Rīgas dome, apejot likumdošanu un pieņemot konkrētiem uzņēmumiem labvēlīgus grozījumus saistošajos noteikumos, piešķīruši tiesības atsevišķiem uzņēmumiem pārņemt vairākumu vides reklāmu tirgus Rīgā. Uz vienlīdzīgas konkurences pārkāpumiem saistībā ar šo situāciju jau 2012. un 2014.gadā norādījusi Konkurences padome (KP), taču Rīgas dome joprojām nav ņēmusi vērā KP norādījumus un tirgū vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta, norāda KP.

Savulaik LTV vēstīja, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumi bez konkursa atbalsta vides reklāmas uzņēmumu - ar Rīgas domes politisko vadību saistīto kompāniju Baltic Media Line, kas simtprocentīgi pieder uzņēmumam Pilsētas līnijas.

Rīgas dome ir deleģējusi tiesības pārvaldīt reklāmas izvietošanu trim kapitālsabiedrībām - pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kas pārvalda reklāmas izvietošanu sabiedriskajā transportā un pieturvietās, pašvaldības aģentūrai Rīgas gaisma - reklāmas izvietošana uz apgaismes stabiem, un pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) - reklāmu izvietošana uz apsaimniekojamo namu sienām. Sabiedriskajā transportā reklāmu izvieto Pilsētas līnijas, bet uz apgaismes stabiem un RNP namiem, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju stendos - tās meitasuzņēmums Baltic Media Line. Minētie līgumi noslēgti bez atklātu konkursu izsludināšanas.

Pērn, Latvijas kopējam reklāmas tirgum palielinoties par 5%, vides reklāmas tirgus, salīdzinot ar 2010. gadu, tomēr sarucis par 2%. Tajā pašā laikā pagājušajā gadā ir palielinājies pieprasījums pēc lielformāta reklāmas konstrukcijām, informē Lursoft.

Reklāmas industrijas kopējo ieņēmumu mazināšanās 2011. gadā skaidrojama ar nelielu cenu reklāmas samazinājumu un to, ka 2010. gadā lielu daļu vides reklāmu saistībā veidoja politiskās reklāmas pirms vēlēšanām.

2011. gadā uzņēmuma JCDecaux Latvija apgrozījums bija 1,554 milj. Ls, kas ir par 0,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā, tomēr pērn ciesti zauēdjumi 86,588 tūkst. Ls apmērā. Uzņēmuma apgrozījumu pērn sevišķi uzlaboja pieprasījums pēc lielformāta reklāmām, kas paredzētas zīmolu popularizēšanai. Tāpat pieprasījuma pieaugumu ietekmēja atsevišķu kategoriju klientu, piemēram, automašīnu un mazumtirdzniecības nozaru uzņēmumu aktīvāku darbību Latvijā, norāda Lursoft.

Uzņēmums Pilsētas līnijas, kas savulaik bez konkursa ieguva tiesības izvietot reklāmas visā Rīgas sabiedriskajā transportā, varētu tramvajus, trolejbusus un autobusus nodrošināt ar bezmaksas WiFi jeb bezvadu internetu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme (RS) jau iepriekš paziņojis, ka šovasar atsevišķi Rīgas sabiedriskā transporta līdzekļi varētu tikt nodrošināti ar bezmaksas WiFi pieslēgumu. RS pārstāvis Viktors Zaķis raidījumam teicis, ka «mēs testējam» sistēmas, un, ja viss izdosies, WiFi transportlīdzekļos un arī pieturvietās varētu ieviest gada laikā.

Tomēr, kā izpētījis raidījums, bez konkurences un citu piedāvājumu izvērtēšanas pie WiFi ierīkošanas sabiedriskajā transportā un pieturvietās tikusi kompānija Pilsētas līnijas, kas patlaban arī testē šīs iespējas.

RS ikdienu pasažierus pārvadā ar aptuveni 1000 transporta vienībā, pilsētā ir apmēram 1800 pieturvietu.

Tā ir dāvana, un, kā vēsta paruna, dāvātam zirgam zobos neskatās. Pēc šāda principa Rīgā organizēta sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju maiņa, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Diena izpētīja, ka tas noticis Rīgas domes kapitālsabiedrības SIA Rīgas satiksme (RS) «labākajās» tradīcijās – necaurskatāmi un tā, lai oficiāliem iebildumiem nebūtu vietas. RS pārstāvji uzskata, ka arī iedzīvotājiem sūkstīties par dāvanas nepilnībām – neērtajiem soliņiem, slīpo jumtu un nepilnīgajām sienām, kas vāji sargā no vēja un nokrišņiem, – neesot pamata: «Pieturvietu dizaina autors ir pasaulē pazīstamais [britu] arhitekts [Normens] Fosters.»

Francijas vides reklāmas uzņēmuma JCDecaux meitaskompānija SIA JCDecaux Latvija ieguvusi ekskluzīvās tiesības uzdāvināt rīdziniekiem jaunas pieturvietu nojumes. Tas gan noticis sabiedrībai neatklājamā, komercnoslēpuma sargātā veidā, un dāvinājumam ir merkantili apsvērumi – gūt ieņēmumus no vides reklāmas izvietošanas šajās nojumēs; līdzīga prakse izplatīta visur pasaulē. Taču Rīgā to bija iespējams īstenot nepārskatāmi un, iespējams, nenodrošinot vienlīdzīgas iespējas arī citiem uzņēmumiem veikt šādu investīciju.

Rīgā iecerēti grozījumi saistošajos noteikumos par vides reklāmu izvietošanu, kas noteiks, ka komersantiem turpmāk būs jāslēdz līgumi par tās zemes nomu, uz kuras tiks izvietota reklāma.

Līdz šim saistošie noteikumi neparedzēja, ka par reklāmas izvietošanu uz konkrētas zemes ar pašvaldību būtu jāslēdz nomas līgums. Būvvaldē apgalvo, ka šīs izmaiņas nepieciešamas, lai turpmāk sniegtu iespējas izvietot reklāmas objektus uz pašvaldībai piederošas zemes ne tikai tīkla reklāmas komersantiem, bet ikvienai personai.

Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka aģentūrai LETA klāstīja, ka jaunā kārtība sniegšot jebkuram interesentam iespēju izvietot reklāmu ne tikai uz savas zemes gabala, bet arī uz pašvaldības zemes. «Ja uzņēmējs vēlēsies reklamēt savu pakalpojumu, bet viņam nebūs iespēju izvietot reklāmas pilonu uz savas zemes gabala, bet blakus esošā zemes gabala īpašnieks ir pašvaldība, viņam tiks sniegta iespēja slēgt nomas līgumu atbilstoši 2007.gada Ministru kabineta (MK) noteikumiem un izvietot savu reklāmas stendu vai pilonu,» sacīja Žūka.

Pagājušajā nedēļā, 18.septembrī, Konkurences padome (KP) ierosināja pārkāpuma lietu, kuras ietvaros pārbaudīs, vai uzņēmumi SIA Rīgas satiksme, SIA Pilsētas līnijas un SIA JCDecaux Latvija nav pārkāpuši Konkurences likumu, slēdzot līgumus par tiesībām izvietot vides reklāmas, informē KP.

Lieta tika ierosināta pēc padziļinātas situācijas izpētes, ko KP veica pēc SIA Clear Channel Latvia iesnieguma saņemšanas. SIA Clear Channel Latvia nodarbojas ar vides reklāmu izvietošanu. Savā iesniegumā uzņēmums norādīja, ka Rīgas satiksme, SIA Pilsētas līnijas un SIA JCDecaux Latvija vienošanās ierobežo konkurenci vides reklāmas tirgū.

KP atgādina – lietas ierosināšana nevar kalpot par iemeslu, lai pāragri secinātu, ka pārbaudāmie uzņēmumi ir pārkāpuši likumu. Atbilstoši Konkurences likumam, izmeklēšana iestādei jāpabeidz laikā, kas nepārsniedz divus gadus no lietas ierosināšanas dienas.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

Ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā - ap 513 eiro, bet Tallinā - ap 499 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs un salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabājies gandrīz tajā pašā līmenī, līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek 74% ienākumu jeb 1455 eiro, Rīgā 56% jeb 751 eiro, bet Viļņā 59% jeb 723 eiro.

Šo atšķirību pamatā ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā ir 1342 eiro un Viļņā 1236 eiro, bet Tallinā tie sasniedz 1953 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 4% Viļņā, teju par 8% Rīgā un par 9% - Tallinā. Vienlaikus ienākumu pieaugumam vērojams arī atsevišķu izdevumu kāpums (visizteiktākais Rīgā), tomēr rezultātā iznākums ir iedzīvotājiem labvēlīgs – salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ģimenes pamatvajadzību segšanai nepieciešamais izdevumu slogs samazinājies par 2% - 3%.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Pēdējo divu gadu laikā Rīgā ir bijis manāms jauno projektu pieaugums, lai gan Viļņa jauno projektu būvniecībā aizvien saglabā līdera pozīcijas.

Tieši Viļņā tiek būvēti dzīvokļu skaita ziņā ievērojamākie projekti, Rīgai pēc šī rādītāja ieņemot otro vietu. Savukārt platības ziņā lielāki dzīvokļi jaunajos projektos ir Rīgā un Tallinā. Šīs un citas atšķirības iezīmējušās DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju Ober-Haus veiktajā apskatā par jauno projektu attīstību Baltijas valstu galvaspilsētās.

Kopš 2015. gada sākuma Rīgā uz 1000 iedzīvotājiem jaunajos projektos ir parādījies 5,1 pilnībā pabeigts dzīvoklis, kas ir par 2 dzīvokļiem vairāk nekā 2013. – 2014. gadā. Tallinā kopš 2015. gada jaunajos projektos ir pieejami 8,6 pabeigti dzīvokļi, kas ir par 4,7 vairāk nekā divus gadus iepriekš. Bet Viļņā attiecīgi - 13,4 pabeigtie dzīvokļi, kas ir par 5,6 dzīvokļiem vairāk nekā iepriekš.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar reklāmas aģentūru DDB Latvia un vairāku nozaru asociācijām šodien sākusi ilgtermiņa kampaņu Latvijas labums, aicinot iedzīvotājus veicināt valsts ekonomiku, iegādājoties Latvijā ražotus produktus un preces.

Šodien preses konferencē kampaņas idejas autori norādīja, ka šī nebūs īstermiņa kampaņa un tās mērķis ir stāstīt par to, kā ar mazām ikdienas izvēlēm šodien iespējams uzlabot savu un Latvijas ikdienu rīt. Kampaņas laikā Latvijā ražotas preces un produkti tiks atzīmēti ar uzlīmi, etiķeti vai plakātu Latvijas labums.

«Katrreiz, izvēloties produktu no ārzemēm, mēs aizsūtām cilvēku prom no Latvijas. Tāpēc atstāj svešos produktus plauktā un savējos cilvēkus mājās. Ja katrs no mums pirks vietējās preces tikai par 10% vairāk, kopā izglābsim 20 000 darba vietu,» uzsver kampaņas autori.

Kampaņas mērķis ir mainīt Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus - izvēlēties vietējā ražojuma preces un produktus, uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Konkurences padome (KP) uzņēmumiem SIA «Rīgas satiksme» (RS), SIA «Pilsētas līnijas» (PL) un SIA «JCDecaux Latvija» (JCD) piemērojusi tiesisko pienākumu mainīt atsevišķus savstarpējo līgumu nosacījumus par reklāmas izvietošanu RS sabiedriskā transporta pieturvietās, liecina informācija KP mājaslapā. KP konstatēja, ka līdzšinējie nosacījumi ilgstoši liedza piekļuvi JCD konkurentiem iesaistīties pieturvietu reklāmas tirgū.

2015. gadā SIA «Clear Channel Latvia» ar iesniegumu vērsās KP par iespējamu aizliegtu vienošanos starp RS, PL un JCD, kas satur nekonkurēšanas un ekskluzīvas piegādes noteikumus. KP veica apstākļu noskaidrošanu, no uzņēmumiem iegūstot papildu informāciju, t.sk. savstarpēji noslēgtos līgumus.

KP secināja, ka RS iznomājusi PL aptuveni 800 sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes reklāmas izvietošanai ar nosacījumu, ka PL 300 no tām izbūvēs no jauna. Savukārt PL minēto 300 pieturvietu nojumju izbūves tiesības nodevusi tālāk JCD reklāmas izvietošanai ar tādu pašu nosacījumu, proti, ka JCD šīs nojumes izbūvēs no jauna. Papildus tam tika noslēgts JCD un RS līgums, ar ko JCD izbūvētās nojumes nodod lietošanā bez maksas RS.

Jaunais priekšvēlēšanu aģitācijas likums, ierobežojot politiskās reklāmas iespējas televīzijā, pavēris plašas iespējas vides reklāmas uzņēmumiem, vēstīja LTV raidījums de facto.

Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Kārlis Gedrovics raidījumam atklājis, ka no uzņēmumu vadības būs atkarīgs, cik ļoti viņi pakļausies politiķu spiedienam: «Tā kā būs pašvaldību vēlēšanas, vides jomā ietekme būs visizteiktākā. Tas nav tikai Rīgā. Vides nesēji ir arī ārpus Rīgas – Jūrmalā, Liepājā. Tā ir pašvaldību specifika.»

Raidījums norādīja, ka pēdējā laikā viens no skaļākajiem gadījumiem bija, kad Rīgas namu pārvaldnieks bez konkursa izvēlējās nule kā dibināto Baltic media line. Tas turpmāk iznomās reklāmas laukumus uz pašvaldības kapitālsabiedrības pārvaldībā esošajām namu sienām. Jau pats izvēles process bijis vairāk formāls – cenu aptauju veica starp trīs savstarpēji saistītām firmām, vēstīja de facto.

Lielākie tēriņi pamatizdevumu segšanai ir rīdziniekiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu salīdzinājums.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 m2 dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 47%, Viļņā 44%, bet Tallinā tikai 29% no mājsaimniecības rīcībā esošiem ienākumiem, secināts Baltijas mājsaimniecību galveno izdevumu apsekojumā, ko veic Swedbank Privātpersonu finanšu institūti Baltijas valstīs.

Pēc institūta aplēsēm, četru cilvēku ģimene ar tipisku patēriņa modeli pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 587 eiro mēnesī. Viļņā šī summa veido ap 518 eiro un Tallinā ap 519 eiro.

Vienlaikus ģimenes rīcībā esošie ienākumi Tallinā 2013.gadā sasniedza 1785 eiro mēnesī, kas ir gandrīz par 600 eiro vairāk nekā Viļņā un par 538 eiro vairāk nekā Rīgā. Pateicoties ienākumu atšķirībai Tallinas ģimenēm pēc pamatvajadzību apmierināšanas citiem tēriņiem pāri paliek 71% ienākumu jeb1266 eiro, kamēr Rīgā 53% jeb 660 eiro un Viļņā 56% jeb 670 eiro.

Zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» akcionāri pirmdien ārkārtas sapulcē iecēla padomi jaunā sastāvā, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš pastāstīja, ka uzņēmuma padomē ir iecelts Guntis Bergs, Indra Amatniece un Sarmīte Šīne. Jaunievēlētie padomes locekļi kādreiz strādājuši «Brīvajā vilnī», bet pirms izvēlēšanas padomē ar uzņēmumu kādu laiku nav bijuši saistīti.

Babris teica, ka padomes priekšsēdētājs vēl nav zināms, jo «Brīvā viļņa» jaunieceltajiem padomes locekļiem vēl ir savstarpēji jāvienojas par to, kurš no viņiem būs padomes priekšsēdētājs. Taču, visticamāk, tas būs Bergs, pieļāva Babris.

Tāpat «Brīvā viļņa» valdes priekšsēdētājs pastāstīja, ka akcionāru sapulcē nolemts konvertēt «Brīvā viļņa» akcijas uz vārda akcijām. «Tā kā mēs izstājāmies no biržas, izmainījām statūtus un pārejam uz vārdiskām akcijām. Attiecīgi, mēs vairs neturēsim akcionāru sarakstu depozitārijā, bet pie sevis,» sacīja Babris, skaidrojot, ka tādējādi kompānijai nebūs jāmaksā par šo pakalpojumu depozitārijam «Nasdaq CSD».

Ryanair atklājusi jauno ziemas sezonu, paziņojot par divdesmit jaunu maršrutu atklāšanu. Pārsvarā jaunie maršruti ir savienojumi ar Austrumeiropu, raksta anna.aero.

Trešdaļa no jaunajiem maršrutiem ir lidojumi starp Īriju, Lielbritāniju un Austrumeiropas pilsētām. Teju puse no visiem jaunajiem Ryanair maršrutiem uz Austrumeiropu konkurē ar jau pastāvošajiem citas zemo cenu aviokompānijas WizzAir maršrutiem. Īpaši liels esošo maršrutu papildinājums veikts no Lietuvas lidostas Viļņā.

Tāpat Ryanair sākusi piedāvāt divus jaunus gaisa satiksmes savienojumus starp dažādām Spānijas pilsētas, konkurējot ar pārvadātājiem Air Europa, Iberia un Vueling.

Jauni maršruti, ko Ryanair piedāvās Baltijas valstīs, ir savienojums Viļņa-Oslo, Viļņa-Londona Lūtona, Viļņa-Liverpūle, Viļņa-Līdsa, Viļņa-Korka, Viļņa-Brisele, kā arī Rīga-Menčestra.

Zemo cenu aviokompānija Ryanair pavēstījusi par jauna lidojumu maršruta Viļņa – Hania atklāšanu.

Pasažieru pārvadājumi šajā maršrutā tiks uzsākti nākamā gada 1. maijā. Ryanair minētajā maršrutā lidos reizi nedēļā – trešdienās.

Jau vēstīts, ka pēdējais gads Viļņas lidostā noslēdzies ar rekordlielu pasažieru skaitu – pēdējo 12 mēnešu laikā līdz šā gada oktobrī lidostā apkalpoti 2,093 milj. pasažieru, kas ir par 41,96% vairāk nekā tādā pašā laika posmā pirms gada. Tiek paredzēts, ka 2012. gads lidostai būs nesis peļņu.

Novembra sākumā Ryanair, atklājot ziemas sezonu, pavēstīja par divdesmit jaunu maršrutu atklāšanu, uzsvaru liekot uz Austrumeiropas valstīm. Jaunie maršruti, ko Ryanair atkllājis Baltijas valstīs, ir savienojums Viļņa-Oslo, Viļņa-Londona Lūtona, Viļņa-Liverpūle, Viļņa-Līdsa, Viļņa-Korka, Viļņa-Brisele, kā arī Rīga-Menčestra.

Rīga kā reģionālā metropole izceļas ar radošākiem ļaudīm un atvērtību jaunajam

Kafejnīcu ķēdes Coffee Inn līdzīpašnieks Nids Kuberis (Nidas Kiuberis) par sava biznesa pamatu uzskata kafijas un urbānās kultūras maisījumu.

Jūs iepriekš teicāt, ka bieži esat Rīgā ne tikai savu kafejnīcu dēļ, bet arī lai tiktos ar plašāku «kafijas kopienu». Kas tā ir?

Fakts ir tāds, ka, jo vairāk tu zini, jo patiesībā mazāk tu zini. Ar katru nākamo soli atklājas, ka ceļš uz kafijas un kafijas kultūras saprašanu ir daudz garāks un bagātāks, nekā tikko šķita. Un es esmu ļoti dedzīgi noskaņots uzzināt vēl vairāk. Svarīgākais šai ziņā ir saprast, ka kafija – tie ir cilvēki. Cilvēki, kas gatavo kafiju un kam kafija ir kaislība. Tie, kas grauzdē kafiju, importē to, brūvē un arī dzer. Man kopš bērnības patīk sarunāties ar cilvēkiem, tāpēc ir dabiski, ka arī mūsu četru čaļu kafijas kompānijā esmu atbildīgais gan par komunikāciju, gan pašu kafiju. Es sāku pamatīgāk iepazīties ar Rīgu, šķiet, pirms sešiem gadiem. Mans biznesa partneris pusgadu dzīvoja Rīgā, lai saprastu šo pilsētu un tajā tiešām ieietu.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair palielinājusi lidojumu skaitu no Lielbritānijas, pievienojot astoņus jaunus maršrutus no Glāzgovas Pretsvikas un Edinburgas lidostām, ziņo BBC.

Jaunie galamērķiem, no kuriem Ryanair dosies no Edinburgas, ir Boloņa, Bezjē, Kaljāri, Katovice un Santandera, Korfu. Savukārt no Glāzgovas lidostas Ryanair turpmāk dosies uz Varšavu un Rzesovu.

Kopumā Ryanair no Edinburgas lidostas dodas uz 38 galamērķiem, bet no Glāzgovas Prestvikas lidostas – uz 27 galamērķiem.

Jau ziņots, ka Ryanair šā gada novembrī paziņoja par 20 jaunu lidojumu maršrutu atklāšanu, īpašu uzsvaru liekot uz Viļņas lidostu. No tās tika atklāti vairāki jauni savienojumi: Viļņa-Oslo, Viļņa-Londona Lūtona, Viļņa-Liverpūle, Viļņa-Līdsa, Viļņa-Korka, Viļņa-Brisele.

Viļņā gada laikā uzbūvē aptuveni trīs reizes vairāk dzīvokļu jaunajos projektos nekā Rīgā un Tallinā, teikts nekustamo īpašumu kompānijas Ober-Haus Baltijas nekustamā īpašuma tirgus pārskatā.

Tā pērn Viļņā uzbūvēti gandrīz 3000 dzīvokļi jaunajos projektos. Savukārt Rīgā pērn uzbūvēti aptuveni 900 jauni dzīvokļi, bet Tallinā - nedaudz virs 1000 jaunu dzīvokļu.

Šogad Rīgā plānots uzbūvēt ap 1400 jaunu dzīvokļu, Tallinā ap 1200 jaunu dzīvokļu, bet Viļņā šogad plānots uzbūvēt ap 3500 jaunu dzīvokļu.

Ober-Haus vērtēšanas servisa valdes loceklis Sandis Kurilovičs skaidroja, ka aktīvā būvniecība Viļņā lielā mērā ir skaidrojama ar to, ka Lietuva ir apstiprinājusi Eiropas Savienības direktīvu par ēku energoefektivitāti un no 2016.gada Lietuvā būs atļauts būvēt tikai A klases energoefektīvās ēkas.

«Tādējādi šogad Viļņā plānots nodot ekspluatācijā aptuveni 50 jaunas dzīvojamās ēkas. Attīstītāji steidz pabeigt projektus ar lētākām izmaksām, jo no 2016.gada ēku būvniecība Lietuvā sadārdzināsies aptuveni par 20%,» skaidroja Kurilovičs.

Zemas pievienotās vērtības darba vietas jeb zvanu centri - tā visbiežāk Latvijā tiek raksturoti Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC), šķietami konsekventi ignorējot to, ka tieši šī ir nozare, kas pēdējos gados sniegusi vienu no lielākajiem ieguldījumiem tādu nozīmīgu jomu attīstībā kā datu zinātne un robotika.

Vēsturiski veidojušies stereotipi ir novecojuši un zināmā mērā bremzē valsts ekonomisko attīstību. Atstājot novārtā šo būtisko nozari, mēs ne vien zaudējam darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, starptautisku darba vidi, izaugsmes iespējām, profesionālajām apmācībām un lērumu citu labumu, bet arī labprātīgi atsakāmies no mūsu pašu dzīves apstākļu uzlabošanas, neveicinot tādu saistīto jomu attīstību pilsētā kā modernu biroja ēku būvniecība, dzīvojamo platību attīstība, pilsētas infrastruktūras pilnveide u.c.

Lietuva, īpaši Viļņa, ir bijusi veiksmīgs piemērs tam, lai laikus pārkāptu šiem stereotipiem un jēgpilni valstiskā līmenī strādātu pie šīs nozares uzņēmumu piesaistes. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva pat ir gājusi soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt arī Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju.

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.

Starptautisko autobusu operators "Lux Express" 22. maijā atsāks veikt regulārus reisus maršrutos Tallina-Rīga, Viļņa-Rīga un Tallina-Viļņa.

"Pašlaik atjaunojam tikai trīs no vienpadsmit starptautiskajiem maršrutiem, ko iepriekš nodrošinājām, un ar mazāk nekā pusi no iepriekš veiktā reisu skaita.

Jāpiebilst, ka regulāru starpvalstu braucienu atjaunošana ir mazs, bet svarīgs solis, lai pamazām atgrieztos iepriekšējā ritmā. Ceram, ka pēc iespējas ātrāk sasniegsim iepriekšējo reisu skaitu, tomēr paredzam, ka tam ir nepieciešami vismaz 18 mēneši," stāsta "Lux Express" starptautisko reisu biznesa attīstības vadītājs Raits Remmels.

"Lux Express" veiks sekojošus starptautiskos reisus no 22. maija:

Tallina-Rīga 7:00 (Lux Lounge); 10:00 (Lux Express); 12:30 (Lux Lounge); 18:00 (Lux Lounge)

Rīga-Tallina 7:00 (Lux Lounge); 12:30 (Lux Lounge); 15:00 (Lux Express); 18:00 (Lux Lounge)

Šobrīd Irita Antoņeviča filcē un pārdod bērnu rotaļlietas "Etsy" platformā, bet ilgtermiņā redz iespēju piedāvāt tirgū arī citus tekstila izstrādājumus un dziju ar zīmolu "Living Wool".

Šobrīd viņa mēnesī apstrādā pāris kilogramus vilnas, bet spriež, ka ar laiku būs vairāki desmiti kilogrami vilnas. Iecerēts, ka I. Antoņevičai Gulbenē būs darbnīca, kur vietējo aitu vilna tiks pārstrādāta dzijā un gatavojos izstrādājumos, turklāt to darīs seniori.

"Es filcēju bērniem mantiņas, ko pārdodu savā "Etsy" veikalā "LivingWoolLatvia". Pirku vilnu veikalā un ar laiku sapratu, ka tā ir no Jaunzēlandes. Aizdomājos par to, kāpēc man jāpērk Jaunzēlandes vilna, ja mums tepat Latvijā ir tīri daudz aitu. Sāku pētīt situāciju un atklāju, ka ir pārstrādātāji, bet to kapacitāte ir mazāka, nekā Latvijā esošā vilna," stāsta I. Antoņeviča.

Latvijā ir teju 100 tūkstoši aitu un katra no tām gadā rada aptuveni četrus kilogramus vilnas, no kuriem var iegūt 2,5 kg dzijas, no kā var tapt 25 pāri cimdu. I. Antoņevičai šķiet izšķērdīgi, ka Latvijā ir tik daudz resursu, no kuriem liela daļa tiek sadedzināta vai aprakta zemē. "Ir jāatrod labāks pielietojuma veids. Arvien vairāk cilvēki domā par ilgtspēju un džemperītim, kas adīts no aitas vilnas, kas ganījušās zināmā pļavā, būtu pieprasījums," viņa teic.