Turpmāk vienai bišu saimei piemēros trīs hektārus dabīgās pļavas un ganības, lai Latvijas biškopji, kas ražo biškopības produktus varētu saņemt mazāk labvēlīgo apvidu (MLA) maksājumus.
Šāds lēmums pieņemts Zemkopības ministrijas (ZM) un lauksaimnieku organizāciju konsultatīvajā padomē.
Kā informē Latvijas Biškpības biedrības (LBB) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, tad «biedri bija satraukušies par veikliem darboņiem, kas izlikās par biškopjiem, lai saņemtu platību maksājumus, tādejādi nomelnojot LBB un godīgus biškopjus. Tādēļ mēs 2010. gada nogalē ierosinājām ZM, ka jāpārskata MLA maksājumu saņemšanas nosacījumi, lai izskaustu «viltus» biškopju rašanos un atbalsts sasniegtu mērķi - būtu pieejams īstiem biškopjiem, kas ražo medu un citus biškopības produktus.»
LBB padome, balstoties uz biškopības ekspertu un zinātniskajiem pētījumiem uzskatīja, ka vienai bišu saimei optimāli ir nepieciešami četri hektāri dabīgās pļavas un ganības. Šādās platībās būtu daudzveidīgi nektāraugi, kas nodrošinātu bišu saimei nepieciešamašo vitalitāti, lai neparādītos bišu saimju pazušanas sindroms, taču medus ienesums būtu neliels. Arī citas biškopības jautājumos neprofesionālas lauksaimnieku organizācijas izteica ZM savu viedokli par šo tēmu, kas atšķīrās no biškopības nozares ekspertu viedokļiem. Rezultātā iepriekš minētā konsultatīvā padomē organizācijas pieņēma kompromisa lēmumu nebalstītu uz aprēķiniem. Neskatoties uz to, ka pieņemtais lēmums ir atškīrīgs no LBB padomes ierosinājuma, biškopji turpinās ražot dabīgus, kvaliatīvus un veselīgus biškopības produktus, kurus bieži vien izmantojam prezentējot Latviju ārvalstīs, uzsver Latvijas Biškopības biedrības izpilddirektore Rita Bartuševica.
Latvijas Biškopības biedrība ir lielākā lauksaimniecības organizācija, kura apvieno 1725 biedrus – lauksaimniekus, kas nodarbojas ne tikai ar biškopības produkcijas ražošanu, bet arī pārstāv visas citas lauksaimniecības nozares.