Viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs Vilvi grupa tuvojas sava lielākā investīciju projekta – vairāk nekā 55 miljonus eiro vērtās siera rūpnīcas Bauskā, Latvijā – pabeigšanai.

Rūpnīca tagad ir aprīkota ar siera ražošanai nepieciešamajām iekārtām, un uzņēmums intensīvi gatavojas pirmajiem piena testiem un turpina paplašināt savu profesionāļu komandu.

Vilvi grupai piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Baltic Dairy Board (BDB) rūpnīcā vasarā ir veikti un tiek īstenoti aptuveni 20 dažādi projekti. Jau ir uzstādītas galvenās siera ražošanas iekārtas, tiek uzstādītas vakuuma iepakošanas līnijas, notiek nogatavināšanas paliktņu ražošana, kā arī tiek pabeigta modernas katlu mājas, tehnoloģiskā ūdens apgādes un citu sistēmu uzstādīšana.

"Ražotnes infrastruktūra ir aprīkota ar inovatīviem risinājumiem, sākot ar modernām piena un sūkalu pārstrādes līnijām un beidzot ar enerģijas sistēmām ilgtspējīgai ražošanai. Pašlaik notiek galvenās siera ražošanas līnijas regulēšana un testēšana. Pirmie ražošanas izmēģinājumi ar ūdeni sāksies augustā, bet ar pienu – novembrī. Komerciālā ražošana varētu sākties 2026. gada sākumā," sacīja BDB galvenais inženieris Imants Bozovičs.

Viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Baltijā – "Vilvi Group" – Bauskā ir uzsācis komerciālo siera ražošanu.

Jaunajā ražošanas kompleksā, kurā investēti vairāk nekā 60 miljoni eiro, noslēdzoties būvniecībai, iekārtu uzstādīšanai un nepieciešamajām pārbaudēm, ir uzsākta pastāvīga siera ražošana.

Pirmā rūpnīcā saražotā siera partija janvāra otrajā pusē tika nosūtīta pasūtītājiem uz Itāliju. Rūpnīca, kas uzbūvēta "Vilvi Group" piederošā piena pārstrādes uzņēmuma "Baltic Dairy Board" teritorijā, ir lielākais investīciju projekts grupas vēsturē – tā ir automatizēta, robotizēta un ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkota ražotne. Kopējā projekta vērtība pārsniedz 60 miljonus eiro, un daļu investīciju finansē Latvijas valdība.

"Vilvi Group" ģenerāldirektors Gintaras Bertašius norādīja, ka lēmumu būvēt rūpnīcu Latvijā noteica ne tikai izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums loģistikai vai partnerība ar vietējiem piena piegādātājiem, bet arī Latvijas valdības atbalsts – valsts finansē aptuveni piektdaļu no projekta vērtības.

Baltijas piena pārstrādes uzņēmums Vilvi grupa īsteno savu lielāko investīciju projektu – siera ražotni Bauskā, Latvijā. Šobrīd rūpnīcā tiek uzstādītas 55 miljonu eiro vērtībā.

Kopš 2008. gada strādājošā Vilvi grupas piena pārstrādes uzņēmuma "Baltic Dairy Board" piena un sūkalu pārstrādes iekārtas jau tiek modernizētas. Strauji norit arī darbs pie jaunas siera ražotnes, kas tiek būvēta tajā pašā vietā. "Siera ražošanas procesam nepieciešamais infrastruktūras aprīkojums jau ir pieejams. Latvijā tiek gatavotas pilnībā automatizētas un mūsdienīgas siera ražošanas tehnoloģijas: piena uzglabāšanas tvertnes, siera formēšanas un presēšanas iekārtas, siera konservēšanas un iepakošanas līnijas, vakuuma iekārtas, nogatavināšanas noliktavas. Uzstādāmās iekārtas ir energoefektīvas un nodrošinās ilgtspējīgu siltumenerģijas apmaiņu un samazinās elektroenerģijas patēriņu," teic rūpnīcas galvenais inženieris Imants Bozovičs. Iekārtas piegādā un uzstāda TetraPak, SealedAir, GEA un citi vietējie partneri.

Vilvi grupa, viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs, ar simboliskas kapsulas iemūrēšanu ir atklājusi jaunas siera ražotnes būvniecību Bauskā, Latvijā.

Rūpnīca, kuras vērtība pārsniedz 50 miljonus eiro, ir lielākais investīciju projekts grupas vēsturē. Papildu ražošanas jaudas tiks izbūvētas SIA Baltic Dairy Board teritorijā, Vilvi grupai piederošajā piena pārstrādes rūpnīcā, kuras platība ir vairāk nekā 8000 kvadrātmetru.

Projekts tiek finansēts ar pašu līdzekļiem un bankas Citadele aizdevumiem. Latvijas valdība ar Latvijas valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM starpniecību projektā ieguldīs vairāk nekā 8,5 miljonus eiro.

„Rūpnīcas būvniecība tiks pabeigta 2026. gadā. Tā būs aprīkota ar automatizētu, robotizētu un modernu siera ražotni, kas radīs vairāk nekā 100 jaunu darbavietu. Esam pārliecināti, ka šī ražotne ne tikai pavērs papildu iespējas Baltijas lauksaimniekiem, bet arī ļaus mūsu klientiem baudīt augstākās kvalitātes produktus“, – sacīja Vilvi grupas ģenerāldirektors Gintaras Bertašius.

Banka Citadele 2025. gadā piešķīra papildu 17 miljonu eiro finansējumu vienas no lielākajām piena pārstrādes grupām Baltijas valstīs – “Vilvi Group”, attīstībai Latvijā. Līdzekļi tika paredzēti ieguldījumiem jaunas siera ražotnes izveidē Bauskā.

Tas ir papildu finansējums projektam, kas paredz siera rūpnīcas būvniecību un aprīkošanu uzņēmuma “Baltic Dairy Board” teritorijā Bauskā. Pirms diviem gadiem Citadele šim projektam jau piešķīra 26,6 miljonus eiro.

Kopumā “Vilvi Group” jaunajās ražošanas jaudās investējusi vairāk nekā 60 miljonus eiro. Siera komerciālā ražošana jau ir uzsākta, un, attīstoties darbībai, tiks radītas vairāk nekā 100 darba vietas. Tā ir lielākā grupas investīcija tās 32 gadu pastāvēšanas vēsturē.

“Mēs priecājamies būt daļa no viena no lielākajiem piena nozares projektiem Baltijas valstīs. “Vilvi Group” ir mūsu stratēģiskais partneris, un šis finansējums apliecina mūsu apņemšanos atbalstīt ilgtspējīgu rūpniecības attīstību un inovācijas reģionā,” saka bankas Citadele valdes loceklis korporatīvo klientu apkalpošanas jautājumos Vaidas Žagūnis.

Latvijā siera un biezpiena rūpnieciskās ražošanas apmēri pagājušajā gadā palielinājās par 13% jeb 7300 tonnu salīdzinājumā ar 2024. gadu, aģentūrai LETA pavēstīja biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Viņa arī informēja, ka kopējais saražotā siera un biezpiena daudzums pagājušajā gadā veidoja 64 000 tonnu.

Davidanova atzīmēja, ka pērn Latvijā viens iedzīvotājs patērēja vidēji 24,9 kilogramus siera, kas ir par 3,3% vairāk, salīdzinot ar gadu iepriekš, kad patēriņš bija vidēji 24,1 kilograms uz iedzīvotāju.

Viņa arī uzsvēra, ka siera patēriņš Latvijā ir būtiski pieaudzis kopš 2002. gada, kad viens iedzīvotājs Latvijā vidēji patērēja 6,8 kilogramus siera.

Vienlaikus siera eksports 2025. gadā, pēc provizoriskiem datiem, palielinājās par 11%, sasniedzot 36 700 tonnu jeb 161,6 miljonus eiro. Tostarp 43% no kopējā eksportētā siera daudzuma realizēts Vāciju, kā arī eksporta pieaugums par 1582 tonnām bija uz Nīderlandi, par 645 tonnām uz Ukrainu un par 561 tonnu uz Igauniju.

Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Jāņu siera ražošanas apmēri šogad Latvijā kopumā turpinās samazināties, aģentūrai LETA prognozēja biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Viņa minēja, ka ražošanas apmēru samazinājuma iemesli ir dažādi, tostarp Jāņa siera ražošanai nepieciešams roku darbs, un šobrīd ir problēmas ar darbaspēka piesaisti. Tāpat Jāņu siera ražotājiem ir problēmas sadarbībā ar lielveikalu ķēdēm, jo veikali ir ieinteresēti iepirkt un pārdot lētāku produktu, bet Jāņu siera sastāvdaļas un ražošanas process neļauj samazināt produkta cenu. Tāpēc tirgotāji iepērk lētāku ķimeņu sieru, kas neatbilst Jāņu siera ražošanas procesam un sastāvdaļām.

Jāņu siera ražošanas apmēri Latvijā pērn sasniedza 139,84 tonnas, kas ir par 30,1% mazāk nekā pirms trim gadiem, kad tika saražoti aptuveni 200 tonnu Jāņu siera, norādīja Davidanova.

Eleving Group 23. septembrī uzsāka publisko akciju piedāvājumu Baltijā un Vācijā, kopumā piedāvājot 24,5 miljonus akciju par cenu no 1,6 līdz 1,85 eiro, kas kapitāla izteiksmē nozīmē aptuveni 40 miljonus eiro. Tā ir lielākā privātas kompānijas akciju emisija Latvijā un viena no prāvākajām Baltijas kapitāla tirgū. Piedāvājums noslēdzas 8. oktobrī.

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju uzņēmumu grupa Eleving Group darbu sāka 2012. gadā, pirmsākumos piedāvājot transportlīdzekļu finansēšanas pakalpojumus. Grupas galvenā misija ir apkalpot sabiedrības grupas, kas nav tradicionālo banku klienti, un veicināt iekļaujošu ekonomiku ar inovatīviem, viegli lietojamiem un saprotamiem finanšu produktiem. Eleving Group transportlīdzekļu finansēšanas segments iekļauj nodrošinātos aizdevumus un mobilitātes pakalpojumus un veido aptuveni divas trešdaļas no visa portfeļa. Tā vadošais zīmols ir Mogo. Savukārt trešdaļu no portfeļa veido nenodrošinātie patēriņa finansēšanas pakalpojumi, ko primāri piedāvā Balkānos un Āfrikā.

Enerģētikas uzņēmums AB Ignitis grupė (Ignitis Group) 2025. gadā uzrādīja stabilus darbības rezultātus - pielāgotā EBITDA jeb peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas sasniedza 546,1 miljonu eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šis rezultāts pārsniedz iepriekš izteikto pilna gada prognozi, kas tika noteikta 510 - 540 miljonu eiro apmērā.

Izaugsmi veicināja divu lielāko darbības segmentu - Tīklu un Zaļo jaudu - spēcīgāki rezultāti.

Pagājušajā gadā veikto investīciju apjoms sasniedza 720,3 miljonus eiro un iekļāvās pilna gada prognožu diapazonā, kas bija noteikts 700 - 800 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 53,1% tika novirzīti Tīklu segmenta attīstībai, bet 39,7% - Zaļo jaudu segmentam, galvenokārt jauniem saules un sauszemes vēja attīstības projektiem. Tā kā vairāki projekti uzsāka komerciālo darbību, kopējais investīciju apjoms salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājās.

Pagājušā gada septembrī, veicot regulāro reitingu pārskatīšanu, reitingu aģentūra S&P Global Ratings atkārtoti apstiprināja Ignitis Group kredītreitingu ‘BBB+’ līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu.

Uzņēmums Enlight Research, kas veic Baltijas valstīs publiski kotētu uzņēmumu analīzi, ir sarindojis uzņēmumus ar šī gada augstāko dividenžu ienesīgumu.

Tabulas vadošo pozīciju ieņem "Eleving Group", kas Baltijas fondu biržā ir kotēta jau gandrīz gadu, līdz ar to investori ir iepazinušies ar divu ceturkšņu finanšu rezultātiem un 2024. pilna gada pārskatu. Pašreizējā akcijas cena – 1,68 eiro – ir par 1% zemāka nekā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO) cena, kas bija 1,70 eiro. Ieskaitot no 2024. gada peļņas izmaksātās dividendes 0,13 eiro apmērā uz vienu akciju, IPO investoru ienesīgums ir pozitīvs – 6%.

Salīdzinājumam – kopš "Eleving Group" IPO 2024. gada 16. oktobrī Baltic Benchmark Index akciju indeksa ienesīgums ir sasniedzis 14%. Šo starpību no indeksa ir grūti izskaidrot, jo IPO laikā publiski paziņotie solījumi ir izpildīti.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Kad Oļegs Sokolovs klausās, kā citi cilvēki stāsta par to, ka pēc dažiem darba gadiem uzņēmumā viņiem ir apnicis savs darbs, viņš nesapratnē nogroza galvu. MV GROUP Distribution LV izpilddirektors apgalvo, ka ikviena ambicioza un mērķtiecīga organizācija nepārtraukti mainās – nav tādu lietu kā tāds pats gads, tas pats pierastais ceļojums vai tie paši izaicinājumi. Šodien viens no vadošajiem vairumtirgotājiem Latvijā pārstāv vairāk nekā 100 zīmolus, tostarp Lietuvas Stumbras Vodka un Angostura no Trinidadas un Tobago.

O. Sokolova vadītais uzņēmums pieder MV GROUP – vienai no lielākajām uzņēmumu grupām, kas darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā. MV GROUP Distribution LV ir arī Lays un British American Tobacco Latvia oficiālais pārstāvis, kā arī CPP Nestle un Les Grands Chais de France S.A. sadarbības partneris.

O. Sokolovs uzņēmumā strādā jau 15 gadus un ir bijis iesaistīts iespaidīgā uzņēmējdarbības pārveidē, kas atspoguļojās arī uzņēmuma nosaukuma maiņā pirms dažiem gadiem, kad MV Latvia pārtapa par MV GROUP Distribution LV.

Organizācijas izaugsme atspoguļojas ne tikai ieņēmumu rezultātos, bet arī komandas izaugsmē, produktu klāsta daudzveidības palielināšanā un jaunu partnerattiecību veidošanā. "Šodien jaunus talantus mūsu komandā galvenokārt piesaista vēlme kļūt par daļu no vīna un stipro alkoholisko dzērienu nozares, kā arī iespēja kļūt par vairumtirdzniecības ekspertiem," saka MV GROUP Distribution LV vadītājs O. Sokolovs. Uzņēmuma komanda paplašinās, un tās darbinieki gūst atzinību visā pasaulē, atgriežoties mājās ar visaugstākajiem starptautiskajiem apbalvojumiem.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Eleving Group emitēs obligācijasPavisam neilgi pēc akciju emisijas Nasdaq Riga fintech uzņēmums Eleving Group nolēmis piedāvāt investoriem jaunu obligāciju laidienu. Dienas Biznesa jautājumi par un ap piesaistīto un vēl nepieciešamo naudu, kā arī par kompānijas darbības rezultātiem grupas izpilddirektoram Modestam Sudņum.

Sāksim ar nelielu atskatu uz pagājušo gadu. Ko Eleving Group ir sasniegusi 2024. gadā?

Aizvadītais gads mums ir bijis ļoti veiksmīgs ne tikai no operacionālā viedokļa, bet arī tādēļ, ka esam spējuši ielikt fundamentālus pamatus turpmākai izaugsmei. Pirmkārt, varam lepoties, ka Eleving Group sākotnējais akciju piedāvājums (IPO), ko īstenojām aizvadītā gada rudenī, sasniedza kā pašu nospraustos finansējuma piesaistes mērķus, tā arī kļuva par lielāko IPO Nasdaq Rīga vēsturē un vienu no lielākajiem, ko īstenojis privāta kapitāla uzņēmums Baltijā. Turklāt šis IPO bija īpašs ar to, ka akcijas vienlaikus tika kotētas divās biržās – Nasdaq Rīga un Frankfurtes biržas regulētajos tirgos. Latvijas uzņēmumu vidū tā ir pilnīgi jauna pieredze. Tāpat esam ļoti apmierināti, ka Baltijas un Rietumeiropas investori augstu novērtēja mūsu izaugsmes rādītājus, izraudzīto attīstības stratēģiju un arī pašu IPO piedāvājumu, kas papildus uzņēmuma izaugsmei paredz dividenžu izmaksu divas reizes gadā 50% apmērā no neto peļņas. Ja runājam par biznesa rezultātiem, tad 2024. gadā atkal esam pārspējuši mūsu vēsturiskos rekordus visos nozīmīgākajos biznesa rādītājos. Kompānijas divpadsmit mēnešu operatīvā peļņa jeb EBITDA ir sasniegusi 90 milj. eiro, kas ir pieaugums par 16% attiecībā pret 2023. gadu, tikmēr neto peļņa ir palielināta līdz 29,6 milj. eiro jeb par 21% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus esam palielinājuši arī ieņēmumus, kas pārskata periodā ir sasnieguši 217 milj. eiro, kamēr neto portfelis ir pieaudzis līdz 371,6 milj. eiro. Būtiski uzsvērt, ka šī izaugsme nenotiek uz biznesa rentabilitātes rēķina.

Eleving Group, viens no Baltijas veiksmīgākajiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kas strādā transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanas jomās 16 pasaules valstīs, ir uzsācis sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), kura parakstīšanās periods ilgs līdz 8. oktobrim.

Privātie un institucionālie investori no Baltijas un Vācijas ir aicināti piedalīties šī gada lielākajā IPO un vienā no lielākajiem, kādu jebkad ir īstenojis privāta kapitāla uzņēmums Baltijas valstīs.

Eleving Group ir dibināts 2012. gadā Latvijā, ar mērķi nodrošināt pieejamus un ērti lietojamus transportlīdzekļu finansēšanas pakalpojumus. Šobrīd uzņēmums ar desmit dažādiem zīmoliem veiksmīgi strādā jau 16 valstu tirgos Eiropā, Āfrikā un Āzijā. Tā vadošais zīmols ir Mogo.

Uzņēmuma reģistrēto klientu bāze pārsniedz 1,3 milj. klientu visā pasaulē. Pēdējo septiņu gadu laikā Eleving Group ir uzrādījis ikgadējo biznesa izaugsmi 26% apmērā un nākamajos trīs gados pēc IPO plāno teju dubultot biznesa apjomus.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Konkurences padome (KP) saņēma Akciju sabiedrības “SMILTENES PIENS” apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Akciju sabiedrību "Cesvaines Piens" (Apvienošanās), informē KP.

Akciju sabiedrība “SMILTENES PIENS” ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras galvenie darbības veidi ir piena pārstrāde, piena produktu ražošana un pārdošana. Uzņēmums ražo un pārdod dažāda veida sierus, tostarp puscietos, bioloģiskos un svaigos sierus, sierus ar piedevām un kūpinātos sierus, krēmsierus un siera uzkodas, kā arī biezpienu, krējumu, proteīna dzērienus, tortes un porcijās fasētus piena desertus. Akciju sabiedrība “SMILTENES PIENS” izplata arī zīmola “Piena Spēks” un “Smiltene – Prieks Baudīt” produkciju.

Akciju sabiedrība “Cesvaines Piens” ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras galvenie darbības veidi ir piena pārstrāde, piena produktu ražošana un pārdošana. Sabiedrība ražo puscietos sierus, bioloģiskos sierus, sierus ar piedevām un sviestu, kā arī izplata citu ražotāju produkciju, tostarp zīmola “SIERA NAMS” sieru un kausēto sieru, zīmola “CIBA” kafijas pienu, kafijas krējumu, putukrējumu un iebiezināto pienu.

Stiprinot vadības komandu, AS Grenardi Group (mātesuzņēmums GRENARDI un GIVEN juvelierizstrādājumu tīklam) un SIA GIVEN Latvia valdes priekšsēdētāja amatu turpmāk ieņems uzņēmuma dibinātājs un līdzīpašnieks Ainārs Spriņģis, kurš līdz šim bija uzņēmuma padomes priekšsēdētājs un piedalījies visos uzņēmumam būtiskos attīstības posmos.

Savukārt AS Grenardi Group izpilddirektora amatu ieņem Mišels Zavadskis. Līdzšinējais AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Ģirts Rudzītis atstāj amatu.

Līdz ar A.Spriņģa iecelšanu par AS Grenardi Group valdes priekšsēdētāju, viņa vietu padomes priekšsēdētāja amatā turpmāk ieņem Grupas kreatīvā direktore un līdzīpašniece Alīna Spriņģe. Izmaiņas uzņēmumu vadībā ir iesniegtas reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā.

AS Grenardi Group izaugsmes stratēģija ir veicinājusi līdera pozīciju nostiprināšanos Baltijā. 2024. gada 8. maijā AS Grenardi Group obligācijas sāka veiksmīgi kotēt Nasdaq Riga Baltijas regulētā tirgus obligāciju sarakstā. Pateicoties pārdomātajam konceptam, kas radīts tepat Latvijā, AS Grenardi Group ir veiksmīgi izdevies sevi pieteikt Lietuvas un Igaunijas noieta tirgos, atverot veikalus lielāko pilsētu tirdzniecības centros.

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Pēdējo gadu laikā esam runājuši vairākas reizes un parasti sākam ar Eleving Group finanšu rezultātiem, iecerēm, obligācijām, akcijām, peļņas iespējām. Šoreiz es vēlētos sākt no nedaudz emocionāla jautājuma par globālo situāciju, kas ir nestabila un mainīga. Kā jūs, kā augoša uzņēmuma vadītājs, to uztverat? Uzmanīgi, bet bez panikas? Ir jāsatraucas un jāslēdz bizness kādā valstī? Kāda ir jūsu notikumu uztvere?

Eleving Group ir starptautisks uzņēmums, un tas dod zināmu drošības apziņu. Proti, nav tā, ka visos mūsu tirgos pēkšņi viss var noiet greizi. Mūs tiešā veidā neietekmē tarifu kari vai robežu slēgšana, jo Eleving Group pārdod naudu. Protams, mēs darbojamies 16 dažādos tirgos, un mums ir jāseko tendencēm šajās valstīs. Atslābt nedrīkst, bet arī panikā nav jākrīt. Otrkārt, mēs lielākoties finansējam strādājošos ar vidējiem ienākumiem, kuri mūsu finansējumu izmanto transportlīdzekļu iegādei, kas viņiem palīdz gūt ienākumus. Tādēļ mums valsts ekonomikas stiprums ir svarīgāks par makroekonomiskajiem faktoriem. Un, visbeidzot, mēs vienmēr rūpīgi sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai, mums ir izstrādāti darbības nepārtrauktības rīcības plāni, taču mēs raugāmies uz nākotni pozitīvi, jo lielākā daļa mūsu tirgu atrodas NATO/Eiropas Savienības valstīs vai tālu prom no aktīviem konfliktiem, piemēram, Āfrikā vai Balkānos.

Nasdaq Rīga Baltijas oficiālajā sarakstā un Frankfurtes biržas regulētajā tirgū 16.oktobrī uzsākta Latvijā dibinātās finanšu tehnoloģiju uzņēmumu grupas Eleving Group akciju tirdzniecība.

“Sveicam Eleving Group ar veiksmīgi īstenoto IPO. Tas nenoliedzami ir šī gada spilgtākais notikums ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas kapitāla tirgos. Pirmkārt, tas ir vēsturiski lielākais IPO Latvijā, otrkārt, no šodienas uzņēmuma akcijas ir pieejamas tirdzniecībai Nasdaq Baltijas un arī Frankfurtes biržās. Tā ir lieliska ziņa visiem tiem uzņēmējiem, kas mērķē uz liela apjoma kapitāla piesaisti. Tā ir laba ziņa arī investoriem, jo tirgū ienāk jauns, strauji augošs un ambiciozs uzņēmums”, gandarījumu pauž Liene Dubava, Nasdaq Riga vadītāja.

"Šis ir ievērojams sasniegums, kas bruģē mūsu ceļu uz ilgtermiņa izaugsmi. Turklāt ar 29 milj. eiro piesaisti šis ir kļuvis arī par lielāko IPO Latvijas vēsturē, ko īstenojis privātā kapitāla uzņēmums. Sasniegtais rezultāts apliecina mūsu ilggadējo pieredzi un stratēģisko pieeju, kas ir vairojusi investoru uzticību Eleving Group stāstam. Esam dziļi pateicīgi vairāk nekā 4500 jaunajiem akcionāriem, kas mums ir pievienojušies, kā arī mūsu IPO partneriem – LHV, Signet, Warburg un citiem par nenovērtējamo atbalstu. Īpaša pateicība arī Nasdaq Baltic par to, ka visi ar biržu saistītie procesi bija izplānoti līdz mazākajai detaļai, lai mūsu ienākšana kapitāla tirgū būtu veiksmīga,” teic Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.