvotāju, un tā ir prasījusi vairāk nekā 8,3 tūkst. iedzīvotāju dzīvības. «Pirms tam holera Haiti nav plosījusies vairāk nekā simts gadus, un par tās uzplaiksnījumu atbildīgi ANO militārie spēki,» pauda Ira Kurzbana (Ira Kurzban), kas kopā ar Starptautisko advokātu biroju (Bureau des Avocats Internationaux, BAI) un Haiti taisnīguma un demokrātijas institūtu (Institute for Justice and Democracy in Haiti, IJDH) trešdien paziņoja par vēršanos tiesā pret ANO. ANO militārie spēki izveidoja bāzi netālu no Haiti garākās upes Artibonites, un tajā nopludināja notekūdeņus, kas izraisīja holeras saslimšanas gadījumus, kas vēlāk pārauga epidēmijā, norādījuši cilvēktiesību aizstāvji.«Holera ir viegli ārstējama, ja valstī ir tīrs ūdens un sanitārija,» pauda I. Kurzbana, norādot, ka ANO jāatbild par savas rīcības sekām.

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij!) nolēmis vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) pret Latvijas valsti, jo, pēc viņa domām, valsts liegusi viņam Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantētās tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu.

Par to šodien Lembergs paziņoja preses konferencē.

«Esmu sagatavojis iesniegumu ECT. Iesniegums ir par to, ka, pēc manām domām, Latvija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.pantu - [tiesības] uz taisnīgu un objektīvu tiesu,» informēja Ventspils mērs.

Lemberga iesniegums ECT saistīts ar Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departamenta šā gada gada 24.aprīļa spriedumu atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru tika noraidīts Lemberga lūgums izdot viņam vēl labvēlīgāku administratīvo aktu par kompensācijas izmaksu sakarā ar Ventspils mēra izdevumiem advokātu finansēšanai tā saucamajā Grinberga lietā.