Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) šoruden veiktā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptauja par dzimumu līdztiesības situāciju Latvijā un tās dinamiku pēdējo 13 gadu laikā apliecina, ka stereotipu maiņa par dzimumu līdzvērtību praksē notiek lēni. Lai arī vairāk kā puse (65%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju prasības darbavietās pret sievietēm un vīriešiem atzīst kā līdzvērtīgas, joprojām būtiska sabiedrības daļa uzskata, ka darba tirgū vīrietim ir izdevīgākas pozīcijas un lielākas iespējas nekā sievietei. Stereotipi, ar kuriem visvairāk tiek sasaistīta nevienlīdzīga attieksme, ir atalgojuma samērs par vienāda apjoma un satura darbu, kā arī sociālo lomu un pienākumu sadale ģimenē.
Vienlaikus interesanti – salīdzinot ar 2001. gada aptauju, gandrīz divkārt pieaudzis to respondentu skaits, kuri uzskata, ka ar lielākiem tiesību ierobežojumiem vairāk saskaras vīrieši – no 3,6% 2001. gadā līdz 6,5% šā gada aptaujā. Turklāt šādu uzskatu pauduši gan aptaujātie vīrieši, gan arī sievietes. Savā ziņā tas varētu būt labs signāls tam, ka dzimumu līdztiesības jomā Latvijā, lai arī ļoti lēni, tomēr sāk samazināties atšķirība starp vīriešu un sieviešu tiesībām. Vienlaikus – tas vairāk varētu liecināt par to, ka sabiedrība īsti negrib pieņemt situāciju, kad sieviešu loma darba tirgū un sadzīvē kopumā kļūst līdzvērtīga vīriešu lomai, jo pārējie aptaujas dati diezgan krasi iezīmē atšķirību starp vīriešu un sieviešu iespējām mūsu sabiedrībā – vēl joprojām par sliktu sievietēm.
„Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti apliecina, ka esam uz pareizā ceļa un apzināmies dzimumu līdztiesības nozīmību. Tomēr pēc aptaujas rezultātiem redzams, ka joprojām ir jomas, kurās nepieciešams aktīvs darbs situācijas uzlabošanai. Ieguvēji no dzimumu līdztiesības principu iedzīvināšanas būs Latvijas iedzīvotāji, jo ikviens valsts iedzīvotājs neatkarīgi no dzimuma ir būtisks cilvēkresursu kapitāls, kura pilnvērtīga izmantošana palīdzētu vēl straujākai ekonomikas izaugsmei. Ir svarīgi identificēt, kur meklējami šķēršļi un ierobežojumi, kas liedz sievietēm vai vīriešiem pilnvērtīgi piedalīties ekonomisko lēmumu pieņemšanā un kurās jomās vēl joprojām vadāmies pēc stereotipiem, nevis līdzvērtības principiem,” norādīja Sabiedrības integrācijas fonda Sekretariāta direktore Aija Bauere.
Atšķirīgs atalgojums un vērtējums
Šā gada aptaujā prasības darbavietās pret sievietēm un vīriešiem kā līdzvērtīgas atzinuši 65% aptaujāto iedzīvotāju. Turklāt vairāk nekā puse uzskata, ka darbinieku atlasē, karjeras virzībā un labi atalgota darba pieejamībā abiem dzimumiem ir līdzvērtīgas iespējas. Tomēr joprojām pastāv stereotipi, ka vīrieša pozīcija darba tirgū ir izdevīgāka – 41,2% aptaujāto uzskata, ka vīrietim ir lielākas iespējas atrast darbu un strādāt labi atalgotā amatā.
Pētījuma rezultāti liecina, ka pieaug nevienlīdzīga atalgojuma problēma, jo gan vīrieši (41,5%), gan sievietes (54,6%) uzskata, ka par līdzvērtīga apjoma darbu sieviešu atalgojums ir mazāks. Aptaujas dalībnieki atalgojuma atšķirības pārsvarā skaidro ar sieviešu bailēm pazaudēt darbavietu, līdz ar to netiek prasīta lielāka alga, kā arī norāda, ka profesijās, kurās lielākoties tiek nodarbinātas sievietes, ir mazāks atalgojums, kas varbūt ne vienmēr ir saistāms tieši ar darbinieka dzimumu, bet gan tendenci tirgū (piemēram, pārdevējs vai kasieris veikalā, frizieris, medmāsas un sanitāri ārstniecības iestādēs.
Simptomātiskas un reizē grūti izskaidrojamas šķiet aptaujāto cilvēku atbildes uz izteikumu "Vīrietis musu sabiedrībā tiek vērtēts augstāk nekā sieviete". Salīdzinot 2001. un 2014. gadā veikto aptauju rezultātus, parādās tas, ka gan sieviešu, gan vīriešu vidū ir nostiprinājies viedoklis, ka vīrietis tiek vērtēts augstāk par sievieti. Ja 2001. gada aptaujā šim viedoklim piekrita 52,5% aptaujāto sieviešu, tad šogad šis rādītājs pieaudzis jau līdz 58,1%. Līdzīgs ir arī vīriešu viedoklis – no 36,3% 2001. gadā līdz 48,6% 2014. gadā. Pētījuma veicēji kā vienu no hipotētiskiem skaidrojumiem šādai sabiedrības domas dinamikai izvirza aktīvo Latvijas iedzīvotāju emigrāciju, kas ir ietekmējusi darbaspēka resursu pieejamību vairākās tausaimniecības nozarēs, kurās līdz šim pārsvarā bija nodarbināti vīrieši, piemēram, celtniecībā.
Lai gan lielākā daļa aptaujas dalībnieku atzina, ka ir daudzas nozares, kurās nav atšķirības, vai uzņēmumu vada vīrietis vai sieviete (piemēram, reklāma, mārketings, viesnīcu bizness un valsts pārvalde), joprojām saglabājušies priekšstati par tipiskajām "sieviešu" un "vīriešu" nozarēm. Gandrīz visu aptaujas dalībnieku skatījumā, piemēram, tādi uzņēmumi kā autoserviss vai metālapstrādes uzņēmums strādātu veiksmīgāk, ja to vadītu vīrietis, bet celtniecības uzņēmumus, apsardzes firmas vai grants ieguves karjera izstrādes uzņēmumus varētu vadīt abu dzimumu pārstāvji. Savukārt skaistumkopšanas salona, bērnudārza un šūšanas ateljē veiksmīgāku darbību respondenti saistīja ar faktoru, ka to vadītu sieviete. Tajā pašā laikā reālajā dzīvē ir pietiekami daudz piemēru, ka sievietes ir labas vadītājas uzņēmumiem, kuri tradicionāli tiek uzskatīti par “vīriešu” jomu un arī otrādi. Piemēram, mašīnbūves rūpnīcu “Zieglera Mašīnbūve” vada sieviete, bet sieviešu veļas ražotāju “New Rosme” - vīrietis.
Izglītībā iespējas līdzvērtīgas, taču valda stereotipi
Lielākā daļa pētījuma dalībnieku, vērtējot meiteņu vai zēnu piemērotību konkrētas ievirzes izglītības iegūšanai ir pārliecināti, ka dzimums nav arguments – ikvienam ir iespējas iegūt izglītību un apgūt profesiju pēc aicinājuma. Tomēr sabiedrības apziņā aktuāli ir vēsturiskie stereotipi par sieviešu vai vīriešu profesijām – pētījuma dalībnieki uzskata, ka matemātika, datorzinātnes un sports ir vairāk vīriešiem piemēroti profesionālie virzieni, bet mājturība, humanitārās un sociālās zinātnes – sievietēm.
Arī aptaujāto biznesa vadības un ekonomikas studentu vidū uz pašnovērtējumu un nākotnes ambīcijām (puišu karjeras plāni saistījās ar augstākā līmeņa menedžmentu un uzņēmējdarbību, kamēr meitenēm – vidējā līmeņa menedžmentu) balstītais pretenziju līmenis viennozīmīgi bija augstāks puišiem, kuru nosauktais vēlamās algas apmērs bija vidēji par 13% augstāks nekā meitenēm (puiši – 1478 eiro mēnesī, meitenes – 1299 eiro mēnesī). Aptaujas rezultāti arī apliecina, ka meitenes studiju fakultātes izvēlē ir racionālākas – 34,5% vadās pēc sekmēm, izvēloties profesiju, (puiši – 17,8%), bet tajā pašā laikā studentes vairāk ieklausās ģimenes autoritātes viedoklī (tas ir arguments 21,8% aptaujāto meiteņu nākotnes profesijas izvēlē). Speciālisti gan uzskata, ka šāda tendence personības attīstības procesā var kļūt par traucēkli, ja nesaskan ar profesionālo aicinājumu, mērķiem un interesēm.
Te gan jāpiebilst, ka izglītība un profesionalitāte vairo pašu sieviešu pašvērtējumu – viņas nejūtas mazvērtīgākas un nav gatavas akceptēt acīmredzamu diskrimināciju, īpaši tad, ja tas saistās ar viņu profesionālo spēju novērtējumu. Sievietes ar augstākām profesionālām ambīcijām situācijā, kad saskaras ar redzamām dzimumu nevienlīdzības pazīmēm, tūdaļ reaģē, asi noraidot jebkādas atklātas diskriminējošas izpausmes un aktīvi aizstāv savas pozīcijas.
Bērns ir šķērslis sieviešu karjeras izaugsmei
Dzimumam nav nozīmes, uzsākot uzņēmējdarbību - tā uzskata lielākā daļa jeb 64,6% aptaujāto. Un salīdzinot ar viedokli pirms 13 gadiem, abu dzimumu pārstāvji uzskata, ka dzimumam nav noteicošā loma, ieņemot amatu valsts vai privātajā sektorā.
Šķēršļi sievietes karjeras attīstībai rodas brīdī, kad ģimenē ienāk bērns. Lielākā daļa jeb 81,8% sieviešu izjutušas, ka bērns ir būtisks faktors darbinieku atlasē, bet 58,3% sieviešu bērnu nosauc kā šķērsli paaugstinājumam amatā. Diskriminācija pret jaunajām māmiņām izpaužas netiešā veidā, bieži - pat neapzināti, vadoties pēc stereotipiem un uzskatot, ka sieviete uzņemas galvenās rūpes par bērnu un tādēļ nevar pilnvērtīgi nodoties darba pienākumu pildīšanai.
„Formāli, no juridiskā viedokļa nevaram runāt par tiesiskiem pārkāpumiem pret sievietēm vai vīriešiem Latvijā vai diskrimināciju darba vidē. Tomēr stereotipi par dzimumu lomām vada tieši to dzīves daļu, ko regulējam paši – profesijas izvēli, ģimenes modeli un pienākumu sadalījumu ģimenē. Nelīdzvērtība parādās netiešā veidā un galvenokārt saistās ar vēsturiskajiem priekšstatiem par sievietes sociālo lomu un galveno uzdevumu – rūpēm par bērniem un ģimeni. Tādēļ sievietei ir grūtāk sabalansēt ģimeni un karjeru un atrast laiku arī savu interešu īstenošanai. Sabiedrības priekšstati mainās lēnām, bet redzam, ka studenti jau ir brīvāki savos uzskatos un izvēlēs,” uzskata „Latvijas Fakti” vadītājs Aigars Freimanis.
Sabiedrības aptauja tika veikta šī gada septembrī un oktobrī, aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus, gan sievietes, gan vīriešus par dažādiem dzimumu līdztiesības aspektiem, kā arī papildus aptaujājot 100 biznesa vadības un ekonomikas studentus, lai noskaidrotu topošo uzņēmēju viedokli par dzimuma lomu biznesa vidē. Sabiedrības aptaujas datu vākšanu un analīzi veica tirgus un sociālo pētījumu centrs "Latvijas Fakti".
