Zviedrs, kurš pagājušajā ziemā divus mēnešus bez ūdens un ēdiena automašīnā izdzīvoja divus mēnešus, gadu pēc viņa «izglābšanas» pavēstījis, ka patiesībā tas bijis lieliski pavadīts laiks un ka viņš nemaz nav vēlējies, lai viņu kāds atrod un izglābj, vēsta thelocal.se.

Gadu pēc 45 gadus vecā vīrieša atrašanas ieputinātā automašīnā netālu no Ūmeo pilsētas Zviedrijas Ziemeļaustrumos viņš piekritis intervijai. Jau rakstīts, ka vīrietis ieputināts automašīnā atradies divus mēnešus – no decembra līdz februārim, un viņu automašīnā, kas apstājusies uz meža ceļa, atraduši sniega motociklu vadītāji.

«Es gribēju pārziemot kā lācis,» norādīja vīrietis. Viņa piedzīvojums esot sācies 2011. gada rudenī, kad, vēloties pārmaiņas dzīvē, viņš esot pārcēlies uz Zviedrijas ziemeļdaļas pilsētu Ūmeo. Tomēr vīrietim nav izdevies nedz atrast mājvietu, nedz darbu. Tuvojoties Ziemassvētkiem, viņš nolēma tos svinēt, pavadot laiku mežā. «Es gribēju rast mieru,» Zviedrijas laikrakstam stāstīja vīrietis.

Stingrāki drošības pasākumi ASV lidostās, kas ieviesti pēc mēģinājuma uzspridzināt lidmašīnu, kas no Amsterdamas ielidoja Detroitā, varētu mazināt vēlmi izmantot gaisa satiksmes pakalpojumus, tādējādi negatīvi ietekmējot avio nozari, atsaucoties uz ekspertu prognozēm, vēsta Reuters.

Db.lv jau rakstīja, ka nigērietis, kuram varētu būt saikne ar teroristu tīklu al-Qaeda, centās uzspridzināt pasažieru lidmašīnu, kura ieradās ASV. 23 gadus vecais vīrietis, lidmašīnai tuvojoties Detroitai, mēģināja aizdedzināt kaut kāda veida spridzekli. Incidents notika aptuveni 20 minūtes pirms nolaišanās. Tomēr lidmašīna nolaidusies veiksmīgi, jo pasažieriem un apkalpei izdevies teroristu sagūstīt.

Tam sekoja drošības pasākumu pastiprināšana lidostās.

Analītiķi sacījuši, ka jaunie drošības pasākumi un ar tiem saistītā kavēšanās varētu nemazināt brīvdienu ceļotāju vēlmi izmantot avio transportu, bet tie negatīvi varētu ietekmēt tieši biznesa pasažieru izvēli.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Lielbritānijas premjers Gordons Brauns (Gordon Brown) devis «zaļo gaismu» ķermeņa skeneru ieviešanai Lielbritānijas lidostās, ziņo BBC.

Lielbritānijas lidostu operators BAA paziņojis, ka, cik iespējams ātri, šādus skenerus uzstādīs Hītrovas lidostā.

Taču BBC norāda, ka eksperti ir apšaubījuši skeneru efektivitāti tādu spridzekļu noteikšanā, kāds tika izmantots nesenajā mēģinājumā uzspridzināt lidmašīnu, kas ielidoja ASV pilsētā Detroitā no Amsterdamas.

Savukārt G. Brauns akcentējis, ka ir būtiski «virzīties uz priekšu» attiecībā uz atļautajām tehnoloģijām.

Savukārt žurnāla Aviation Security International redaktors Filips Baums (Philip Baum) norādījis, ka skeneri nav vienīgais un labākais risinājums. Viņš stāstījis, ka ir jārēķinās ar faktu, ka bumbu ir iespējams uzbūvēt pat lidostas veikalos arī pēc iziešanas caur skenēšanu. «Paturot to prātā, mums ir jāskatās uz cilvēka nodomiem, nevis uz to, kas viņiem ir līdzi,» akcentējis F. Baums.

Svētdienas vakarā kāds vīrietis draudējis uzspridzināt gāzes balonu, ja viņam netiks sniegta iespēja parunāties ar pilsētas mēru Andri Rāviņu, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Valsts policijas pārstāve Diāna Purviņa informējusi, ka pirms pulksten 23 Zirgu ielā kāds 1962.gadā dzimis vīrietis ieslēdzās dzīvoklī un paziņoja, ka vēlas runāt ar Jelgavas mēru. Ja šāda iespēja netiktu nodrošināta, viņš draudēja uzspridzināt gāzes balonu.

Jelgavas Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste-juriste Sandra Reksce informējusi, ka, tā kā mājā biju jūtama gāzes smaka, tika evakuēti daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji, māja norobežota. Vīrietis ieslēdzies telpās, jo pirms tam viņam bija izcēlies konflikts ar dzīvokļa īpašnieci.

Vēlāk vīrietis ielaida dzīvoklī policijas darbiniekus, kas viņu aizturēja un ievietoja medicīniskajā atskurbtuvē.

Sestdienas naktī Āgenskalnā kādā veikalā iegājis vīrietis un ar pieciem šāvieniem nogalinājis apsargu un smagi ievainojis veikala pārdevēju, vēlāk vīrietis veicis apšaudi citā veikalā, kur ticis aizturēts, informē policija.

Sestdien, 8.martā pulksten 1.20 naktī policija saņēmusi izsaukumu uz kādu veikalu Āgenskalnā, kur noticis uzbrukums veikala apsargam un pārdevējai. Policisti mobilizēja policijas ekipāžas un devās uz notikuma vietu, kur atrada nogalinātu 50 gadus vecu veikala apsargu un smagi ievainotu pārdevēju – 49 gadus vecu sievieti.

Policisti uzsāka personas meklēšanu un pēc kāda laika saņēma informāciju par apšaudi citā veikalā – Dzirciema ielā. Ierodoties notikuma vietā, policisti aizturēja iespējamo uzbrucēju, kuru bija neitralizējis kāds drosmīgs veikala apmeklētājs. Aizturēšanas brīdī vīrietis bija aptuveni divu promiļu reibumā.

Valsts kontrole ir pabeigusi revīziju, kurā pētīja, vai ambulatoro veselības aprūpi Latvijā ir iespējams pilnveidot, informē VK.

Revīzijā tika vērtēta ģimenes ārstu gatavību savā praksē sniegt iespējami daudz pakalpojumu, vai ir sasniegtas plānotās ieceres profilakses jomā, vai ģimenes ārstu prakses ir pieejamas arī tālākajos Latvijas reģionos, kā arī, vai, pērkot ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, VM ir rīkojusies racionāli.

VM nav sevi pozicionējusi kā spēcīgu vadošo iestādi veselības nozarē, jo tās darbības nav pietiekamas, lai sasniegtu ministrijas noteikto mērķi – nodrošināt savlaicīgu, drošu, kvalitatīvu un vienlīdzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vienlaikus racionāli izmantojot pieejamos resursus.

Ģimenes ārstu institūtam jābūt profesionālam, pieejamam, efektīvam un visaptverošam veselības aprūpes sistēmas elementam, kura loma profilaksē, diagnostikā, ārstēšanā un rehabilitācijā ir nepārtraukti jāstiprina. Par ģimenes ārsta darba efektivitāti liecina ārsta spēja un gatavība sniegt iespējami daudz pakalpojumu. Arī VM ir ieinteresēta, lai pacientam nepieciešamie veselības aprūpes pakalpojumi pēc iespējas tiktu sniegti jau pie ģimenes ārsta.

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), izvērtējot Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) un veselības ministres Andas Čakšas gala piedāvājumu veselības nozares uzlabošanai, neparakstīs vienošanos un turpinās protestu, mainot tā formu, žurnālistiem paziņoja LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide.

«Izskatot priekšlikumus, redzam, ka nekas nav mainījies, un pat tie vienošanās priekšlikumi, kas panākti tikšanās laikā, nav iekļauti. Mēs neejam uz vienošanos un neparakstām to,» paziņoja Veide.

Viņa norādīja, ka, redzot situāciju un saņemot pacientu zvanus, nolemts mainīt protesta formu. «Streiku turpinām, bet mainām formu,» sacīja Veide.

Streika termiņš patlaban noteikts līdz 1.oktobrim. Līdz tam laikam LĢĀA gan mēģinās aicināt uz sarunu Kučinski, lai rastu situācijas atrisinājumu. Taču līdz tam jaunā streika forma noteiks, ka ģimenes ārsti veiks pacientu aprūpi, dienā pieņemot ne vairāk kā 20 pacientus. Ja būs vairāk nekā 20 pacienti, tad viņiem būs jāpierakstās rindā, kas var ilgt pat vairāk nekā trīs nedēļas.

Traģiskais negadījums Bolderājā, Gaigalas ielā, noticis, laupītājiem mēģinot uzspridzināt bankomātu, informēja Valsts policijā.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins šodien žurnālistiem pastāstīja, ka ap plkst.4 blakus dzelzceļa sliedēm nograndis sprādziens, kurā viens vīrietis gāja bojā, bet vēl viens smagi ievainots. 30 gadus vecais vīrietis šobrīd atrodas slimnīcā, kur viņam tika veikta operācija. Mirušā vīrieša identitāte vēl tiek noskaidrota.

Ņemot vērā saasināto situāciju saistībā ar terorisma draudiem Eiropā, policija šī notikuma iemeslu noskaidrošanā iesaistīja plašus spēkus, tostarp pretterorisma vienību Omega. Jau aptuveni pusotru stundu pēc sprādziena bija skaidrs, ka nav noticis terorakts.

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Persona, kas Igaunijā pa telefonu izteica draudus saistībā ar avioreisiem uz Vāciju, zināja, kā apgrūtināt likumsargiem viņa atrašanu, ceturtdien paziņojis Igaunijas iekšlietu ministrs Hanno Pevkurs.

Ministrs preses konferencē pavēstīja, ka zvanītājs zinājis, kā pavērst vienu vai otru iespēju sev par labu tā, lai viņu būtu pēc iespējas grūtāk atrast.

«Mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai atrastu personu, kas izteica draudus,» uzsvēra Pevkurs, piebilstot, ka izmeklētājiem pašreiz ir vairākas versijas.

Pastiprinātā policijas klātbūtne Tallinas lidostā tiks saglabāta vismaz līdz pirmdienai, paziņoja ministrs.

«Pašreiz neizskatās, ka lidojumiem pastāv kādi reāli draudi,» viņš piebilda.

Jau vēstīts, ka pirmdien pēc pulksten diviem naktī Tallinas lidostai un Drošības policijai piezvanīja vīrietis, kurš apgalvoja, ka esot no grupējuma Islāma valsts, un paziņoja, ka viņam esot nodoms nedēļas laikā uzspridzināt kādu no lidmašīnām, kas veic reisu no Igaunijas uz Vāciju.

Lietuvā, kas eiro ieviesa 1.janvārī, policija jau ir saņēmusi pirmos iesniegumus par iespējamiem eiro banknošu viltošanas gadījumiem.

Pirmdien valsts ziemeļu pilsētā Panevēžā atrasta, iespējams, viltota 100 eiro banknote, kad kādas kompānijas darbinieks vēlējās skaidru naudu ieskaitīt uzņēmuma bankas kontā, informēja Lietuvas policija.

Atsevišķā incidentā pirmdien valsts centrālās daļas pilsētā Jonavā kāds jauns vīrietis veikalā mēģināja izmainīt viltotu 50 eiro banknoti, bet pārdevēja atteicās to darīt. Vīrietis pēc tam mēģināja nopirkt košļājamo gumiju. Pārdevēja banknoti pārbaudīja speciālajā iekārtā un tā kā bija aizdomas, ka tā ir viltota, viņa izsauca apsardzi, bet jaunais vīrietis aizbēga no veikala.

Arī Jonavā kāds vīrietis vērsās policijā pēc tam, kad svētdien svešiniekam bija pārdevis datorspēli, par to saņemot 14 banknotes ar nominālvērtību 20 eiro un vienu desmit eiro banknoti. Kad viņš pirmdien pārbaudīja banknotes, viņam šķita, ka 20 eiro banknotes ir viltotas. Naudai tiek veikta pārbaude.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņojusi par plāniem lidostā Rīga būvēt jaunu angāru lidmašīnu flotes uzturēšanai, tādējādi samazinot uzturēšanas izmaksas nākotnē un kļūstot efektīvākai.

airBaltic apbūves tiesību līgumu ar lidostu Rīga parakstījusi 2020. gadā. Plānots, ka jaunā angāra būvniecība tiks uzsākta 2022. gada sākumā, bet pabeigta līdz 2023. gada beigām.

"Jaunais angārs mūsu plānos ir bijis jau gadiem ilgi kā daļa no mūsu turpmākās attīstības. Līdz brīdim, kad jaunais angārs būs pabeigts, mēs atkal būsim uz mūsu izaugsmes ceļa, nodrošinot tik nozīmīgo savienojamību starp Baltiju un pārējo pasauli, ar gandrīz divreiz vairāk Airbus A220-300 lidmašīnām nekā šobrīd. Kopš 2019. gada mēs visus lidmašīnu apkopes darbus esam veikuši paši, un mūsu flotes paplašināšanai būs nepieciešams atbilstoša izmēra lidmašīnu angārs. Pieaugot Airbus A220 klientu lokam globāli, airBaltic Rīgā spēs piedāvāt tehnisko apkopi arī citiem šī tipa lidmašīnu īpašniekiem visā pasaulē. Tas būs viens no reģionā lielākajiem un modernākajiem lidmašīnu angāriem," teic airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Vakar, Cēsu iecirkņa darbinieki aizturējuši kādu 25 gadus vecu vīrieti, kurš, izmantojot automāta maketu, mēģināja ar stopiem nokļūt līdz Rīgai. Taču, pateicoties iedzīvotāju modrībai un policijas ātrai reaģēšanai, vīrietis nepilnas pusstundas laikā tika aizturēts Siguldā, informē Valsts policija.

Vakar no rīta Cēsu iecirknī tika saņemta informācija no kādas autovadītājas, ka uz ceļa Rīga - Veclaicene - Igaunijas robeža, ceļa posmā no Bērzkroga līdz Ieriķiem kāds vīrietis, turot rokās šaujamierocim līdzīgu priekšmetu, pārvietojas pa ceļa nomali un cenšas apturēt kādu no garāmbraucošajiem transportlīdzekļiem. Pēc informācijas saņemšanas uz norādīto ceļa posmu nekavējoties devās policijas ekipāža. Īsi pēc pirmā zvana policijā tika saņemta jauna informācija, ka, iespējams, tas pats vīrietis ir iekāpis sabiedriskajā transportlīdzeklī - autobusā, kas devās no Cēsīm uz Rīgu, un draudējis vadītājam ar ierocim līdzīgu priekšmetu. Kā vēlāk policija noskaidroja, vīrietis bija piedraudējis autobusa vadītājam un prasījis viņu nogādāt Rīgā, taču autobusa vadītājs atteicās pakļauties, kā rezultātā starp abiem izcēlās strīds un autobusa vadītājs guva galvas traumu.

Pagājušā gada nogalē valdībā atbalstītās izmaiņas kvīšu atskaitē ģimenes ārstiem būtiskipalielina administratīvo slogu, norādīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) vadītājas.

Kā skaidroja LĢĀA prezidente Sarmīte Veide, līdz šim ģimenes ārstu prakses atskaitījās par izrakstītajām kvītīm, reizi ceturksnī Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) norādot izrakstīto kvīšu numurus. Tomēr pagājušā gada nogalē pieņemtie grozījumi Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču kārtībā paredz, ka EDS jāievada katra izrakstītā kvīts, norādot pacienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, saņemto pakalpojuma veidu, kā arī kvīts numuru un samaksāto summu.

Veide norādīja, ka šāda kārtība rada milzīgu slogu ģimenes ārsta praksē, kurā parasti strādā ārsts un viena vai divas māsas. Grāmatveža pienākumus līdz šim pildījuši paši ģimenes ārsti, un, palielinoties slogam, samazinās laiks, ko ģimenes ārsts varēs veltīt saviem pacientiem vai pavadīt mācībās, piebilda LĢĀA prezidente.

Ģimenes ārstu prakses no valsts saņems papildu finansiālo atbalstu gan par vakcinācijas pret Covid-19 nodrošināšanu, gan arī par sapotētajiem pacientiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc viņa teiktā, šādu atbalsta mehānismu Veselības ministrija (VM) izstrādājusi pēc auglīgām sarunām ar vadošajiem ģimenes ārstiem par to, kā vēl valsts varētu stimulēt ģimenes ārstus vakcinēt savus pacientus pret Covid-19.

Kā informēja Pavļuts, uz 10.augusta valdības sēdi tiks virzīts VM izstrādāts rīkojuma projekts, kas paredzēs ģimenes ārstu praksēm izmaksāt piemaksas par pacientiem, kuri savakcinēti pret Covid-19, un, ja vakcinēto pacientu īpatsvars pārsniegs 50% vai 70% no visiem prakses pacientiem, tad šīs piemaksas būs vēl lielākas.

"Arī katrai ģimenes ārsta praksei, kura vakcinē, (..) būs pieejami papildus līdz 1500 eiro mēnesī, lai algotu papildu darbinieku vai tehniski aprīkotu prakses telpas, citiem vārdiem sakot, lai varētu dabūt to, kas ir nepieciešams labākai vakcinācijas procesa nodrošināšanai," stāstīja veselības ministrs.

Mēs nedzīvojam mūžīgi, un tomēr ģimenēs par to nemēdz runāt, arī tādās ģimenēs, kuras radījušas lielus pasaules mēroga uzņēmumus. Tā ir tabu tēma, par nāvi nerunā un līdz ar to nerunā arī par biznesa nākotni pilnā apjomā, Dienas Biznesam intervijā norāda Maikls Prents (Michel Prent) no BDO Netherland Ģimenes uzņēmumu labklājības un veicināšanās nodaļas (BDO Family Wealth).

Ģimenes biznesa konsultācijas ir samērā reti dzirdēts vārdu savienojums Latvijā. Ko īsti jūs darāt, un kādēļ šādas konsultācijas ir nepieciešamas Nīderlandē?

Es strādāju BDO Nīderlande Ģimenes labklājības servisa nodaļā, un tā ir daļa no padomdevēju grupas ģimenes uzņēmumiem. Ko īsti mēs darām? Īsi sakot, mēs ģimenes uzņēmumiem palīdzam izstrādāt viņu ģimenes stratēģiju! Mūsu specializācija ir ģimeņu atbalsts. Mēs nenodarbojamies ar nodokļiem, nedarām tiešās advokātu lietas. Es pats esmu nodokļu jurists un 18 gadus nostrādāju šajā jomā, tostarp tieši apkalpojot ģimenes uzņēmumus. Tomēr man tas pārstāja patikt, un es atradu, ka ģimeņu konsultācijas biznesa jomā ir daudz interesantāk. Proti, pēc 40 es sāku pārlikt, vai tiešām daru to, kas man ne tikai patīk, bet arī aizrauj.

ASV aviokompānijas US Airways reiss novirzīts uz Filaldelfiju, jo kāda ebreja lūgšanu lietas radījušas aizdomas par lidmašīnas spridzināšanas nodomiem, atsaucoties uz Filadelfijas policijas sniegto informāciju, ziņo BBC.

Incidents sācies tad, kad vīrietis izmantojis mazu melnu kastīti, ko pareizticīgie ebreji piestiprina pie galvas kā daļu no rituāla, skaidrojusi policija.

Neraugoties uz to, ka lidmašīnu Filadelfijā sagaidīja policija un FIB aģenti, vīrietis nav arestēts un tā nolaidusies bez starpgadījumiem.

Db.lv jau rakstīja, ka pēc nigērieša mēģinājuma uzspridzināt lidmašīnu, kas ieradās ASV, pagājušajā mēnesī, ASV lidostās ieviesti paaugstinātas drošības pasākumi.

Šis incidents noticis lidmašīnā ar 50 sēdvietām, kura bija ceļā no Ņujorkas uz Luisvilu, taču bija spiesta nosēsties Filadelfijā.

Filaktērijas ir divas mazas kastītes ar siksnām, kas parasti izgatavotas no melnas ādas.

Jaunākais EY un Sanktgallenes Universitātes pētījums Family Business Index 2023 atklāj, ka indeksā iekļauto pasaules 500 lielāko ģimenes uzņēmumu pagājušajā gada ieņēmumi bija 8.02 triljoni ASV dolāru, kas ir par 10% vairāk kā gadu iepriekš.

Proti, indekss parāda, ka ģimenes uzņēmumi kopumā ir veiksmīgāki un aug straujāk par ekonomiku kopumā – pērn pasaules ekonomikas izaugsme bija 3.2% saskaņā ar OECD datiem.

Pasaules 500 lielākajos ģimenes uzņēmumos pērn strādāja 24.52 miljoni cilvēku un tie darbojās 47 dažādās jurisdikcijās. Lielāko ģimenes uzņēmumu īpatsvars pasaules ekonomikā ir tik liels, ka šie uzņēmumi kopā veidotu trešo lielāko ekonomiku pasaulē – pēc ASV un Ķīnas. Divas trešdaļas Indeksā iekļauto pasaules lielāko 500 uzņēmumu jeb 66% strādā vai nu plaša patēriņa preču ražošanā (37%) vai mašīnbūves un mobilitātes nozarēs (29%). Enerģētikā strādā 8% šo uzņēmumu, bet finanšu pakalpojumu nozarē – 6%.

ASV aviobūves uzņēmums "Boeing" pirmdien paziņoja, ka tas janvārī uz laiku apturēs lidmašīnu "737 MAX" būvniecību apstākļos, kad tas mēģina panākt šī modeļa lidmašīnu atkalizmantošanu pēc divām aviokatastrofām.

Kompānija gan paziņoja, ka tā pašlaik neplāno atlaist strādniekus saistībā ar šo lēmumu.

"Mēs iepriekš esam paziņojuši, ka pastāvīgi izvērtēsim mūsu ražošanas plānus, ja "MAX" lidojumu aizliegums turpinātos ilgāk, nekā mēs gaidījām," teikts kompānijas paziņojumā.

"Šīs notiekošās izvērtēšanas rezultātā mēs esam nolēmuši izvirzīt par prioritāti uzglabāto lidmašīnu piegādi un uz laiku apturēt "737" programmas [lidmašīnu] ražošanu, sākot ar nākamo mēnesi."

ASV gaisa satiksmes regulatori ir paziņojuši, ka nevarēs apstiprināt šī modeļa lidmašīnu atgriešanos gaisa satiksmē pirms 2020.gada.

Lai gan lidmašīnu "Boeing 737 MAX" lidojumi visā pasaulē kopš marta ir atcelti pēc divām aviokatastrofām ar cilvēku upuriem Indonēzijā un Etiopijā, "Boeing" turpināja būvēt 40 šī modeļa lidmašīnas ik mēnesi, radot to uzglabāšanas dilemmu.

Neskatoties uz mēreno ekonomikas izaugsmi un politiskajām neskaidrībām Eiropā, ģimenes uzņēmumi Latvijā un Eiropā kopumā jūtas pārliecinoši par savām nākotnes izredzēm, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG ģimenes biznesu monitoringa pētījums (Eiropas ģimenes biznesu barometrs).

Latvijā teju gandrīz visiem aptaujātajiem ģimenes uzņēmumiem bija pārliecinošs skatījums par nākotni, kamēr Eiropā kopumā šāds pozitīvs redzējums bija 72% respondentu. «Salīdzinoši augstāks Latvijas uzņēmēju optimisms skaidrojams ar Latvijas ekonomikas izaugsmi, kas, lai arī ir palēninājusies, tomēr joprojām apsteidz Eiropas valstu vairākumu. Tāpat Latvijas ģimenes uzņēmumi ir vairāk vērsti uz iekšējo tirgu, kas tos padara mazāk jutīgus pret svārstībām citos Eiropas tirgos,» norāda KPMG Baltics korporatīvo finanšu pakalpojumu vadītājs Gints Sloka.

Pētījums liecina, ka ģimenes uzņēmumi labprātāk izvēlas stabilitāti un ilgtermiņa izaugsmi, nevis tiecas pēc ātrām un mazāk stabilām iespējām palielināt savus biznesa apjomus. «Šajā gadījumā gan stabilitāti nevajadzētu jaukt ar stagnāciju,» uzsver G. Sloka. «Bieži, izvēloties mērenu riska toleranci, ģimenes uzņēmumi ilgtermiņā tiecas pēc augstāka ienesīguma, nevis apgrozījuma pieauguma. 57% no Eiropā aptaujātajiem ģimenes uzņēmumiem kā savu mērķi minēja pelnītspējas uzlabošanu, kamēr tikai 34% uzskatīja, ka jāpalielina apgrozījums. Arī Latvijas ģimenes uzņēmumi savās atbildēs priekšroku deva tieši rentabilitātes, nevis apgrozījuma palielināšanai.»

Vakar ap pulksten 20 pa tālruni 112 kāds anonīms vīrietis draudējis uzspridzināt Pļaviņu hidroelektrostaciju, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Zvanītāju Aizkraukles policijas iecirkņa darbinieki noskaidrojuši un aizturējuši stundas laikā.

Aizkraukles policijas iecirkņa priekšnieks Aigars Zīmelis Staburagu informējis, ka zvanītājs pa tālruni stāstījis, ka gatavojas spēkstacijā ievietot sprāgstvielas un to uzspridzināt. Sarunas laikā izdevies noskaidrot, ka zvanītājam esot divas granātas un pats esot Jēkabpilī. Tāpat viņš izteicis draudus spridzināt Jēkabpils slimnīcu.

«Nekavējoties ierobežojām kustību caur Pļaviņu HES tuneli,» sacījis Zīmelis. Veicot izmeklēšanas darbības, noskaidrots zvanītājs — tas bija 23 gadus vecs Skrīveru novada iedzīvotājs. Viņš zvanīja no kādām lauku mājām Seces pagastā. Šobrīd viņš atrodas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā.

Tallinas lidostā un tās apkārtnē pirmdien pastiprināta policijas klātbūtne un Igaunijas Drošības policija izmeklē draudus uzspridzināt lidmašīnu, kas veic reisu no Igaunijas uz Vāciju, paziņojusi Igaunijas Valsts prokuratūra.

Pēc pulksten diviem naktī Tallinas lidostai un Drošības policijai piezvanījis vīrietis, kurš apgalvojis, ka esot no grupējuma Islāma valsts, un paziņojis, ka viņam esot nodoms nedēļas laikā uzspridzināt kādu no lidmašīnām, kas veic reisu no Igaunijas uz Vāciju.

Zvanītājs runājis angliski, viņš zvanījis no mobilā tālruņa, kam bijis Igaunijas numurs, un telefonsarunas brīdī atradies Igaunijas teritorijā.

Tūlīt pēc šī zvana policija veica papildu drošības pārbaudi Tallinas lidostā, pārbaudot arī izlidojošos reisus. Lidostā tika pastiprināta drošība.

Prokuratūra uzsvērusi, ka pat gadījumā, ja tie bijuši viltus draudi, līdz galīgai apstākļu noskaidrošanai ir jāveic pastiprināti drošības pasākumi un tiek darīts viss iespējamais, lai noskaidrotu un aizturētu zvanītāju.

Dubaijas lidostā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) ir faktiski iestrēgušas desmitiem privāto lidmašīnu, kas saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas oligarhiem, ziņo laikraksts "The Wall Street Journal".

Pēc rietumvalstu sankciju noteikšanas daudzi īpašnieki pārvietoja savas lidmašīnas uz Dubaiju, bet praktiski viņiem nav iespēju lidot arī no šīs lidostas.

Pēc aviācijas datu pētniecības un konsultāciju uzņēmuma WINGX datiem 6.aprīlī Dubaijā atradās 30 privātās lidmašīnas, kurām galvenā bāzēšanās valsts bija Krievija.

Starp šīm lidmašīnām bija Krievijas oligarha Romāna Abramoviča lidmašīna "Boeing 787 Dreamliner", lidmašīna "Gulfstream G650ER", kuru uzskata par saistītu ar Viktoru Rašņikovu, lidmašīna "Embraer SA", kas saistīta ar Mihailu Gucerevu, un "Bombardier BD700 Global Express", kas saistīta ar Arkādiju Rotenbergu.

Vēl apmēram 90 citas lidmašīnas, kas piestājušas Dubaijā, ir reģistrētas dažādās pasaules valstīs un nav iespējams noskaidrot, cik no tām saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas pilsoņiem.