Viļņas mērs: svarīgākais ir piesaistīt uzmanību 

Viļņas mēra Artūra Zuoka vārds ir izskanējis visā pasaulē: te viņš paziņo par cīņu ar automašīnu novietošanu neatļautās vietās, un to, kas notiks ar likumpārkāpējiem, demonstrē, ar armijas bruņutransportieri pārbraucot pāri uz riteņbraucēju celiņa novietotam mersim, te – rosina Lietuvai iegādāties kādu no Grieķijas salām.

Didzis Meļķis, 15.11.2011

FOTO: AFP/LETA

Ir pagājis kāds laiks, kopš piesaistījāt starptautisku uzmanību, inscenējot nepareizi novietota mersedesa samīcīšanu ar bruņmašīnu. Ko ar šo uzmanību esat iesācis?

Iespējams, ka tā ir kļuvusi par veiksmīgāko visas Lietuvas reklāmu. Šai reklāmai iztērējām 2500 eiro, bet publicitātes vērtība, ko šā videoklipa dēļ saņēmām, tiek lēsta uz astoņiem miljoniem eiro. Tāpēc pirmām kārtām tas bija ļoti veiksmīgs ieguldījums pats par sevi. Ieguvums man pašam ir tāds, ka nu man ārzemēs oficiālās tikšanās reizēs un konferencēs ir vieglāk ar cilvēkiem sarunāties, jo ļoti daudzi šo video ir redzējuši, tas ir kļuvis par simbolu.

Mēs aizvien turpinām šo tēmu attīstīt un tikko kā esam prezentējuši arī uzlīmes: «Nelieciet man izmantot tanku!» Viļņas iedzīvotāji varēs tās saņemt bez maksas un līmēt kā brīdinājuma zīmes uz nepareizi novietotiem auto. Mazākā uzlīme par pirmo pārkāpumu, lielākā – ja pieķer atkārtoti. Iedzīvotāji varēs mašīnas ar šīm uzlīmēm nofotografēt un iesūtīt bildes municipālajai policijai, lai tie šo faktu izmeklē. Uzlīmēm ir pienākuši pat ārvalstu pasūtījumi, bet galvenais ieguvums būs iedzīvotāju plašāka iesaistīšana pilsētas dzīvē, kur nekorekta auto novietošana ir viena no problēmām. Ar šo akciju iedzīvotāji noteikti kļūs aktīvāki arī citās jomās.

Rezonanse tiešām ir plaša. Pēdējās ziņas ir no Moldovas, kur piketētāji pret Kišiņevas pašvaldību tur virs galvas transparentu: «Gribam tādu mēru kā Viļņā!» Protams, tā ir lieliska publicitāte pilsētai.

Vai ir kādas tūlītējas vajadzības Viļņai vai, plašāk domājot, Lietuvai un Baltijai, ko varētu mēģināt panākt ar labi tēmētu komunikāciju?

Svarīgi ir nebūt individuāliem spēlētājiem. Pārāk bieži mēs Baltijas valstīs attīstām projektus atsevišķi no saviem kaimiņiem. Manā ieskatā pasaule mūs uz kartes spēs ievērot tikai tad, kad pasniegsim sevi kopā. Tas būtu pareizais veids tūrisma un investīciju piesaistei un padarītu mūs par nozīmīgākiem spēlētājiem dažādās jomās.

2006. gadā man bija doma par Eiropas basketbola čempionāta rīkošanu visās Baltijas valstīs kopā, nevis būvēt vairākas sporta arēnas tikai Lietuvā. Par dārgu nodokļu naudu tās uzcēla, un tagad ir problēmas ar to uzturēšanu, jo to mums ir par daudz. Bet vajadzēja čempionātu taisīt uzreiz Viļņā, Kauņā, Rīgā un Tallinā, kas būtu ne vien saprātīgāk, bet arī interesantāk tūristiem, sportistiem un arī to atbalstītājiem, jo līdz ar to uzreiz būtu plašāks reklāmas tirgus.

Kas bijis – bijis, bet jādomā par nākotni, kur mūsu četrām pilsētām, ieskaitot Kauņu, jo tā ir nozīmīgi liela, ir jāsadarbojas. Pagaidām diemžēl mums katram ir savi valsts mārketinga plāni. Tas nenozīmē, ka tie būtu slikti. Man ļoti patīk Live Riga mārketings – ļoti profesionāls, no tā mēs varam mācīties.

Tad Baltijai vajadzētu vienotu mārketinga akciju?

Jā. Tikai tā mēs spēsim tiešām aptvert pasauli, ja ceļojumu paketēs būs ietvertas visas trīs mūsu valstis. Piemēram, amerikāņiem, kas nāk no milzīgas valsts, aizbraukt 300 kilometru no Viļņas līdz Rīgai un tālāk uz Tallinu nav nekas sevišķs.

Es jau Aivaram Aksenokam liku priekšā taisīt kopīgu stendu Kannu gadskārtējā nekustamo īpašumu un pilsētu attīstības izstādē. Parasti pilsētas tur reklamē savus plānus, lai piesaistītu investorus. Viļņa šai izstādē piedalās kopš 2003. gada. Trešajā gadā mums pievienojās Kauņa, ceturtajā – jau Lietuvas lielāko pilsētu komanda, bet mana ideja bija, ka tas ir jādara kopā ar Rīgu, un tas ir mans uzskats aizvien. Jo arī biznesam, ko mēs šādi censtos piesaistīt, tie 300 kilometri nav nekas.

Visu interviju ar Viļņas mēru variet izlasīt biznesa žurnāla LD 15. novembra numurā.