Eurostat
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) jaunajā veselības apdrošināšanas sistēmā piedāvās neapdrošinātajiem noteikt mazu, bet obligātu iemaksu, kas faktiski nozīmēs vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza ieviešanu Latvijā, sacīja politiķe.
Lai gan patlaban pieņemts lēmums nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021.gadā, konceptuāls piedāvājums jau ir gatavs. Kā norādīja Viņķele, tas paredzēs, ka visi, kuri gūst ienākumus no darba, maksās sociālās apdrošināšanas iemaksas veselībai 1% apmērā no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ko veic no minimālās algas. Pieaugot minimālajai algai, attiecīgi pieaugs arī maksājums, piebilda ministre.
Viņa norādīja, ka valsts apdrošināto personu sarakstu, kurā ietilpst, piemēram, pensionāri un cilvēki ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, plānots papildināt ar cilvēkiem ar trešās grupas invaliditāti, kā arī ar cilvēkiem, kuri kopj cilvēkus ar pirmās un otrās grupas invaliditāti.
Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.
Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.
Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.
Nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā plānots veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021.gadā, tādējādi veselības apdrošināšanas sistēmas uzlabojumus atliekot par vienu gadu, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Vakar sadarbības sanāksmē Viņķele prezentējusi priekšlikumu atteikties no diviem veselības apdrošināšanas groziem, tā vietā veselības apdrošināšanu veicot caur sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā to jau dara vispārējā nodokļu režīmā strādājošie. Tas nozīmē, ka šāda sistēma tiktu attiecināta arī uz alternatīvajiem nodokļu režīmiem, vienlaikus ieviešot jaunu sociālās apdrošināšanas veidu veselības apdrošināšanai cilvēkiem, kas neveic nekādu sociālo apdrošināšanu.
«Šī bija tā reize, kad Veselības ministrija gāja ātrākā tempā un ar radikālāku piedāvājumu nekā valdība kopumā. Tika nolemts, ka šie principi tiek atbalstīti - mēs neieviešam divus grozus, veselības apdrošināšanu veicam caur sociālo apdrošināšanu, un tā ir obligāta. Būtiskākās izmaiņas - valdība grib to skatīt kopā ar alternatīvo nodokļu revīziju, visdrīzāk ar būtiskām mikrouzņēmuma nodokļa režīma izmaiņām. Tas nozīmē, ka šos principus mēs ieviešam vēlāk,» skaidroja ministre.
Ja būs nepieciešams, tiks veidota atsevišķa, paralēla sistēma vakcinācijas pret Covid-19 uzskaitei, lai nodrošinātos pret e-veselības darbības pārtraukumiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Īpaši tiek strādāts pie tā, lai vakcinācijas uzskaite un reģistrācija noritētu bez aizķeršanās, teica Viņķele. "Ir ļoti svarīgi, ka ir iespēja bez bažām par e-veselības darbības pārtraukumiem ievadīt informāciju par vakcinēto cilvēku, lai, veicot atkārtotu vakcinēšanu, būtu pilnīgi skaidrs, kas, kur, kad un ar kādu vakcīnu ir vakcinēts," uzsvēra ministre.
Viņķele teica, ka tas ir viņas kā ministres uzstādījums, ka šajā jautājumā ir jābūt dubultdrošiem.
Lūgta komentēt premjera pausto, ka viņš aizvien no Veselības ministrijas gaida detalizētu Covid-19 vakcīnu pieejamības plānu, Viņķele teica, ka plāns "tiek īstenots pilnā sparā". "Man ir patiess gandarījums un prieks, ka premjers ir ieinteresēts līdz pat šļirču izmēriem un automašīnu numuriem, kas pārvadās vakcīnas ārstniecības iestādēm," ironizēja ministre.
Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik lielu sistēmu, komentējot situāciju par divu grozu sistēmas atteikšanos veselības nozarē, trešdien intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš nenoliedza, ka tikai diskusijas ceļā varētu rast pareizo risinājumu, lai pilsoņi varētu saņemt plašu medicīnas pakalpojumu klāstu, un piedāvāja risinājumu meklēt pilsoņu reģistra sakārtošanā, kas ļautu konstatēt, cik un kuri ir Latvijas rezidenti, kas varētu saņemt veselības pamata groza pakalpojumu klāstu.
«Veselības nozarē mēs sistemātiski varam iepludināt naudu un, protams, tā ir vitāli nepieciešama, lai risinātu mediķu algu jautājumu, bet tā pēc būtības neatrisinās sistēmas problēmas kopumā. Diemžēl, bet Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik pamatīgu veselības sistēmu,» sacīja Kariņš.
Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) vakar pēc valdības sēdes paziņoja, ka arī bez izmaiņām nodokļu režīmos gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu.
Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību.
Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas.
Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īsteno saraustītu pieeju, kad ik pa mirklim pielabo ierobežojumus, bet, ja nebūšot citu iespēju, tad nekas cits neatlikšot.
Tuvāko mēnešu laikā veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sola nākt klajā ar jaunu piedāvājumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem.
Ministre intervijā Latvijas Radio atgādināja, ka līdz 1.jūlijam ir atlikta iepriekšējās ministres laikā izstrādātās valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana, kas paredz pakalpojumu dalīšanu divos grozos.
Viņķele uzsvēra, ka tagad Veselības ministrijas (VM) uzdevums ir ātri, tie varētu būt pāris mēneši, tikt skaidrībā, ko sabiedrībai un Saeimai piedāvāt tā vietā.
Ministre esot lūgusi VM «izvilkt» sākotnējos variantus Veselības aprūpes finansēšanas likumam. Pēc viņas teiktā, tie sākotnēji esot balstījušies uz viena groza sistēmu.
Viņa atzina, ka apdrošināšanas iemaksas papildina budžetu, tomēr, viņasprāt, par niecīgu summu. Ja tās iegūšana notiek, «šķirojot» iedzīvotājus priviliģētākos un ne tik priviliģētos, tad tā nav taisnīga, pārliecināta Viņķele.
Jaundzimušo skaita samazinājums šā gada pirmajā pusē varētu būt skaidrojams ar potenciālo jauno vecāku nedrošības sajūtu, uzskata Saeimas deputāte Ilze Viņķele (V).
Viņķele norādīja, ka, vērtējot jaundzimušo skaita samazinājumu, jādomā par ģimeņu stabilitāti un drošības sajūtu, tostarp par darba iespējām. Parlamentāriete pauda, ka, iespējams, iedzīvotājus satrauca nestabilitāte Eiropā, kā arī Krievijas un Ukrainas konflikts, kas vairoja nedrošības sajūtu.
Viņķele uzsvēra, ka nav notikušas būtiskas negatīvas izmaiņas atbalstā ģimenēm. Viņa norādīja, ka patlaban palikusi neskaidrība tikai par bērnudārzu līdzfinansējumu.
Deputāte uzskata, ka arī turpmāk ir jāturpina iesāktie darbi demogrāfijas veicināšanai, bet viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir nodrošināt prognozējamu atbalsta sistēmu. Tāpat nepieciešams nodrošināt atbalstu visa veida ģimenēm - gan tām, kuras dzīvo reģistrētās attiecībās, gan tām, kuras tādās nedzīvo. Viņķele uzsvēra, ka daudzi pētījumi pierādīja, ka nevēlēšanos laist pasaulē bērniņu ietekmē nedrošība un prognozējama atbalsta trūkums.
Trūkst esošo Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu kontrole un arī atbalsta mehānismi iedzīvotājiem, kuri zaudējuši ienākumus, intervijā Latvijas Radio atzina veselības ministre Ilze Viņķele (AP), vienlaikus atzīstot, ka redz pēc vēl stingrākiem ierobežojumiem un arī ārkārtējās situācijas pagarināšanas.
Komentējot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzrunu iedzīvotājiem svētdienas vakarā, ministre uzvēra, ka par nepieciešamību pagarināt ārkārtējo situāciju runāja jau pirms nedēļas, uzsverot, ka pēc epidemioloģiskajiem datiem šāda vajadzība ir acīmredzama. Minimālais laiks, lai sajustu kādu efektu, būtu šo periodu pagarināt par divām nedēļām.
Tāpat viņa iepriekš minējusi, ja situācija nestabilizēsies, tad striktāki ierobežojumi būs nepieciešami visas valsts teritorijā. Un šāda aina ir redzama, atzina ministre.
Vaicāta, kādi varētu būt šie ierobežojumi, ministre teica, ka vispirms jāskatās, kā veicies ar esošo ierobežojumu ievērošanu. Viņa minēja, ka "melnās piektdienas" iepirkšanās akcijas laikā veikalos nav tikusi ievērota noteiktā platība vienam cilvēkam un neesot arī bijis nekādas kontroles. Tāpat sociālajos tīklos ir aicinājumi pieteikties dažādiem skaistumkopšanas pakalpojumiem, kuru sniegšana patlaban nav atļauta. Un arī tas, viņasprāt, netiek kontrolēts.
Darbs labklājības ministra amatā nebūs viegls vēl vismaz nākamos piecus gadus, un Labklājības ministrija nevar pieprasīt līdzekļus uz veselības vai izglītības nozares rēķina, labklājības ministre Ilze Viņķele pauda raidījumā Rīta Panorāma.
Viņa pauda, ka ar aizkustinošiem stāstiem varētu «izplēst» lielāku budžeta sadaļu labklājībai, tomēr tas grautu sistēmu un to varētu darīt tikai cilvēks, kurš nedomātu arī par citām jomām, piemēram, veselību un izglītību, uzskata I. Viņķele.
Jautāta par to, vai viņa varētu turpināt darbu ministres amatā, ja rastos tāda iespēja jaunajā valdībā, I. Viņķele uzsvēra, ka tas ir atkarīgs no jaunā premjera un valdības kursa. «Ne ministra amats, ne Saeimas deputāta mandāts nav manas dzīves mērķis, kas jāsasniedz par katru cenu,» norādīja I. Viņķele.
«Ļoti nozīmīgs būs jaunās valdības kurss. Ja jaunais premjers varēs saglabāt izpratni par cēloņsakarībām – ka varam nopelnīt tik, cik varam, un izdot varam tik, cik varam, tad ir arī cerība, ka nākamās Saeimas sastāvs būs konstruktīvs,» pauda I. Viņķele.
Šodien Senioru konsultatīvās padomes sēdē Labklājības ministrijas (LM) un Pensionāru organizāciju pārstāvji vienojās šogad indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latus, ar indeksu 1,04.
Kā skaidroja labklājības ministre Ilze Viņķele (V), indekss 1,04 atspoguļo patēriņa cenu groza izmaiņas no 2009.gada līdz 2013.gadam. Visas pensijas līdz 200 latiem tiks indeksētas no šā gada septembra. To vidējais pieaugums varētu būt 4,60 lati. Šādam pensiju indeksācijas modelim 2013.gadā nepieciešami papildus nedaudz vairāk kā 10 miljoni latu, savukārt 2014.gadā 30,5 miljoni lati.
«Vēlos izteikt lielu pateicību gan Pensionāru federācijai, gan citām senioru organizācijām, kas ir pārstāvētas padomē, par ļoti konstruktīvu dialogu, kā rezultātā ir rasts risinājums, kas gan ļauj atsākt indeksāciju šogad, gan vienlaikus neizsmeļ visu nākamā gada pieejamo budžeta finansējumu, kas būtu atvēlams arī tādām prioritātēm kā neapliekamā minimuma un atvieglojumi par apgādājamo palielināšanai,» pauda Viņķele.
Aptuveni pusei no grūtībās nonākušā uzņēmuma Liepājas Metalurgs darbiniekiem, arī optimistiskā scenārija gadījumā, nāksies meklēt jaunu darbu. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) esot gatava piedāvāt ātrus risinājumus, un gatavību nodarbināt daļu no metālapstrādes profesionāļiem izteikusi Jelgava, sacīja Labklājības ministre (LM) Ilze Viņķele.
Sarunā ar Latvijas Radio ministre norādīja, ka optimistiskā scenārija gadījumā, ja Metalurgs tiks restrukturizēts un turpinās savu darbību, pēc aptuvenām aplēsēm pusei darbinieku būtu jāmeklē jauna darbavieta. Sadarbībā ar Liepājas pašvaldību, NVA varētu palīdzēt cilvēkiem atrast darbu iespējami ātri.
Tāpat risinājumi tiekot meklēti arī ārpus Liepājas, norādīja I. Viņķele. «Mēs runājam ārpus reģioniem Latvijā, kam ir nepieciešami cilvēki. Jelgava ir izteikusi gatavību nodarbināt noteiktu daudzumu ar metālapstrādi saistītu profesionāļu,» sacīja I. Viņķele.
Tāpat ministrija esot gatava pastiprināt NVA kapacitāti Liepājā, lai tādējādi varētu ātrā laikā apkalpot lielu skaitu klientu. Sarunā ar radio ministre atzina, ka arī gadījumā, ja uzņēmums turpinās darbu būdams būtiski pārveidots, vismaz ap tūkstoš cilvēkiem būs jāmeklē darbs.
Latvijas veselības aprūpes sistēmai būtu kritiski, ja slimnīcās nonākušo Covid-19 pacientu skaits pārsniegs 500, šodien pēc valdības ārkārtas sēdes atzina veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Ministre atzina, ka Latvijas slimnīcās pašlaik ir 250 "infekcijas gultas", kas ir pieejamas un specifiski domātas infekcijas slimību pacientu ārstēšanai. "Šobrīd tās ir piepildītas," skaidroja politiķe.
Pēc ministres vārdiem, nākamais solis būs "ar salīdzinoši mazsāpīgiem pārkārtojumiem" paplašināt gultu skaitu, lai minēto gultu skaitu dubultotu. Viņķele skaidroja, ka attiecīgi kritiskais 80% "Covid-19 gultu" piepildījums, kas ir viens no kritērijiem, lai Latvijā ieviestu augstākā, "sarkanā līmeņa" drošības pasākumus, būtu skaitāms, ņemot vērā papildu pieejamās gultas, attiecīgi tas ir 450-500 gultu robežās.
Viņķele norādīja, ka nepieciešams paturēt prātā, ka precīzus aprēķinus ietekmē virkne faktoru, ko grūti paredzēt, piemēram, jārēķinās arī ar personāla pieejamību. Medicīnas personāla skaitu ietekmē, piemēram, tas, cik plaši medicīnas iestādes ir spiestas darbiniekiem piemērot karantīnu.
Ierobežotā budžeta finansējuma apstākļos nākamgad palielinot medicīnas darbinieku algas, pirmā prioritāte būs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), intervijā telekanālam LNT uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Ministre atgādināja, ka pašreizējais budžeta piedāvājums paredz brīvu fiskālo telpu 150 miljonu eiro apmērā, no kuriem Veselības ministrija pretendē uz 120 miljoniem eiro. Viņķele esot aptaujājusi koalīcijas partnerus par viņu gatavību novirzīt veselības aprūpei likumā ierakstītos 120 miljonus eiro, taču saņēmusi atbildi, ka partijas neatbalstītu budžetu, ja teju visus brīvos līdzekļus novirzītu tikai vienai jomai, jo arī citām ministrijām ir vajadzības.
Šādos apstākļos pašlaik tiek runāts par papildus 45 miljonu eiro novirzīšanu veselības aprūpei, bet Viņķele esot apņēmības pilna ar argumentiem pacīnīties par lielākas summas iedalīšanu. «Pilnīgi noteikti kāds algu pieaugums nozarē būs,» piebilda politiķe.
Ģimenes pabalsta reformu, kas paredz pabalsta apjomu noteikt, ņemot vērā ģimenes ienākumus un bērnu skaitu, Labklājības ministrija (LM) virzīs 2015. gadam, norādīja labklājības ministre Ilze Viņķele intervijā Latvijas Televīzijai.
Jau iepriekš rakstīts, ka nākamā gada budžeta ietvaros ģimenes valsts pabalstā, kas pašlaik veido astoņus latus, izmaiņas nav paredzamas, taču nākotnē šis pabalsts varētu kļūt diferencētāks, jau iepriekš pauda I. Viņķele. «Astoņu latu pabalstu varētu veidot tādu, kas ņem vērā ienākumus ģimenē – palielināt pabalstu ar ģimenēm mazākiem ienākumiem un lielāku bērnu skaitu, bet pārtikušām ģimenēm vispār nepiešķirt,» iepriekš norādīja ministre.
Runājot par māmiņalgu minimālo apmēru, I. Viņķele atzina, ka tas joprojām ir aktuāli un jautājums ir par palielinājuma soli. Ministre minēja, ka šis solis varētu būt 20 lati.
Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis ir sagaidāms šā gada rudenī, vienlaikus ar gripas sezonu, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
"Vasara mums ir iedota sagatavošanās laikam, lai rudenī mēs būtu pielāgoti sadzīvošanai ar Covid-19 uz ilgāku laiku," sacīja Viņķele.
Pēc ministres vārdiem, speciālistiem bažas raisa fakts, ka rudenī sākas arī gripas sezona, kas nozīmētu, ka būs jāierobežo divu infekciozu slimību izplatība.
Sniedzot atbildi uz deputātes Andas Čakšas jautājumu, Viņķele norādīja, ka, prognozējot Covid-19 atkārtotu parādīšanos vienlaikus ar gripas sezonu, tiek plānots veikt plašāka mēroga gripas vakcinēšanu.
Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Dace Mūrmane-Umbraško piebilda, ka šādos apstākļos būtu nepieciešams stiprināt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitāti un izveidot mobilo aplikāciju, kas ļautu efektīvāk atrast saslimušo kontaktpersonas. Tostarp nepieciešams pilnveidot e-veselības sistēmu, lai nodrošinātu attālinātu un efektīvu informācijas apmaiņu.
Pēc valsts sekretāres paustā, tikpat būtiski ir nodrošināt sociālās drošības tīkla stratēģiju attiecībā uz personām ar zemiem ienākumiem, tostarp nodrošinot veselības aprūpes pamata pakalpojumus un pamata medikamentu pieejamību.
Sēdē valsts sekretāre iepazīstināja deputātus ar ministrijas prognozēm par potenciālajiem saslimstības scenārijiem. VM skatījumā, viens no sliktākajiem scenārijiem būtu, ja inficētos 0,5% populācijas, kas nozīmētu, ka būtu aptuveni 10 416 inficēto, no kuriem 2083 atrastos slimnīcās, kamēr 312 slimības gaita būtu smaga. Pie šāda inficēto apmēra tiek prognozēts, ka mirušo pacientu skaits varētu būt no 104 līdz 520 iedzīvotājiem.
Raugoties uz citām Eiropas valstīm, Mūrmane-Umbraško pieļāva, ka šāda scenārija gadījumā pat spējīgākas veselības aprūpes sistēmas tādās valstīs kā Spānijā vai Itālijā saskartos ar problēmām nepietiekamās kapacitātes dēļ. Būtiski ir ņemt vērā, ka patlaban Latvijā ir 395 pieejamās gultas vietas, kas nozīmē, ka pie šāda scenārija būtu ievērojami jāpalielina Latvijas veselības aprūpes kapacitāte.
Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norādīja, ka, vadoties pēc Vācijā piekoptās prakses, ierobežojumu mīkstināšana būtu jālīdzsvaro ar veselības aprūpes sistēmas kapacitātes celšanu.
Savukārt LM valsts sekretāre atgādināja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas materiālās rezerves jau infekcijas izplatības agrīnajās stadijās nebija pietiekamas. "Mums faktiski nemaz nebija materiālo rezervju," klāstīja Mūrmane-Umbraško, piebilstot, ka "jau pirmajā mēnesī bija izsīkušas materiālās rezerves".
Tādēļ, lai nodrošinātu gatavību un kontrolētu infekcijas slimību izplatību, būtu nepieciešams nodrošināt pietiekamu intensīvās, reanimācijas un infekcijas gultu skaitu slimnīcās, kā arī uzlabot mākslīgo plaušu ventilācijas iekārtu pieejamību.
Tāpat būtu jāizveido individuālo materiālo aizsarglīdzekļu rezerves trīs mēnešiem. Pēc ministrijas sniegtās informācijas, patlaban aizsarglīdzekļu rezerves būtu gana vienam mēnesim.
Sniedzot ārstniecības iestāžu redzējumu par ministrijas izstrādāto ilgtermiņa plānu Covid-19 izplatības mazināšanā, Ābols skaidroja, ka, viņaprāt, būtu jābūt gataviem arī iepriekš minētajai 0,5% prognozei, vienlaikus saskaņojot darbības un nodrošinot gatavību arī pārējiem ministrijas Covid-19 izplatības scenārijiem.
"Mēs savā prātā esam pieņēmuši šo 0,5% scenāriju," pauda Ābols. Tādēļ, vadoties pēc šādas prognozes, LLSA priekšsēdētājs mudināja apzināties, kas tieši ir tās medicīnas iekārtas vai resursi, kuri tuvākajā nākotnē trūks. Tāpat būtu jādomā par papildu informētības nodrošināšanu mediķu vidū, kā arī šo darbinieku motivācijas uzturēšanu. Ābols arī rosināja šogad īpašu uzmanību pievērst darbinieku vakcinēšanai pret gripu.
Komisijas sēdē no deputātiem vairākkārt izskanēja jautājumi par to, kā tiktu novērsta esošā medicīnas personāla izdegšana. Atbildot uz šo jautājumu, Viņķele norādīja, ka jau patlaban mediķiem tiek nodrošinātas bezmaksas psihologu konsultācijas. Tomēr viens no iemesliem, kāpēc netiek pilnveidota šādu pakalpojumu pieejamība, pēc ministres paustā, ir tāpēc, ka tam nepietiek līdzekļu, lai gan ir jau vairākas organizācijas, kuras ir izrādījušas interesi sniegt šādu pakalpojumu.
Atbildot uz komisijas deputāta Ivana Klementjeva (S) jautājumu par ierobežojumu mīkstināšanu attiecībā uz sporta aktivitātēm, valsts sekretāre informēja, ka pēc gaidāmajām brīvdienām tiks spriests par turpmāku drošības pasākumu noņemšanu attiecībā uz konkrētām fiziskām aktivitātēm.
Pagājušajā diennaktī Latvijā veikti 3250 Covid-19 testi, no kuriem 13 izrādījušies pozitīvi. Līdz šim Latvijā kopumā veikti 54 811 Covid-19 izmeklējumi un 849 no tiem ir bijuši pozitīvi.
Savukārt no visiem 849 saslimšanas gadījumiem 348 iedzīvotāji ir izveseļojušies, bet 15 - miruši. Vēl otrdien SPKC vēstīja par 267 cilvēkiem, kas izveseļojušies no Covid-19.
Paziņojums par to, ka nākamdgad tiks radīts kompensāciju mehānims tiem, kas pensionējās krīzes laikā, tādējādi solot papildus izdevumus 44 miljonu eiro apmērā, ir nekoleģiāls un sabiedrību tracinošs, norāda Saeimas deputāte, bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele.
Viņķele LNT raidījumā 900 sekundes norāda, ka krīze pati par sevi ir negodīga. «Vai godīgi ir dot solījumus, kas skaidri un gaiši ir neizpildāmi? Ir lietas, kas ir darāmas un uzsāktas, lai šāda situācija neatkārtotos,» saka Viņķele, skaidrojot, ka pensijas tiek veidotas, ņemot vērā vairākus rādītājus, un nepieciešams fiksēt attiecīgus koeficientu ekonomisko svārstību robežās.
Šā gada 16. aprīlī Labklājības ministrs Uldis Augulis un tiesībsargs Juris Jansons vienojās izstrādāt kompensācijas mehānismu tiem pensionāriem, kuru pensiju apmēru ietekmējis negatīvais kapitāla indekss jeb apdrošināšanas iemaksu algu indekss. Kā liecina aprēķini, no negatīvo indeksu piemērošanas tiešā veidā ir cietuši cilvēki, kas pensionējušies 2010., 2011. un 2012.gadā, proti 68 019 cilvēki, tāpat tas negatīvi ietekmējis 15 953 pagājušajā gadā pensionējušos cilvēku pensijas.
Edgars Rinkēvičs
Atbraucējiem no ārpus Eiropas Savienības esošajām jeb trešajām valstīm, ja tie pārkāpj 14 dienu pašizolācijas režīmu, būtu jāanulē termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai vīzas, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Ierakstos sociālajos tīklos ministrs arī pauž viedokli, ka jānosaka moratorijs TUA noformēšanai vai pagarināšanai klātienē līdz brīdim, kad saslimstība ar Covid-19 attiecīgajā trešajā valstī ir atbilstoša ES kritērijiem, proti, 16 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.
Iebraucējiem no trešajām valstīm arī obligāti jāprasa apliecinājums par visu epidemioloģisko noteikumu ievērošanu, norāda Rinkēvičs, uzsverot, ka 14 dienu pašizolācijas režīma pārkāpuma gadījumā seko naudas sods un TUA vai vīzas anulēšana.
Rinkēvičs uzsvēra, ka šie priekšlikumi ir samērīgi. Viņš aicinās ministrus par tiem diskutēt otrdien valdībā, savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji šīs idejas piedāvās Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupai, kuras uzdevums ir nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma īstenošanu, koordinējot visu institūciju darbību, kas saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā.
Covid-19 izplatība Latvijā ir vērtējama kā "ļoti, ļoti nopietna", un, ja situācija neuzlabosies, strikti ierobežojumi būs jāievieš visā valstī, šodien preses konferencē uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Viņķele, vēršoties pie sabiedrības, uzsvēra, ka Covid-19 izplatība un šodienas ļoti lielie inficēto līdzcilvēku skaitļi liecina par to, ka "situācija ir ļoti, ļoti nopietna".
Politiķe brīdināja, ka veselības aprūpes sistēma, slimnīcas un personāls, kas šādā režīmā strādā kopš marta, ir tuvu pie robežas, kad būs būtiski jāierobežo veselības aprūpes pakalpojumi cilvēkiem, kuri gaida plānveida palīdzību.
Viņa atgādināja, ka rīt spēkā stāsies striktāki ierobežojumi, kas būtiski ietekmēs izglītības iespējas un saimnieciskās aktivitātes 12 pašvaldībās. "Ja situācijas stabilizācija nenotiks, striktāki ierobežojumi, būs jāattiecina uz visu valsti," uzsvēra Viņķele.
Mūsu valsts premjeram Krišjānim Kariņam nekādā gadījumā nevajadzētu atsacīties no ASV pilsonības. Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kuras premjers ir ASV pilsonis. Tāpēc izmantosim to, ka mūsu premjeram ir Amerikas pase, lai nostiprinātu attiecības ar ASV!
Kariņa pase var būt Latvijas iespēja. Turklāt ne tikai, lai jaunā līmenī paceltu attiecības ar ASV. Latvijas premjers Kariņš var izveidot tiešas attiecības ne tikai ar ASV valdības pārstāvjiem, bet arī pašu ASV prezidentu Donaldu Trampu. Īpaši ņemot vērā to, ka arī kā Eiropas Parlamenta deputāts Kariņš vienmēr ir aktīvi stāvējis ASV interešu sardzē. Nevajag kautrēties no acīmredzamā fakta, ka, vienlaikus būdams Latvijas un ASV pilsonis, Kariņš darbosies gan Latvijas, gan ASV interesēs.
Kariņa ASV pilsonība ļauj veidot citādākas un Latvijai izdevīgākas attiecības ar visām pasaules valstīm. Neskatoties uz to, ka formāli viņš ir tikai Latvijas valdības galva, jebkurš citas valsts vadītājs saprot, ka Kariņš pirmkārt ir ASV pilsonis, kas pārstāv ne tikai Latvijas, bet arī Amerikas intereses. Tas ļauj Latvijas ārpolitiku pacelt pasaules līmenī, ja vien mēs atsakāmies no līdzšinējās provinciālās ārpolitikas, kurā mēs esam uzvedušies kā lauku dukši. Šādu stulbu uzvedību mums uzspieda mazvērtības kompleksi un gļēvums. Premjeram ar ASV pasi jārīkojas tikpat mērķtiecīgi un drosmīgi, kā to vienmēr ir darījuši ASV līderi.
Jārēķinās, ka Covid-19 krīzes dēļ noteiktā ārkārtējā situācija Latvijā tiks pagarināta, otrdien preses konferencē paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Politiķe atzina, ka kopš oktobra, ļoti niansēti vērtējot epidemioloģisko situāciju Latvijā, ir ieviesti gan papildu drošības pasākumi, gan ierobežojošie pasākumi.
"Diemžēl gan tādēļ, ka cilvēki ir noguruši no pandēmijas, gan, iespējams, dažādu psiholoģisku un finansiālu apsvērumu dēļ gatavība strikti ierobežot un samazināt kontaktus un mobilitāti ir vērojama mazāka nekā pavasarī," atzina ministre, piebilstot, ka līdz ar to panākumi inficēšanās līknes apturēšanā un samazināšanā ir ļoti pakāpeniski.
Pēc viņa paustā, situācija ir stabilizējusies, bet Latvija vēl nav fāzē, kurā ir vērojams inficēto skaita samazinājums. Turklāt joprojām turpinās fāze, kad arvien lielākam Covid-19 slimnieku skaitam nepieciešama hospitalizēšana. Tiek prognozēts, ka hospitalizēto personu skaits nemazināsies vismaz nākamās četras nedēļas pat tad, ja izdosies panākt inficēšanās samazināšanu.
Turpinot novērot epidemioloģisko rādītāju pasliktināšanos un ieviešot stingrākus Covid-19 ierobežojumus, ar esošo Covid-19 regulējumu varētu nepietikt, līdz ar to vienā brīdī būtu jāizsludina ārkārtējā situācija, skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
"Tas, ko saka juristi, ir, ka oranžajā fāzē jau ar Covid-19 regulējumu nepietiek. Vienā brīdī, acīmredzot, ir jāiet atkal uz ārkārtējo situāciju," sacīja ministre.
Tas, kurā momentā būtu nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju, būtu atkarīgs no ierobežojumu plašuma, jo Ministru kabinetam, neizsludinot ārkārtējo situāciju, ir noteikti ierobežojumi, "cik daudz tas var uzlikt" attiecībā uz cilvēku pārvietošanas brīvību, lai tas neietu pretrunā ar Satversmi, skaidroja ministre.
Epidemioloģiskie kritēriji, pēc kuru sasniegšanas tiktu spriests par papildu ierobežojumiem, ir saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 gadījumiem. Par papildu ierobežojumiem tiktu lemts, ja tas par 50% pārsniedz vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju. Tāpat viens no kritērijiem ir, ka stacionēto Covid-19 slimnieku skaits sasniedz 80% no slimnīcu kapacitātes. Pēdējais faktors ir mirstības rādītājs. Ļoti augsts risks iestātos, ja mirstība Covid-19 pacientu vidū pārsniegtu vidējo ES rādītāju.
Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) vīzijā par Latvijas slimnīcu tīklu būtu trīs universitātes un četras reģionālās slimnīcas, bet pārējās būtu zemāka līmeņa slimnīcas, šādu viedokli šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pauda ministre.
Patlaban saskaņā ar Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību Latvijas slimnīcu tīkls veidojas no 39 slimnīcām, kuras iedalītas piecos līmeņos.
Piektajā jeb augstākajā līmenī ir trīs Latvijas lielākās slimnīcas - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Ceturtajā līmenī ir septiņas reģionālās slimnīcas, trešajā - vēl septiņas slimnīcas, otrajā - četras, bet pirmajā - sešas. Tikmēr vēl ir arī trīs piektā līmeņa specializētās slimnīcas un deviņas specializētās ārstniecības iestādes.
Viņķele sacīja, ka no 1.aprīļa vajadzētu sākties veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai atbilstoši slimnīcu līmeņiem, tomēr viņai ir bažas, ka atsevišķas slimnīcas izvēlējušās pārāk augstu līmeni un nespēs nodrošināt apsolītos pakalpojumus.
Līdz ar daudzajām problēmām e-veselības sistēmā, šobrīd ir apturēta projekta trešās kārtas izsludināšana, šorīt intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Viņa piekrita, ka kopumā e-veselības projekts ir ļoti neveiksmīgs - jau iesākumā kā slimi ieņemts bērns. Taču no e-veselības nevar atteikties un tā vietā veidot jaunu, ne tik dārgu un efektīvu sistēmu, jo ir jāpilda uzņemtās saistības Eiropas Savienības fondu finansējumam. E-veselība netiks mainīta, taču maksimāli uzlabota.
Viņķele norādīja, ka trešās kārtas īstenošanai ir paredzēti pieci miljoni eiro, taču kārtas izsludināšana šobrīd ir apturēta, lai pārliecinātos par šī finansējuma atbilstošu izlietojumu. Tam paredzēts veidot lietotāju padomi, kurā būs farmaceiti, slimnīcas, pacienti un ģimenes ārsti.
Viņasprāt, e-veselības «klibums» radies, jo projekta pārraudzība ir uzticēta veselības ministra birojam nevis Veselības ministrijai. Viņķele uzsvēra, ka turpmāk e-veselības uzraudzībai ir jābūt pilnīgā ministrijas pārziņā nevis politiska biroja.
Pēc gaidāmajām brīvdienām tiks vērtēts, vai ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ir mīkstināmi vai gluži pretēji - pastiprināmi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Iepriekš Veselības ministrijai (VM) esot bijis nodoms 11.augustā valdībā piedāvāt mīkstināt ar Covid-19 saistītos ierobežojumus, taču patlaban Viņķele vairs nav tik pārliecināta par šādu soli.
"Ir tomēr jāsagaida brīvdienu rezultāti [inficēšanās ar Covid-19 dati], lai redzētu, vai mēs varam virzīties ierobežojumu virzienā, palikt uz vietas vai tomēr kāpt kaut kur atkal striktāk," sacīja veselības ministre.
Vienlaikus viņa atgādināja, ka "pussolis atpakaļ" ierobežojumu pastiprināšanas virzienā jau ir sperts iepriekš, nosakot stingrākas prasības sabiedriskās ēdināšanas sektorā.
Vaicāta, vai cilvēki, kuri Latvijā ieceļo no valstīm ar augstiem Covid-19 saslimstības rādītājiem, godprātīgi un atbildīgi ievēro 14 dienu pašizolāciju, Viņķele atzina, ka viņai ir grūti sniegt pamatotu vērtējumu par to, taču, spriežot pēc inficēšanās datiem, esot skaidrs, ka vairākums tomēr šīs prasības ievēro, pretējā gadījumā saslimstība ar Covid-19 Latvijā būtu lielāka.
